Iesaki rakstu: 
Ja šķita, ka enerģijas tirgos nekas vairs nevar pārsteigt, šeit - par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) savādo un nevajadzīgo plānu mainīt atļauto peļņu enerģijas sadales un pārvades sistēmas operatoriem, kas jau tuvākajos mēnešos mūs var nozīmēt tarifu pieaugumu, īpaši industriālajiem patērētājiem.
Šī SPRK iniciatīva saucas Konsultāciju dokuments par kapitāla izmaksu uzskaites un aprēķināšanas metodikas projektu https://sprk.gov.lv/sites/default/files/editor/KD%20par%20Kapit%C4%81la%20izmaksu%20uzskaites%20un%20apr%C4%93%C4%B7in%C4%81%C5%A1anas%20metodiku_14072022.pdf, kur tiek piedāvāta jauna kapitāla izmaksu aprēķināšanas kārtība regulētajiem sistēmas operatoriem - Sadales tīklam, GASO u.c.
Formāli metodika (spēkā esošā https://likumi.lv/ta/id/300987-kapitala-atdeves-likmes-aprekinasanas-metodika) ir ārējs normatīvais akts, kuru regulators izdod atbilstoši šādiem likumiem - Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem; Elektroenerģijas tirgus likums; Enerģētikas likums; Pasta likums – ar plašu rīcības brīvību SPRK ziņā.
Nedaudz no vēstures – līdz 2018.g uzņēmumiem tika atļauta savāda/unikāla kārtība: regulators ļāva pārvērtēt aktīvus, un vienlaicīgi peļņa tika aprēķināta ar nominālo likmi. Proti, tika ļauts uz papīra pārrēķināt iepriekšējās investīcijas, lai palielinātu nākamo gadu peļņu.
Cita starpā tas radīja salīdzinoši strauju un nekontrolētu elektroenerģijas un dabasgāzes tarifu pieaugumu. Lai to ierobežotu 2018.g tika nolemts manīt šo principu un ieviest vienu no divām opcijām - aktīvu vēsturiskās vērtības+nominālā likme pret tirgus vērtības+reālā likme.
Vairāki argumenti nosliecās par labu pārvērtētajiem aktīviem un reālai likmei, un rezultātā atļautā peļņa sistēmas operatoriem tika samazināta (tas būtu noticis arī pie otras opcijas). Neticami, taču šobrīd SPRK piedāvā vismaz uz laiku atjaunot peļņu iepriekšējā līmenī!
Jaunās metodikas projekts paredz, ka tiek ņemtas vērā visas līdz pagājušajam gadam veiktās Sadales tīkla un GASO aktīvu pārvērtēšanas un pāriets no reālās uz nominālo peļņas likmi! Paredzams, ka Sadales tīkla un GASO jaunajos tarifos kapitāla izmaksas palielināsies vismaz par 70 miljoniem EUR.
SPRK pamatojums tik radikālam peļņas pieaugumam ir dīvains - Eiropas zemās kapitāla likmes un augstā inflācija, kas draud reālo peļņas likmi ieraut mīnusos. Bet tāda situācija pasaulē nav pirmo reizi un operatoru peļņu nevar skatīt atrauti no valsts parādzīmju likmēm.
Nepārsteidz neslēptais optimisms, ko var lasīt Sadales tīkla, GASO, Augstsprieguma tīkla, Conexus atzinumos: "atzinīgi novērtē SPRK vēlmi nodrošināt vienlīdzīgas iespējas", "šāda Regulatora pieeja ir vērtējama pozitīvi", "kopumā vērtē pozitīvi", "atbalsta Regulatora piedāvāto vienoto pieeju".
Jā, esošajā metodikā ir neprecizitāte, jo kapitāla tirgus likmes periods 10 gadi un inflācijas periods - 5 gadi nav sinhroni un tie būtu jāizlīdzina, taču to nedrīkst izmantot par ieganstu uz papīra uzzīmētai tīklu īpašnieku peļņai!
Kopumā šīs darbības kļūst aizdomīgas arī saistībā ar plānoto GASO aktīvu pārņemšanu, jo piedāvātā pāreja ievērojami palielinās kompensācijas apjomu, ko valsts samaksās esošajiem GASO īpašniekiem - Gazprom un Itera.
Kādi ir risinājumi? Jau minētā kapitāla un inflācijas likmju periodu sinhronizācija, vai arī vēsturisko vērtību sliekšņa noteikšana vismaz 2011.g, kas abos gadījumos saglabās tīkla operatoru peļņu saprātīgā līmenī un nepieļaus strauju tarifu kāpumu.
Tāpat to var risināt likuma grozījumos, lai ierobežotu SPRK rīcības brīvību kapitāla atdeves noteikšanai, piemēram, nostiprinot principu periodu sinhronizācijai vai definējot vēsturisko vērtību slieksni vismaz 10 gadu periodu pēdējai pārvērtēšanai.
Tās nav vienīgās problēmas piedāvātajā metodikā, jo joprojām nav pareizi aprēķināta bezriska likme (tā tiek nepamatoti pacelta UIN apmērā), nav precīzi definētas atsauces CAPM betai un tirgus prēmijai u.c. par ko arī runāsim saskaņošanā SPRK.
Pārpublicēts no Twitter
Seko mums 
Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt šis temats uzkrita tik pēkšņi kā šīs nedēļas sniegs, un kopīgā histērija ap šo visu savācās vienkop tik lielā intensitātē, ka vienā brīdī varēja arī aizmirst, ka tā nav pēdējā problēma, kas mums valstī jāatrisina.
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
