Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Par vēlēšanām

Jānis Miezītis
29.02.2016.
Komentāri (88)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ja pieņemam, ka vēlēšanas ir cilvēka brīvās gribas izpausme (kā tam būtu jābūt), tad šim brīvās gribas izpaudumam ir divi līmeņi. Pirmais līmenis ir cilvēka attieksme pret pašām vēlēšanām, un otrais ir cilvēka attieksme pret ievēlamajiem kandidātiem.

Ja mēs uzskatām, ka vēlēšanas ir brīvas, godīgas un demokrātiskas, mēs ar savu dalību apliecinām pozitīvo attieksmi pret šīm vēlēšanām. Ja mēs uzskatām, ka vēlēšanas ir nedemokrātiskas un negodīgas, mēs tajās nepiedalāmies un ar šo nepiedalīšanos izsakām neapmierinātību un protestu pret vēlēšanu kārtību kopumā. Nepiedalīšanās ir VIENĪGAIS iespējamais veids, kā mēs varam paust savu negatīvo attieksmi pret pastāvošo vēlēšanu kārtību tieši vēlēšanu dienā.

Lai ko arī mēs katrs būtu runājuši vai rakstījuši pirms vēlēšanām, bet, piedaloties vēlēšanās, mēs ar šo savu dalību apliecinām, ka šīs vēlēšanas ir brīvas, godīgas, demokrātiskas un mums nav vajadzīgas nekādas izmaiņas Vēlēšanu likumā. Ar savu dalību mēs apliecinām arī to, ka turpmāk atzīsim un pilnībā respektēsim šo vēlēšanu rezultātus. Ar ierašanos vēlēšanu iecirknī mēs esam realizējuši savas brīvās gribas izpausmes pirmo līmeni un izsakām gatavību pāriet pie savas brīvās gribas izpausmes otrā līmeņa – izvērtēt un balsot par izvirzītajiem kandidātiem.

Un tagad sakiet, kādēļ gan lai pastāvošais režīms jebkad kaut ko mainītu Vēlēšanu likumā, ja tauta regulāri katrās jaunās vēlēšanās apliecina savu pozitīvo attieksmi pret pastāvošo vēlēšanu sitēmu? Ja mēs ar savu rīcību skaidri un nepārprotami demonstrējam savu piekrišanu, tad viss tas mūsu sašutums, iebildumi, kritika, protesti, neapmierinātība ir visai smieklīgi. Tas ir tikpat smieklīgi kā vienlaikus kritizēt izvirtību un ar to nodarboties.

Kaut arī Vēlēšanu likumā saprotamu iemeslu dēļ nav noteikts vēlētāju  kvorums, kas nepieciešams, lai vēlēšanas tiktu atzītas par notikušām, tomēr režīmam ir ļoti svarīgi, lai iespējami vairāk vēlētāju šeit piedalītos. Tas ir jautājums par „jaunievēlētās varas” leģitimitāti pasaules sabiedrības acīs. Jo lielāks vēlētāju procents ir piedalījies vēlēšanās, jo vairāk „jaunievēlētā valdība” var lielīties ar  savām „demokrātiski iegūtajām” tiesībām pārstāvēt sabiedrību un valsti. Tieši tāpēc pirms vēlēšanām tiek izmantoti visi līdzekļi, lai vēlētājus piedabūtu pie urnām. Skan  krāšņi solījumi no „pareizo” partiju mutes, tiek spēlēts uz jūtām, aicinot pildīt savu pilsoņa pienākumu, tiek rīkoti dažādi sarunu šovi TV, kur deputātu kandidāti plaši diskutē un apspriež savu partiju programmas, skaidri zinot, ka nekas no tā visa pildīts netiks.

Sevišķi efektīva ir latviskās vēlētāju auditorijas baidīšana ar krievvalodīgo uzvaru vēlēšanās un otrādi. Tas nostrādā tādēļ, ka nav daudz cilvēku, kuri ir sapratuši, ka tādu īstu politisku partiju pie mums nemaz nav. Pie mums ir tikai ekonomiski grupējumi, kas sevi dēvē par politiskajām partijām un savu mērķu sasniegšanai izmanto nedaudz atšķirīgus politiskus lozungus. Šie ekonomiskie grupējumi nav ne latviski, ne krieviski. Tie ir internacionāli. Tikpat internacionāli kā savulaik formāli likvidētā komunistiskā partija.

Tas nozīmē, ka ir pilnīgi vienalga, kurš no šiem ekonomiskajiem grupējumiem tiek pie varas, valsts izlaupīšanas un izsaimniekošanas politika no tā būtiski nemainīsies. Politiskie lozungi un priekšvēlēšanu programmas jau viņiem nav domātas kā kaut kas tāds, kas reāli īstenojams. Tie ir tikai instrumenti vēlētāju balsu zvejošanai un varas iegūšanai. To labi var redzēt pēc visu līdzšinējo „latvisko” partiju rosīšanās valdībās nu jau gandrīz ceturtdaļgadsimta garumā.

Ko tad no „latviskajām” partijām sastādītās Latvijas valdības visu šo gadu laikā reāli ir darījušas un kā labā tas ir darīts – spriediet paši.

Atteicāmies no deokupācijas un dekolonoizācijas, kas mums pienācās.

Atstājām šeit dzīvot pensionētos krievu militāristus ar visām ģiemnēm.

Atteicāmies no "čekas maisu" nodošanas atklātībai, lai pasargātu čekistus no atmaskošanas un taisnīga soda.

Uzdāvinājām Abreni u.c. Latvijas teritorijas daļas Krievijai.

Ieviešot nepilsoņa statusu, devām iespējas visiem Latvijai nelojālajiem krievvalodīgajiem iedzīvotājiem šeit ne tikai netraucēti dzīvot, nodrošinot viņus ar visām pamatvajadzībām un tiesībām, bet pat atsevišķos gadījumos būt privileģētā stāvoklī, atbrīvojot viņus no pienākumiem pret valsti.

Atļāvām šeit brīvi saimniekot Krievijas kapitālam.

Tirgojam uzturēšanās atļaujas, izpārdodot savu zemi un nekustamos īpašumus ārzemniekiem, t.sk. krievvalodīgajiem,

Lai atvieglotu Krievijas biznesam caur Latviju darboties Eiropas savienības tirgū, likvidējām nacionālo valūtu

Savai armijai neizdalām vajadzīgos līdzekļus, tādējādi mazinot tās kaujasspējas Kreivijas iebrukuma gadījumā.

Nepiešķiram vajadzīgos līdzekļus medicīnai, izglītībai un visai sociālajai sfērai kopumā, bet „lieko” naudu tērējam privātbanku un privātuzņēmumu „glābšanai”, dažādu mazsvarīgu bet pārspīlēti dārgu objektu celtniecībai un apšaubāmas nozīmes projektu īstenošanai, kā arī  pārspīlēti liela valsts birokrātiskā aparāta uzturēšanai.

Faktiski sagrāvām savu tautsaimniecību, ražošanas objektus izpārdodot ārzemniekiem. Tā tiek veicināta iedzīvotāju nabadzība, neapmierinātība ar valsti un veidota auglīga augsne krievijas propagandai cilvēku prātos.

Ar tuvredzīgu nodokļu politiku un dažādu birokrātisku apgrūtinājumu palīdzību liekam šķēršļus vietējās uzņēmējdarbības attīstībai.

Caur TV un citiem masu saziņas līdzekļiem brīvi ļaujam šeit izplatīties Krievijas propogandai, nedodot tai pienācīgu petsparu u.t.t.

Šo uzskaitījumu varētu krieni vien vēl paturpināt.

Secinājums viens – tādas „latviskās  partijas” mūsu atjaunotajā Saeimā nemaz nav un nekad nav bijušas! Tā ka baidīties no „krieviskajām partijām” mums nav nekāda pamata. Viss tas „krieviskais”, kas Krievijai bija vajadzīgs, jau ir izdarīts ar „latvisko partiju” rokām.

Katra partija, kura izvirza savus kandidātus Saeimas vēlēšanām un sola „mēs cīnīsimies, mēs panāksim”, apzināti muļķo savus vēlētājus. Kāpēc? Tāpēc, ka kaut ko būtisku panākt un izcīnīt var tikai, iegūstot Saeimā 51 vietu, bet tas nav reāli nevienai atsevišķai partijai. Un to partiju vadītāji ļoti labi saprot. Vienīgais, ko tāda partija var izcīnīt, ir vietas pie siles.

Visbeidzot, neliela viela pārdomām „mazākā ļaunuma” meklētājiem. Iedomājieties, ka ik pēc četriem gadiem jūsu priekšā vienotā ierindā nostādītu kādus piecdesmit blēžus un liktu no viņiem izvēlēties vienu, to, jūsuprāt, mazāko blēdi, kam jūs labprātīgi nodosiet  glabāšanā visus savus naudas ietaupījumus. Šie blēži klanītos jūsu priekšā un solītu ne tikai godīgi glabāt  jūsu naudu, bet pat to pavairot, taču par naudas saglabāšanu nekādas reālas atbildības viņiem, protams, nebūtu.

Vai jūs piedalītos šādās vēlēšanās?

Visdrīzāk gan, ka jūs atteiktos.

Bet tad jums paskaidrotu, ka atteikties nav pareizi, jo

1) visi piedalās,

2) ja savas naudas glabātāju neizvēlēsieties pats, jūsu vietā to izdarīs kāds cits,

3) varbūt tomēr pastāv iespēja, ka, izvēloties vismazāko blēdi, cietīsiet mazākus zaudējumus.

Jādomā, ka pēc šādiem „svarīgiem un vērā ņemamiem” argumentiem, jūs tomēr piekritīsiet vēlēšanās piedalīties. Jūs izdarīsiet izvēli un no sava izvēlētā naudas glabātāja puses tiksiet pamatīgi aptīrīts. Jūs piedalīsieties šādās vēlēšanās otro, trešo, ceturto reizi, un katru reizi atkārtosies viens un tas pats.

Jums draudzīgi sitīs uz pleca, jūs mierinās. Jums teiks, ka pats jau vien esat pie sava naudas zaudējuma vainīgs, jo izvēlējāties nepareizo naudas glabātāju. Jums apgalvos, ka nākošajā reizē jums ar izvēli noteikti laimēsies, jo būs taču uzkrājusies pieredze gan jums, gan naudas glabātājiem.

Cik ilga dalība šādās vēlēšanās jums ir nepieciešama, lai jūs

1) pirms savas izvēles izdarīšanas sāktu pieprasīt noteikt reālu atbildību naudas glabātājiem,

2) saprastu,  ka nav lielāku vai mazāku blēžu, jo arī mazi blēži var nozagt un noblēdīt lielas naudas summas, ja tās viņiem tiek uzticētas, tāpēc vispār nav vērts no blēžiem izvēlēties mazāko blēdi vai no ļaunuma mazāko ļaunumu,

3) saprastu, ka labprātīgi ļaunumu – ne mazu, ne lielu – neviens neizvēlas. Labprātīgi izvēlas tikai no labā pašu labāko, bet piedaloties ļaunuma izvēlē, jūs jau tikai ar savu piedalīšanos vien šo ļaunumu atbalstāt un radāt priekšnoteikumus, lai tas nekad nebeigtos,

4) saprastu, ka pat tad, ja jūsu vietā tiešām to naudas glabātāja izvēli būs izdarījis kāds cits,  jūs vismaz nebūsiet LABPRĀTĪGI atdevuši savu naudu blēžiem un jūsu sirdsapziņa būs tīra. Jums nevarēs ņirgt sejā un teikt ka „pats esi tādus naudas glabātājus izvēlējies – pats esi vainīgs” un „kāds tu pats, tādi tavi naudas glabātāji”.

Varbūt kāds no jums teiks, ka valstsvīrus izvēlēties nav tas pats, kas izvēlēties savas naudas glabātāju. Jā, valstsvīru varā ir ne tikai jūsu nauda, bet arī jūsu pašu, jūsu bērnu un mazbērnu nākotne.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Kaspars Dimiters: Mātes Latvijas vēstule

FotoKur esi, dēls? Jau viesnīcā vai teltī? Vai arābus lūgt, lai man druvas zeltī? Te nu tik vientuļi. Mirst ūdens, akai vinda. Neviena kaimiņa. Vien baļķvedēju rinda.
Lasīt visu...

21

Valstsgribas valstsnegribas ēstgriba

FotoSaruna par reālo “valstsgribu” un “valstsgribas” iluzoriskumu ir aktuāla visu laiku. Taču 18. novembra kontekstā tāda saruna ir īpaši aktuāla, atsedzot patiesību un melus nošķirot no patiesības. Pašlaik šajā procesā valdnieks ir “nācijas tēvs” ar savu ārēji izskaistināto, bet mazsaturīgo daiļrunību. Tā palīdz atgādināt par patiesību un nosodīt melus. 
Lasīt visu...

10

Mucā

FotoPadomju valstī dzīvojušie izstrādāja tikai šim režīmam atbilstošu «dzīvesziņu». Šodien mēs to dēvētu par «Kā labāk dzīvot». Kā labāk, kā gudrāk, kā pareizāk, kā izdevīgāk un citus «kā» padomju pilsoņi apvienoja vienā, un oriģinālvalodā tas skanēja tā: «Солдат спит, а служба идет!» «Kaut kareivis guļ, tā dienesta laiks virzās uz priekš un tuvojas beigām».
Lasīt visu...

21

Politiskai intrigai – birokrātisks restarts

FotoCitur Latvijā šo ziņu pat nepamanīja, taču jūrmalniekus tā nervozē: oktobra sākumā ģenerālprokuratūra atjaunoja apsūdzību Gatim Truksnim par Zaļo un zemnieku savienības "iespējamu nelikumīgu finansēšanu”.
Lasīt visu...

18

Gribētos zināt, kuram gan šādai nelietībai pacēlās roka

FotoPadsmit gadus nostrādājot PR jomā un daļēji tieši tādēļ no tās aizejot, šādas metodes (skat. zemāk), protams, nepārsteidz. Tomēr gribētos zināt, kuram gan šādai nelietībai pacēlās roka. Neba nu žurnālists pats iedomājās. Kuram šķiet, ka tiem, kas var glābt veselību un pat dzīvības ikvienam no mums (tai skaitā arī ikvienai no 100 "gudrajām galvām"), nevajadzētu nodrošināt jau apsolīto? Jo šis jau nav stāsts par to, ko dara un kā ārstē kāds konkrēts ārsts, bet gan pretsitiens tam, par ko Dr. Aizsilniece cīnās visu mediķu vārdā. Un tas ir nožēlojami.
Lasīt visu...

21

Var gadīties, ka vienu rītu Šveices advokāts būs "pārdozējis" viagru un viņam blakām gauži raudās skaists puisītis

FotoNav tālu tā dieniņa, kad visiem „arestētās mantas afēras” dalībniekiem, jumtotājiem un labuma guvējiem nāksies atbildēt. Visiem, izņemot vienu - galveno beneficieri, smagos noziegumos apsūdzēto Lembergu.
Lasīt visu...

pietiek_postit

Atraktīvā politiskā hronika: novembra sākums

Foto1.novembrī “nācija” varēja priecāties par “nācijas tēva” kancelejas vadītāja Teikmaņa atraktīvo sprēgāšanu. Citāts no teksta par Valsts prezidenta budžeta palielināšanu 2020.gadā: ""Tad, kad pieņems 2020.gada budžetu, būs skaidrs, kādā veidā (!?) padomniekus meklēs. Tāpat būs skaidrāk definētas arī darbības jomas (!?), kurās padomnieki strādās," pastāstīja Teikmanis."
Lasīt visu...

6

Ko varbūt teiktu Olivers Kromvels par “liberālo” Latviju

FotoKaravadoņa un politiķa, tālākā Lorda protektora Olivera Kromvela runas, 1653.gada 20.aprīlī padzenot parlamentu, lokalizējums. Neļausim Latvijas “demokrātijai” nonākt tikpat tālu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Kas ir Latvijas Universitāte - Muižnieka brigādes dzīres vai augstskolas izcilība?

Jau drīzumā tiesai būs jālemj, vai bēdīgi slavenās Latvijas Universitātes (LU) pagaidu rektora Indriķa Muižnieka...

Foto

Populistu rotaļas: uz kārts likta Latvijas nākotne

Ceturtdien pie Saeimas notika vieni no lielākajiem protestiem pēdējo gadu laikā, kuros piedalījās vairāki tūkstoši mediķu un viņu atbalstītāju....

Foto

Kas notiks, kad visi sāks visu vērtēt pēc komerciālās atdeves?

Reti kurš nepamanīja Latvijas Radio darbinieku skaļo sacelšanos par zemajām algām. Tā ir tikai aisberga redzamā...

Foto

Lembergs pret Latviju Eiropas Cilvēktiesību tiesā ar sūdzību par nevainīguma prezumpcijas pārkāpumu

2019.gadā esmu vērsies Eiropas Cilvēktiesību tiesā ar sūdzību par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības...

Foto

LNT Ziņu dienesta kolektīvā vēstule

1.decembris būs pēdējā diena, kad ēterā iziesim mēs - LNT Ziņu dienesta komanda, un pēc tam beigs pastāvēt LNT Ziņu dienests...

Foto

Unikālais izaicinājums

Vai pie mums visi saprot, ka fotogrāfijā ir fiksēts izaicinājums? Vai tie cilvēki, kuri fotogrāfijā saskata izaicinājumu, savā mūžā ir sastapušies ar vēl lielāku...

Foto

Vai tieslietu ministrs apšauba tiesu varas autoritāti

Latvijas Tiesnešu biedrība vairākkārt paudusi nostāju par Ekonomisko lietu tiesas izveidi, kas kopumā atbilst Tieslietu padomes viedoklim - jaunas...

Foto

Cilvēkiem šobrīd tiek atņemtas fundamentālas tiesības uz taisnīgu un objektīvu tiesu bez korupcijas

Otrdien, 5. novembrī, Ministru kabineta sēdē tika skatīts likumprojekts "Grozījumi likumā "Par tiesu...

Foto

Sabiedrībai ir radīts nepareizs priekšstats, mūsu tiesu sistēma darbojas labi: uzruna Latvijas tiesnešu ikgadējā konferencē

Mūsu sabiedrības un kopējās identitātes pamats ir kopīgu vērtību kopums, kas...

Foto

Mazais brālis ir apjucis

Kā jau ierasts, uzreiz pēc “Saskaņas” kongresa savu kongresu rīkoja arī “Gods kalpot Rīgai”. Līdz šim šī partija bija “Saskaņas” mazais brālis,...

Foto

Kāpēc Krievijas mūziķim Grigorijam Ļepsam sen bija jāaizliedz iebraukt Latvijā?

Ir gana daudz iemeslu. Viņš pats nekad nav noliedzis senas un tuvas draudzīgas pazīšanās ar Krievijas...

Foto

Pārdomas par nāvi

Par eitanāziju, medicīniski asistētu pašnāvību un tiesībām uz cieņpilnu nāvi diskutē politiķi, prese, sabiedrība un mediķi, turklāt diskutē laiku pa laikam. Šīs diskusijas...

Foto

Garkalnes domes priekšsēdētājam steidzami jāsniedz paskaidrojumi par Valsts kontroles pārbaudē atklātajiem pārkāpumiem

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP!) pieprasa Garkalnes domes priekšsēdētājam Mārtiņam...

Foto

Humānisma sagraušana

2019.gada 29.oktobrī medijos parādījās informācija: “Tiesībsargs Juris Jansons vērsies Satversmes tiesā, apstrīdot kā pamatlikumam neatbilstošus valdības noteikumus par ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas atzīšanu...

Foto

Iespējams, ka koalīcija ir pārpratusi slaveno pirmsvēlēšanu saukli “Valstij jāsāk ar sevi”

Aicinām finansējuma partijām no valsts budžeta būtisko pieaugumu atlikt kā minimums līdz nākamās Saeimas...

Foto

Padomju spiegi Bulgārijā un tepat Latvijā – „quo vadis Europa”?

No neilgās padomju bērnības man atmiņā ir palikušas tikai pāris lietas – ta,s kā nesu pirmās...

Foto

Nauda veselības aprūpei ir, bet nav politiskās gribas

Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) ir veikusi padziļinātu Latvijas un kaimiņvalstu budžetu analīzi un secinājusi, ka ir iespējams nodrošināt...

Foto

Aizkustinošas pieticības ekselence

Tautas paruna neder. Vējonis nav vilks, bet Levits nav lācis. Tas, no kā bēga “nācija”, īstenībā nav vilks, un “nācija” īstenībā neuzskrēja lācim,...

Foto

“Saskaņa” izvēlas stagnāciju

Sestdien notikušajā kongresā “Saskaņa” neizmantoja iespēju jaunam restartam un izlēma saglabāt esošo situāciju, izvēloties stagnāciju. Par “Saskaņas” jauno līderi tika ievēlēts smagsvars un...

Foto

VARAM „neapbižo(t)” Zemgali

Šobrīd nozīmīgākās un ilgtermiņā lielāko ietekmi uz Latviju kā valsti nesošās pārmaiņas ir administratīvi teritoriālā reforma (ATR). Reformai būtu jāsaved kārtībā valsts reģioni,...

Foto

Teātris nav „Rimčiks”: atklātā vēstule teātra sabiedrībai

Visos Latvijas medijos tagad katru dienu bez apstājas tiek "pilināta" ideja, ka mākslinieciskā vadītāja funkcija ir vecmodīga ideja, no...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: "animal symbolicum"

Cilvēku par „animal symbolicum” ieteica dēvēt izcilais vācu filosofs Ernsts Kasīrers (1874- 1945). Viņa ieskatā tradicionālais cilvēka apzīmējums „animal rationale” neatbilst...

Foto

Privāto automobili no 2021. gada nevarēs atļauties iegādāties ļoti liela iedzīvotāju daļa

Latvijas Transportlīdzekļu tirgotāju asociācija (LATTA) aicina Latvijas sabiedrību pievērst uzmanību un iestāties pret valdībā...

Foto

Vai tiek bruģēts ceļš uz kārtējo Satversmes tiesas spriedumu?

2019. gada 11. oktobrī Valsts kanceleja publicējusi jauno valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu atlīdzības likumprojektu “Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu...

Foto

Apdraudēta daudzu pamatskolu pastāvēšana

Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) nosūtījusi vēstuli visām Saeimas frakcijām, paužot bažas par apdraudējumu bērnu tiesībām apmeklēt pamatskolu pēc iespējas tuvāk dzīvesvietai un...