Pasaka par laiku, kas sekos pēc COVID-19 apkarošanas...
Cilvēks trīs četrinieki18.03.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
1) Rungainis steigšus pērk lauku māju ar zemi, zirgu un arklu, stāda kartupeļus, nokrītas svarā 5 reizes. Uzceļ kūti, nopērk cūkas, vistas, govis un gaili. Iemācās slaukt govis, aicina visus pilsētniekus pārvākties uz laukiem. Ir čakls darbarūķis, no arogances vairs nav ne miņas. Jaunups šim ir govju gana vietā.
2) Ārzemju kūrortu “spīdekļi” sociālos tīklos tā vietā, lai drudžaini drāztos apkārt pasaulei, uzņemot savus pastulbos selfijus, sāk apmeklēt Latvijas skaistākās vietas. Atklāj, ka nekur nav tik labi kā Latvijā, iepazīst vietējos cilvēkus, kas izrādās daudz jaukāki nekā eksotisko valstu iedzimtie. Jo neēd ne sikspārņus, ne čūskas, ne arī citus vīrusu pārnēsātājus.
3) Gala iznākumā daudzi seko Rungaiņa piemēram un pārceļas uz dzīvi laukos, lai veidotu pašpietiekamas naturālās saimniecības. Veidojas ģimenes, pārsvarā lielas, jo svaigs gaiss un fizisks darbs jūtami uzlabo cilvēku veselību, tajā skaitā seksuālo veselību. Bērni iet palīgā vecākiem darīt lauku darbus, atjaunojas skolas reģionos. Mācību viela vairs nav destruktīvi debilizējoša.
4) Latvijā rodas uzņēmēji, kas ir gatavi ražot kvalitatīvas preces Latvijā par nedaudz lētāku cenu, nekā to var izdarīt Eiropas turīgās valstis. Ķīna daudziem liekas šaubīga vieta, lai tikai tur ražotu produkciju, tāpēc Latvijai gala iznākumā izdodas veikt strauju ekonomisko izrāvienu. Cilvēkiem ir darbs, daudz darba dažādās specialitātēs. Vairums aizbraukušie atgriežas Dzimtenē.
5) Redzot, ka latviešu tauta atgūstas no šoka, ka tā atmostas no letarģiskā miega, ka nebūt negrasās iznīkt, projām laižas Latvijas bendes, tajā skaitā pāris nelietīgi politiķi ar dubulto pilsonību. Viņi bēg prom, ko kājas nes, jo bīstas tautas dusmu. Dažs aizmirst pat savas brilles steigā, dažs ļepatojot prom maskējoties nodzen bārdu un ne tikai.
6) Robežas tiek atjaunotas, bēgļi tiek aiztransportēti no Eiropas uz savām dzimtajām vietām. Gaiss kļūst tīrāks, vairums vietējo ļaužu atviegloti uzelpo. Šķendējas tikai Viņķele un draud nolēkt no Vanšu tilta, ja bēgļi netiks atgriezti. Neviens viņu neattur. Dzīve rit savu gaitu. Kam jānotiek, tas notiekas.
7) Latvijas tauta panāk vienkāršu referendumu ierosināšanas kārtību, referendumā nobalsojam, ka paši vēlam Tautas prezidentu. Parlamentārā republika paliek, bet cilvēkiem vairs nav jābalso par partijām, jo tās tiek likvidētas kā suga, konstatējot, ka 30 gadu laikā Latvijai ir nodarījušas smagu kaitējumu. Tauta zeļ un plaukst, pār Latviju braši plīvo sarkanbaltsarkanais karogs. Cilvēki ir brīvi, Latvija ir neatkarīga. Sveši zābaki vairs mūsu zemi nemin.
Seko mums 
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
