Iesaki rakstu: 
Profesionāla komunikatora deformācija palīdz ķirurģiski paskatīties un karstām situācijām.
KOPSAVILKUMS
Ja puse vērotāju redz zvaigznes, bet puse āža pakaļu, tad tāds vizuālis publiskai kampaņai neder. Nav būtiski, ko vizuālī redzu es kā komunikators vai mans priekšnieks. Būtiski ir - ko redz citi. Tāpēc tik būtiski ir fokusgrupā vispirms pārbaudīt viedokļus un mainīt konceptu.
IZKLĀSTS
Komunikācijas prakse ir šāda - ja tiek ražoti plašai publikai pieejami komunikācijas produkti, piemēram, svētku apsveikumi un vizuāļi pilsētas plakātiem, tos notestē, teiksim - parāda fokusa grupai. Kaut vai nezinātniski, ja nesanāk pēc metodes - darba kolēģi, draugi, puiši no parka vai sievasmāte. Respektīvi, produkta lietotāji.
Un, piemēram, nepalīdz tas, ka gadījumā, ja katram pilsētas plakātam nostatīsiet blakus paskaidrojošo tautumeitu pilnā tautiskā kaujas ekipējumā, visi manīs, ka tās strīpas nav tas, ko jūs domājat. Un ka strīpas ir no kādas izcilas, bet ne tik populāras gleznas, kā, piemēram, Van Goga Zvaigžņotā debess, kur jūs no galvas zināt visus elementus pat pēc trešās viskija glāzes.
Par fokusgrupu. Pieņemsim, ka tā ir maza - sacīsim, 12 cilvēku (tas viss ir piemērs), un no 12 cilvēkiem, teiksim, 6 saka - o, forši, šajā vizuālī savā ierīcē un uz ielas es redzu zvaigžņotu debesi, bet 6 saka, ka viņi redz simbolu, kas ir pretrunīgs.
Tad man kā komunikatorei patiesībā jābūt nesvarīgi, ko redzu es, bet man ir jāsaprot, ka piedāvātais plašai sabiedrībai lietotais vizuālis nestrādā. Un meklēju citu variantu. Tāda ir tā shēma. Un arī priekšniekam vai pasūtītājam jāsaprot, ka darbības veicējs viņu godīgi brīdina agrā notikuma fāzē.
Ar mākslu ir atšķirīgi, Mākslinieks var izpausties kā vēlas, nu, ar nosacījumu, ka viņš to nedara svešā īpašumā. Vizdrīzāk var sanākt problēmas arī, ja īpašuma lietotājam darbs var nepatikt. Tas bija Brektes stāsts, kura daiļrade man neizraisa nekāda veida emocijas, bet ēkas lietotājiem tā bija nepatīkama.
Respektīvi, šeit nav būtiski, ko redzu kā es kā komunikators, būtiski ir - ko redz citi. Tāpēc tik būtiski ir nopilotēt vizuāļus un pajautāt viedokli. Un ļoti uzmanīgi izturēties pret riskiem agrīnā fāzē.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
