Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Viens no Latvijas „sabiedrisko mediju” iecienītākajiem un biežāk uzklausītajiem ekspertiem ir tagadējais Latvijas Universitātes mācībspēks Ojārs Skudra, kurš padomju laikā kā aktīvs komunistiskās un padomju ideoloģijas atbalstītājs ir bijis gan Latvijas kompartijas Centrālkomitejas sektora vadītājs, un inspektors – konsultants, gan LPSR Valsts radio un televīzijas komitejas radio galvenās informācijas redakcijas nodaļas vadītājs, komjaunatnes Centrālkomitejas daļas vadītāja vietnieks un kompartijas Rīgas Proletāriešu rajona komitejas instruktors. Šodien sākam publicēt tagadējā „eksperta” iepriekšējo gadu pārdomas, un pirmā publikācija ir 1976. gada 31. decembrī laikrakstā Padomju Jaunatne nodrukātais raksts „Gads mieram, gads nākotnei”.

Tāpat kā katru gadu, arī šogad, decembra pēdējām dienām aizritot mēs visi domās vēlreiz kavējamies pie aizejošā gada svarīgākajiem notikumiem gan personiskajā, gan sava kolektīva un visas mūsu valsts dzīvē. Noteiktu vietu sajās pārdomās ieņem arī starptautisks» dzīves jautājumi, jo, pateicoties masu informācijas līdzekļu praktiski neierobežotajām iespējām sniegt operatīvu informāciju, mēs diendienā esam informēti par visiem nozīmīgākajiem mūsu dinamiskās pasaules notikumiem.

Starp izcilākajiem aizvadītā gada notikumiem kā nozīmīgākais minams Padom|u Savienības Komunistiskās partijas XXV kongress, kura delegāti vienprātīgi atbalstīja PSKP CK ģenerālsekretāra biedra L. Brežņeva referātā izvirzīto programmu tālākai cīņai par mieru un starptautisko sadarbību, par tautu brīvību un neatkarību.

1976. gads starptautisko attiecību vēsturē ieies kā Padomju Savienības un pārējo sociālistisko valstu nozīmīgu, uz miera nostiprināšanu un bruņošanās sacensības ierobežošanu virzītu iniciatīvu gads. Apspriešanai pasaules mērogā izvirzīti tādi principiāli svarīgi priekšlikumi kā aicinājums sasaukt Vispasaules atbruņošanās konferenci, noslēgt vispasaules līgumu par varas nelietošanu starptautiskajās attiecībās, noslēgt līgumu starp valstīm Eiropas drošības un sadarbības apspriedes dalībniecēm. kurā tās apņemtos pirmās nelietot kodolieročus cita pret citu.

Šo uzskaitījumu turpinot, var vēl nosaukt Padomju valdības paziņojumu «Par starptautisko ekonomisko attiecību pārkārtošanu», Padomju Savienības memorandu bruņošanās sacensības pārtraukšanas un atbruņošanās jautājumos, kā arī vairākus citus dokumentus.

Diemžēl jākonstatē, ka kapitālistisko valstu līderi, aizbildinoties ar dažādiem, galvenokārt iekšpolitiska rakstura apsvērumiem (šogad vēlēšanas notika Japānā, ASV, VFR un Itālijā), nav devuši konkrētas atbildes uz sociālistisko valstu izvirzītajiem priekšlikumiem, kaut arī neviens no attīstīto kapitālistisko valstu vadītājiem tagad atklāti vairs nenoraida mierīgu līdzāspastāvēšanu kā vienīgo saprātīgo, vienīgo pieņemamo valstu savstarpējo attiecību normu. Tāda rīcība faktiski nozīmē bezdarbību apstākļos, kad turpinās vispārējai drošībai tik ļoti bīstamā neapvaldītā bruņošanās sacensība.

Tieši tāpēc, kā savā intervijā amerikāņu politiskajam komentētājam Dž. Kingsberijam-Smitam norādīja biedrs L. Brežņevs, «mums ļoti gribētos, lai bruņošanās sacensības izbeigšanā 1977. gads tiešām kļūtu par lūzuma gadu. Tad tas neapšaubāmi ieņems pienācīgu vietu vēsturē.»

Aizvadītā gada starptautiskās dzīves nozīmīgāko notikumu vidū jāmin strādnieku un komunistisko partiju konference Berlīnē, Varšavas līguma vaislu Politiskās konsultatīvās komitejas apspriede Bukarestē, vienotas sociālistiskas Vjetnamas izveidošanās, Laosas patriotisko spēku uzvara un Angolas Tautas Republikas proklamēšana.

Visi šie notikumi, protams, katrs savā ziņā un veidā apstiprina biedra L. Brežņeva PSKP XXV kongresā teiktos vārdus: «Sociālisma valstu attīstība, to varenības palielināšanās, to realizētās starptautiskās politikas raženās ietekmes pastiprināšanās - tāds tagad ir cilvēces sociālā progresa virziens. Sociālisma pievilkšanas spēks vēl vairāk pieaudzis uz kapitālistiskajās zemēs izvērsušās krīzes fona.»

Var minēt kapitālistisko valstu visdažādāko institūtu, fondu un politiķu izteiktās prognozes par rietumvalstu ekonomisko un sociālo attīstību 1977. gadā, taču visas tās pareģo vienu un to pašu - bezdarbnieku skaits nemazināsies, dzīves dārdzības pieaugums turpināsies, ekonomiskās attīstības temps nepaātrināsies. Interesanti, ka 48 gadus vecais amerikāņu profesors Z. Bžezinskis, ko ASV jaunais prezidents Dž. Kārters nesen iecēlis par savu padomnieku nacionālās drošības jautājumos, 1976. gada sākumā rakstīja: «Mums (domāta ka kapitālistiskā pasaule - O. S.) nav kopīgu normu, nav nekā paša par sevi saprotama ne attiecībā uz mūsu vērtībām, ne ari attiecībā uz pasauli, kurā mēs dzīvojam.» Savu rakstu Z. Bžezinskis toreiz beidza ar visai optimistisku frāzi, kurā apgalvoja, ka «mūsu gadsimts ir nepieredzēta progresa gadsimts». Tiesa, «progress» viņa izpratnē nenozīmē neko vairāk kā «kustību».

Par to, kādā virziena noris starptautisko attiecību attīstība, Z. Bžezinskis toreiz nerakstīja neko un, šķiet, arī nevarēja rakstīt, jo nespēj dot vispārēju starptautiskā stāvokļa novērtējumu. Viņš pat izteica šaubas, vai attiecību uzlabošana un sadarbības paplašināšana starp ASV un PSRS «var noderēt par izejas punktu galveno pasaules problēmu risināšanai». Jādomā, ka 1976. gada notikumi būs palīdzējuši viņa politiskajiem uzskatiem atbrīvoties no tamlīdzīgas «aukstā kara» laiku inerces.

ANO ģenerālās Asamblejas 31. sesija pieņēma lēmumu pasludināt 1977. gadu par Starptautisko bērna gadu. Mums tas būs reizē ar Lielā Oktobra 60. gadadienas gadu, kuru atzīmēs visi pasaules progresīvi domājošie cilvēki, jo Padomju Savienība viņu prātos un sirdis jau sen kļuvusi par miera un humānisma ideju simbolu.

Bijušā kompartijas ideologa, tagadējā „eksperta” Ojāra Skudras spilgtākās padomju gadu publiskās pārdomas turpināsim publicēt arī turpmāk.

Novērtē šo rakstu:

1
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

22

Lūdzu, palīdziet tapt Ulubeles Kaķu dārzam

FotoŠobrīd jau 30 no 300 kaķiem Ulubelē mitinās āra apstākļos. Vietu pietrūkst. Līdz drēgnajam rudenim jāspēj izbūvēt siltinātas telpas Kaķu dārzā. Ja ir iespēja, lūdzu, atbalsti finansiāli. Ja ir iespēja, domā atbildīgi un lem par patversmes dzīvnieku adopciju.
Lasīt visu...

6

Pamēģiniet mums noticēt, ka vislielākajā luterāņu draudzē viss ir gandrīz kārtībā

FotoRīgas Lutera draudze kategoriski noraida medijos izskanējušās interpretācijas par draudzes ilggadējo mācītāju Kaspara Simanoviča un Induļa Paiča darba attiecību pārtraukšanas iemesliem.
Lasīt visu...

21

Par ko balsot vēlēšanās?

FotoVatikāna II koncils par katoļu aktīvu līdzdalību politiskajā un sabiedriskajā dzīvē uzsver, ka "visiem pilsoņiem ir jāatceras savas tiesības un reizē pienākums piedalīties brīvās vēlēšanās, lai veicinātu kopējo labumu. Baznīca ciena un atzinīgi vērtē tos, kuri savus spēkus veltī kalpošanai cilvēkiem un valsts labā uzņemas šos smagos pienākumus" (Gaudium et spes, 75).
Lasīt visu...

21

Neizvērtēta un nepamatota kadastrālo vērtību aprēķināšanas reforma ir kaitniecība

FotoLatvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācija uzskata, ka globālās krīzes apstākļos (Covid pandēmijas laikā) finansiāli tiek ietekmēts ikviens sabiedrības loceklis – ikkatra mājsaimniecība, nekustamā īpašuma īpašnieki, pārvaldītāji, attīstītāji, īrnieki (kam saskaņā ar likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 11.pantu jāmaksā nekustamā īpašuma nodoklis) saistībā ar plānotajām kadastrālo vērtību paaugstināšanas izmaiņām.
Lasīt visu...

21

Ceram, ka valdība un koalīcija pieņems pareizo lēmumu un atdos mums visu, ko pieprasām

FotoEsam gandarīti par to, ka Amerikas Savienoto Valstu valdība joprojām pievērš uzmanību holokausta traģēdijas upuru piemiņas jautājumam un atmiņas par Otrā pasaules kara laikā notikušā genocīda pret ebrejiem saglabāšanai. Holokaustu pārdzīvojušie ir kļuvuši par lieciniekiem vieniem no vissmagākajiem un briesmīgākajiem no jebkad nodarītajiem noziegumiem pret cilvēci, tostarp slepkavībām, postam un īpašumu izlaupīšanai.
Lasīt visu...

21

Kadastrālās vērtības ir “jāiesaldē”

FotoLatvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācija LANĪDA aicina “iesaldēt” šā brīža kadastrālās vērtības, lai novērstu negatīvās sekas, kas prognozēto kadastrālo vērtību pieņemšanas gadījumā radīsies gan mājsaimniecībām, gan tautsaimniecībai kopumā. Turklāt tās turpmāk jānosaka 85% apmērā no vidējā tirgus līmeņa, kā tas savulaik normatīvos bija paredzēts.
Lasīt visu...

12

Pa iznīcības ceļu…

FotoKāds gudrais reiz uzdevis jautājumu: „Viens mats — vai tas ir daudz, vai maz?” Un pēc tam pats atbildējis: „Ja uz galvas, tad maz, bet ja zupā – tad daudz!” Bet tagad, lūdzu, atbildiet uz manu jautājumu: „Divi simti cilvēku – vai tas ir daudz vai maz?” Varu arī atbildēt: „Maz, ja salīdzina ar diviem miljoniem valsts iedzīvotāju. Daudz, ja tie ir pie varas tikuši „demokrāti” – nedaudzos gados tiks iznīcināta gan valsts, gan tās (gļēvie) iedzīvotāji!” Neticat? Lūk, ieskats nesenā pagātnē…
Lasīt visu...

6

Dabas aizsardzības pārvaldes reforma: ieguvumus nesaskatām, zaudējumi acīmredzami

FotoVides konsultatīvā padome (VKP), kas apvieno divdesmit nozīmīgākās nevalstiskās vides organizācijas Latvijā, iebilst pret VARAM virzīto Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) reformu, kas paredz DAP pamatfunkcijas nodot Valsts vides dienestam, tādējādi būtībā likvidējot DAP kā vienotu valsts dabas aizsardzības kompetences centru.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Striķim pietiek, ēšanai nepietiek: Latvijā diemžēl parasti praktizē lāpīšanu ar ielāpiem, kas mazāki par caurumu

Pārsvarā Latvijas sabiedrība ir vai tiek grūsta procentu gūstā. Ja ienākumi...

Foto

Izstrādātie tiešmaksājumu nosacījumi vairāk līdzinās "naudas apgūšanai"

Publiskajā telpā izskanējušie tiešmaksājumu aprēķini nav korekti, tiešmaksājumu sadaļā visvairāk cietīs mazie un vidējie lauksaimnieki, turklāt Zemkopības ministrijas (ZM)...

Foto

Ko lai dara, ja man gribas sev paturēt pusi no grāmatu vākos ielikto apķēzošo sacerējumu pārdošanas cenas?

Jau labu laiku lauzu galvu par grāmatu vākos ielikto...

Foto

Pakļautās Latvijas priekšniekdiletanti infekciozos laikos

Pirms ir sākta ordeņu dalīšana "Par uzvaru pār Covid-19", ir vērts ar vēsu prātu novērtēt pakļautās Latvijas iestāžu un personāliju darbību...

Foto

Kā mēs tērēsim daudzās naudas

Vairāk nekā 10 miljardi eiro jeb gandrīz viens Latvijas gada budžets – tik daudz Eiropas naudas mums līdz 2027. gadam paredz...

Foto

Es apliecinu savu interesi iesaistīties dialogā ar likumdevēju Saeimas organizētā konferencē vai seminārā - tas mums noteikti dos daudz laba

Daru zināmu, ka 2020. gada 2....

Foto

Esam izlēmuši koncentrēties uz ražošanu Latvijā – un tam ir savi iemesli

Šobrīd ir pienācis laiks, kad AS „Agrolats Holding” grupa, kurā ietilpst arī tādi pazīstami...

Foto

liel un jaun koncertzāl, pa kuras celšn jūs tur kašķe, taisn pirms gad tik atklāt uz Lielo laukum iekš Ventspil

Mēs, kas dzīvo iekš sav ķizgal...

Foto

Nav atbalstāms MK rīkojuma nosacījums par Pasaules tirdzniecības centra ēkas demontāžu

Latvijas Arhitektu savienības (LAS) Padomes locekļi, apspriežot Ministru kabineta rīkojumu Nr. 341 no 18.06.2020. par...

Foto

Eiropas Komisija vērtēs Latvijas ārkārtas stāvokļa atbilstību cilvēktiesībām

Šā gada pavasaris ar Covid 19 un no tā izrietošajām sekām izsita no līdzsvara daudzus. Tiek lauzti šķēpi,...

Foto

Vadzis

Kā saprast teicienu un pat apgalvojumu – «Kad vadzis ir pilns, tas lūzt»? Vai tā, ka ir nepieciešamas pārmaiņas, ka/ja turpmāk neizdosies noturēt paklausībā, ka...

Foto

Tagad mums ir slikti ceļi, bet daudz ierēdņu, kuri balso par to, lai nekas nemainītos

Divas lietas. Arī it kā nesaistītas, bet par to pašu. Attīstības Par kabatas...

Foto

Meklējam viedu taktiku ēnu ekonomikas līmeņa mazināšanai

Pagājušais – 2019. gads iestādei bija nopietns pagrieziena punkts, kad tika izstrādāta jauna Valsts ieņēmumu dienesta (VID) attīstības stratēģija...

Foto

Sauksim lietas īstajos vārdos

Kas katram no jums ir tas mīļākais un dārgākais? Protams, vispirms tā ir paša personīgā āda. Pēc tam bērni, sieva, ģimene. “Progresīvākajiem”...

Foto

Kremļa vēstniecība nāk palīgā: noderīgie idioti cieš zaudējumus „Piebaltijas” infokara frontē

Latvija ir uzsākusi sparīgu cīņu pret  Kremļa izplatīto dezinformāciju. Par drošību un  veselīgu mediju vidi atbildīgās...

Foto

Kam ir izdevīga ārkārtas situācija jeb kā tiek radītas dzīres mēra laikā?

Saeimas pēdējā ārkārtas sēdē 9. jūlijā, tika izskatīti pieprasījumi par konkrētiem faktiem saistībā ar...

Foto

Mēs dzīvojam melu sistēmā

Es Jums pastāstīšu, kā veido melu ziņas. Melu sistēmu. Tikai ar dažiem piemēriem. Kaut to ir daudz....

Foto

Pareizu ceļu ejam, biedri Svece

Atbalsta vēstule pasaules progresa vēsmu nesējiem, nenogurdināmiem cīnītājiem pret verdzības laiku mantojumu, rasismu un citiem -ismiem....

Foto

Par ko Covid piemaksas Ieslodzījuma vietu pārvaldē?

Izlasīju internetā: "Fiskālās disciplīnas padome: valsts atbalsts Covid-19 pēckrīzes pasākumiem lielākoties ticis valsts sektoram un uzņēmumiem.”...

Foto

Vai Ļeņina ielā 59 (blakus Stūra mājai) dzīvoja čekisti?

Es te veicu nelielu izpēti. Iepriekš publicēju aicinājumu atsaukties zinošus cilvēkus, kas varētu paskaidrot, vai Ļeņina ielā...

Foto

Pēdējais laiks mēģināt iegūt politisko kapitālu no prettiesiskā nekustamā īpašuma nodokļa tēmas

Līdzšinējā nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) piemērošanas kārtība ir jāreformē, un jāievieš neapliekamais minimums primārajam...

Foto

Dievapziņa - strīdēties vai mēģināt saprast?

Katram no mums ir sava patiesība jeb pasaules uzskats, ko esam izveidojuši no lasītā, redzētā, dzirdētā, skolā iemācītā un pašu...

Foto

Uz politiskā feļetona tiesībām: pašpasludinātā virsvadoņa dekrēti par Teikas apkaimi

Es, Viedais Manels, turot roku uz Latvju nerātnajām dainām, pasludinu sevi par Teikas virsvadoni un zvēru...

Foto

Tālmācību nepieņemamības pamatojums

Tālmācību (attālinātās “online” izglītības) nepieņemamības pamatojums jeb krievu neoliberālis prognozē klātienes izglītības elitarizāciju un apgalvo, ka līderiem nav jābūt pārāk daudz un tāpēc...

Foto

Nekustamā īpašuma astrālās vērtēšanas līkloči

Šobrīd Latvijā nekustamo īpašumu kadastrāli vērtē atsevišķi – ēkas/būves un zemi, kas ir pretrunā ar pasaulē pārsvarā pieņemto praksi un Latvijas...

Foto

Latvijas Nacionālā bibliotēka aicina Valsts prezidentu kļūt par pirmās latviski izdotās grāmatas piecsimtgades notikumu patronu

Valsts prezidents Egils Levits ar dzīvesbiedri Andru Leviti šodien apmeklēja Latvijas...

Foto

Ja ir TĀDS “tautu tēvs”, tad labāk tautai dzīvot kā bārenei

Pasaulē ir un ir bijuši vairāki “tautas tēvi”. Tiesa, šāda iezīme ir tikai totalitārajiem režīmiem....

Foto

Pārdomas pēc grāmatas "Viltvārdis" izlasīšanas

Vispār jau cilvēcīgi Levitu var saprast, nedaudz pat izjūtu līdzjūtību. Kādas dzimtas piedzīvotās epizodes, iespējams, gadu gaitā radu daudzreiz pārstāstītas un...

Foto

Ko gada laikā paveicis nācijas tēvs un visas tautas prezidents

Valsts prezidenta Egila Levita prezidentūras pirmā gada (2019. gada 8. jūlijs–2020. gada 6. jūlijs) kopsavilkums....

Foto

VID pieeja veicina to, ka uzņēmējs ir gatavs pat atsaukties noziedznieku aicinājumiem sadarboties

Valsts ieņēmumu dienestam (VID) ir būtiska loma valsts budžeta ieņēmumu veidošanā. Tomēr visbūtiskākā...

Foto

Toreiz un tagad jeb Mīti un patiesība par dzīvi Latvijā padomju laikā

Vien reta tēma tiek apspriesta tik emocionāli, bet bieži vien – pat agresīvi, kā...

Foto

Totalitāro žurku cīņa par varu: kurš kuru iznerros

Pašsaprotams, ka sabiedrotos (draugus) aicina ciemos kā ikdienā, tā arī svētku dienās. Īpaši jau svētku dienās. Nav šaubu,...

Foto

Ja tas, ko raksta grāmatā „Viltvārdis”, ir taisnība, tad Nācijas tēvam ir jāatkāpjas

1. Ja viss tas, ko grāmatā Viltvārdis, raksta Lato Lapsa, ir taisnība, tad Nācijas...

Foto

Ko apliecina pieminekļa zīme

Mantojums ir visapkārt, tas, paaudžu paaudzēm uzkrāts, veido mūsu šodienu – kā fons un vērtību radītājs. Tas, ko redzam, paliek mūsos, tāpēc...

Foto

Tagad es piesaku valsts digitalizācijas reformu

Ministru kabinetā (MK) apstiprināts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotais informatīvais ziņojumus "Par valsts pārvaldes informācijas sistēmu arhitektūras...

Foto

Manas pārdomas par Latvijas himnu

Mūsu valsts himnā centrālais jēdziens ir Latvija. Toreiz, kad himna radās, priekšstats par Latviju bija jauns. Latvija kā vienota zeme –...