Parex no Putinam pietuvināta uzņēmēja struktūras grib piedzīt 100 miljonus
PIETIEK06.03.2012.
Komentāri (7)
Iesaki rakstu: 
Valstij piederošā Parex banka, iesniegusi prasību Rīgas Starptautiskajā šķīrējtiesā, lai piedzītu vairāk nekā 100 miljonus dolāru no Krievijas uzņēmuma, kas savulaik piederējis naftas kompānijas Rosņeft vadītājam Eduardam Hudainatovam, ko uzskata par īpaši pietuvinātu tikko ievēlētajam Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam. Noprotams, ka šī apjomīgā kredīta piedziņas procesā iesaistīti arī politiķi un dažas Parex bankas Drošības direkcijas amatpersonas.
Kā liecina Pietiek rīcībā esošā informācija, ap 111,3 miljonu dolāru kredīts ar Hudainatova interesēm saistītai Krievijas kompānijai Severorgsintez izsniegts 2006.gadā, kad Parex vadīja abi bankas bijušie īpašnieki - Valērijs Kargins un Viktors Krasovickis.
Pašreizējais Rosņeft prezidents bija netieši saistīts ar šo uzņēmumu, kura vadībā darbojies viņa dēls. Garantijas Parex izsniegtajam kredītam bija ar Hudainatovu tieši saistītajai Krievijas kompānijai Severņeft. Pēc 2008.gada beigās piedzīvotā Parex kraha ar Hudainatovu saistītās struktūras Parex bankai neesot maksājušas ne kredīta procentus, ne arī izrādījušas interesi par kredīta atdošanu vai tā restrukturizāciju. Tas valsts pārņemtajai Parex ar naudas piedziņu licis vērsties šķīrējtiesā.
Tiesa, nojaušams, ka vairāk nekā 100 miljonu piedziņā no ar Rosņeft prezidentu saistītā uzņēmuma ir iesaistīti gan politiskie spēki, gan bijušā Satversmes aizsardzības biroja (SAB) vadītāja vietnieka Ulda Dzenīša vadītās Parex drošības direkcijas amatpersonas. Pietiek avotu teiktais vedina spriest – tā kā Hudainatovs ir Putinam pietuvināta amatpersona, „augstākajos plauktos” norit spraigas cīņas, cik daudz no kredīta un kādā veidā Parex varētu atgūt. Esot uzradušies vairāki darījumu starpnieki, kas cenšoties panākt mierizlīgumu Parex strīdā ar Hudainatovu vai vienoties par to, kā Parex atsaukt prasību.
Parex bankas preses dienestā Pietiek apstiprināja, ka Parex Rīgas Starptautiskajā šķīrējtiesā vērsusies pret Severorgsintez kā parādnieku un arī Severņeft kā galvotāju. Prasības summa pārsniedz vairāk nekā 100 miljonus ASV dolāru. No sīkākiem komentāriem bankas pārstāvji atturējās, norādot, ka jebkurš „šķīrējtiesas process ir konfidenciāls”.
Atbildot uz jautājumu, vai šī vairāk nekā 100 miljonus vērtā kredīta atgūšanā iesaistītas arī Dzenīša vadītās drošības direkcijas amatpersonas, Parex norādīja: „Ņemot vērā atgūstamās summas būtisko apjomu un procesa sarežģītību, Parex banka savu interešu aizstāvībai izmanto visus tās rīcībā esošos leģitīmos līdzekļus, lai vērstos pret jebkādām negodprātīgām vai likumā sodāmām darbībām, kuru rezultātā varētu rasties zaudējumi valstij. Tā kā bankas darba efektivitāti acīmredzami samazina informācijas izpaušana par pielietotajiem taktiskajiem paņēmieniem, līdzekļiem un metodēm, tad uzskatām, ka šāda rakstura informācijas publiskošana būtiski apgrūtinātu bankas darbu un traucētu kredīta atgūšanas procesam. Informāciju par kredītu piedziņas procesā veiktajām darbībām banka var sniegt pēc projektu realizācijas.”
Kā zināms, 2008.gada novembrī valsts pārņēma Parex banku, tās glābšanā kopumā ieguldot ap 1,2 miljardus latu. Pēc sadalīšanas sliktie aktīvi, tai skaitā kredīti, palika vecās Parex kompetencē.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
