Iesaki rakstu: 
Profesionāla komunikatora deformācija palīdz ķirurģiski paskatīties un karstām situācijām.
KOPSAVILKUMS
Ja puse vērotāju redz zvaigznes, bet puse āža pakaļu, tad tāds vizuālis publiskai kampaņai neder. Nav būtiski, ko vizuālī redzu es kā komunikators vai mans priekšnieks. Būtiski ir - ko redz citi. Tāpēc tik būtiski ir fokusgrupā vispirms pārbaudīt viedokļus un mainīt konceptu.
IZKLĀSTS
Komunikācijas prakse ir šāda - ja tiek ražoti plašai publikai pieejami komunikācijas produkti, piemēram, svētku apsveikumi un vizuāļi pilsētas plakātiem, tos notestē, teiksim - parāda fokusa grupai. Kaut vai nezinātniski, ja nesanāk pēc metodes - darba kolēģi, draugi, puiši no parka vai sievasmāte. Respektīvi, produkta lietotāji.
Un, piemēram, nepalīdz tas, ka gadījumā, ja katram pilsētas plakātam nostatīsiet blakus paskaidrojošo tautumeitu pilnā tautiskā kaujas ekipējumā, visi manīs, ka tās strīpas nav tas, ko jūs domājat. Un ka strīpas ir no kādas izcilas, bet ne tik populāras gleznas, kā, piemēram, Van Goga Zvaigžņotā debess, kur jūs no galvas zināt visus elementus pat pēc trešās viskija glāzes.
Par fokusgrupu. Pieņemsim, ka tā ir maza - sacīsim, 12 cilvēku (tas viss ir piemērs), un no 12 cilvēkiem, teiksim, 6 saka - o, forši, šajā vizuālī savā ierīcē un uz ielas es redzu zvaigžņotu debesi, bet 6 saka, ka viņi redz simbolu, kas ir pretrunīgs.
Tad man kā komunikatorei patiesībā jābūt nesvarīgi, ko redzu es, bet man ir jāsaprot, ka piedāvātais plašai sabiedrībai lietotais vizuālis nestrādā. Un meklēju citu variantu. Tāda ir tā shēma. Un arī priekšniekam vai pasūtītājam jāsaprot, ka darbības veicējs viņu godīgi brīdina agrā notikuma fāzē.
Ar mākslu ir atšķirīgi, Mākslinieks var izpausties kā vēlas, nu, ar nosacījumu, ka viņš to nedara svešā īpašumā. Vizdrīzāk var sanākt problēmas arī, ja īpašuma lietotājam darbs var nepatikt. Tas bija Brektes stāsts, kura daiļrade man neizraisa nekāda veida emocijas, bet ēkas lietotājiem tā bija nepatīkama.
Respektīvi, šeit nav būtiski, ko redzu kā es kā komunikators, būtiski ir - ko redz citi. Tāpēc tik būtiski ir nopilotēt vizuāļus un pajautāt viedokli. Un ļoti uzmanīgi izturēties pret riskiem agrīnā fāzē.
Seko mums 
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
