Partijas „Vienotība” vērtību deklarācija: apstiprināta 2018. gada 17. februārī
Partija Vienotība16.02.2018.
Komentāri (26)
Iesaki rakstu: 
Vienotība ir partija, kuras biedrus vieno kopīgas vērtības. Mēs esam vienoti izpratnē par godīgu, atbildīgu un kompetentu politiku. Mēs esam patriotiska, globāliem izaicinājumiem atvērta partija, kuras mērķis ir celt tautas labklājību. Mūsu uzdevums ir rūpēties par ilgtspējīgu un līdzsvarotu valsts attīstību. Vienotība veido Latviju par nacionālu, eiropeisku un demokrātisku valsti, kuras sabiedrība būtu izglītota, vesela un droša par nākotni.
Cilvēks
Ikviens cilvēks ir vērtība. Ikkatram ir jātiek sadzirdētam un novērtētam. Mēs veidosim Latviju, kurā cilvēki spēj piepildīt savus dzīves mērķus, būt brīvi, radoši un veiksmīgi. Latvijai ir jābūt atvērtai visam labākajam, ko mums spēj sniegt mūsdienu pasaule. Ikvienam ir tiesības uz modernu, konkurētspējīgu izglītību, labu veselības aprūpi un citiem sabiedriskajiem pakalpojumiem. Sabiedrības stūrakmens ir ģimene, kurā aug spēcīga un moderna jaunā paaudze, balstoties uz dzimtas saknēm un dzīves pieredzi.
Patriotisms
Mūsu patriotisms ir praktiskā darbā. Mēs redzam Latviju kā nacionālu, sociāli taisnīgu valsti, kas aizstāv demokrātiju un tās vērtības. Dalība Eiropas Savienībā un NATO aliansē ir mūsu drošības stūrakmens: Latvijai ir jāspēj ne tikai aktīvi tajās līdzdarboties, bet arī uzņemties atbildību par notiekošo. Globāli spēcīga un iekšēji vienota Eiropas Savienība ir būtiska Latvijas attīstībai. Mēs gribam būt lepni par Latviju - globāli konkurētspējīgu valsti, kuras izaugsme ir pamats iedzīvotāju labklājības celšanai. Latvijas sabiedrību redzam vienotu, iekļaujošu, izglītotu un tolerantu.
Uzņēmīgums
Mēs esam par sociāli atbildīgu tirgus ekonomiku. Latvijai ir vajadzīgi uzņēmīgi cilvēki ar ambicioziem mērķiem: uzņēmēju iniciatīva ir Latvijas izaugsmes pamats. Taču tam jārada priekšnoteikumi un godīgi spēles noteikumi visiem tirgus dalībniekiem: starptautiski konkurētspējīga izglītība, godīga konkurence un uzņēmējdarbību veicinoša vide. Tautsaimniecības politikai jāsekmē jaunu vērtību radīšana, veicinot pāreju uz “zaļo” ekonomiku, kuru raksturo jaunas tehnoloģijas, inovācijas, resursu taupīšana, virzība uz ekoloģisku lauksaimniecību un tīra vide. Nodokļu politikai ir jābūt vienkāršai, saprotamai, viegli administrējamai un taisnīgai. Kontrolējošo iestāžu mērķis ir veicināt un atbalstīt godīgu uzņēmējdarbību. Valsts budžeta pamatā jābūt ilgtspējīgas izaugsmes un saprātīgas fiskālās disciplīnas principiem. Mērķētiem nodokļiem vai nodevām jānonāk tam paredzēto nozaru attīstībai.
Moderns latviskums
Mūsdienu pasaules dinamika liek Latvijai iekļauties globālajā ekonomikā. Mums jāizmanto savas priekšrocības, paliekot uzticīgiem valsts pamatvērtībām. Savas identitātes apziņa mūsdienu pasaulē ir pozitīvs resurss. Latviskums iegūs, mums tiecoties uz Eiropas izcilību visās jomās, veidojot Latviju par Ziemeļvalstu reģiona inovāciju, radošuma, uzņēmības un kultūras centru. Latviskums ir mūsu nācijas identitātes pamats, tas ļauj mums justies spēcīgiem un pārliecinātiem par savu vietu atvērtā, modernā pasaulē. Latviešu valoda ir visu Latvijas iedzīvotāju saziņas un demokrātiskās līdzdalības valoda, savukārt kultūra un tradīcijas vieno mūsu iedzīvotājus. Latvijai ir piederīgi visi mūsu cilvēki - gan tie, kuri dzīvo Latvijā, gan tie, kuri šobrīd dzīvo ārpus Latvijas.
Taisnīgums
Valsts varai ir jākalpo tautai. Mēs esam par neatkarīgu tiesu un taisnīgu likuma varu, par atbildīgu un profesionālu valsts un pašvaldību pārvaldi sabiedrības labā. Pilsoniska sabiedrība un izglītoti vēlētāji ir nozīmīga politisko procesu sastāvdaļa. Politiskās institūcijas nedrīkst izdabāt šauru grupu interesēm vai slepus apkalpot naudīgās aprindas. Sociālais taisnīgums un solidaritāte ir civilizētas politikas pamatprincipi. Balstoties uz tiem, veidojama nodokļu un sociālā politika. Nodokļu pārdalei ir jābūt taisnīgai - valstij vispirms jāpalīdz tiem, kuriem klājas visgrūtāk. Vienlaikus būtiska loma ir nodokļu nomaksas sasaistei ar valsts pakalpojumu saņemšanu. Atbildīga un taisnīga politika ir mūsu nacionālās pašapziņas pamats, tajā balstās visu Latvijas pilsoņu uzticība un lojalitāte mūsu valsts varai.
Seko mums 
Centrālā vēlēšanu komisija ceturtdien, 16. novembrī izlēma laikā no 2023. gada 7. decembra līdz 2024. gada 5. janvārim rīkot parakstu vākšanu tautas nobalsošanas ierosināšanai par apturētā likumprojekta “Grozījumi Notariāta likumā” atcelšanu.
Tikko pieņemtais budžets Kultūras ministrijas atbildībām prioritārajos pasākumos piešķir 17.51 miljonu eiro. Šie atbalsta pasākumi galvenokārt dzēš nozares ugunsgrēkus, kas bijuši redzami gadiem ilgi.
Medijos ir izskanējuši nopietni, pirmšķietami ticami, publiski apgalvojumi par LU Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes (LU FMOF) pasniedzēja Dmitrija Bočarova nepieņemamām darbībām un seksuālu uzmākšanos attiecībās ar sievietēm, tai skaitā ar nepilngadīgu personu un LU studenti.
Rietumeiropa un arvien vairāk arī Centrāleiropa lielākoties joprojām ir Amerikas protektorāts, un šīs valstis atgādina senos vasaļus, tāpēc pats tuvākais amerikāņu uzdevums ir nodrošināt, lai neviena valsts vai valstu kombinācija neiegūtu spēju izraidīt ASV no Eirāzijas vai pat būtiski samazināt tās izšķirošo šķīrējtiesas lomu.
Jautājums par tuvāko drošo vietu militāra apdraudējuma gadījumā joprojām nav atbildēts kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī. Kad varēs atbildēt uz šo vienkāršo iedzīvotāja jautājumu, kas ir paveikts līdz šim un kas vēl ir darāms? Šis būs ieskats Rīgas līdz šim paveiktajā.
“Atceros tos jocīgos laikus, kad amatpersonas atkāpās sīkumu dēļ. (..) Veselības ministrs Guntis Belēvičs atkāpās tāpēc, ka tika pieķerts ārpusrindas apkalpošanā Onkoloģijas centrā,” piektdien rakstīju savā “Dienas citātā”. Guntis Belēvičs sarunā ar “Neatkarīgo” papildināja redzējumu uz senajiem 2016. gada notikumiem, kuru morālais aspekts šodien kļūst arvien aktuālāks.
Tā sauktais finanšu sistēmas kapitālais remonts joprojām raisa diskusijas kā Latvijā, tā citās valstīs, kurās tas notika, un tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, vai reizēm cēlu mērķu vārdā nav maksāta pārāk dārga cena, bremzēta ekonomikas attīstība, upurēti veiksmīgi strādājoši uzņēmumi, vai nav cietuši cilvēki, kas neko neatļautu nedarīja. Un vai nav bijis arī tā, ka ar "kapitālā remonta" lozungu tika mēģināts sasniegt pavisam citus mērķus, kā arī norakstīt klaju amatpersonu nekompetenci?
Grūti izvērtēt, vai ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (Jaunā vienotība – JV) “skaidrojumi” par viņa lidināšanos ar privātiem lidaparātiem ir nekaunības, augstprātības, melīguma vai prastas muļķības radīti. Varbūt tur ir viss kopā. Taču simptomātiski ir tas, ka iezīmējas plaisa starp JV līdera un valsts prezidenta pozīcijām.
