Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ekonomikas ministrija paklusām plāno, ka Latvijas valsts par aptuveni pusmiljardu eiro varētu atpirkt bēdīgi slavenās elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes (OIK) licences, - enerģētikas nozares uzņēmējs Kaspars Osis sociālajā tīklā Twitter ir izlicis šādus plānus apliecinošas Ekonomikas ministrijas prezentācijas fragmentu. Zīmīgi, ka ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens šodien visas dienas garumā nav varējis sniegt nekādus komentārus saistībā ar šiem atklātībā nonākušajiem plāniem.

Kā noprotams no Ekonomikas ministrijas prezentācijas fragmenta, formāli atpirkšanu plānots nosaukt par kompensāciju, kas tiktu izmaksāta virknei uzņēmumu – OIK licenču īpašnieku par to darbības priekšlaicīgu izbeigšanu.

Dažādiem elektroenerģijas ražotājiem, kuri izmanto formāli atjaunojamos resursus un par to saņem papildu pārmaksu par pārdoto elektroenerģiju, ir dažādi termiņi, kad tiem beidzas OIK licence, - oficiāli tās saucas „atbalsta perioda beigas”. Var noprast, ka atkarībā gan no tā, gan arī uzņēmuma saņemamās OIK summas ir noteiktas „vienreizējās kompensācijas”.

Vislielāko summu – 411,01 miljonu eiro Ekonomikas ministrija plāno izmaksāt par TEC-2 OIK licences priekšlaicīgu izbeigšanu, ar 24,93 miljoniem eiro seko Fortum Jelgava, tad TEC-1 ar 18,77 miljoniem eiro, Juglas Jauda ar 9,67 miljoniem eiro un Imanta SC ar 8,88 miljoniem eiro.

Trešdien visas dienas garumā ne ekonomikas ministrs Ašeradens, ne kāds no ministrijas pārstāvjiem nevēlējās publiski sniegt nekādu informāciju par šiem plāniem, kas no valsts budžeta tikai attiecībā uz minētajiem pieciem uzņēmumiem prasītu 473,26 miljonus eiro.

Lai ļautu lasītājiem izprast, kas ir OIK un kādas summas pašlaik tā izmaksā patērētājiem un valstij, pārpublicējam būtiskākos fragmentus no Ekonomikas ministrijas Atjaunojamo energoresursu nodaļas vadītāja Roberta Meijera skaidrojumiem lvportals.lv:

„Elektroenerģijas obligātais iepirkums ir valsts noteikts atbalsta mehānisms elektroenerģijas ražotājiem, kas elektroenerģiju ražo koģenerācijas stacijās vai no atjaunojamiem energoresursiem. Atbilstoši Elektroenerģijas tirgus likumam (ETL) atbalstu īsteno publiskais tirgotājs, kura pienākumus no 2014. gada 1. aprīļa pilda AS "Enerģijas publiskais tirgotājs" (pirms tam – AS "Latvenergo").

Publiskais tirgotājs iepērk elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros no elektroenerģijas ražotājiem, maksā garantēto maksu par elektrostacijās uzstādīto jaudu, sedz balansēšanas izmaksas, kā arī administratīvās izmaksas. Šīs publiskā tirgotāja izmaksas savukārt sedz visi elektroenerģijas gala lietotāji proporcionāli savam elektroenerģijas patēriņam kā OIK maksājumu.

Saeima 2005. gada 5. maijā pieņēma ETL, kas stājās spēkā 2005. gada 8. jūnijā. ETL tika iekļautas tiesību normas, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/77/EK par tādas elektroenerģijas izmantošanas veicināšanu iekšējā tirgū, kas saražota, izmantojot atjaunojamos enerģijas avotus, kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/8/EK par koģenerācijas, kas balstīta uz lietderīgā siltuma pieprasījumu, veicināšanu iekšējā enerģijas tirgū un grozījumu Direktīvā 92/42/EEK.

Uz šo direktīvu pamata ETL tika iekļauts 28. un 29. pants, kas paredz, ka ražotājs, kurš elektroenerģiju ražo koģenerācijas procesā, var iegūt tiesības pārdot saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros, un ražotājs, kas elektroenerģiju ražo, izmantojot atjaunojamos energoresursus, var iegūt tiesības pārdot saražoto elektroenerģiju obligāti iepērkamā elektroenerģijas apjoma veidā.

Direktīva 2001/77/EK noteica Latvijai mērķi, ka attiecībā uz elektrības, kas ražota, izmantojot neizsīkstošos enerģijas avotus, patēriņa ieguldījumam bruto elektrības patēriņā līdz 2010. gadam jābūt vismaz 49,3 procentiem. Šāda norma tika iekļauta arī ETL. 2014. gadā šis rādītājs ir sasniedzis 51,09 procentus.

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/28/EK par atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanu un ar ko groza un sekojoši atceļ Direktīvas 2001/77/EK un 2003/30/EK un Latvijas nacionālo reformu programmu "ES 2020" stratēģijas īstenošanai Latvijas mērķis no atjaunojamiem energoresursiem saražotas enerģijas īpatsvaram enerģijas bruto galapatēriņā 2020. gadā noteikts 40% apmērā. Sasniegtais no atjaunojamiem energoresursiem saražotais enerģijas īpatsvars enerģijas bruto galapatēriņā 2014. gadā ir 38,65 procenti.

Saskaņā ar ETL 28. pantu ir izdoti šobrīd spēkā esoši MK noteikumi Nr. 221 "Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu un cenu noteikšanu, ražojot elektroenerģiju koģenerācijā", bet saskaņā ar 29. pantu ir izdoti šobrīd spēkā esoši noteikumi Nr. 262 "Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus, un cenu noteikšanas kārtību".

Tāpat ETL tika iekļauta norma, ka elektroenerģijas obligātā iepirkuma izmaksas, kas radušās publiskajam tirgotājam iepērkot elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros vai maksājot garantēto maksu par elektrostacijā uzstādīto elektrisko jaudu, sedz visi Latvijas elektroenerģijas galalietotāji proporcionāli savam elektroenerģijas patēriņam.

Lai noteiktu šo izmaksu aprēķināšanas un apstiprināšanas kārtību, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) ir izstrādājusi Obligātā iepirkuma komponenšu aprēķināšanas metodiku. Tā nosaka kārtību, kādā publiskais tirgotājs aprēķina un SPRK apstiprina komponentes, kas kompensē publiskajam tirgotājam obligātā iepirkuma ietvaros saražotās elektroenerģijas iepirkuma radītos papildu izdevumus, salīdzinot ar tāda paša apjoma elektroenerģijas iepirkumu elektroenerģijas tirgū, un izmaksas, ko veido maksājumi par uzstādīto elektrisko jaudu koģenerācijas stacijās un elektrostacijās, kas izmanto biomasu vai biogāzi.

Procedūra paredz, ka obligātā iepirkuma komponenšu aprēķina pamatojumu publiskais tirgotājs iesniedz SPRK katru gadu līdz 20. janvārim. Tāpat katru mēnesi līdz 20. datumam publiskais tirgotājs iesniedz SPRK informāciju par obligātā iepirkuma ikmēneša datiem. Publiskais tirgotājs iesniedz SPRK aprēķinātās obligātā iepirkuma komponentes vienlaicīgi ar to veidojošo izmaksu pamatojumu. SPRK saskaņā ar  tiesisko regulējumu apstiprina un publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" aprēķinātās obligātā iepirkuma komponentes līdz katra gada februāra beigām, un tās stājas spēkā no 1. aprīļa.

OIK ir atkarīga no iepriekšējā gadā obligātā iepirkuma (OI) ietvaros iepirktās elektroenerģijas daudzuma un iepirkuma cenas. OIK ietekmē dabasgāzes cena, elektroenerģijas cena biržā un elektroenerģijas patēriņš. Pieaugot dabasgāzes cenai, pieaug arī OIK maksājumi. Turpretim, pieaugot elektroenerģijas cenai biržā vai elektroenerģijas patēriņa apjomam, OIK samazinās. Obligātā iepirkuma ietvaros iepirktais elektroenerģijas apjoms un atbalsta izmaksas 2014. un 2015. gadā apkopotas 1. tabulā. Informācija par iepriekšējos gados obligātā iepirkuma ietvaros iepirkto elektroenerģijas apjomu, vidējo elektroenerģijas iepirkuma cenu un izmaksāto atbalstu ir publicēta Ekonomikas ministrija interneta vietnē.

Šobrīd atbalsta saņemšanas tiesības ir spēkā 460 komersantu elektrostacijām, bet ražošanu no tām ir sākušas 418. Valsts atbalsts atkarībā no stacijas jaudas ir noteikts no 10 līdz 20 gadiem. Jāatgādina arī, ka kopš 2012. gada līdz 2020. gadam ir noteikts moratorijs jaunu tiesību piešķiršanai.

Tā kā komersantu elektrostacijām ir vēsturiski piešķirtas tiesības pārdot saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros un saistībā ar ievērojamo OIK maksājumu pieaugumu un OIK prognozēm laika posmā līdz 2025. gadam, valsts ir lēmusi, ka, sākot ar 2014. gadu un līdz 2019. gada 31. martam OIK elektroenerģijas galalietotājiem tiek saglabāta 26,79 eiro par megavatstundu (eiro/MWh) apmērā.

Tas nozīmē, ka par katru pašu patērēto kilovatstundu (kWh) OIK patlaban un līdz 2019. gada 31. martam maksājam 2,679 centus. Kādu iespaidu tas atstāj uz mūsu naudasmaku? Piemēram, ja mājsaimniecība patērē apmēram 150 kWh mēnesī, tad šīs mājsaimniecības mēneša maksājums par OIK ir aptuveni 4 eiro, bet gadā tas sastāda – 48 eiro.

Kā elektroenerģijas patērētājiem mums ir jāzina, ka arī valsts piedalās OIK turpmāka pieauguma radīto seku novēršanā. 2013. gadā ir izveidots atsevišķs mehānisms, kas nodrošina, ka obligātā iepirkuma radītās izmaksas kompensē ne tikai elektroenerģijas lietotāji caur OIK, bet arī ar mērķdotāciju no valsts budžeta.

No valsts budžeta piešķirtie līdzekļi:

2014. gads - 29 264 488 eiro

2015. gads - 20 335 000 eiro

2016. gads - 78 918 492,71 eiro*

*Tostarp 59 188 869,53 eiro tika izmaksāti 2016. gadā, savukārt atlikušie 19 729 623,18 eiro tiks izmaksāti 2017. gada 1. ceturksnī.

Nepieciešamo finansējumu valsts budžeta programmā "Elektroenerģijas lietotāju atbalsts" galvenokārt nodrošina no subsidētās elektroenerģijas nodokļa ieņēmumiem un AS "Latvenergo" dividendēm.

Saskaņā ar prognozēm OIK savu dabīgo maksimumu sasniegs 2020. gadā, pēc kā pakāpeniski sāks samazināties. Lai arī ekspluatācijā nav nodotas un spēkā esošas elektroenerģijas OIK tiesības ir 24 biomasas koģenerācijas stacijām ar plānoto uzstādīto jaudu 62 MW, 16 biogāzes koģenerācijas stacijām ar plānoto uzstādīto jaudu 36 MW, kurām ekspluatācijas uzsākšanas termiņi ir 2016., 2017. un 2018. gadā, kā arī divām vēja elektrostacijām ar plānoto jaudu 72,9 MW un ekspluatācijas uzsākšanas termiņu 2018. gadā, tiek plānots, ka līdz 2018. gadam elektroenerģijas ražošanu sāks 11 biomasas koģenerācijas stacijas ar uzstādīto jaudu 16 MW un divas vēja elektrostacijas ar uzstādīto jaudu 56,9 MW, ar ko arī saistīts atbalsta izmaksu pieaugums.

Lai ierobežotu OIK pieaugumu elektroenerģijas lietotājiem Latvijā, kā viens no instrumentiem no 2014. gada 1. janvāra uz turpmākajiem četriem gadiem (nodokli piemēro apliekamajiem ienākumiem, kas gūti no 2014. gada 1. janvāra līdz 2017. gada 31. decembrim) ir ieviests subsidētās elektroenerģijas nodoklis (SEN). Ar to tiek aplikti ienākumi no obligātā iepirkuma ietvaros pārdotās elektroenerģijas un garantētās maksas par elektrostacijā uzstādīto elektrisko jaudu.

Tātad šo nodokli maksā komersantu elektrostacijas – a/s "Enerģijas publiskais tirgotājs" ietur SEN no visiem elektroenerģijas ražotājiem, kas ir saņēmuši tiesības pārdot elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros vai saņem garantētās jaudas maksājumus par uzstādīto elektrisko jaudu. Ieturētais subsidētās elektroenerģijas nodoklis tiek iemaksāts Valsts kasē un novirzīts valsts budžetā paredzētās mērķdotācijas veidā obligātā iepirkuma izmaksu kompensēšanai.”

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

Atklāta vēstule Ārlietu ministrijai no partijas “No sirds Latvijai”

FotoOktobra otrajā pusē pasaules mediju uzmanība bija pievērsta diviem barbariskiem aktiem, kas neatstāja vienaldzīgu nevienu.
Lasīt visu...

12

Nožēlojamie (tas nav Viktors Igo)

FotoBiedrības “Latvietis” pārstāvis Leonards Inkins ir Pietiek iesūtījis savu sarunu ar Lieni Apini no laikraksta DDD.
Lasīt visu...

21

Nenoslīkt pašu ambīcijās

FotoNu jau kādu laiku dzīvoju/strādāju Helsinkos, Somijā. Lai arī Somija ģeogrāfiski mums tuva, man (un esmu diezgan drošs, ka daudziem LV cilvēkiem ir līdzīgi) tā iepriekš dažādu iemeslu dēļ ir palikusi ārpus “kadra”.
Lasīt visu...

21

Inteliģences pieci stūrakmeņi

Foto1.Ģenēzes stūrakmens. Latviešu tauta nekad nav bijusi un nekad nebūs izņēmums. Latviešu tautas tāpat kā jebkuras citas tautas kultūras attīstības parametrus, vēsturisko apziņu un politisko apziņu, valstisko gribu un valstisko spēku, revolucionāro potenciālu un sociālo iniciatīvu, sabiedrības intelektuālās prasības un sabiedrības morālās prasības, atpalicības simptonus un izaugsmes virsotnes nosaka inteliģence. Etnosa evolūcijas process ir atgriezenisks: kāda tauta, tāda tās inteliģence, – kāda inteliģence, tāda tauta. Ja tauta ir vārga, tad arī tās inteliģence ir vārga; ja inteliģence ir vārga, tad vārga ir arī tauta. Inteliģences veidošanās faktors ir tautas potenciāls un šī potenciāla kvalitāte. Tāda ir tradīcija attieksmē pret inteliģenci.
Lasīt visu...

21

Par portālu „Delfi” un primitīvu cenzūru

FotoStāsts ir par portālu Delfi. Lai pārāk neizplūstu, pievērsīšos divām lietām. Jau kādu laiku atpakaļ rakstiem par vēlēšanām mainījās komentēšanas sadaļa. Šobrīd ir tā, ka anonīmi bez reģistrācijas nav iespējams ierakstīt komentārus pie rakstiem par topošo valdību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Vispirms – ierēdņu bezatbildība, pēc tam – mēģinājumi atrast kādu vainīgo

Uzņēmums "Grindeks" ir viens no visveiksmīgāk strādājošajiem biržā kotētajiem Latvijas uzņēmumiem, un likumsakarīgi, ka arī...

Foto

Rinkēvičs - caurkritušu politiķu un “savējo” pansionāta turētājs

Mērenu paniku noteikta burbuļa aprindās ir izraisījusi ziņa, ka pašreizējais ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs varētu zaudēt savu amatu....

Foto

Briesmīgā sazvērestība pret Barču un Klaužu

Pēdējo dienu smieklīgākā aktualitāte, manuprāt, ir tā, ka Jānis Klaužs un Aija Barča, kuri 12.Saeimā bija ievēlēti no sarkanzaļo zemnieku, strādnieku un...

Foto

Par ikgadējo inventarizāciju Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā. Papildu darbs, bet nemaksā

Daļai no P.Stradiņa slimnīcas darbiniekiem trešo gadu pēc kārtas 2018. gadā atkal liks veikt...

Foto

Vai JKP neredz, ka ķeras apskāvienos ar Šlesera politprojekta uzlecošo zvaigzni?

Šovasar es par savu viedokli tiku „sists” gandrīz visās sociālo portālu platformās - Facebook, Twitter, Spoki u.c....

Foto

KPV un JKP mīlas dancis

Koalīcijas procesa veidošanu var saukt, kā grib, taču pašreiz potenciālais koalīcijas veidojums man izteikti nepatīk. Iespējams, tādēļ, ka es tajā visā...

Foto

Trīs vēsturiski secinājumi

13.Saeimas vēlēšanas analītiskajai domai nodiktēja (pasacīja priekšā) trīs secinājumus par latviešu tautas stāvokli. Tie ir vēsturiski secinājumi. Visi trīs secinājumi pamato jaunu posmu...

Foto

Par veselības aprūpes sistēmas reformu: augstā dziesma, skani, skani...

Septembrī  vairāki masu mediji ziņoja, ka arvien pieaug pacientu parādi ārstniecības iestādēm. Nenomaksāto pacienta nodevu par valsts...

Foto

Valdošo diagnoze ir bezizmēra vienaldzība. Jeb, kā mēdz teikt – pofigisms

Iesākumā šķita: lielākās līdz šim valdošo problēmas ir iedomība un augstprātība. Jau kādu laiku man...

Foto

Līdz nākamam rudenim pagarināta iespēja parakstīt tautas likumu

Lūdzu informēt visus paziņas - iespēja turpinās: Centrālā vēlēšanu komisija 18.09.2018. atļāva atkārtotai parakstīšanai likumu - atcelt ierobežojumus...

Foto

Kremļa kreisi labējā šaha spēle: Rietumu nacionālistu muļķošana un izdevība, ko Krievijas propagandistiem sniedz ekstrēmie liberāļi

Nav noslēpums, ka Kremlis cenšas ietekmēt izvēlētās valstis saskaņā ar...

Foto

"Saskaņa" izmanto politologu Liepnieku, lai diskreditētu latvisko partiju koalīcijas veidošanas procesu

Nevienam nav noslēpums, ka bijušais Šķēles polittehnologs Jurģis Liepnieks joprojām ir pietuvināts Latvijas varas kuluāriem...

Foto

Vēlēšanas 2018 - koki turpina balsot par cirvi

Varbūt kāds domā, ka protesta balsojums šajās vēlēšanās ir ko mainījis, jo partiju spice nomainījusies būtiski. Diemžēl jākonstatē,...

Foto

Latvija kā sektu ķīlniece

„Esam apolitiskas, respektablas, akadēmiskas organizācijas. Ar politiku nenodarbojamies, dziedam vien dziesmas,” tā viņi saka, un tas ir gluži tāpat, kā mafija apgalvotu,...

Foto

Īsa pamācība, kā likumīgi novilcināt lietu tiesā

Šobrīd vairs nav noslēpums, ka civiltiesisko strīdu izsķiršana Latvijā ir ne tikai ekonomiski un finansiāli neizdevīgs, bet arī psiholoģiski...

Foto

Vēlēšanu spožums un posts

Spožumu un postu var piedzīvot ne tikai kurtizānes. Spožums un posts var būt arī parlamenta vēlēšanām. Vārdi „spožums un posts” no slavenā...

Foto

Kristīgā morāle un Saeimas vēlēšanas

„Mums ir divas partijas, kuras atbalsta tādus grēkus! Es pat nespēju par to parunāt. Kaut tās ellē sadegtu!” Apmēram šāds bija...

Foto

Vai vērts balsot par partiju ar reitingu zem 5%?

Viens no jautājumiem, uz kuru tiek meklēta atbilde katrās vēlēšanās, ir - vai vērts balsot par partiju,...

Foto

Kāpēc atkal jābalso par mazāko no ļaunumiem?

Es balsošu par to, kurš, manuprāt, ir idiots - par Artusu Kaimiņu. Kāpēc? Tāpēc, ka ir cerība, ka varbūt...

Foto

Es balsošu par Progresīvajiem. Tam ir vairāki iemesli

Pirms kādas nedēļas biju iesācis rakstīt baigo palagu par savu skatījumu uz šīm vēlēšanām, pieeju savai izvēlei un...

Foto

Es savu balsi vēlēšanās atdošu par šodienas patriotiem – Juri un Jutu

Stāsts nav īss, bet varbūt būs Tev noderīgs. Man dažkārt tiek uzdots jautājums –...

Foto

Vēlēšanas un Politika

Šis būs klaji politisks raksts, tā ka, ja kādam tā ir sveša padarīšana vai ļoti nevēlama tēma, es Jūs jau brīdinu iepriekš....

Foto

Suns spalvu met, bet Viktors Valainis (tagad no ZZS) tikumu gan ne

Vēsturē ir pazīstams stāsts par Potjomkina sādžām, kuras uzzīmētas uz maketiem, lai garāmbraucot atrādītu...

Foto

Artuss un viņa Glumova loma

Jautāsiet, kā Artuss kļuva par populistu. Pavisam vienkārši – viņš aizmirsa izkāpt no savas lomas lugā „Arī gudrinieks pārskatās”. Tā bija viena...

Foto

Īsi iespaidi par priekšvēlēšanu debatēm

Šorīt noskatījos LNT debates: 1. Kariņš runā par valdības neizdarībām tā it kā Vienotība vakar nolaidusies no Marsa. Ne mazākās izpratnes...

Foto

Kas ir JKP spice? Lūdzu

Tātad Sandis Riekstiņš. Vēl dažus gadus atpakaļ algots darbinieks RBS Skalsuzņēmumu grupā ar pienākumiem “noturēt meliorācijas tirgu” - meliorācijas, jo viens no RBS...

Foto

Mūsu nozagtajā Greizo spoguļu karaļvalstī valda tādi paši likumi un tradīcijas kā noziedznieku bandās

Nu malacis Roberts. Beidzot kāds no ZRP publiski izsakās par Vienotības (V)...

Foto

Vecu zilcgaļu jaunā iepakojumā? Paldies, nē

Iedomājieties mājas fasādi, kas apvilkta ar dārgi apgleznotu audumu, kas rāda - kāda tā „nākotnes māja” izskatīsies. Apakšā, gan viss...

Foto

Veltījums grupai „Par Zemgali bez vēja ģeneratoriem” (bet arī citiem, kam interesē - kas tur ir ar tiem vēja parkiem)

Es neesmu no tiem, kas cilvēku...

Foto

Par ko balsot: 2014-2018

2014.gada 19. septembrī portāls Pietiek publicēja eseju „Par ko balsot”. Tā bija veltīta Saeimas vēlēšanām. 2014.gadā vēlēšanas notika 4.oktobrī. 2018.gadā tās notiek 6.oktobrī. Tātad...

Foto

DP un SAB priekšnieķeļi metas uz vienu roku ar Kremļa salašņām un noderīgajiem idiotiem?

Kārtējo reizi, rīta agrumā sēžot uz ķemertiņa Krievu laukos, ir tāda vieta...

Foto

Nil Ušakov, „Saskaņa” nav šķīstošā kafija

Lai „Saskaņa” kļūtu par varas partiju, Ušakovam ir jāaiziet no partijas vadības. Uzskatu, ka Ušakova vadībā partija ir zaudējusi jebkādu...

Foto

Krievi teiktu – kad krupis mēģina dr...zt odzi

Šo ierakstu vēlos veltīt mūsu konkurentiem no partiju apvienības Attīstībai/Par (A/Par) un aprakstīt, kāpēc nākamajās Saeimas vēlēšanās par...

Foto

13. Saeimas deputātiem: par grozījumiem likumprojektā, kas regulē Valsts drošības komitejas dokumentus

Pateicamies par Jūsu līdzšinējo atbalstu LPSR Valsts drošības komitejas zinātniskās izpētes komisijas zinātniskajā darbā....

Foto

Viss, kas nav par mani labs, ir FAKE NEWS

Trešdien LTV diskusiju cikla ietvaros ar visām vēlēšanās startējošajām partijām bija uzaicinājusi partijas KPV LV visu apgabalu...

Foto

Zapad un Zupa

„Kā tu sagaidi, ka viņi tev uzbruks? - Heigens domīgi jautāja. Maikls nopūtās. - Dons man pateica. Ar kāda tuvu stāvoša cilvēka starpniecību....

Foto

Ilgtspējības zīlētāji jeb kurus rādīt pāvestam

Zinātnē ir metodoloģiskā prasība katra laikmeta iztirzājumā ņemt vērā toreiz lietoto valodu. Laikmetu izdosies pareizi izprast tikai tad, ja respektēs...

Foto

VK ziņojums par AS "Sadales tīkls" tarifiem apliecina Ašeradena mazspēju

Latvijas Reģionu apvienība (LRA) vairākkārt uzsvērusi, ka AS "Sadales tīkls" (ST) sadales tarifi ir neadekvāti augsti,...