Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Šīs pārdomas gribu sākt ar daudziem zināmo citātu no Klauzevica grāmatas Par karu (Vom Kriege): "Karš ir tikai politikas turpinājums ar citiem līdzekļiem." (Der Krieg ist eine bloße Fortsetzung der Politik mit anderen Mitteln.) Jeb, kad politiķi nevar vienoties, tad tie sāk domstarpības risināt ar kara palīdzību.

Klauzevics (Carl Philipp Gottlieb von Clausewitz, 1780. - 1831.) pats par sevi bija visai interesanta personība - iestājās Prūsijas militārajā dienestā divpadsmit gadu vecumā un galu galā sasniedza ģenerālmajora pakāpi. No sākuma viņš Prūsijas armijas sastāvā karoja pret Napoleona karaspēku. Pēc tam, kad Napoleons iekaroja Prūsiju, tad kādu laiku karoja Krievijas cara armijā. Krievijas cara armijas sastāvā paspēja pat piedalīties Borodinas kaujā.

Pēc tam, kad Napoleons tika padzīts, atgriezās Prūsijas armijā, bija Prūsijas armijas štāba priekšnieks un Prūsijas kara akadēmijas rektors. Klauzevics bija viens no tiem, kas veidoja Prūsijas armiju tādu, kāda tā vēlāk 1848. gadā uzvarēja karā Dāniju, 1866. gadā uzvarēja karā Austriju un 1871. gadā sakāva Franciju, un visu šādu panākumu rezultātā radīja mītu par Prūsijas militārismu, un šī Prūsijas militārismu slava nāca līdzi Vācijai līdz pat 2. pasaules karam.

Vārdu sakot - dumjš un neapdāvināts Klauzevics nu pavisam nebija. Arī mūsu dienās ir jāpiekrīt Klauzevicam, kurš rakstīja: “Tādējādi karš ir vardarbības akts, lai uzspiestu mūsu gribu ienaidniekam.” Rietumu valstis un Putina Krievija nevarēja vai negribēja savā starpā ne par ko vienoties, un Putins nolēma uzsākt karu, lai uzspiestu savu gribu savam ienaidniekam - Rietumu valstīm.

Ja paskatās atpakaļ uz cilvēces vēsturi, tad cilvēki visos laikos savā starpā ir karojuši. Miera periodi regulāri ir mijušies ar īsākiem vai garākiem kariem. Visi valstiskie veidojumi vienmēr ir veidojuši savas armijas. Armijas bija vitāli nepieciešamas katrai valstij, lai valsts varētu pastāvēt un sevi aizsargāt.

Var diskutēt, kas bija sieviešu senākā profesija, bet vīriešiem tā visdrīzāk bija karošana un laupīšana, jo zaudētāja nežēlīga aplaupīšana agrākos laikos bija jebkura kara neatņemama sastāvdaļa. Mūsu dienās šāda zaudētāja aplaupīšana ietērpta tādos civilizētākos vārdos kā, piemēram, kontribūcija vai kompensācija par zaudējumiem, bet kara būtība no tā nav mainījusies – zaudētājs maksā par visu.

Ja paskatās uz seno laiku valstu valdnieku portretiem, tad visi valdnieki tika gleznoti greznos armijas parādes mundieros, bieži krūšu bruņās (kirasās) un vienmēr ar zobenu pie sāniem. Tika radīts un pastāvēja pat vesels tiesību normu kopums, kas pamatoja to, kad valdnieks drīkst uzsākt karu (Jus ad bellum – tiesības uz karu).

Papētot kaut vai vikipēdijā ziņas par pazīstamākajiem kariem, vienmēr atradīsim ziņas par karu norises laikiem, par kara dalībniekiem, par zināmākajām kara kaujām, bet tikai vēsturnieku pētījumos var atrast viedokļus par šo karu iemesliem un par karojošo pušu mērķiem, ko puses gribēja katra šajā karā sasniegt. Gandrīz nekur neatradīsiet ziņas par to, kurš pirmais karu iesāka jeb kurš vai kura puse izdarīja kara pirmo šāvienu.

Piemēram, kurš bija simtgadu kara vai franču-prūšu kara iniciators jeb, kā tagad ir pieņemts saukt, agresors? Parasti visas šādas ziņas reducējas uz to, ka viena puse kaut ko darīja, uz ko šī puse uzskatīja, ka viņai ir tiesības, bet otra puse uzskatīja, ka tā darīt otrai pusei nav tiesību, un uzsāka tādēļ karu. Kurš šajā gadījumā ir agresors? Vai tas, kurš kaut ko darīja? Vai tas, kurš pieprasīja kaut ko nedarīt vai darīt pārtraukt?

Piemēram, nomira Francijas karalis, kuram nebija bērnu. Tronī iesēdās kāds mirušā monarha visai tāls radinieks, bet cits radinieks, kurš tajā laikā sēdēja karaļa tronī Londonā, uzskatīja, ka viņam pēc mantošanas likumiem ir lielākas tiesības uz Francijas troni, un uzsāka ar otru valsti karu, kas ilga veselus simt gadus. Kurš te bija agresors, kurš te bija upuris?

Franču – prūšu karš, 1870.-1871.gadi, - kurš te bija agresors, kurš bija upuris? Francijas imperators Napoleons trešais vai Prūsijas karalis, vai varbūt Prūsijas kanclers Bismarks? Ja jau Prūsijas karspēks kopā ar pārējo vāciski runājošo zemju karaspēkiem iebruka Francijā un ieņēma Parīzi, tad kur palika Bismarka un Moltkes agresijas pret Franciju nosodījums? Tāda nosodījuma nav bijis visdrīzāk tāpēc, ka visi saprata, ka karam bija objektīvi iemesli, kas bāzējās nesamierināmās pretrunās starp valstīm, un tam, kurš pirmais izdarīja šāvienu, bija tikai otršķirīga nozīme.

Cilvēki tūkstošus gadus šādos gadījumos vadījās no principa: nelaime (posts) zaudētājiem (Vae victis), tas ir, ja karu zaudēs, tad jautājumam, kurš šo karu uzsāka un kāpēc, tam vairs nebūs nekādas nozīmes.

Bet kāda ir attieksme pret karu mūsdienās? Pēc 2. pasaules kara uzvarētājas valstis izveidoja Apvienoto Nāciju organizāciju. Zaudētājas valstis sākotnēji pat ANO vispār neuzņēma. ANO Statūtos ir noteikti šīs organizācijas mērķi uzturēt starptautisko mieru un drošību, taču aizliegt karu kā strīdu risināšanas veidu principā nav iespējams. Tāpat kā nav iespējams ar likumu aizliegt korupciju vai alkoholismu.

Tūkstošus gadu tika uzskatīts, ka valstis ir suverēnas un savu interešu aizsardzībai katrai valstij ir tiesības uz savu armiju un uz taisnīgu karu. Starptautiskās paražu tiesības pirms Pirmā pasaules kara neaizliedza valstīm jebkurā laikā uzsākt karu. Tikai Hāgas 1907. gada Konvencijas par karadarbības atklāšanu pirmo reizi reglamentēja kara pieteikšanas kārtību (1907. gadā Hāgas konferences laikā pieņēma 14 konvencijas, kas reglamentēja kara sākšanas noteikumus, neitrālo valstu tiesības un pienākumus, tirdzniecības kuģu pārvēršanu karakuģos, jūras zemūdens kontakta mīnu izlikšanas kārtību un bombardēšanu no karakuģiem kara laikā un t.t.).

Mūsdienās spēka pielietošanas kritēriji ir darbības saskaņošana ar ANO Statūtu 51. pantu, kas atļauj lietot spēku pašaizsardzības nolūkos. Tātad pašaizsardzības nolūkos spēku lietot drīkst, bet agresīvos nē. Krievijas - Ukrainas kara gadījumā ASV un Rietumu valstis uzstāj uz to, ka pie kara ir vainīga Krievija, jo Krievija ir agresors, kas karu uzsāka. Krievija savukārt uzskata, ka Krievijai nebija citas iespējas, lai aizsargātu savas intereses un Donbasa iedzīvotājus, kas nospiedošā vairākumā ir krievi.

Bet, runājot par agresiju pret citu valsti, muļķīgi būtu tagad noliegt, ka vairākus gadus atpakaļ Latvijas prezidente publiski uzstājās un aģitēja par ASV un tās sabiedroto iebrukumu Irākā un Latvijas Republikas Saeima 2003. gadā nobalsoja par Latvijas karavīru sūtīšanu uz Irāku.

Kāpēc tad Latvijas politiķi uzskatīja, ka mums ir tiesības iebrukt citā mums pavisam svešā valstī? Kā var lasīt no Saeimas sēdes stenogrammas, tad kā pamatojums karavīru sūtīšanai uz Irāku tika pieminēta gan veca ANO Drošības padomes rezolūcija, kura šādu rīcību nemaz neparedzēja, gan Irākas valdības rīcībā esoši ķīmiskie un bioloģiskie ieroči, kuru, kā pēc tam tika noskaidrots, Irākā nemaz nebija.

Vārdu sakot, Latvija kā valsts piedalījās agresijā pret citu neatkarīgu valsti, un šī agresija tika pamatota ar neesošiem, melīgiem ieganstiem. Un kāds bija šīs agresijas rezultāts – nekādi ķīmiskie un bakterioloģiskie ieroči atrasti netika, bet gāja bojā 100 – 200 tūkstošu Irākas mierīgo iedzīvotāju.

Karš, kurš norisinājās 2020. gadā, ne tik sen pirms kara Ukrainā, bija karš starp Armēniju un Azerbaidžānu. Pie mums par šo karu runāja un rakstīja maz. Un pavisam nevienu neinteresēja tas, kurš šo karu uzsāka jeb kurš bija šajā karā bija agresors un kurš bija upuris. Visi zināja, ka starp šīm valstīm pastāv sens konflikts, kurš ik pēc kāda laika uzliesmoja no jauna.

Bet pavisam citādi ir ar karu Ukrainā. ASV un Rietumu valstu pozīcija uzreiz bija tāda, ka pie visa vainīga ir Krievija, jo tā karu uzsāka, un līdz ar to Krievija ir vainīga arī visos šī kara laikā pastrādātajos noziegumos. Šis viedoklis kā vienīgais pareizais agresīvā veidā, draudot ar sankcijām visiem atšķirīgi domājošiem, tiek uzspiests arī Latvijas iedzīvotājiem.

Latvijas iedzīvotājiem visu laiku tiek arī stāstīts, ka Putins un Krievija tiks par šo karu tiesāti, Krievija būs par to spiesta maksāt milzīgas kontribūcijas utt. Šī raksta mērķis nav Krievijas uzsāktā kara attaisnošana, bet mēģinājums nošķirt mušas no kotletēm, nošķirt propagandu no faktiem.

Karu kā tādu aizliegt nav iespējams, bet tiek nosodīts agresīvs iekarošanas karš. Aizstāvēšanās un atbrīvošanas karš turpretī nosodīts netiek.

Latvijas Republikas Krimināllikumā ir divu veidu noziegumi. Pirmkārt, tie ir noziegumi pret mieru un cilvēci jeb cilvēcību, un, otrkārt, tie ir kara noziegumi, kas nav viens un tas pats. Ja jus ad bellum ir tiesības uz karu jeb tiesības uz spēka pielietošanu, tad jus in bello ir kara vešanas tiesības. Noziegumi pret mieru un cilvēci ir, piemēram, genocīds, agresīva kara plānošana, šāda kara izraisīšana un vešana. Par šiem noziegumiem vispirms ir jāatbild valstu vadītājiem - politiķiem.

Kara noziegumi savukārt, ir kara vešanas noteikumu pārkāpumi. Kara vešanas noteikumi ir atrodami dažādos starpvalstu līgumos (konvencijās). Turklāt valsts nevar atsaukties uz kādu starptautisku konvenciju, kuru pati šī valsts nav parakstījusi (nav ratificējusi).

Piemēram, ik pa brīdim presē parādās ziņas, ka Krievija esot pielietojusi kādus aizliegtus ieročus, bet tiek noklusēts, ka ne Ukraina, ne Krievija nav pievienojušās konvencijai par šādu ieroču aizliegšanu.

Par kara noziegumiem ir jāatbild to tiešajiem izdarītājiem. Viens no kara noziegumiem, piemēram, ir marodēšana - kritušo vai ievainoto karavīru mantas piesavināšanās kaujas laukā. Kara sākumā internets bija pilns ar video, kur redzams kā ukraiņi, pavadot savas darbības ar rupju necenzētu lamāšanos, rokas un pārmeklē kritušos Krievijas armijas karavīrus, viņu automašīnas, rāda un lielās ar atrastajām Krievijas karavīru mantām. Latvijas informatīvajā telpā tas viss tika publicēts un pasniegts kā ukraiņu varonība cīņā ar krievu okupantiem.

Neviens pat neiedomājas vispār ieminēties, ka tā nav nekāda varonība, bet tas ir noziegums, kas saucas marodierisms. Kritušo vai ievainoto karavīru mantas piesavināties nedrīkst. Ja tas ir daudz maz skaidrs, tad ejam tālāk.

Kur tiesās vainīgos? Pēc 2014. gada Ukrainas uzsāktās Donbasa bombardēšanas Krievijas domes deputāts Žirinovskis izteicās, ka Ukrainas vadītāji par to ir jātiesā, bet tiesāt viņus kādā starptautiskā tiesā būtu viņiem pārāk liels gods. Viņi ir jātiesā tur pat, kur noziegumi pastrādāti, tas ir, Luganskas garnizona kara tiesā.

Tūlīt pēc Krievijas – Ukrainas kara sākuma politiķi un žurnālisti vairākus mēnešus no vietas nemitīgi runāja un rakstīja, ka Putins un Krievija tikšot par šo karu tiesāti Hāgas tribunālā. Reti kurš kaut nedaudz ieskicēja, ko nozīmē šie mistiskie vārdi “Hāgas tribunāls”.

Tiesas mēdz būt divu veidu - pastāvīgas tiesas un tikai šāda rakstura lietām izveidotas vai pat vienas konkrētas lietas izskatīšanai izveidotas tiesas. Hāgā pašreiz atrodas vairākas tiesas. Zināmākās no pastāvīgi strādājošām ir ANO Starptautiskā tiesa un Starptautiskā krimināltiesa. ANO Starptautiskā tiesa pēc būtības ir šķīrējtiesa, kas izskata konfliktus starp valstīm. Tās priekšsēdētājs ir Amerikas Savienoto valstu pārstāvis, bet viņai vietnieks Krievijas pārstāvis. Šī tiesa nevienu par noziegumiem netiesā, bet izskata strīdus starp valstīm, piemēram, izskata strīdus starp valstīm par valstu robežām. Valstis ir suverēnas. Nav tā, ka ANO izveido tiesu un tajā tagad tiesās valsti, kura nav tiesas dibināšanas dokumentus parakstījusi, nav pat ANO vispār iestājusies.

Starptautiskā krimināltiesa darbojas, pamatojoties uz 1998. gadā pieņemto tā saucamo Romas statūtu. Tā tika speciāli izveidota kara noziegumu iztiesāšanai, bet viss nav tik vienkārši. Problēma ar šo tiesu ir tāda, ka, lai šī tiesa varētu skatīt kādu lietu pret Krieviju vai tās pilsoņiem, Krievijai ir jāpievienojas šīs tiesas statūtiem, bet tiem līdz kara sākumam nebija pievienojusies ne Krievija, ne Ukraina, ne arī tādas valstis kā, piemēram, ASV un Ķīna.

Vairākas reizes parādījās Krievijas amatpersonu paziņojumi, ka Krievija neatzīst Starptautiskās krimināltiesas jurisdikciju. Bet pavisam nesen masu medijos cirkulēja ziņa, ka Pentagons nedodot Starptautiskajai krimināltiesai ziņas par Krievijas Ukrainā pastrādātajiem kara noziegumiem. It kā ir saprotams, ka pierādījumus par tiesātā noziegumiem tiesa prasa cietušai pusei, taču lieta ir tāda, ka ASV nav oficiāli šo tiesu atzinušas un tāpēc “nesadarbošanās” ar šo tiesu ir loģiska. Turklāt vēl pirms kara bija arī ziņas, ka ASV šīs tiesas tiesnešiem par pieņemtajiem ASV nelabvēlīgiem lēmumiem ir noteikušas sankcijas.

Kaut gad Starptautiskā krimināltiesa nupat ir izdevusi orderi Putina arestam, pēdējā laikā ir parādījušies politiķu aicinājumi, ka Krievijas un Putina tiesāšanai ir jāveido speciāla tiesa. Par to bija vienojušās savā samitā G7 valstis, un par to nobalsoja Eiropas padome. Rietumu valstis taisās Krieviju un tās vadītājus tiesāt, pārkāpjot Krievijas valsts suverenitātes principu. Tas nozīmē to, ka vispirms Rietumu valstīm Krievija būs šajā karā jāuzvar un Putins tiesā būs jānogādā roku dzelžos piespiedu kārtā. Citādi šādai tiesai un tiesāšanai nebūs nekādas jēgas. Ar to arī ir izskaidrojami Eiropas savienības diplomātijas vadītāja Barozo paziņojumi, ka konfliktam ir iespējams tikai militārs risinājums. Diplomāti ir nonākuši pie secinājuma, ka vienoties ne par ko nav iespējams, konfliktu var atrisināt tikai kā senos laikos kara laukā – kurš uzvarēs karā, tam arī būs galu galā vēsturiskā taisnība.

Bet atkal viss nav tik vienkārši. Karš vairs nav tāds, kāds tas bija viduslaikos. Jautājums ir tāds, kas būs tad, ja Rietumu valstīm tā vienkārši uzvarēt Krieviju kara laukā tomēr neizdosies? Krievija ir lielākā Eiropas valsts, un Krievijai vienmēr ir bijusi lielākā Eiropā sauszemes armija. Mūslaikos klāt vēl ir nākuši kodolieroči, kuri arī Krievijai ir un ir visai daudz. Cik tālu būs gatavas iet Rietumu valstis un ASV? Vai rietumu valstis un ASV būs gatavas Ukrainas dēļ sākt ar Krieviju kodolkaru?

* literārs pseidonīms

Novērtē šo rakstu:

0
2

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

„Rail Baltica” projekts - deputātus sāk pārņemt panika

FotoRail Baltica projekts - deputātus sāk pārņemt panika. Tā varētu raksturot Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas trešdienas sēdes atmosfēru.
Lasīt visu...

21

Kā tikt galā ar „Rail Baltica” projekta septiņkārtīgo sadārdzinājumu un naudas trūkumu?

FotoĢeniāla doma - sadārdzināt vēl vairāk. „Rail Baltica” gadījumā tas nozīmē aizņemties naudu uz augstākiem procentiem nekā valsts pati spētu to nofinansēt. Gribētāji būs. Pretī taču valsts garantijas. Samudžinās darījumu tā, ka neko saprast nevarēs un pieliks vēl kādu miljardu.
Lasīt visu...

21

Likumprojekta nepārprotamības aritmētika

FotoSaeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs aicina parlamentāriešus ātrāk izskatīt trešajā lasījumā grozījumus Civilprocesa likuma 594.pantā, jau tagad, 20. jūnijā, pirms Jāņiem.
Lasīt visu...

12

Lai nodrošinātu igauņiem vilcienu uz Eiropu, latviešiem pamatīgi jāceļ nodokļi?

FotoPēc gadiem divdesmit igauņi, baudot poļu alu, pa vilciena logiem vēros jostas savilkušos latviešus sērīgi raugāmies uz ne pārāk ātri ritošo vilcienu Eiropas virzienā: latviešiem nav laika vizināties, viņiem jāatdod ārējie parādi un čakli jāmaksā augstie nodokļi, – aptuveni šādu ainu uzbur lasītais Valsts kontroles publiskotā dokumentā ““Rail Baltica” projekta situācijas izpēte (Kopīga situācijas izpēte Tallina, Rīga, Viļņa, 2024. gada 11. jūnijā)”. Visā stāstā ir viena priecīga ziņa - Valsts kontrole izrāda drošsirdību publiski pateikt politiķiem netīkamo skaudro patiesību.
Lasīt visu...

21

"Rail Baltica" projekts kā aklās zarnas izgriešana caur papēdi

Foto“Pašlaik nav kārtīga saimnieka “Rail Baltica” īstenošanai”, “Valdība nav iestāde, kas apmaksā rēķinus”, “Premjere Siliņa parāda nostāju – vēlas skaidru atbildību”, “Tā kā līdz šim – turpināt nevēlos” – lūk, virsraksti dažādos plašsaziņas līdzekļos. Visbeidzot, uzstājoties Saeimas ārkārtas plenārsēdē ar atskaiti par savas valdības paveikto, premjere sacīja vēsturiskus vārdus, ka “Rail Baltica” projekta pašplūsma ir beigusies.
Lasīt visu...

21

Vairums mikroģeneratoru īpašnieku būs spiesti pāriet uz dinamiskās enerģijas uzglabāšanas sistēmām

FotoApritējis vairāk nekā mēnesis, kopš ieviesta jaunā elektroenerģijas neto norēķinu sistēma un mājsaimniecībās uzstādīto mikroģeneratoru īpašnieki vairs nevar izvēlēties – ziemā atgūt vasarā tīklā nodoto elektroenerģiju vai arī to pārdot biržā par tirgus cenu. Turpmāk uzstādīto mikroģeneratoru īpašnieki visu saražoto elektroenerģiju varēs vai nu notērēt paši, vai arī pārdot biržā par aktuālo cenu, kas, būsim atklāti, ne vienmēr ir izdevīga.
Lasīt visu...

12

Vai bēdīgi slavenais Raimonds Lejnieks – Puķe mēģina apkrāpt tautu?

FotoJa pēdējos gados mēs esam uzmanīgi sekojuši līdzi gan politikai, gan masu mediju ziņām, tad mums droši vien nav palicis nepamanīts kāds jauns vīrietis ar dubultu uzvārdu – Raimonds Lejnieks – Puķe.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Visa „Rail Baltica” projekta vadība precīzi līdzinās tam, ko rekomendē sabotāžas veikšanai

Kāds Jums palika iespaids pēc raidījuma „Kas notiek Latvijā” par Rail Baltica? Šoreiz bez...

Foto

Ašeradens paziņo, ka grib celt nodokļus, un vēlētāji metas nobalsot par “Jauno Vienotību”: loģika te interesantāka nekā paši vēlēšanu rezultāti

Viens no nedaudzajiem negaidītajiem momentiem aizvadītajās...

Foto

Sabiedrības integrācijas fonds lūdz „Re:Baltica” atmaksāt neatbilstoši iztērētos valsts līdzekļus par radīto saturu svešvalodā

Ņemot vērā diskusijas publiskajā telpā par nodibinājuma “Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs Re:Baltica”...

Foto

Es esmu kompetents ne tikai tajā, par ko jūs visi padomājāt!

Nesen klausoties ekonomiskās politikas debates par Latvijas Stabilitātes programmu 2024. - 2028.gadam, radās sajūta, ka...

Foto

Vieglprātība un nekompetence maksā dārgi

Igauņi racionāli skatās uz „Rail Baltica” savienojumu ar Tallinu un lidostu. "29.maijā ielikts pamatakmens „Rail Baltica” Ülemiste pasažieru terminālim "Linda", kas...

Foto

Sākot no nodokļu celšanas un beidzot ar Francijas kodolvairoga attiecināšanu uz Baltiju: TOP 3 “interesantākās” idejas no partiju mutēm

Partiju pašslavināšanās gaisotnē soctīklu īsajos formātos tās...

Foto

Pārpratumi likumprojekta izstrādes gaitā (viena epizode)

Likumprojektā "Grozījumi Civilprocesa likuma 594. pantā - Ieturējumu apmērs no parādnieka darba samaksas un tai pielīdzinātajiem maksājumiem" tā pirmajā lasījumā...

Foto

Eiroparlamenta reitingu līderis “lien bez ziepēm” savam galvenajam politiskajam sāncensim

Piecu mēnešu garumā SKDS aptaujās līderu lomu ieņēmušās Nacionālās apvienības vadošais kandidāts Roberts Zīle nācis klajā...

Foto

Valsts kontrolei vajadzētu izvērtēt, cik pamatoti Sabiedrības integrācijas fonds vairojis „Re:Baltica” darbinieču labklājību un kā valsts šos līdzekļus varētu atgūt

Es jums izstāstīšu kaut ko, ko...

Foto

Parodija par pārbaudi

Ceturtdien Ģenerālprokuratūra izplatīja ļoti savādu paziņojumu, kam it kā bija jānomierina prāti un jāatjauno uzticība politiskajai elitei, bet gluži otrādi – tā ne...

Foto

Lūdz tiesībsargu vērsties Satversmes tiesā par personu ar invaliditāti diskrimināciju

2024. gada 30. maijā Latvijas bezdarbnieku un darba meklētāju interešu aizstāvības biedrības valdes loceklis Raimonds Lejnieks...

Foto

Šoreiz Lembergs uzvar valsti

Centrālajai vēlēšanu komisijai (turpmāk - CVK) ir rakstiski jāatvainojas Aivaram Lembergam par liegumu balsot pašvaldību vēlēšanās, - tā nolēmusi tiesa....

Foto

Nes mieru man, nes mieru dvēselei!

Jau divus gadus publiskajā telpā aktualizēts jautājums par nakts trokšņiem un regulējuma caurumiem, kas liedz rast reālus risinājumus šai problēmai....

Foto

Skumji, ka mūsu “centrālo” mediju rīcība aizvien mazāk atšķiras no kremļa mediju ieradumiem!

Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri....

Foto

„Iznireļi” - obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā

Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā...

Foto

Nu žēl, ka mums iet garām iespēja pamakšķerēt balsis, debatējot Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm...

Foto

Protams, Krievijas valsts valodai ir nozīmīga vieta Latvijas politikā!

Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda...

Foto

Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesības uz klimata izmaiņu ierobežošanu un dabas daudzveidības saglabāšanu

Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un...

Foto

Būtu mēs labāk ēduši...

Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši...

Foto

Nē, Somijas politiķus debatēs necepina ne arābu, ne krievu valodā

Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai...

Foto

Kas tā par Rīgas domes ēku bez progresa simbola – varavīksnes karoga!

Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie...

Foto

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta...

Foto

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā...

Foto

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates....

Foto

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā...

Foto

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā...

Foto

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un...

Foto

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā –...

Foto

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes...

Foto

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu...

Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...