Iesaki rakstu: 
KNAB šodien publicēja 13.Saeimas vēlēšanu Politisko partiju deklarētos priekšvēlēšanu izdevumus un to sadalījumu dažādās jomās. KNAB veidotajās infografikās ir izcelti šādi politiskās reklāmas veidi – 1) vide, 2) radio, 3) TV, 4)prese, 5) labdarība, 6) internets. Manu uzmanību padziļināti piesaistīja politisko partiju tēriņi internetā.
KNAB sniegtā informācija liecina, ka atsevišķas partijas ir norādījušas, ka internetā reklamējas ļoti maz vai to nedara vispār. Tiesa, reālā situācija, manuprāt, ir citādāka un internets 13.Saeimas vēlēšanās ir kļuvis teju vai par galveno partiju aģitācijas platformu.
Pēc iepazīšanās ar KNAB statistiku nolēmu uz ātru roku pārbaudīt, cik tā ir patiesa un, cik godprātīgi partijas ir atskaitījušās knābim par saviem izdevumiem. Lai to panāktu, izmantoju Re:Baltica reiz izreklamēto politiskās aģitācijas meklēšanas tūlu Facebook Ad Collector.
Izanalizējot sev pieejamās politiskās reklāmas varu apliecināt, ka šodien (23.augustā) manā feisbuka profilā ir parādījušās šādu partiju reklāmas – 1) „Saskaņa”, 2) KPV LV, 3) ZZS, 4) LKS, 5) „Vienotība”, 6) NA, 7) JKP, 8) LRA. Agrāk savā profilā biju manījis arī vairākas LSDSP/KDS/GKL apmaksātas reklāmas.
Reklāmu īpatsvaram īpašu uzmanību nepievērsu, jo tās, visticamākais, tiek targetētas, balstoties uz manām interesēm un katrs lietotājs redz citādāku reklāmu klāstu. Neskatoties uz to, manā laika joslā visbiežāk bija sastopamas man nesimpatizējošās „Saskaņas” un KPV LV reklāmas. No tā secinu, ka šīs partijas reklāmās ir ieguldījušas pietiekami lielus līdzekļus, lai uzrunātu personas, kas tām neseko sociālajos tīklos.
Jānorāda, ka KPV LV ir vienīgā no partijām, kas KNAB ir norādījusi, ka politiskajai aģitācijai internetā finanšu līdzekļus nav tērējusi vispār (ne centa). Tikmēr daudzas citas, visticamākais, ir norādījušas nepatiesus skaitļus un savus tēriņus internetā notušējušas.
Piemēram, man ir grūti noticēt, ka „Saskaņa” reklāmām internetā tērē tikai 6% no kopējā reklāmu budžeta. Maz ticami ir arī tas, ka ZZS, NA un „Vienotība” interneta savai interneta pārstāvniecībai atstāj tikai 1 %.
Papildus tam ir svarīgi atgādināt, ka vairums partiju internetā izmanto arī netiešo aģitāciju, kas izpaužas šādos veidos – 1) kā atsevišķu personu reklāmas (īpaši daudz šādu ir ZZS un „Saskaņai”), 2) kā anonīmu lapu reklāmas (šajā jomā pirmrindnieces ir „Saskaņa”, KPV LV un NA, 3) kā partiju pārvaldīto valsts institūciju reklāmas (šeit dominē ZZS pārvaldītā Finanšu ministrija un „Vienotības” paspārnē esošā Labklājības ministrija). Diemžēl pierādīt netiešo aģitāciju internetā ir gandrīz neiespējami un tam nepieciešama plaša mēroga izmeklēšana – analogi kā tas pašlaik notiek ASV saistībā ar Krievijas iejaukšanos 2016.gada prezidenta vēlēšanās.
Tiesa, tas nenozīmē, ka KNAB nebūtu iemesla vērsties pie feisbuka vadības ar lūgumu norādīt partiju lapu finanšu datus. Tādā veidā KNAB varētu noskaidrot to, cik katra partija patiesībā ir atvēlējusi sevis reklamēšanai internetā un cik noklusējusi (samelojusi), iesniedzot priekšvēlēšanu posma izdevumu deklarācijas.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
