Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Starp Valsts policijas (VP) bandītiem un VID bandītiem var konstatēt vairākas mentālas un pat verbālas atšķirības, kurām ir vēsturiska izcelsme. Vienmēr strikti esmu uzskatījusi, ka noziedzībai nav tautības vai etniskās piederības. Tomēr interesanti ir pavērot vai pat paanalizēt VP neliešu tautības un VID darboņu etnisko izcelšanos. Tā ir ļoti slidena tēma, kuru plašākā kriminālas situācijas atspoguļojumā mūsdienu politkorektuma un tolerances laikos cenšas vispār neskart.

Pietiekami droši varu apgalvot, ka nomācošā daļa noziedznieku no Valsts policijas ekonomisko noziegumu sfēras "apkarotājiem" ir slāviskas izcelsmes un no krievvalodīgo ģimenēm. Tam ir pilnīgi racionāls izskaidrojums, jo padomju laikā tieši tāda pati situācija bija milicijā, it īpaši Rīgā, Jūrmalā, Rēzeknē, Daugavpilī un Liepājā. Nepateikšu neko jaunu, ja piezīmēšu, ka visa Latvijas policija izveidojās uz bijušās LPSR milicijas bāzes, kadrus ieskaitot, kuri vienkārši pārvilka formas tērpus.

Pilnīgi pretēji ar tautībām ir VID un tās represīvajās struktūrās kā Finanšu policija un Muitas kriminālpārvalde visos to vēsturiskajos nosaukumos. Tā, kā šīs struktūras faktiski tika veidotas no "0", tad tajās vairumā sēž tādi īsteni latviešu puiki, visādi Jāņi un Pēteri. Gan jāatzīst, ka šie pastalnieki un tūdaliņi-tāgadiņi ir apkopojuši sevī visliktākās, vēl Garlība Merķeļa piefiksētās latviešu rakstura īpašības.

No valsts un nacionālās drošības viedokļa 30 gadus pēc neatkarības es nesaredzu nekādu apdraudējumu, kas izrietētu no atsevišķu tautību dominējuma noziedznieku vidū no noteiktām tiesībsargājošām struktūrām. Viss ar laiku izlīdzināsies.

Lai gan, kad 2015. gadā lasīju bijušā LPSR VDK darbinieka Andra Trautmaņa atmiņas, kurās viņš lepni stāstīja, ka ir bijis LR leM Drošības policijas 2. Galvenās pārvaldes (ārējā izlūkošana) priekšnieks pulkveža dienesta pakāpē un Latvijas Republikas valdības uzdevumā atjaunojis, organizējis un vadījis Latvijas ārējo izlūkdienestu, nezināju, vai skaļi smieties vai ilgi raudāt.

Manuprāt, VID lomu ''sekmīgas uzņēmējdarbības vides sakārtošanā'' pirmais pa īstam apzinājas un izprata Bārda vai Mākoņpaps, vai Andris Šķēle vienā personā. Oranžie seski no Tautas partijas pirmie sistemātiski un strukturāli pievērsās tieši kadru politikai visos VID līmeņos.

Tieši tajos laikos sākas paša VID organizēti PVN pārrobežu karuseļi, bet Grebņevas un Terehovas kontrolpunktus šķērsoja simtiem tukšu fūru no Latvijas puses bez reālas kravas, lai ''atsistu'' pavaddokumentus uz robežas par it kā notikušu eksportu. Starp citu, šādām nodokļu optimizācijas tehnoloģijām pat kontrabandas pantu nevarēja piesiet, jo kontrabanda juridiski nozīmē dokumentos uzrādītās kravas neatbilstību faktam, šeit nebija pat pašas kravas, veda tukšu gaisu un zīmogoja muitas deklarācijas, TIRus un CMRus.

Atnākot „jauniem laikiem” ar vienu izteiktu šizofrēniķi melnā ādas žaketē, Bārdas čaļi fiksi tika pārstrukturizēti, Futbolam de Sportam sāka sprāgt mašīnas, kā no veca portsigāra uzvijās Sparāna gars, kurš ņēmās sakārtot da jebko un da jebkur.

Kaut kādā brīdī pa vēstniecību jumtiem skraidošais āksts iesēdās finanšu ministra krēslā, un viņa kompanjons, kas netika par ārlietu ministru, caur desmitiem pastkastīšu SIA sāka atgūt miljonu lielas PVN pārmaksas no Latvijas valsts budžeta ik nedēļu. Kā teikt, māka bija rokā.

Par jenotiem dēvētais politiskais spēks skaidri saprata, ka labklājības atslēga Latvijā ir kontrole pār VID. Dabiski, ka VID zēni nevarēja palikt bešā un nepalika bešā. Lielu vīru politiskos biznesos, uz kuriem nācās pievērt acis, uzņēmīgi plikadīdas pēc augstskolas sola iebūvēja savas štelles un shēmas.

Jau pēc gada šie plikadīdas staigāja ar Rolex pulksteņiem uz rokas pa Vecrīgas šaurām ielām, bet uz darbu brauca jaunos Brabus mercedesos. Piedzima sistēma, stabila un neievainojama, pat vairāk - nekad neiznīcināma. Sistēma, kas tās dalībniekiem, sākot no Ministru prezidenta un finanšu ministra un beidzot ar vidēja līmeņa darbiniekiem VID struktūrās, kopumā ik gadu ienesa ap vienu miljardu eiro.

Ne tikai ienesa, bet turpina nest arī šodien. Viens miljards eiro gadā. Ar vispieticīgākajiem neatkarīgu ekspertu aprēķiniem. Uz šāda fona nobāl pat OIK afēra, par kaut kāda ''musora'' Mihaila Belkina pagātnes rebēm par nepieminot.

Ja vēl 2000. gada sagaidīšanas laikā starpnieki no VID vairākās vietās Rīgā tirgoja, kā saldējuma kioskā stingrās uzskaites pavadzīmes (tā sauktos PPRus) ar oriģinālzīmogiem un izsniedzēja oriģinālparakstu, klāt pieliekot izsistu kases aparāta čeku un reģistrācijas, tolaik - arī PVN reģistrācijas apliecības kopijas, tad šodien situācija ir pilnīgi citā kvalitātē.

Aizmirsu piebilst, ka PPRi bija neaizpildīti un tajos tik atlika ierakstīt nepieciešamo preču apjomu (kā likums, kancelejas preces un celtniecības materiālus) par summu, kura bija norādīta klāt pievienotajā čekā. Laba prakse vidēja līmeņa reāli darbojošām firmām, lai to valde un īpašnieki tiktu pie nekur nereģistrēta ''skaidrā", bija pirkt ik mēnesi kādus 20-30 PPRus par kopējo summu ap 5000-8000 latu un tos ''atskaidrot'' ar avansu norēķinu metodi caur uzņēmuma kasi. Savdabīga beznodokļu kabatas nauda firmu operatīvām vajadzībām, tsk. - kukuļiem valsts amatpersonām.

Šie paši VID kioska darboņi turpat izrakstīja priekšapmaksas rēķinus un vēlāk izsniedza piegādes PPRus par jebko pirkumam bezskaidra norēķina ceļā. Ja šodien darbojošās firma ''X'' pārskaitīja VID firmai pastkastītes režīmā ''Y'' no 1000 līdz 100 000 latiem, tad pēc trijām dienām tajā pašā kioskā varēja skaidrā saņemt pārskaitīto summu mīnus 4%. Tā tika veidots ik mēneša reāli darbojošos aplokšņu algu fonds un gūta nauda akcionāru personīgās labklājības nodrošināšanai.

Šāda sistēma darbojās gadiem, visi PPRi tika iekļauti uzņēmumu PVN deklarācijās, un man nav zināms neviens gadījums no desmitiem tūkstošu fiktīvu PPRu izmantošanas, kad uzņēmējam PVN deklarācijas/tematiskas pārbaudes vai nodokļu audita rezultātā būtu radušās problēmas. Pārdevējs garantēja. Un pārdevējs bija VID. Un VID garantēja. Un problēmu nebija. Nekad un nekam.

Cik ar mani padalījās informācijā vairāki paliela līmeņa uzņēmēji un viena bijusī VID pārvaldes priekšniece, tad šīs konkrētās shēmas "jumtoja" tā laika VID Finanšu policijas vadība, bet tehnisko loģistiku uzraudzīja viens autoritatīvs vīriņš, kas ne pēc nostāstiem bija pirmsbrieduma gados iepazinis Rīgas Centrālcietuma sienas. Pēdējā nianse - reizi nedēļā šis vīriņš ar Finanšu policijas vadību kopā spēlēja lielo tenisu. Viens otram nemaisa.

Aprakstītā VID darbinieku privātbiznesa aktivitāte jau tālajos 2000. gados ir nevainīga zīdaiņa šļupsti salīdzinājumā ar piedāvājumiem Covid- 19 laikā.

Turpinājums sekos...

Novērtē šo rakstu:

2
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

FotoĢirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Lasīt visu...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...