Parex advokāts Gobzems pieprasa atsaukt pat Zemesgrāmatu informāciju

Kā Pietiek jau informējis, Zemesgrāmatu informācija rāda, ka 2001. gadā, ilgi pirms nekustamo īpašumu buma sākuma, Parex banka Vērmaņdārza malā esošo Vernisāžas īpašumu no SIA Raimonda Paula muzikālais centrs Vernisāža bija iegādājusies par 3,804 miljoniem latu, bet pērn par tādu pašu summu pārdevusi tālāk.

Saskaņā ar bankas preses pārstāves skaidrojumu Vernisāžas darījuma rezultātā „banka bez jebkādiem zaudējumiem un pirms termiņa ir atguvusi daļu no izsniegtā kredīta, uzlabojusi izsniegtā kredīta kvalitāti un izvairījusies no juridiskiem un finansiāliem riskiem saistībā ar kredīta atgūšanu”. Turklāt, kā apgalvo banka, darījums esot noticis starp diviem klientiem, maksātspējīgam investoram pārņemot maksātspējas grūtībās nonākuša klienta saistības, pilnā apjomā saglabājot Parex bankai hipotekāro nodrošinājumu.

Taču šie apgalvojumi ir pilnīgā pretrunā ar Zemesgrāmatu informāciju, kas skaidri rāda: oficiāli Vernisāžas komplekss jau kopš 2001. gada bijis nevis kāda Parex bankas kredītņēmēja, bet gan pašas bankas īpašumā, - 2001. gadā tā kompleksu no SIA Raimonda Paula muzikālais centrs Vernisāža iegādājusies par 3,804 miljoniem latu. Tieši par tādu pašu summu, kā rāda Zemesgrāmata, pagājušā gada 11. maijā nevis kāds bankas kredītņēmējs, bet gan pati Parex banka šo īpašumu pārdevusi SIA Smilšu Īpašumi, kuras dalībnieki ir piecas Latvijā un Panamā reģistrētas kompānijas, kuru īpašnieku daļa nav zināmi.

Tāpat Zemesgrāmata rāda, ka banka nevis ko ieguvusi, bet drīzāk zaudējusi: Parex aizdevums īpašuma iegādei bijis nevis mazāks par pirkuma summu, bet tieši otrādi – par aptuveni 400 tūkstošiem latu lielāks. Darījuma apmērs, kā jau minēts, ir bijis 3,804 miljoni latu, savukārt bankas izsniegtā aizdevuma pamatsumma – 4,22 miljoni latu, līdz ar ko uz īpašumu reģistrēta 6,3 miljonu latu hipotēka par labu Parex bankai.

Saskaņā ar Latvijas likumdošanu „zemesgrāmatu institūta radīšana un attīstība ir vērsta uz kreditora interešu aizsardzību, lai, nostiprinot zemesgrāmatā ķīlas tiesības, šim ierakstam būtu tāda pati drošība kā ņemot rokas ķīlā kustamu mantu. Zemesgrāmatu sistēma kalpo par balstu, lai gūtu saistību reālu nodrošinājumu. Katru nekustamu īpašumu kā patstāvīgu zemes vienību reģistrē atsevišķā zemesgrāmatu nodalījumā, un līdz ar to tā kļūst par hipotekāra vienību un kā tāda atbild pilnā sastāvā par visām šajā nodalījumā ierakstītajām lietu tiesībām. Saskaņā ar Zemesgrāmatu likumu zemesgrāmatās ieraksta nekustamus īpašumus un nostiprina ar tiem saistītās tiesības. Zemesgrāmatas ir visiem pieejamas, un to ierakstiem ir publiska ticamība”.

Tomēr, neraugoties uz to, Gobzema parakstītajā prasības pieteikumā kā Parex reputāciju graujošu pieprasīts atsaukt tieši Zemesgrāmatā atrodamo informāciju – ka „īpašums paslepus pārdots par tādu pašu cenu, par kādu nopirkts jau 2001. gadā, turklāt bankas aizdevuma summa, spriežot pēc Zemesgrāmatas informācijas, pārsniegusi darījuma summu”.

Tāpat Parex advokāts vēlas, lai tiktu atsauktas arī Pietiek publikācijās izteiktās prognozes par to, ka „daudz lielākus zaudējumus šai valsts bankai un tātad valstij var nodarīt Parex vadības paslepšus darbības vērtspapīru pārdošanā”, un par „iespējamu valsts īpašumā nonākušās kredītiestādes aktīvu izpārdošanu „savējiem” par cenām, kas zemākas par tirgus līmeni”.

Tāpat saskaņā ar Gobzema parakstīto prasības pieteikumu Parex reputāciju grauj arī publiskotās atsauces uz pašas Parex bankas preses sekretāres apgalvojumiem, ka „šis patiesībā bijis fantastiski izdevīgs darījums, ka patiesībā Vernisāža visu laiku piederējusi kādam mistiskam klientam, kurš nu to pārdevis kādam citam un vēl ļāvis bankai „atgūt daļu no izsniegtā kredīta, uzlabot izsniegtā kredīta kvalitāti un izvairīties no juridiskiem un finansiāliem riskiem nākotnē””.

Kā Pietiek jau vairākkārt informējis, pastiprinot bažas par iespējamu valsts īpašumā nonākušās kredītiestādes aktīvu izpārdošanu „savējiem” par cenām, kas zemākas par tirgus līmeni, Parex bankas vadība kategoriski atsakās sniegt skaidrojumus par to, kā tieši tiek meklēti un atlasīti potenciālie investori un kā bankā tiek novērsti korupcijas riski, īpašumus pārdodot nevis atklātās izsolēs, bet gan speciāli atlasītiem pircējiem.

Parex banka atsakās publiskot informāciju par to, kad un kādi tieši aktīvi tiks piedāvāti iegādei, kā arī, kur un kā tiks publiskotas ziņas par šo aktīvu iegādes nosacījumiem, - kā apgalvo bankas valdes priekšsēdētājs Kristofers Gviljams, „vairumā gadījumu tūlītēja objektu pārdošana nav uzskatāma par labāko iespējamo saimniecisko risinājumu, jo arī piesardzīgākās prognozes ļauj cerēt uz labākiem objektu pārdošanas nosacījumiem nākotnē”. Taču, neraugoties uz šiem apgalvojumiem, ir zināms, ka Parex bankai šā gada maijā jāatdod atlikušie 30% sindicētā kredīta, - to apstiprina arī pati banka.

Aktīvi kredīta nomaksai tiek pārdoti, faktiski neizmantojot publiskas izsoles. „Ņemot vērā Parex bankas šā brīža darbības specifiku, tirdzniecība ar bankas aktīviem nenotiek brīvajā tirgū, un kā potenciālos sadarbības partnerus banka saskata specializētos problemātisko aktīvu portfeļa pārvaldīšanas un realizācijas jomas investorus,” iepriekš ir paziņojis Gviljams, nesniedzot skaidrojumus, kāda ir „darbības specifika”, kas neļauj bankas pārdodamos aktīvus piedāvāt plašam potenciālo pircēju lokam un par tirgus cenām.

Novērtē šo rakstu: