Iesaki rakstu: 
Varu reāli var izmainīt vien paralēlā vara, un tā ir viena no aksiomām. Ja varai nav konkurences (drauda), jebkura vara izlaižas. Padomju zemju mantinieki neapzinās, kā realizējas paralēlā vara demokrātijās, - faktiski likumisks paralēlās varas instruments ir tautas rekets (NVO veidojumos), kas no varas pieprasa savu daļu, nedodot varai atskaites par šo līdzekļu izlietojumu, jo mērķi ir likumiski. Tieši tāpēc Rietumu blokā ir protesti (pamatā to nodrošina NVO sektora arodbiedrību daļa), bet Austrumu bloka valstis ir pasīvas.
Pie mums arodbiedrības labākajā gadījumā asociējas ar kādas vasaras nometnes uzsaukšanu vai tējas vakaru noorganizēšanu senioriem. Faktiski pie mums NVO ir organizācijas, kas lūdzas no varas, nevis pieprasa savu daļu, tāpēc arī neapzinās savu nozīmi un faktisko lomu.
Laiks, kad pie mums tika izbaudīta nosacīta paralēlā vara bija deviņdesmitie, kad paralēlo varu realizēja mafijas struktūras. Jāatzīst, ka tas bija vienīgais piemērs, pēc kura mēs fiziski spējam saprast, kāda ir paralēlās varas ietekme. Lai gan deviņdesmito mafija ir visai kropls salīdzinājums, tomēr uzskatāms, jo citu piemēru nav.
Nav neatkarīgas varas, tās visas ir atkarīgas no apdraudējumiem, ja nav tautas apdraudējuma (nav tautas paralēlās varas), šī leģitīmā tautas apdraudējuma vietu ieņem baņķieri, kas norāda varai uz aitu baru, kas jācērp. Var nomainīt pat 100 valdības, tās atlaižot un ievēlot no jauna, tomēr tās visas izlaidīsies un būs līdzīgas, ja tām nebūs konkurences - paralēlās varas.
Lai panāktu rezultātu, jāsaprot, kā darbojas varas nomiņu aksiomas, - tās ir visai vienkāršas un atkārtojušās visos laikos. Nav nozīmes nomainīt varu, nozīme ir to izmainīt. Lai vara izmainītos, ir nepieciešama katalizatora līdzdalība, un šim procesam pēc klasiskās receptes ir nepieciešama radošās inteliģences līdzdalība, kas tad arī pilda katalizatora lomu.
Bet kas mūsdienās ir radošā inteliģence? Tie nav zinātnieki vai medijos uzpucētie frīki, tas arī nav politisks tips vai kāds cits politiski uzlādēts fanāts, - faktiski tās ir politiski neambiciozas personas, kurām seko pūļi, tās ir personas, kuras nav politiski toksiskas, un tas ir būtiski. Salīdzinājumam - Prāta vētra savāc 5000 par maksu, bet politiķi labākajā scenārijā vien 2000, uzsaucot tusiņus par velti.
Diezgan dīvaini izklausīsies, bet esmu sapratis, ka šo aksiomu definīcijā katalizators ir tādas savstarpēji ļoti atšķirīgas personas kā Kivičs, Kramiņš, Dimiters, Pauls, blogeri, piemēram - Sondors, Žigis, protams savu daļu ieņem arī politiski uzlādētie avantūristi un partijas, īsāk sakot, visi, kas var savākt katrs savu elektorātu, ir radošā inteliģence šajā definējumā.
Bet ir viena problēma - šī radošās inteliģences kategorija visi kā viens jūtas kā sevi nerealizējuši karaļi, kuriem piemīt lepnums, greizsirdība un vispār viss cilvēciskais ego, un tie savā starpā konkurē, pat neskatoties uz to, ka visiem ir mērķi, kas ir līdzīgi, tāpēc viņus apvienot ir visai nopietns izaicinājums.
Turklāt viņi visi patiesībā apzinās, ka viņu loma procesos ir vien katalizators, jo apzinās, ka vēlāk viņu nozīme visdrīzāk zudīs, tas viņiem jāapzinās jau sākumā. Tomēr viņus apvienot, nosēdinot pie viena galda, lai vienotos par to, kas ir kopīgs, ir iespējams, ja viņiem ieskaidro, ka krupis, kas jānorij, ir kopīga vajadzība. Teorijā ir zināms, kā to izdarīt, bet nav vienkārši atbildēt uz citu jautājumu, kas ir daudz būtiskāks: kas rezultātā no tā iznāks - kas pārņems varu?
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
