Iesaki rakstu: 
Jaunais konkurss (sarunu procedūra) Inčukalna piesārņotās teritorijas sakopšanai ir pavisam atklāta, pat demonstratīva valsts iestādes "spēle uz vieniem vārtiem". Viens brālis – zvērināts advokāts Gints Vilgerts – konsultē Valsts vides dienestu (VVD), kā tam organizēt iepirkumu un ko rakstīt nosacījumos. Otrs, Jānis Vilgerts, pretendē uz šo iepirkumu.
Jānis Vilgerts kopā ar tēvu vada AS "BAO" – bīstamo atkritumu utilizācijas uzņēmumu, ir tā īpašnieks. "BAO" kopā ar līdzīga profila uzņēmumu SIA "Eko osta" veido vienu no konkursa pretendentiem – pilnsabiedrību "Inčukalns Eko", kas tādejādi šķiet vienkārši nolemta uzvarai.
Turklāt Jānis Vilgerts vides politikas administrēšanā ir caurcaurēm savējais, jo pats no 2002. līdz 2006. gadam bija Raimonda Vējoņa vadītās Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (vēlāk Vides ministrijas) parlamentārais sekretārs. Šīs amats viņu sasaistīja ar AS "BAO", kurā politiķis sākotnēji pārstāvēja valstij piederošās akcijas un ieņēma valdes priekšsēdētāja posteni.
Agrāk bijis uzticīgs «Jaunajam laikam» (partijas pastāvēšanas laikā ziedojis tai vairāk nekā 70 tūkstošus eiro), taču Vilgertam esot draudzīgas attiecības ar Nacionālās apvienības – tagadējās VARAM "saimnieces" – politiķiem.
Protams, tas būtu efektīgi, ja brālis Gints kopā ar VVD saorganizētu «kurvīti» brālim Jānim (un tēvam), publiski pierādot nelokāmu konsekvenci. Tā gan notiek tikai filmās, turklāt ne pārāk labās. Radu asins nav ūdens, vai ne?
Tāpēc es nevaru saprast: uz ko cer otrs pretendents, AS "A.C.B."? Diez vai tā dalība konkursā ir formāla – tikai izpalīdzēt VVD, radot konkurences ilūziju.
Vai tiešām ceļu un tiltu būvē specializēta uzņēmuma vadība palaida gar ausīm eksministra Romāna Naudiņa un dažu valsts piebarotu "zaļo" aktīvistu gluži kā caur koppapīru pausto viedokli? Uzticēt gudrona dīķu sanāciju būvfirmai bijusi kļūda, ko VVD vairs nedrīkst atkārtot – tā esot jāuztic tikai vides sakopšanas profesionāļiem.
Vai tiešām ceļinieki ir pārliecināti, ka šis lozungs tika sludināts vien tāpēc, lai sabiedrībai demagoģiskā vienkāršībā izskaidrotu VVD lauzto līgumu ar "Skonto Būvi", un tagad ir atmests viņiem par labu?
(Nekādas pretenzijas par SB paveikto darbu kvalitāti gan nav apskaņotas, pat neraugoties uz tās konfliktu ar apakšuzņēmēju. Būvfirma, uzstājot uz papildu samaksu, paveica klasisko Olivera Tvista «noziegumu»: viņš bāreņu patversmē atļāvās naivi painteresēties par iespēju dabūt ēdiena papildu porciju, ar to iedzenot svētās dusmās cienījamo iestādes personālu. Protams, līguma laušana bija neizbēgama, kad SB palika bez politiskās aizmugures.)
Laikraksts «Diena» nesen gudronkonkursa dīvainības aizplīvuroti saistīja ar iespējamu politisko korupciju, pieļaujot, ka no devīgajiem advokātu honorāriem nozares politiskajiem pārraugiem tiek "komisija".
Taču ir cits būtisks, bet banāls cēlonis, kāpēc VVD un VARAM tik ļoti vajag profesionālu sanācijas darbu veicēju, kas vienlaikus arī ir "elastīgs" un saprot no pusvārda, ko īsti klients vēlas.
VVD vēlas dzelžainu iekļaušanos finansējumā. Šo primāro mērķi, iespējams, darbu veicējam vajadzēs panākt uz sanācijas kvalitātes rēķina un/vai atsakoties no gudrona galīgas utilizācijas (sadedzināšanas īpaši pielāgotā krāsnī) kā pārāk dārgas «greznības».
SB, ko VVD padzina no Inčukalna, kategoriski apgalvo, ka par projektam atvēlēto finansējumu nav iespējams sanāciju veikt pilnībā, jo īpaši – savākto piesārņojumu pilnībā sadedzinot. Gudrona apjomi tur esot būt krietni lielāki par aprēķinātajiem.
Privātuzņēmums, kurš sadūšojies tiesāties ar Latvijas valsti Latvijas tiesā, šķiet, nevar atļauties tukši muldēt. Turklāt "BAO" un "Eko osta" jau ir pieredze strādāt Inčukalnā – domājams, abas firmas pietiekami skaidri zina, uz ko tās parakstās.
Riecienam, kas drīz var tikt "Inčukalnam Eko" rokās, būs cieta garoza – reputācijas riski. Tauta dzīvo pārliecībā, ka piesārņojuma likvidēšana tiks īstenota tikpat konsekventi kā līdz 2015. gadam. Taču jaunā iepirkuma prasības sanācijas veicējam vairs neuzstāj uz piesārņojuma galīgu iznīcināšanu. Cilvēki var sadusmoties, atklājot, ka sērskābais gudrons, piemēram, tiek vienkārši kaut kur "pagaidām" uzglabāts.
Tur tas vai nu gaidīs pakāpenisku sadedzināšanu Brocēnu cementa krāsnī – vai arī brīdi, kad publika par šiem krājumiem piemirsīs. Ļoti iespējams, ka līdzekļu ekonomijas vārdā par gudrona glabātuvi kļūs Zebrenes bīstamo atkritumu poligons (kur, kā gan tika ziņots pirms vairākiem gadiem, esot daudz brīvu platību – te pieminēts arī Jānis Vilgerts un "BAO"). VVD to publiski noliedz.
Raugoties no sabiedrības labuma skatupunkta, Inčukalna gudrona dīķu sanācija ir padarīta par pavisam tipisku "eiroprojektu". Tā īstenošanu darbina birokrātiska loģika, koncentrējoties tikai uz formāliem parametriem un «pareizi sakārtotiem» papīriem, nevis paliekošu rezultātu.
(Arī skandalozajā pasažieru vilcienu iepirkumā galvenais bija nevis atrisināt uzņēmuma vajadzību pēc jauna transporta vai rūpēties par cilvēku ērtībām. Tam vajadzēja sakārtot valdības partiju delikātās attiecībās ar Šveices mašīnbūves uzņēmumu – tas neizdevās, un tāpēc tika uzskatīts par politiski pareizu, ka "Pasažieru vilciens" turpina veikt pārvadājumus ar galīgi nodzītiem un rūsas saēstiem elektrovilcieniem.)
Tāpēc gluži veltīgi būtu spriest par to, kas šajos sanācijas darbos – ja tiem ir strikts atvēlēto līdzekļu apjoms – ir svarīgāk: attīrīt un sakopt piesārņoto teritoriju vai likvidēt bīstamos atkritumus? Jo galvenais ir pareizi iztērēt 25 miljonus eiro, lai no Eiropas Reģionālās attīstības fonda saņemtu atpakaļ 70 procentus izlietotās naudas. Protams, sabiedrībai tiks uzrādīta sakopta, ar zālāju apsēta vai priedītēm apstādīta teritorija – cerot, ka mūs neinteresēs, kas un kur ticis "paslaucīts zem paklāja".
P.S. Tiem, kas piemirsuši/nezina: virsrakstā ir apspēlēts ulmaņlaiku lauksaimnieciskās politikas lozungs.
P.P.S. Ja šī tēma interesē, te ir mans agrāk tapis teksts (kā aizrādīja draugs Ģirts K., pārāk garš – esat brīdināti!).
Seko mums 
Pirms ejam tālāk, ir jāuzsver, ka sazvērestības teoriju patiesums šeit nav būtisks. Vārdu savienojums “sazvērestības teorija” sākotnēji nenozīmē, ka šī teorija pauž nepatiesību, vien to, ka tā apraksta vairāku spēlētāju sazvērēšanos. Taču skaidrs, ka mūsdienās šim vārdu savienojumam ir negatīva konotācija — ar to apzīmē stāstus, kurus publiskajā telpā nav pieņemts uzskatīt par patiesiem.
16.martā Ogres muzejā notika pasākums “Demokrātijas akadēmijai”. Tā ir programma, kuru par dažādu fondu, tostarp Sorosa fonda “DOTS”, naudu īsteno vairākas biedrības. “Akadēmiķi” apmeklēja muzeju, bet “aizmirsa” par to samaksāt.
Uzstādījums, ka, pirms nav veiktas reformas, veselības aprūpes budžetu ir racionāli papildināt vien tehniski, vedina minēt, vai tiešām valdība sāk cīņu ar lielāko šķērsli nozarē, proti, hroniski samilzušo administratīvo vājumu. Gadiem ilgi Nacionālais veselības dienests un Veselības ministrija apzināti vairījušies veikt reālu pārraudzību, cik lietderīgi ārstniecības iestādes izmanto piešķirtos līdzekļus, kas paredzēti deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu izpildei, lai sniegtu iedzīvotājiem valsts nodrošinātos veselības aprūpes pakalpojumus. Ja tiks īstenota reāla padotība, iestādes riskēs aizskart medicīnas establišmenta intereses.
Valsts prezidents Egils Levits kādā nesenā televīzijas intervijā, atbildot uz jautājumu, vai kandidēs uz otro termiņu, atbildēja: „Ja partijas uzskata, ka būtu jēdzīgi to darīt, es varu to darīt.” Par šādu izteikumu ir grūti nesmīnēt, taču pašreizējos apstākļos jāsaka godīgi — ir bezjēdzīgi gaidīt drosmīgāku un skaidrāku atbildi. Jo tāda ir mūsu pašreizējā valsts prezidenta ievēlēšanas kārtība, tāda ir mūsu prezidenta vēlēšanas tradīcija, un tādu piesardzību veicina mūsu attieksme pret zaudētājiem un drosmīgajiem.
2023. gada 14. martā interneta resursā www.makroekonomika.lv tika publicēts raksts Enerģētikas zaļais mezgls”. Rakstā norādīts, ka Latvijas delegācija vizītes laikā ASV 2022. gada aprīlī saņēmusi piedāvājumu iegādāties sašķidrināto dabasgāzi (SDG) par ievērojami zemākām cenām nekā pagājušajā gadā tirgū bija pieejamas. Seko apgalvojums, ka sarunas ar ASV gāzes kompānijām neesot tikušas uzsāktas un līgums neesot noslēgts, kā rezultātā noprotams, ka Latvija nav guvusi ievērojamu ekonomisku labumu.
Grieķija ar NATO atbalstu pašlaik bruņojas, lai varētu aizstāvēties pret iespējamo Turcijas agresiju, bet, lūk, paradokss, arī Turcija ir NATO, līdz ar to arī Turcija rīkojas ar NATO svētību un nebūtu pārsteigts, ka arī ar atbalstu. Visai interesanti, kuras NATO valsts karodziņu Latvijā liks piekārt pie prievītēm šāda visai neizbēgama konflikta gadījumā?
Trīs lietas kultūras skapītī stāv - porcelāns, skandāli un Nacionālā apvienība (NA)… Tādi ir mani iespaidi par pēdējo laiku spilgtākajiem notikumiem kultūras nozarē, kuras politisko vadību NA īsteno jau kādus 12 gadus.
1. Es atzīstu daudzskaitļa pirmo personu mēs, kurā ietilpst visi Latvijas kā suverēnas valsts idejai lojāli Latvijas iedzīvotāji. Es atzīstu visu citu nāciju mēs.
Rit otrais gads kopš Krievijas uzsāktā trīsdienu zibenskara Ukrainā. Pa šo laiku Ukrainas armija papūlējusies demilitarizēt Krievijas bruņotos spēkus par vairāk nekā 20 tūkstošiem militārās tehnikas vienību un vismaz 155 tūkstošiem kritušo iebrucēju. Šie zaudējumi jau ir desmit reizes lielāki nekā PSRS desmit gadu garajā Afganistānas karā.
