Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Bieži tos, kuri kritizē valdību vai izsaka savu neapmierinātību ar valstī notiekošajām nejēdzībām, valdošās varas aizstāvji ar dažādiem demagoģiskiem paņēmieniem cenšas apklusināt. Viņu teiktais skan apmēram šādi: “Latviija ir demokrātiska valsts, kuru vada pilsoniskās sabiedrības vairākuma intereses pārstāvoša, demokrātiski ievēlēta valdība. Kāda tauta, tāda valdība. Valsts – tie esam mēs paši. Ja kāds no mums te grib kaut ko kritizēt, tad vispirms viņam ir jāsāk pašam ar sevi.”

Vai tiešām vēlēšanas mūsu valstī ir demokrātiskas – tādas, kas atspoguļo pilsoniskās sabiedrības vairākuma gribu? Neiedziļinoties uzskaitīšu tikai pašas galvenās Vēlēšanu likumā iekļautās normas, kas būtiski ierobežo valsts pilsoņu iespējas izteikt savu gribu.

Pirmkārt, tas ir partijām piešķirtais monopols deputātu kandidātu izvirzīšanā. Otrkārt, tā ir vēlēšanu kārtība, kas paredz nodot balsis nevis par deputātu kandidātiem, bet par partiju sastādītiem deputātu kandidātu sarakstiem, liedzot iespēju nodot balsi par deputātiem, kuri atrodas dažādos partiju sarakstos. Treškārt, tā ir partijām izvirzītā 5% barjera un prettiesiskā par šīm partijām nodoto balsu pieskaitīšana barjeru pārvarējušām partijām.

Šādas vēlēšanas demokrātijas ziņā ir ļoti līdzīgas padomju laikos notikušajām vēlēšanām. Arī toreiz cilvēki bija spiesti mest urnās jau gatavus partijas un bezpartejisko bloka kandidātu sarakstus. Un arī toreiz cilvēkiem bija tiesības šajos sarakstos izdarīt svītrojumus un labojumus.

Saprotama lieta, ka pēc šāda antidemokrātiska Vēlēšanu likuma rīkotu vēlēšanu iznākums arī nevar būt demokrātisks. Pavisam nedaudz aplūkosim kaut vai tikai pēdējās 13. Saeimas vēlēšanu rezultātus.

Pēc CVK datiem vēlēšanās piedalījās 56,4% balsstiesīgo Latvijas pilsoņu. Tas nozīmē, ka no katriem desmit balsstiesīgajiem Latvijas pilsoņiem tikai seši ir piekrituši piedalīties šajā antidemokrātiskajā vēlēšanu farsā. 12,05% vēlētāju savas balsis ir nodevuši par partijām, kas nepārvarēja 5% barjeru. Tas nozīmē, ka no tiem katriem sešiem, kas piedalījās vēlēšanās, katra desmitā vēlētāja balss ne tikai nav ņemta vērā, bet ir pat tikusi prettiesiski pieskaitīta barjeru pārvarējušām partijām. Visbeidzot, pašreizējo jeb Kariņa valdību sastāda partijas, kuru deputāti ir saņēmuši tikai 57,58% no visām vēlētāju balsīm, tātad tikai nedaudz vairāk nekā pusi.

Kopumā ņemot, mūsu “demokrātiski ievēlēto valdību” no katriem desmit balsstiesīgajiem Latvijas pilsoņiem ar savām balsīm ir atbalstījuši tikai trīs. Un tad arī vēl liels jautājums rodas par to, kāda daļa no šiem vēlētājiem tiešām atbalstīja partijas kā sev tuvu politisku spēku, bet cik no viņiem vienkārši atdeva savas balsis, naivi noticot partiju priekšvēlēšanu programmās sarakstītajiem melīgajiem solījumiem attīstīt, pilnveidot, sakārtot, uzlabot, atbalstīt, veicināt, nodrošināt...

Un vēl. Vai tos veidojumus, ko pie mums ir pieņemts uzskatīt par politiskajām partijām, tiešām šādi var saukt? Nu nevar savākties viena ļaužu grupa, izdomāt sev skaistu nosaukumu, uzrakstīt uz papīra jaukas apņemšanās, dāsnus solījumus un sevi pasludināt par politisku partiju.

Politiskās partijas galvenā pazīme ir kāda noteikta ideoloģija, saskaņā ar kuru šī partija konsekventi veido un realizē savu politiku. Ja partijas reālie darbi atšķiras vai ir pretēji pašas sludinātajām ideoloģiskajām nostādnēm, tad tā nav politiska partija, bet tikai ekonomiskais grupējums, kurš ideoloģiskus saukļus izmanto vienīgi kā instrumentu varas iegūšanai un savtīgu, materiālistisku mērķu realizēšanai. Un šādu piemēru Latvijas politikā ir ne mazums. Visai pamatoti var teikt, ka Latvijā notiekošajās Saeimas vēlēšanās par varu savā starpā cīnās nevis politiskie spēki, bet gan ekonomiskie grupējumi.

Varbūt kāds man šeit iebildīs, ka arī nedemokrātiski ievēlēta valsts vara var darboties valsts un tautas labā? To, cik graujoša ir šāda darbošanās, uzskatāmi liecina gan pa šiem gadiem sakrātais mūsu valsts milzīgais ārējais parāds, gan bēdīgais ekonomiskais stāvoklis valstī. Bet šoreiz pie tā sīkāk nekavēsimies. Tāpat nespriedīsim par to, cik lielā mērā mūsu valstiskumam, neatkarībai, suverenitātei un valsts teritorijas sargāšanai atbilstoša ir mūsu valsts varas atteikšanās no savas valūtas, iestāšanās globālā savienībā, gatavība uzņemt šeit ekonomiskos migrantus no Āfrikas un valsts teritorijas daļas atdāvināšana Krievijai. Padomāsim par tām savstarpējām attiecībām, kas izveidojušās starp valsts varu un valstī dzīvojošajiem cilvēkiem.

Visi Latvijā dzīvojošie, arī tie, kuri nekur nestrādā, bet pērk preces Latvijas veikalos, maksā nodokļus valstij. Laikam jau grūti ir atrast vēl kādu nodokli, kurš pasaulē būtu izdomāts, bet Latvijā vēl nebūtu ieviests. Mēs valstij maksājam par visu – par savu mājvietu, par savu auto, ja mums tāds ir, par to, ka ēdam, dzeram, pērkam zāles lai ārstētos, pērkam grāmatas, lai izglītotos, izmantojam friziera, kurpnieka vai ārsta pakalpojumus... Arī kaut ko vērtīgu uzdāvinot vai atstājot mantojumā saviem pēcnācējiem, daļu no šīs vērtības sev nodokļu veidā pieprasa valsts.

Ja mēs kopā sarēķināsim visus tos nodokļus, ko maksājam valstij (ieskaitot PVN un nodokli ko par mums maksā darba devējs), tad iznāks, ka nodokļos valstij mēs atdodam aptuveni 70% no visa nopelnītā. Var jau strīdēties par to, vai tas ir daudz vai maz. Var strīdēties arī, piemēram, par to, vai tas ir normāli, ja mums nekustamā īpašuma nodokļa veidā sava uzceltā vai mantotā mājiņa savas dzīves laikā (60 gados) no valsts ir vēlreiz jāatpērk.

Taču, kā jau mēs zinām, nodokļi ir jāmaksā, lai valsts varētu pildīt savas valsts pamatlikumā noteiktās funkcijas. Iekšēji tās ir ekonomiskā, sociālā, kultūras, tiesiskā, nodokļu un finanšu kontroles, kā arī ekoloģiskā funkcija. Ārēji tā ir miera uzturēšana, neatkarības un valsts teritorijas sargāšana kā arī pilsoņu tiesību starptautiskā aizsardzība.

Vērtējot valsts un iedzīvotāju attiecības no tirgus ekonomikas viedokļa, valsts mums ir pakalpojumu sniedzējs, bet mēs ar saviem nodokļiem maksājam valstij par visiem tās sniegtajiem pakalpojumiem. Tāpēc valsts varas un iedzīvotāju attiecību vērtēšanā svarīgs ir ne tikai nodokļu lielums, ko mēs maksājam valstij, bet arī tas, cik kvalitatīvu un plašu pakalpojumu klāstu mēs par savu nomaksāto naudu no valsts saņemam pretim. Un te nu jāsaka, ka, neskatoties uz lielajiem nodokļiem, mūsu valsts varai visus šos gadus “nav pieticis naudas” ne normālas veselības aprūpes, ne izglītības sistēmas izveidošanai un uzturēšanai. Naudas trūkst gan sociālajām vajadzībām, gan zinātnei, gan nacionālajai kultūrai un valsts aizsardzībai.

Vairāk nekā pusmiljons iedzīvotāju ir pametuši šo valsti. Vesels bariņš par nodokļu maksātāju naudu labi algotu “pētnieku” meklēja iemeslus, kādēļ tā ir noticis un kā panākt, lai aizbraucēji atgriežas. Atbilde ir ļoti vienkārša. Tie pakalpojumi, ko sniedz mūsu valsts nenormāli uzpūstais birokrātiskais aparāts, cilvēkiem ir pārāk dārgi un nekvalitatīvi, tādēļ viņi dodas projām uz tām valstīm, kur valsts sniegtie pakalpojumi ir pieejami par saprātīgu cenu un atbilstošā kvalitātē. Jā, var teikt, ka arī tā sauktajās bagātajās valstīs ir lieli nodokļi. Taču tur no valsts puses iedzīvotājiem ir arī liels atvieglojumu un pakalpojumu klāsts.

Vēl tikai ļoti īsi par mūsu valsts pārvaldi. Uzsākot darbu Saeimā, visi simt deputāti nodod svinīgu zvērestu godprātīgi un pēc labākās sirdsapziņas strādāt Latvijas kā neatkarīgas un demokrātiskas valsts labā. Un tad pēkšņi izrādās, ka Saeimā ir izveidojusies pozīcija un opozīcija, kas savā starpā cīnās. Kā var būt kaut kāda opozīcija starp tiem, kuri ir zvērējuši darīt vienu kopīgu lietu?! Tas var būt tikai tad, ja vieni pilda savu tautai doto zvērestu, bet otri nē. Vai arī ja neviens no tur iekļuvušajiem partiju deputātiem pat nedomā strādāt valsts un tautas labā, bet savstarpēji tirgojoties dala barotnes un ietekmes sfēras savu ekonomisko grupējumu interesēs.

Interesantas attiecības ir izveidotas arī starp mūsu valsts varu un vietējām, reģionālajām pašvaldībām. Masu saziņas līdzekļos pašvaldības tiek attēlotas kā tādi patstāvīgi, neatkarīgi veidojumi, kas pilda iedzīvotājiem svarīgas funkcijas pašu iedzīvotāju ievēlētu pašvaldības deputātu vadībā. Valsts ar likumu ir deleģējusi pašvaldībām šo svarīgo funkciju izpildi un pašvaldības par to ir pilnā mērā atbildīgas.

Ja paskatāmies šo likumu, tad pašvaldībām tiešām ir uzlikti lieli pienākumi. Tur ir gan vispārējās izglītības politikas īstenošana, gan veselības politikas īstenošana un pienākums nodrošināt veselības aprūpes pieejamību, gan pienākums nodrošināt sociālo aprūpi un veicināt uzņēmējdarbību...

Tur ir vēl minēts daudz kas cits, kas pašvaldībām ir jādara un kas jānodrošina. Ja kaut kas no tā visa nav izpildīts, tad taču katram jāsaprot, ka vainīga nav vis mūsu labā valdība, bet gan sliktās pašvaldības, ko paši vietējie cilvēki no sava vidus ir ievēlējuši. Ja kādā pašvaldībā ir vāji attīstīta uzņēmējdarbība, tad vainīga ir pašvaldība, kas to nav pietiekami veicinājusi. Ja medicīna vai izglītība vietējiem iedzīvotājiem ir grūti pieejama, tad atkal vainīga ir pašvaldība, kas nepārdomāti likvidējusi skolas un medicīnas iestādes vai nav parūpējusies par pienācīgu transporta nodrošinājumu iedzīvotājiem.

Formāli ne jau valsts likvidē, piemēram, lauku skolas - to izdara pašvaldības. Valstij vienīgi “pietrūkst” līdzekļu, no kā maksāt algas skolotājiem, bet tāpēc jau neviens nav aizliedzis tās skolotāju algas no sava budžeta maksāt pašvaldībai. Tas, ka pašvaldībai vienkārši nav tādu līdzekļu, valsti neinteresē.

Presē plaši runājot par pašvaldību pienākumiem, kļūdām, neizdarībām un korupcijas gadījumiem, veikli tiek apiets tas fakts, ka īstenībā pašvaldības ir tikai valsts pārvaldes sastāvdaļa, kas realizē valsts varu reģionos. Tās ne tuvu nav patstāvīgas un neatkarīgas savā darbībā. Pašvaldību politika ir tā pati valsts politika. Ir pašvaldības, kuru ģeogrāfiskais stāvoklis vai vadības “pareizā” partijas piederība ļauj piesaistīt lielākus līdzekļus un veiksmīgāk veicināt uzņēmējdarbības attīstību savā teritorijā un ir pašvaldības, kur tā visa pietrūkst.

Taču pamatā reģionu attīstība ir atkarīga no valsts politikas, nevis reģionālās vadības rīcības. Lai kādā valsts reģionā arī cilvēki nedzīvotu, viss tas, kas skar iedzīvotāju pamatvajadzības un valsts attīstību ir valsts varas atbildība. Arī to, kādas struktūras veidot, kādus šo struktūru darbības regulējošus normatīvos aktus izdot, lai to visu nodrošinātu, nosaka valsts. Ja kaut kas kaut kur pienācīgi nefunkcionē, tad valsts varas ziņā ir to izlabot, nevis vainot un kritizēt.

Šobrīd valsts vara diezgan veiksmīgi no iedzīvotāju neapmierinātības ir noslēpusies aiz pašvaldību mugurām. Un, pašvaldībām piedēvējot neesošu patstāvību un neatkarību, tās bieži tiek padarītas par grēkāžiem valstisku pienākumu sliktā izpildē. Turpretim pašvaldības, pārzinot vietējos apstākļus un cilvēku vajadzības, bieži vien griežas pie valsts ar ierosinājumiem, lūgumiem un pat protestiem, bet lielāko tiesu viss paliek bez atbildes.

Nenoliedzami, tas arī pašvaldību vadībā rada kārdinājumu īpaši nesaspringt rūpēs par saviem iedzīvotājiem, bet izmantot savu ieņemto stāvokli personīgā labuma gūšanai. Pašvaldības pēc valsts parauga veido tikpat uzblīdušu birokrātisko aparātu ar labi atalgotām darba vietām savējiem un vienkārši eksistē pēc principa “diena vakarā un putra vēderā”.

Lai kā arī valstsvīri un viņu pakalpiņi atbildību par sastrādātajām nejēdzībām un situāciju valstī necenstos uzvelt pašvaldībām, tautai, lielajam ēnu ekonomikas īpatsvaram vai ārējiem apstākļiem, vainīgi ir tie, kas valsts mērogā radījuši un uztur šādu noziedzīgu sistēmu, ar kuras palīdzību tiek bremzēta valsts attīstība, aplaupīta tauta un par izsmieklu padarīts Ministru kabinetā uz sienas esošais uzraksts “Viens likums, viena taisnība visiem”.

Tāpēc, kritizējot valsti, mums ir tiesības sākt nevis ar sevi (kā to mums cenšas iestāstīt demagogi), bet gan ar tiem, kuri, tiecoties pēc varas, mums melo, lauž dotos zvērestus un netur solījumus. Jāsāk ar tiem kuri, sēžot augstos valsts amatos, nepilda savus darba pienākumus vai nelietīgi izmanto savu dienesta stāvokli.

Neviena partija savā priekšvēlēšanu programmā nav rakstījusi, ka gatavojas valsti iedzīt arvien lielākā ārējo parādu jūgā, neracionāli šķērdēt un piesavināties nodokļos nomaksāto naudu, ar dažādu OIKu un banku glābšanas kampaņu palīdzību graut Latvijas ekonomiku un ignorēt iedzīvotāju pamatvajadzības pēc medicīniskās aprūpes, izglītības un sociālās aizsardzības. Bet tieši tas ir noticis un notiek. Un tur vainojams nevis mazais cilvēks, bet tie, kuri ļaunprātīgi, gadiem ilgi ir pievīluši šī mazā cilvēka uzticību.

Novērtē šo rakstu:

2
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Par ko balsot vēlēšanās?

FotoVatikāna II koncils par katoļu aktīvu līdzdalību politiskajā un sabiedriskajā dzīvē uzsver, ka "visiem pilsoņiem ir jāatceras savas tiesības un reizē pienākums piedalīties brīvās vēlēšanās, lai veicinātu kopējo labumu. Baznīca ciena un atzinīgi vērtē tos, kuri savus spēkus veltī kalpošanai cilvēkiem un valsts labā uzņemas šos smagos pienākumus" (Gaudium et spes, 75).
Lasīt visu...

21

Neizvērtēta un nepamatota kadastrālo vērtību aprēķināšanas reforma ir kaitniecība

FotoLatvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācija uzskata, ka globālās krīzes apstākļos (Covid pandēmijas laikā) finansiāli tiek ietekmēts ikviens sabiedrības loceklis – ikkatra mājsaimniecība, nekustamā īpašuma īpašnieki, pārvaldītāji, attīstītāji, īrnieki (kam saskaņā ar likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 11.pantu jāmaksā nekustamā īpašuma nodoklis) saistībā ar plānotajām kadastrālo vērtību paaugstināšanas izmaiņām.
Lasīt visu...

21

Ceram, ka valdība un koalīcija pieņems pareizo lēmumu un atdos mums visu, ko pieprasām

FotoEsam gandarīti par to, ka Amerikas Savienoto Valstu valdība joprojām pievērš uzmanību holokausta traģēdijas upuru piemiņas jautājumam un atmiņas par Otrā pasaules kara laikā notikušā genocīda pret ebrejiem saglabāšanai. Holokaustu pārdzīvojušie ir kļuvuši par lieciniekiem vieniem no vissmagākajiem un briesmīgākajiem no jebkad nodarītajiem noziegumiem pret cilvēci, tostarp slepkavībām, postam un īpašumu izlaupīšanai.
Lasīt visu...

21

Kadastrālās vērtības ir “jāiesaldē”

FotoLatvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācija LANĪDA aicina “iesaldēt” šā brīža kadastrālās vērtības, lai novērstu negatīvās sekas, kas prognozēto kadastrālo vērtību pieņemšanas gadījumā radīsies gan mājsaimniecībām, gan tautsaimniecībai kopumā. Turklāt tās turpmāk jānosaka 85% apmērā no vidējā tirgus līmeņa, kā tas savulaik normatīvos bija paredzēts.
Lasīt visu...

12

Pa iznīcības ceļu…

FotoKāds gudrais reiz uzdevis jautājumu: „Viens mats — vai tas ir daudz, vai maz?” Un pēc tam pats atbildējis: „Ja uz galvas, tad maz, bet ja zupā – tad daudz!” Bet tagad, lūdzu, atbildiet uz manu jautājumu: „Divi simti cilvēku – vai tas ir daudz vai maz?” Varu arī atbildēt: „Maz, ja salīdzina ar diviem miljoniem valsts iedzīvotāju. Daudz, ja tie ir pie varas tikuši „demokrāti” – nedaudzos gados tiks iznīcināta gan valsts, gan tās (gļēvie) iedzīvotāji!” Neticat? Lūk, ieskats nesenā pagātnē…
Lasīt visu...

6

Dabas aizsardzības pārvaldes reforma: ieguvumus nesaskatām, zaudējumi acīmredzami

FotoVides konsultatīvā padome (VKP), kas apvieno divdesmit nozīmīgākās nevalstiskās vides organizācijas Latvijā, iebilst pret VARAM virzīto Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) reformu, kas paredz DAP pamatfunkcijas nodot Valsts vides dienestam, tādējādi būtībā likvidējot DAP kā vienotu valsts dabas aizsardzības kompetences centru.
Lasīt visu...

12

Striķim pietiek, ēšanai nepietiek: Latvijā diemžēl parasti praktizē lāpīšanu ar ielāpiem, kas mazāki par caurumu

FotoPārsvarā Latvijas sabiedrība ir vai tiek grūsta procentu gūstā. Ja ienākumi ir 3000 EUR bruto mēnesī, tad ar trīs mēnešu ienākumiem var samaksāt, piemēram, nekustamā īpašuma nodokli un badā nemirt, bet, ja ienākumi ir 300 EUR bruto, tad pat viena mēneša ienākumu zaudējums var būt par iemeslu ģimenes dzīvošanai pusbadā, mājokļa zaudējumam un virknei citu nelaimju.
Lasīt visu...

12

Izstrādātie tiešmaksājumu nosacījumi vairāk līdzinās "naudas apgūšanai"

FotoPubliskajā telpā izskanējušie tiešmaksājumu aprēķini nav korekti, tiešmaksājumu sadaļā visvairāk cietīs mazie un vidējie lauksaimnieki, turklāt Zemkopības ministrijas (ZM) piedāvātie pasākumi jēgpilni nerisinās vides un klimata jautājumus.
Lasīt visu...

18

Ko lai dara, ja man gribas sev paturēt pusi no grāmatu vākos ielikto apķēzošo sacerējumu pārdošanas cenas?

FotoJau labu laiku lauzu galvu par grāmatu vākos ielikto apķēzošo sacerējumu vietu grāmatu tirdzniecības vietu plauktos. Pēc nomelnojošām, izņirdzošām grāmatām ir patiešām liels pieprasījums, īpaši, ja tās ir izliktas kā acīs krītošs piedāvājums, ja tās piedāvā kā īstu mantu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Pakļautās Latvijas priekšniekdiletanti infekciozos laikos

Pirms ir sākta ordeņu dalīšana "Par uzvaru pār Covid-19", ir vērts ar vēsu prātu novērtēt pakļautās Latvijas iestāžu un personāliju darbību...

Foto

Kā mēs tērēsim daudzās naudas

Vairāk nekā 10 miljardi eiro jeb gandrīz viens Latvijas gada budžets – tik daudz Eiropas naudas mums līdz 2027. gadam paredz...

Foto

Es apliecinu savu interesi iesaistīties dialogā ar likumdevēju Saeimas organizētā konferencē vai seminārā - tas mums noteikti dos daudz laba

Daru zināmu, ka 2020. gada 2....

Foto

Esam izlēmuši koncentrēties uz ražošanu Latvijā – un tam ir savi iemesli

Šobrīd ir pienācis laiks, kad AS „Agrolats Holding” grupa, kurā ietilpst arī tādi pazīstami...

Foto

liel un jaun koncertzāl, pa kuras celšn jūs tur kašķe, taisn pirms gad tik atklāt uz Lielo laukum iekš Ventspil

Mēs, kas dzīvo iekš sav ķizgal...

Foto

Nav atbalstāms MK rīkojuma nosacījums par Pasaules tirdzniecības centra ēkas demontāžu

Latvijas Arhitektu savienības (LAS) Padomes locekļi, apspriežot Ministru kabineta rīkojumu Nr. 341 no 18.06.2020. par...

Foto

Eiropas Komisija vērtēs Latvijas ārkārtas stāvokļa atbilstību cilvēktiesībām

Šā gada pavasaris ar Covid 19 un no tā izrietošajām sekām izsita no līdzsvara daudzus. Tiek lauzti šķēpi,...

Foto

Vadzis

Kā saprast teicienu un pat apgalvojumu – «Kad vadzis ir pilns, tas lūzt»? Vai tā, ka ir nepieciešamas pārmaiņas, ka/ja turpmāk neizdosies noturēt paklausībā, ka...

Foto

Tagad mums ir slikti ceļi, bet daudz ierēdņu, kuri balso par to, lai nekas nemainītos

Divas lietas. Arī it kā nesaistītas, bet par to pašu. Attīstības Par kabatas...

Foto

Meklējam viedu taktiku ēnu ekonomikas līmeņa mazināšanai

Pagājušais – 2019. gads iestādei bija nopietns pagrieziena punkts, kad tika izstrādāta jauna Valsts ieņēmumu dienesta (VID) attīstības stratēģija...

Foto

Sauksim lietas īstajos vārdos

Kas katram no jums ir tas mīļākais un dārgākais? Protams, vispirms tā ir paša personīgā āda. Pēc tam bērni, sieva, ģimene. “Progresīvākajiem”...

Foto

Kremļa vēstniecība nāk palīgā: noderīgie idioti cieš zaudējumus „Piebaltijas” infokara frontē

Latvija ir uzsākusi sparīgu cīņu pret  Kremļa izplatīto dezinformāciju. Par drošību un  veselīgu mediju vidi atbildīgās...

Foto

Kam ir izdevīga ārkārtas situācija jeb kā tiek radītas dzīres mēra laikā?

Saeimas pēdējā ārkārtas sēdē 9. jūlijā, tika izskatīti pieprasījumi par konkrētiem faktiem saistībā ar...

Foto

Mēs dzīvojam melu sistēmā

Es Jums pastāstīšu, kā veido melu ziņas. Melu sistēmu. Tikai ar dažiem piemēriem. Kaut to ir daudz....

Foto

Pareizu ceļu ejam, biedri Svece

Atbalsta vēstule pasaules progresa vēsmu nesējiem, nenogurdināmiem cīnītājiem pret verdzības laiku mantojumu, rasismu un citiem -ismiem....

Foto

Par ko Covid piemaksas Ieslodzījuma vietu pārvaldē?

Izlasīju internetā: "Fiskālās disciplīnas padome: valsts atbalsts Covid-19 pēckrīzes pasākumiem lielākoties ticis valsts sektoram un uzņēmumiem.”...

Foto

Vai Ļeņina ielā 59 (blakus Stūra mājai) dzīvoja čekisti?

Es te veicu nelielu izpēti. Iepriekš publicēju aicinājumu atsaukties zinošus cilvēkus, kas varētu paskaidrot, vai Ļeņina ielā...

Foto

Pēdējais laiks mēģināt iegūt politisko kapitālu no prettiesiskā nekustamā īpašuma nodokļa tēmas

Līdzšinējā nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) piemērošanas kārtība ir jāreformē, un jāievieš neapliekamais minimums primārajam...

Foto

Dievapziņa - strīdēties vai mēģināt saprast?

Katram no mums ir sava patiesība jeb pasaules uzskats, ko esam izveidojuši no lasītā, redzētā, dzirdētā, skolā iemācītā un pašu...

Foto

Uz politiskā feļetona tiesībām: pašpasludinātā virsvadoņa dekrēti par Teikas apkaimi

Es, Viedais Manels, turot roku uz Latvju nerātnajām dainām, pasludinu sevi par Teikas virsvadoni un zvēru...

Foto

Tālmācību nepieņemamības pamatojums

Tālmācību (attālinātās “online” izglītības) nepieņemamības pamatojums jeb krievu neoliberālis prognozē klātienes izglītības elitarizāciju un apgalvo, ka līderiem nav jābūt pārāk daudz un tāpēc...

Foto

Nekustamā īpašuma astrālās vērtēšanas līkloči

Šobrīd Latvijā nekustamo īpašumu kadastrāli vērtē atsevišķi – ēkas/būves un zemi, kas ir pretrunā ar pasaulē pārsvarā pieņemto praksi un Latvijas...

Foto

Latvijas Nacionālā bibliotēka aicina Valsts prezidentu kļūt par pirmās latviski izdotās grāmatas piecsimtgades notikumu patronu

Valsts prezidents Egils Levits ar dzīvesbiedri Andru Leviti šodien apmeklēja Latvijas...

Foto

Ja ir TĀDS “tautu tēvs”, tad labāk tautai dzīvot kā bārenei

Pasaulē ir un ir bijuši vairāki “tautas tēvi”. Tiesa, šāda iezīme ir tikai totalitārajiem režīmiem....

Foto

Pārdomas pēc grāmatas "Viltvārdis" izlasīšanas

Vispār jau cilvēcīgi Levitu var saprast, nedaudz pat izjūtu līdzjūtību. Kādas dzimtas piedzīvotās epizodes, iespējams, gadu gaitā radu daudzreiz pārstāstītas un...

Foto

Ko gada laikā paveicis nācijas tēvs un visas tautas prezidents

Valsts prezidenta Egila Levita prezidentūras pirmā gada (2019. gada 8. jūlijs–2020. gada 6. jūlijs) kopsavilkums....

Foto

VID pieeja veicina to, ka uzņēmējs ir gatavs pat atsaukties noziedznieku aicinājumiem sadarboties

Valsts ieņēmumu dienestam (VID) ir būtiska loma valsts budžeta ieņēmumu veidošanā. Tomēr visbūtiskākā...

Foto

Toreiz un tagad jeb Mīti un patiesība par dzīvi Latvijā padomju laikā

Vien reta tēma tiek apspriesta tik emocionāli, bet bieži vien – pat agresīvi, kā...

Foto

Totalitāro žurku cīņa par varu: kurš kuru iznerros

Pašsaprotams, ka sabiedrotos (draugus) aicina ciemos kā ikdienā, tā arī svētku dienās. Īpaši jau svētku dienās. Nav šaubu,...

Foto

Ja tas, ko raksta grāmatā „Viltvārdis”, ir taisnība, tad Nācijas tēvam ir jāatkāpjas

1. Ja viss tas, ko grāmatā Viltvārdis, raksta Lato Lapsa, ir taisnība, tad Nācijas...

Foto

Ko apliecina pieminekļa zīme

Mantojums ir visapkārt, tas, paaudžu paaudzēm uzkrāts, veido mūsu šodienu – kā fons un vērtību radītājs. Tas, ko redzam, paliek mūsos, tāpēc...

Foto

Tagad es piesaku valsts digitalizācijas reformu

Ministru kabinetā (MK) apstiprināts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotais informatīvais ziņojumus "Par valsts pārvaldes informācijas sistēmu arhitektūras...

Foto

Manas pārdomas par Latvijas himnu

Mūsu valsts himnā centrālais jēdziens ir Latvija. Toreiz, kad himna radās, priekšstats par Latviju bija jauns. Latvija kā vienota zeme –...