Iesaki rakstu: 
Pašnāvību izdarījis augsta ranga Finanšu policijas darbinieks – Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Finanšu policijas pārvaldes Atbalsta daļas vadītājs Andrejs S., liecina Pietiek rīcībā esoša informācija no avotiem VID. Pats VID pašlaik nekādus oficiālus komentārus nesniedz, bet Pietiek informācijas avoti šī traģiskā notikuma cēloņus saista ar VID pašlaik valdošo atmosfēru un tās ietvaros notikušo „administratīvo izrēķināšanos” ar S. vadīto struktūrvienību.
Kā liecina Pietiek rīcībā esošā informācija, S. nav bijis „rotējamo” personu sarakstos, taču viņa vadītā struktūrvienība nonākusi pēdējā laikā bieži pieminēto VID amatpersonu Edija Ceipes un Jāņa Borovika nežēlastībā, kā rezultātā pieņemts lēmums par tās reorganizāciju.
Saistībā ar to S. „iekritis depresijā”, pabijis uz garāku sarunu ar Ceipi, kurš tagad kļuvis par Finanšu policijas pārvaldes direktoru, un tam aprakstījis situāciju Atbalsta daļā – esot sāpīgi noskatīties, ka faktiski viss tiek „izdemolēts”. Taču nekādu atsaucību no vadības S. neesot saņēmis.
VID pagaidām nav atbildējis uz Pietiek jautājumiem – kā tā un Finanšu policijas pašreizējā vadība var komentēt šo pašnāvību un tās iespējamos iemeslus, vai taisnība, ka dažas dienas pirms pašnāvības S. ir bijusi nopietna saruna ar Ceipi, un kāds bijis šīs sarunas saturs un iznākums.
Pietiek publicē arī S. amatpersonas deklarāciju par pagājušo gadu, kura atšķirībā no daudziem citiem VID darbiniekiem uzrāda visnotaļ pieticīgu mantisko stāvokli.
|
Deklarācijas veids: |
Kārtējā gada deklarācija - par 2015. gadu |
|
Vārds, uzvārds: |
ANDREJS S. |
|
Darbavieta: |
VALSTS IEŅĒMUMU DIENESTS |
|
Valsts amatpersonas amats: |
Daļas vadītājs |
|
Iesniegta VID: |
17.03.2016 |
|
Publicēta: |
18.03.2016 |
|
Nekustamā īpašuma veids |
Nekustamā īpašuma atrašanās vieta (valsts, pilsēta/apdzīvota vieta) |
Atzīme par to, vai ir īpašumā (kopīpašumā), valdījumā vai lietošanā |
|
Dzīvoklis |
Latvija, Jūrmala |
lietošanā |
|
Transportlīdzekļa veids |
Marka |
Izlaides gads |
Reģistrācijas gads |
Atzīme par to, vai ir īpašumā, valdījumā vai lietošanā |
|
VIEGLĀ PLAŠLIETOJUMA AUTOMAŠĪNA |
HYNDAI TUCSON |
2007 |
2007 |
īpašumā |
|
Skaidrās naudas uzkrājuma summa ar cipariem |
Valūta |
Skaidrās naudas uzkrājuma summa ar vārdiem |
|
100.00 |
USD |
viens simts ASV dolaru |
|
1000.00 |
EUR |
viens tūkstotis eiro |
|
Bezkaidrās naudas uzkrājuma summa |
Valūta |
Bezskaidrās naudas uzkrājumu turētāja vai norēķinu kartes izdevēja nosaukums |
Juridiskai personai - reģistrācijas numurs Komercreģistrā un juridiskā adrese |
|
10533.91 |
EUR |
Akciju sabiedrība "Citadele banka" |
40103303559 Latvija, Rīga, Republikas laukums 2A |
|
3014.58 |
EUR |
AS "SEB banka" |
40003151743 Latvija, Ķekavas pag., Valdlauči, Meistaru 1 |
|
1294.79 |
EUR |
Akciju sabiedrība "CBL Atklātais pensiju fonds" |
40003397312 Latvija, Rīga, Republikas laukums 2A |
|
Ienākumu gūšanas vieta (avots) – juridiskās personas nosaukums, reģistrācijas numurs komercreģistrā un juridiskā adrese; fiziskās personas vārds un uzvārds |
Ienākumu veids |
Summa |
Valūta |
|
VALSTS IEŅĒMUMU DIENESTS, 90000069281, Latvija, Rīga, Talejas 1 |
Alga |
22003.56 |
EUR |
|
Privātie pensiju fondi |
Dzīvības apdrošināšana (ar līdzekļu uzkrāšanu) |
|
ir |
nav |
|
Vārds, uzvārds |
Radniecība |
|
DIANA S. |
Laulātais |
|
VITĀLIJS S. |
Dēls |
Seko mums 
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
