Pašapziņas valstiskums

»

latvietis nav nelietis un neizglītots cilvēces mēsls, tad viņš nav latvietis. Šis gļēvais smirdēklis, aiz "edge" noslēpies latviešu vieplis, šo komentāru ierakstījis "delfos" pēc profesora abiem komentāriem, kuros ir dota krasi noliedzoša attieksme pret latviešu varas laizītāju jaunākiem murgojumiem par "atmodu". Latviešu samazgai "edgei" jau neinteresē patiesība (profesora biogrāfija), bet interesē tikai kādu nomelnot, būt par visiem zinošākajam. Kāds latviešu riebīgs tārps pietaisa internetu! Cik gan latgvieši var būt nepatīkami lopi!

Atbildēt

"Ceturtajai atmodai ir jābūt kā evolūcijai, nevis radikālam procesam, un tās uzdevumi ir: atsvabināt Latvijas iedzīvotājus no kalpa sindroma, iemācīt dzīvot jaunajā pasaulē, sadzīvot ar konkurenci, saprast savu vietu un iespējas, liecina Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) Humanitāro un sociālo zinātņu nodaļas ekspertu konsīlija slēdziens."
(Delfi, 05.07.2017.)
====================================================
Prof.Priedīša kunga paaudze organizēja, vadīja un iedvesmoja t.s."3.atmodu" - tagad ķeras pie 4. Nepietiek ar Latviešu strēlnieku muzeja likvidēšanu, vēl gribas "mūžīgo slavu" (A.Čaks) atņemt. Zāģējiet, zāģējiet, ka tik nagus neaplaužat...

Atbildēt

»

"Tie ir − strēlnieki, kuŗu vairs nava / Un kuŗu nebūs otrreiz vairs. / Tikai viņu mūžīgā slava
Tautu sargās kā karogs kairs." A.Čaks, Mūžības skartie.
======================================================
Nedod mieru vienam otram bāleliņam strēlnieku iegūtā "mūžīgā slava". Kaitina, vai ne ?
Ar pamatskolas zināšanām vēsture pilnīgi pietiek, lai Stikla kalna teksta "gudrības" atmaskotu. Nevajag, prof.A.Priedītim atkārtot K.Zāles, E.Virzas, J.Akurātera u.c. nacionāļu 1917.g. atziņas. 2017.g. vairākums jau labi zina un saprot, ka vēsture turpinās, ka tās procesu vajag skatīt kopsakarībās. Noder atcerēties, ka Vācijas proletariāts 1918.g. patrieca savu ķeizaru u.c. kara kurinātājus.
1917.g. Krievijas armiju dezorganizēja pēc Februāra revoļūcijas pieņemtais Petrogradas padomes Rīkojums Nr.1 par armijas reorganizāciju. Pilnīgs haoss.
Likumsakarīgi, ka imperiālistu sarīkotā 1.Pasaules kara slaktiņa trešajā gadā strēlnieku pulku 290 priekšstāvju izveidotā Latviešu strēlnieku pulku izpildkomiteja (Iskolastrela) 30.maija sanāksmē pieņēma rezolūciju par varas pāriešanu padomju rokās. Vienam - 6. Tukuma latviešu strēlnieku pulkam spiestā kārtā nācās doties uz Petrogradu 1917.g. decembrī, lai palīdzētu ieviest tur kārtību. Padomju valdības dekrēts "Par tautu pašnoteikšanās tiesībām" bija pamats Latvijas valsts nodibināšanai. 1918.un 1919.g. cīņas pret vāciešiem un krievu monarhistiem tika izcīnītas gan Daugavas krastos, gan daudzviet Krievijā.
"Es pasaul's daļa, atbildīgs par visu," tāds teiciens pieder Rainim, tāpēc nevajag nevietā piesauykt Tēvzemes vārdu. Labāk A.Čaka, kurš pats bija strēlniekos, poēmu pārlasīt:"...Saproti,
arī šis – mūsu dzimtenes sarkanbaltsarkanais –
debesis elpo mūsu dēļ."
p.s. Latviešu strēlniekus "tautas ienaidnieki" atklātajos procesos nespēja iesaistīt. Strēlnieku vairākums bija starp tiem, kas neparakstīja denunciācijas par saviem cīņu biedriem. "Tautas ienaidnieki" - Ježovs&Co. savus 9.gr. svina pelnīti saņēma.

Atbildēt

T.i. cilvēka tips, kas ir īpasi pieprasīts un kultivēts jaunās brīvvalsts laikā. Var saprast kā 90-os g., grūstot sistēmai, institūti pārtapa par SIA ar soferiem vadībā, bet pasvaldībās iesēdās mehanizatori. Nav saprotams kāpēc visus sos gadus kadru atlasē turpina dominēt prasība - ambīcijas bez robežām.

Atbildēt

No Stikla kalna: "Internacionalizēšana.Internacionalizēšanu cilvēku līmenī iesāka tāds liberālisma variants kā marksisms un īpaši marksisms-ļeņinisms ar saviem internacionālisma projektiem pasaules proletariātam. Proletariāts tika uzskatīts par starptautisku fenomenu; proletariāta tauta (latvieši sociālās izcelsmes ziņā ir ideāla proletariāta tauta) tika orientēta uz sadarbību, savstarpēju palīdzību starp tautām. Katram proletārietim bija jābūt internacionālistam. No 1864.gada tika izveidotas četras „Internacionāles” kā starptautiskās asociācijas sociālistisko vai komunistisko partiju mērķu sasniegšanai. 1919.-1943.g. pastāvēja PSRS pārzinātā „Kominterne” – komunistisko partiju apvienība. Proletariāta internacionalizēšanai milzīgs pārbaudījums bija I Pasaules karš. Katras valsts proletariāts tomēr priekšroku deva nacionālajām savas valsts interesēm. Vienīgi Krievijas boļševiki proletariātu aicināja nekalpot savai valstij un rekomendēja nacionāli nodevīgu izturēšanos – bēgt no dienesta armijā. Dezertieri bija arī latviešu strēlnieki, kuri pameta fronti Daugavas krastos un devās palīgā Ļeņinam, Trockim u.c. Izjuka strēlnieku deklarētā misija – aizsargāt Tēvzemi. Latviešu strēlnieki kļuva Tēvzemes nodevēji, paklausot Ļeņina solījumam Latvijai dot brīvību, kas arī faktiski notika, jo boļševiku Krievija deva latviešiem neatkarību, kaut gan pēc Pilsoņu kara latviešu nacionālā nodevība turpinājās jaunā veidā – daudzi strēlnieki palika Maskavā un citur, lai aktīvi iesaistītos „komunisma celtniecībā”. Padomju laikā Maskavas latviešus uzskatīja par „visīstākajiem latviešiem”, principā Tēvzemes nodevējus latviešu tautā gratulējot visaugstāk. Pēc II Pasaules kara no proletariāta internacionalizēšanās tehnoloģiju pārņēma Rietumu buržuāzija, izveidojot transnacionālo korporāciju internacionalizēto inteliģenci, kura būtībā arī ir Tēvzemes nodevēju banda, jo neaizstāv savas valsts intereses. Šī banda ir neoliberālisma un postmodernisma apdullinātu indivīdu kasta, Rietumu izglītības, sabiedrisko organizāciju fondu bērni. Viņi pārējos apsaukā par izolacionistiem, valstiski represīvajiem, kā arī lūzeriem u.tml."

Atbildēt

»

P.s. Zīmīgi, ka teksta ilustrācijā personāžam amputēta ne tikai galva, bet arī rokas.
====================================================
Zīmīgi, ka 2003.g. Latvijas inteliģentu vairākums aktīvi atbalstīja iekļaušanu Eiropas Savienībā.
Georgs Andrejevs:"Piederu tiem, kas uzskata — Latvija mūsdienu pasaulē nespētu eksistēt kā atsevišķa vienība." Ar lāča ausīm Eiropas cepurē
(Providus.lv)

Atbildēt

»

"Runājot par humanitārām zinātnēm, aug dziļi zinātniskas zināšanas par Latvijas vēsturi. Tas ir tas, kā nav bijis un kas joprojām ir ļoti svarīgs. Mums vēsturē joprojām ir daudz baltu plankumu. Tie ir sasniegumi. Un tā var runāt arī par citām nozarēm. Skatiens ir ļoti optimistisks."
Andrejs Krasņikovs: Valsti pamet aktīvā nācijas daļa; cerības, ka tā atgriezīsies, ir naivas (NRA)
====================================================
Kāds vēl "miegs"? Notiek aktīva intelektuāļu rosīšanas, lai eiro-fondu atbalsts nebeigtos pašlaik plānotajā 2020.g. Latvijas inteliģentu mazākums joprojām cenšas ignorēt to, ka
"faktiski dzīvojam pilnīgi jaunā valstī, ko sauc par Eiropas Savienību." J.Peters, dzejnieks (Jānis Peters: Latvija nebija gatava kapitālismam)

Atbildēt

"Latvijas Republikas valstiskuma kvalitāti nelabvēlīgi nosaka latviesu varas intelģences vienas daļas pasapziņa."
Vairāk par "galvas vainu", kas ir sena kaite, satrauc A.P. definētās t.s. tautas inteliģences jeb neformāļu, radosās inteliģences, gara inteliģences vai tautas sirdsapziņas letarģiskais miegs. P.s. Zīmīgi, ka teksta ilustrācijā personāžam amputēta ne tikai galva, bet arī rokas.

Atbildēt

"....Latvijas valsts zinātnei līdzekļus no budžeta faktiski nedod. Latvijas zinātni uztur ārzemnieki. Eiropas fondi.
Un skaidrs, ka tas, kurš dod naudu, var arī noteikt, kā to tērēt. Pieņemsim, viņš varētu ieteikt nepētīt tādas problēmas, kuras ir ārkārtīgi svarīgas Latvijai, bet pētīt, teiksim, globālo sasilšanu." Andrejs Krasņikovs: Valsti pamet aktīvā nācijas daļa; cerības, ka tā atgriezīsies, ir naivas.
=================================================
"Kā maizi ēd - tā dziesma jādzied" ??
Eiropas Savienību jau vairākums latviešu nācijas pārstāvju nepamet, tāpēc vairākums inteliģentu cenšas pozitīvi ietekmēt ES valstiskuma pašapziņas stiprināšanu.
Info pārdomām:Inesis Feldmanis: «Es to uzskatu par savas dzīves uzdevumu – uzrakstīt kārtīgu vēstures grāmatu par Latvijas valsts tapšanu. Esmu jau rakstījis par to, ka Latvijas valsts laikam tomēr ir tapusi 1917. gada otrajā decembrī» ( Inesis Feldmanis: Vēsture gribot negribot ir politikas kalpone )

Atbildēt

"Latvijas Republikas valstiskuma kvalitāti nelabvēlīgi nosaka latviešu varas inteliģences vienas daļas pašapziņa."
====================================================
Domāsim pozitīvi? Eiropas Savienības valstiskuma kvalitāti labvēlīgi ietekmē latviešu varas inteliģences vairākuma pašapziņa.
Info pārdomām:"....Latvijas interesēs būtu vēl ciešāka ES integrācija un straujāka virzīšanās uz federālas ES modeli." Vēsturnieks, Latvijas Universitātes profesors Antonijs Zunda ( Zunda: Bailēm no ES federalizācijas nav pamata )

Atbildēt

»

Vajag ne tikai zināt, bet arī saprast. Ar "muļķa laišanu" pašlaik visaktīvāk nodarbojas neoliberālisma ideoloģijas propagandētāji.
"Kas maksā, tas arī mūziku pasūta."
Info pārdomām:" Es [I.Ījabs] teiktu, ka vēsturiski latviešiem teorija nekad nav bijusi stiprā puse. Grāmatā Simt četrdesmit sarunas ar Molotovu ir epizode no viņa sarunas ar Feliksu Čujevu 1970. gados, jau pēc tam, kad Molotovs bija atlaists no visiem amatiem. Molotovs tur stāsta visādas interesantas lietas, parādot, ka viņš savas dzīves laikā ir palicis akmensciets staļinists, bet vienā vietā ir runa par latviešiem… Nav noslēpums, ka iesākumā viņi bija viena no visplašāk pārstāvētajām etniskajām grupām boļševiku aprindās. Un Molotovs garāmejot raksta par latviešiem – „principā jau tie viņi ir tādi izpildīgi un spēj veiksmīgi nokārtot praktiskas lietas. Attiecībā uz konceptuālu domāšanu gan viņiem” – es, protams, brīvi citēju – „kaut kā švakāk”. „Viens viņiem tāds bija, (Jānis) Rudzutaks, bet to mēs kaut kā nošāvām 30. gados,” viņš tā ļoti atklāti saka."
Ivars Ījabs:Demokrātija – grūti audzējams augs.

Atbildēt

»

Kur tad tās personības lai jem, ja latvieši ir muļķu tauta un te ir tikai muļķi? Latviešus par gudru tautu neviens nav teicis, krievi, vācieši, zviedri, poļi, žīdi latviešus nav uzskatījuši par gudriem. To zina katrs vēsturnieks

Atbildēt

»

Džemmas Skulmes namam pienākas 50% liela NĪN atlaide, secinājusi RD (Delfi, 10.03.2017.)
======================================================
I.Ziedonis:"Bet pirmie šim likumam piekrita....intefrontieši"(..)Un vēl manu likumu aizstāvēja Juris Bojārs." (turpat, MājasViesis)
Tiem, kas vēlas veicināt "valstiskuma pašapziņas" pieaugumu - tiem noderēs arī I.Ziedoņa aprakstītais "garainis, kas veicina vārīšanos". Tikai "ar stingru roku un loģiku" (A.Krasņikovs, akadēmiķis) nepietiks sistēmas koriģēšanai. Redz, pat tāda izcila intelektuāle kā Dace Dzenovska (PhD University of California, Berkeley, MA New York University), sāk šaubīties par pareģotajām "vēstures beigām", izdara neoliberāļiem neraksturīgu atziņu: "Ja neviena no pastāvošajām ideoloģijām nav spējīga sniegt apmierinošu atbildi uz šo jautājumu, tad, iespējams, laiks veidot jaunu." (punctummagazine.lv)

Atbildēt

»

Ziedonis tautas mantas laupītājiem vairs nebija vajadzīgs. Viņš tika izslavēts čekas vajadzībām, bet nederēja pie laupīšanas. Tur jau nekāda māksla nebija, tikai it kā eleganta muldēšana, bet čekai derēja, lai pasaulei parādītu "brīvdomātāju" padomijā, tiktos ar emigrantiem. Kungs jau nebija nekāds gudrais vīrs, tāpēc laupīšanā šo neņēma. Pēdējais, kas viņu izmantoja, bija Gorbačovs, ieliekot par Kultūras fonda priekšsēdi. Bet tur jau kungs arī neko neprata bez smadzenēm izdarīt lielu. Čeka viņu uzmeta. Bet tādi jau bija daudzi, jo visus jau nevarēja laist pie laupīšanas. Latvijā tai laupīšanai nebija daudz mantu. Amerikāņi lika rūpniecību sagraut, tur nebija ko laupīt, kā Krievijā.

Atbildēt

"LR faktiski ir konstatējams agresīvo patmīļu triumfs - spīdoši panākumi."
======================================================
Iemesls tam ir viegli izskaidrojams.
"Darbojas adekvātības likums: cilvēki,kas nonāk valsts vadībā, dažādās iestādēs, adekvāti esošajai situācijai." A.Zinovjevs, sociologs (lekcija "Postpadomju sistēma/ Постсоветизм. Лекция Александра Зиновьева)
Parastajiem cilvēkiem u.c. neagresīvajiem patmīļiem pēc 1990.g.4.maija, kad sākās neoliberālisma ieviešana, likumsakarīgi nācās atstāt valsts vadības un iestāžu vadību.
Imants Ziedonis:"Galu galā ļoti nesekmīgi nosēdēju Jēkabielas Augstajā namā. Manu pašu interesantāko, oriģinālāko likumu [par nekustāmā īpašuma apsaimniekošanas nodokli] nepieņēma....Tad es aizgāju no Augstākās Padomes. Ja neko nevar izdarīt, tad nav vērts tur sēdēt." (Mājas Viesis, 02.05.2003.)

Atbildēt

"Pašapziņas attīstība nav atkarīga tikai no paša cilvēka."
======================================================
Sociālā sistēma un pārmaiņas soc. sistēmā.
"Pašapziņas atmošanās latviešos.
Ap 19.gs.vidu latviešu tautas apziņā šai ziņā notika lūzums. Kā māju rentnieki un graudnieki latviešu zemnieki vairs nebija tik lielā mērā atkarīgi no muižniekiem. Valdības izvestās reformas vairāk nodrošināja viņu tiesības. Jaunatvērtās skolas ar labāk sagatavotiem skolotājiem radināja latviešu zemniekus patstāvīgāk domāt. Viss tas stipri pacēla latviešos viņu cilvēka pašapziņu. Viņi vairs neizrādīja saviem kungiem (t.i. muižniekiem un mācītājiem) verdzisku pazemību un padevību. Daudzreiz zemnieki pat ar lepnumu pieminēja savu piederību pie latviešiem. Viņos bija atmodusies savas tautas apziņa un savas tautas mīlestība."
( Zālītis Fr. Latvijas vēsture pamatskolai.- R., 1938, 168.lpp.)

Atbildēt

No Stikla kalna: "Limitētā refleksija.Refleksijas mēdz būt dažādas. 1) Tā teikt, ikdienišķais variants: apcere, pārdomas, domu un pārdzīvojumu izvērtējums, ko cilvēks realizē nepārtraukti. 2) Filosofiskais un zinātniskais variants: teorētiskās darbības veids, savas rīcības un tās likumsakarību izzināšana un formulēšana. 3) Psiholoģiskais variants: cilvēka pašizziņa, savu pārdzīvojumu, sajūtu un pārdomu uztveršana un apcerēšana. Refleksiju limits pastāv otrajā variantā. Plašākā nozīmē drīkst teikt, ka mūsu teorētiskā darbība ir limitēta, piemēram, demogrāfijas jautājumos; konkrēti – demogrāfiskās pārejas izskaidrojumā. Saskarsmē ar atbildi par demogrāfiskās pārejas iemesliem mūsu intelektuālie resursi ir nepietiekami. Aiz refleksijas robežām ir demogrāfiskās pārejas izskaidrojums. Izprotam sinerģijas klātbūtni – cilvēces sinerģiju (pašorganizācijas principu). Bet tas arī viss. Cilvēces sinerģiju (pašorganizāciju) noteikti ietekmē vēl kaut kāds spēks, kas meklējams kosmosā. Šis spēks ir cilvēces sinerģijas metafiziskais avots un tajā skaitā demogrāfiskās pārejas metafiziskais avots. Bet to mēs nevaram droši apgalvot. Varam dalīties vienīgi ar konceptuāli mistiskām refleksijām – sava veida kosmisko konspiroloģiju."

Atbildēt

Nav ko piebilst.Varu autoram pateikt-tikai-paldies!

Atbildēt

»

Muļķis tu esi mākslā rakstīt.

Atbildēt

Es tagad sapratu, kas ir mans priekšnieks.

Atbildēt

Nu ko lai saka Artur!
Daudzkārt Taviem vēmieniem uz latviešu tautu neesmu varējis piekrist, tāpēc, ka Tu pēc definīcijas "noliec" visus, BET šajā rakstītajam grūti nepiekrist.
Jautājums gan attiecīgi iraid- vai Tev kas ir ar tik kritisku prātu ir arīdzan tas kam jānāk pēc analīzes?
Vai tikai tā kritizējošā daļa?

Atbildēt

Cik interesanti!

Atbildēt

Pareizi ir valstiskuma paśapziña. Nu jau pietiek!

Atbildēt

(была весна 1912 года)
«Перед экзаменами в саду была устроена сходка. На нее созвали всех гимназистов нашего класса, кроме евреев. Евреи об этой сходке ничего не должны были знать. На сходке было решено, что лучшие ученики из русских и поляков должны на экзаменах хотя бы по одному предмету схватить четверку, чтобы не получить золотой медали. Мы решили отдать все золотые медали евреям. Без этих медалей их не принимали в университет. Мы поклялись сохранить это решение в тайне. К чести нашего класса, мы не проговорились об этом ни тогда, ни после, когда были уже студентами университета. Сейчас я нарушаю эту клятву, потому что почти никого из моих товарищей по гимназии не осталось в живых. Большинство из них погибло во время больших войн, пережитых моим поколением. Уцелело всего несколько человек».
К.Г. Паустовский, «Аттестат зрелости»
Dotais teksts ir ļoti interesants dažādā ziņā. 1) Runa ir par 1912.gadu. Tātad citu laikmetu, salīdzinot ar mūsdienu laikmetu. Runa ir par laikmetu pirms I Pasaules kara, kad Krievijas impērijā dzīva bija aristokrātija ar savu slaveno gara aristokrātiju, kura bija raksturīga ne tikai aristokrātiem, bet arī jaunajai buržuāzijai, kuras ētoss vēlējās līdzināties „tīrās” aristokrātijas ētosam. Mūsdienās gara aristokrātija noteikti ir sastopama. Taču mūsdienās, ģenētiski centrētajās plebejiskajās (proletāriskajās, neseno dzimtcilvēku) aprindās, gara aristokrātija tomēr ir ļoti vāji pazīstama gan teorētiski, gan praktiski. 2) Uzmanība pievēršama „tehnoloģijai” – cēlajai idejai, zvērestam neizpaust vienošanos un zvēresta konsekventai izpildei. 3) Interesants ir jautājums par ebreju gara aristokrātijas praksi attieksmē pret krieviem; īpaši zinot šodienas ebreju attieksmi pret savu dzimteni Krieviju un tās tautu – krieviem. 3) Katrā ziņā teksts ir laba ilustrācija garīgajām izmaiņām, kuras ir notikušas ar „mūsu puses” cilvēkiem aizvadītajos apmēram 100 gados.

Atbildēt

Agresīvo patmīļu pretmets un diametrāli pretējs fenomens ir personības. Agresīvie patmīļi un personības ir antipodi. Agresīvie patmīļi visvairāk neieredz personības. Savukārt personības neizjūt simpātijas pret agresīvajiem patmīļiem un savā ceļā cenšas no viņiem izvairīties. Vārdam „personība” latviešu valodas kultūrā ir īpaša semantika. Faktiski neformāli definēta semantika. Vārds „personība” šajā neformālajā semantikā nav tas pats, kas vārds „persona”, kā arī termins „personība” psiholoģijā. Īpaši tādā psiholoģijas atzarā kā personības psiholoģija, kurā tik tikko minētais termins universāli attiecās uz katru cilvēku. Turpretī vārda „personība” neformāli definētā un tikai sadzīvē lietotā semantika attiecas vienīgi uz augstas cilvēciskās kvalitātes indivīdiem. Sadzīvē vārdu „personība” lietojam, ja gribam slavēt cilvēku ar izcilām īpašībām. Vārds „personība” sadzīvē attiecās uz augstu cilvēcisko kvalitāti. Apzināmies, ka personības ir gudri cilvēki, morāli atbildīgi cilvēki, talantīgi cilvēki, inteliģenti cilvēki, teicami izglītoti cilvēki, idejiski patstāvīgi cilvēki, cilvēki ar augstu pašcieņas pakāpi un augstu paškritiskuma pakāpi. Personības savā ceļā bez iebildēm atzīst citas personības, paškritiski ir gatavas dot ceļu par sevi lielākai personībai. Par personību trūkumu pie mums sāka žēloties jau 90.gadu sākumā. Kuluāros par latviešu personību trūkumu taktiski žēlojās cittautieši – krievi, ebreji, poļi. Šī žēlošanās jau sen vairs nav sastopama. Tas ir pareizi. Personību deficīts ir totāls ne tikai politikā, valsts administrācijā, bet arī akadēmiskajā sfērā – universitātēs, ZA augstceltnes 2.stāvā. Arī garīgajā kultūrā personību deficīts ir totāls. Citādāk tas nevar būt, ja „mākslinieks” drīkst neprast zīmēt, „mūziķis” drīkst nepazīt notis. Vai personību deficīts ir liela nelaime? Tā var jautāt filistri. Viņi mīl kladzināt „Bet viss taču notiek!”. LR viss patiešām notiek filistru līmenī, agresīvo patmīļu līmenī, bet nevis personību līmenī. Atbildē uz doto jautājumu ir jāsaka, ka personību deficīts nav nelaime. Personību deficīts ir nevis nelaime, bet traģēdija. Tautas traģēdija! Tauta bez personībām kā etnosa garīgajiem līderiem neko prātīgu savā dzīvē nevar panākt. Var vienīgi kā pelēki zvirbuļi plunčāties seklā un duļķainā peļķē.

Atbildēt