Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Mūsdienu pasaule kļūst atvērtāka, un to labi jūt arī Latvijas darba devēji. Darbinieku vidū arvien vairāk ir speciālistu no citām valstīm, ārvalstu studentu, kuri darbu apvieno ar studijām, darbā atgriežas jaunie vecāki, par sevi iestājas cilvēki ar funkcionāliem vai cita veida traucējumiem, kā arī darba gaitas turpina darbinieki pēc pensijas vecuma sasniegšanas.

Katrs no šiem cilvēkiem ar savu unikālo pieredzi, zināšanām un talantu darba devējam var radīt papildu pievienoto vērtību, atnest jaunas idejas, pavērt jaunus izaugsmes apvāršņus. Piemēram, valodas barjeras dēļ līdz šim neapgūtu eksporta tirgu vai tieši senioriem piemērotu produktu. Skandināvijas valstīs šo darbinieku dažādību jau novērtē un mērķtiecīgi pārvērš biznesa izaugsmes datos. Vai un kā mēs to darām Latvijā? Vai izmantojam dažādības potenciālu savas organizācijas izaugsmei? Un vai vispār saprotam, kas ir dažādība?Raksts turpinās pēc reklāmas.

Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) ar dažādības tēmu Latvijā strādā jau vairākus gadus. Galvenie virzieni ir sabiedrības informēšana un izpratnes veidošana par pretdiskriminācijas un dažādības jautājumiem, darba devēju izglītošana un darba devēju pašnovērtējums.

Kas ir dažādība?

Dažādība ir cilvēku atšķirīgās iezīmes, kas ir gan redzamas, gan arī uzreiz nesaskatāmas. Tās sevī ietver ne tikai ikviena cilvēka unikālās personības īpašības, fiziskās un garīgās spējas, bet arī dzīves pieredzi un pasaules skatījumu, ko veidojusi piederība kādai noteiktai sabiedrības grupai. Proti, dažādība ir stāsts par katru no mums, jo ikviens no mums ir unikāls un neatkārtojams ar savu fizisko veidolu, pieredzi un vērtībām.

Gribu uzsvērt, ka dažādība nav tik šauri traktējama, kā dažkārt mēs uz to gribam skatīties – tikai sieviešu pārstāvniecība uzņēmuma vadībā, tikai dažu cilvēku ar invaliditāti pieņemšana darbā un līdzīgas fragmentāras rīcības.

Darba devēji, kuri iet tālāk par vienlīdzīgu attieksmi pret darbiniekiem un diskriminācijas novēršanu, ieviešot vienlīdzīgu iespēju principus un dažādības vadības mērķus izaugsmes stratēģijās, jau nonāk dažādības vadības lauciņā. Dažādības pozitīvā ietekme uz organizācijas darbības rezultātiem ir skaitļos izmērāma, tās ietekme ir pierādīta reprezentatīvos pētījumos. Piemēram, "Harward Business Review"i dati parāda, ka darbinieku etniskā, vecuma, dzimuma, kultūru, reliģiju u. c. daudzveidība ļauj palielināt darbinieku produktivitāti vidēji pat par 17 %. Tomēr realitātē Latvijā dažādības ieviešana joprojām ir un paliek izaicinājums.

Kas ir Dažādības novērtējums?

Darba devēju pašnovērtējumu "Dažādībā ir spēks" SIF organizē jau 6 gadus, un šajā laikā esam ieguvuši labu pārskatu par privātā un publiskā sektora darba devēju zināšanām un izpratni par dažādības vadības un iekļaujošas darba vides jautājumiem. Pašnovērtējuma ietvaros, izmantojot īpaši izstrādātu anketu, darba devēji novērtē savas organizācijas darba vidi un attieksmi pret darbiniekiem, komunikācijas kanālus un veidus, sadarbību ar klientiem un piegādātājiem.

Iniciatīva pulcē publiskā sektora, biznesa un nevaldības organizāciju pārstāvjus. Gandrīz puse šī gada pieteikumu iesniedzēju bija jaunpienācēji un novērtējumu veica pirmo reizi. Tas ļauj cerēt, ka Latvijas darba devēju vidē aug izpratne par dažādības vadības un atvērtības lomu un nozīmi.

Kādu ainu par Latvijas darba devējiem iezīmē novērtējums?

Novērtējuma dati liecina, ka pat to darba devēju, kuri piedalās Dažādības novērtējumā, izpratne ir ļoti dažāda, un visiem ir lielas izaugsmes iespējas. Darba devēji pamatā koncentrējas uz likumu un normatīvo aktu ievērošanu, kā arī vienlīdzīgas attieksmes pret visiem darbiniekiem nodrošināšanu. Savās iekšējās politikās darba devēji visvairāk uzmanības pievērš darba un privātās dzīves saskaņošanas principam, elastīgas darba vides principam un diskriminācijas novēršanas principam. Ikdienā darba devēji rūpējas par darbinieku labbūtību un attīstību.

Daudzās organizācijās vismaz ir definētas ambīcijas radīt iekļaujošu darba vidi, tiecoties pēc plašākas sabiedrības grupu pārstāvniecības darbinieku vidū. Praksē gan dažādība visbiežāk tiek asociēta tikai ar atsevišķām sabiedrības grupām, pret kurām vērsti aizspriedumi, piemēram, cilvēki ar invaliditāti, kā arī ar sieviešu īpatsvaru uzņēmumu vadībā.

Tāpat esam pamanījuši, ka Latvijas darba devēji kā savus īpašos labos darbus mēdz pasniegt lietas, kas patiesībā viņiem ir obligātas, piemēram, brīvdienu nodrošināšana noteiktās dzīves situācijās vai elastīga darba formas, kas ir atrunātas un pieļaujamas normatīvos aktos.

Kopumā darba devējiem trūkst stratēģiskas pieejas dažādības vadībā, tie joprojām nesaskata dažādību kā resursu stratēģisko darbības mērķu sasniegšanā, tādēļ īsteno vien atsevišķas aktivitātes (piemēram, pretdiskriminācija), zaudējot iespēju maksimāli izmantot darbinieku dažādības sniegtās priekšrocības un neļaujot cilvēkiem pierādīt savu vērtīgumu.

Darba devēju pozitīvās iniciatīvas

Tomēr Latvijas darba devēji īsteno arī virkni ļoti augstu vērtējamu iniciatīvu, pretdiskriminācijas un vienlīdzīgas attieksmes jautājumi tiek iekļauti arī uzņēmumu politikās. Piemēram, organizācijas formulē vienlīdzīgu iespēju principus, un tie ir ietverti stratēģijā vai citā līdzīgā dokumentā, ir noteikti atbildīgie par dažādības vadību, dažādības vadības un iekļaujošas vides pasākumi tiek vērsti uz nodarbināto dzimumu un vecumu, lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi un iespējas, ir definēti dažādības vadības mērķi, darba devēji investē dažādības un starpkultūru komunikācijas mācībās. Augstākos novērtējumus saņēmušie uzņēmumi noteikti var dalīties ar saviem pieredzes stāstiem un iedvesmot arī citus darba devējus.

Pašnovērtējums parādīja, ka privātā sektora darba devēji dažādības un iekļaušanas aktivitātēm pievērš vairāk uzmanības nekā publiskais sektors. Īpaši tas attiecas uz darbinieku piesaistes politiku, piedāvājot atbalstu, piemēram, pārcelšanās atbalsts jauniem darbiniekiem no citiem reģioniem vai no ārvalstīm uz Latviju. Tāpat privātā sektora organizācijas proaktīvāk iesaistās bēgļu un personu ar alternatīvo statusu piesaistē. Iekļaušanas pasākumi darba vidē ir vērsti uz darbinieku vecumu, fiziskās vides pieejamību biroja iekšienē, atbalstu jaunajiem darbiniekiem, tai skaitā no citiem reģioniem vai ārvalstīm, kā arī bēgļiem un personām ar alternatīvo statusu.

Publiskā sektora aktivitātes visvairāk ir vērstas uz rūpēm par darbinieku veselības stāvokli. Savukārt visi pašnovērtējumu veikušie darba devēji kopumā rūpējas par vides pieejamību, nodrošinot piekļuvi organizācijas ēkai, tiek gādāts par labsajūtas veicināšanu darbā, jaunu darbinieku piesaistīšanai tiek piedāvātas gan apmaksātas, gan neapmaksātas prakses vietas jauniešiem.

Ko varam darīt labāk?

Pārmaiņas var sākties tikai tad, ja mēs saprotam to nepieciešamību un iespējas, ko tās pavērs. Tādēļ pirmais solis noteikti ir regulāra visu vadības līmeņa speciālistu apmācība dažādības jautājumos. Tikai tad, ja organizācijas augstākā vadība izprot dažādību, pieņem to un uzsver kā savu prioritāti, tā arī tiks ieviesta.

Te es varu atgādināt, ka SIF jau vairākus gadus nodrošina mācību kursus "Skatu punkti", kas paredzēti gan augstākā līmeņa vadībai, gan darbiniekiem, lai vairotu izpratni par dažādības jomu, aptverot tādas tēmas kā vides un digitālā piekļūstamība, diskriminācijas atpazīšana un citas. Kopumā esam apmācījuši vairāk nekā 500 cilvēkus, saņēmuši labus novērtējumus, un šogad mācības plānojam turpināt.

Tāpat 2023. gadā tika ieviests jauns mācību modelis "Dažādības mentori", tā ietvaros 16 darba devēju pārstāvji padziļināti apguva dažādības jautājumus, t. sk. izstrādājot konkrētus projektus tieši savam uzņēmumam/iestādei.

Trešā un jaunākā SIF iniciatīva darba devēju izglītošanas iespējām ir topošā Dažādības platforma www.dazadiba.lv, ko darba devējiem plānojam prezentēt jau šī gada martā. Pētījumā "Dažādības kompass 2023" darba devēji norādīja, ka šāda vietne, kur vienuviet pieejama aktuālā, svarīgākā informācija par dažādības vadības jautājumiem, būtu nozīmīgs atbalsts tālākajam darbam dažādības vadības principu ieviešanai viņu vadītajās organizācijās. Platforma tiek veidota, ievērojot, ka darba devēju (un arī ņēmēju) zināšanas par dažādības vadību atšķiras.

Kādam vairāk interesēs pieredzes stāsti, praktiskas darbības, kāds šo jautājumu vēlēsies apskatīt no pētījumu viedokļa, bet cits vēlēsies uzzināt pašu pamatu teorijā – katrs interesents šajā platformā atradīs sev saistošu informāciju. Visas informācijas pieejamība elektroniski vienuviet un darbinieku bezmaksas izglītošana ir pieprasītākie atbalsta pasākumi, lai darba devēji varētu pilnveidot savas aktivitātes dažādības vadības un iekļaujošas darba vides izveides jomā.

Kopumā organizācijām ir jāstrādā pie stratēģiskas dažādības vadības īstenošanas, kas tiecas tālāk par pretdiskriminācijas normu ievērošanu, un dažādības un iekļaušanas prakses būtu jāsasaista ar stratēģisku organizācijas izaugsmi. Uzrakstītās politikas ir reāli jāievieš dzīvē, piemēram, nodrošinot regulāru visu darbinieku iesaisti.

Noslēgumā es aicinu visus darba devējus – gan uzņēmumus, gan publiskā sektora iestādes, gan nevaldības organizācijas – skatīties uz dažādību kā neizmantotu potenciālu, kas var palīdzēt veidot efektīvu un atvērtu darba vidi ikdienā, kā arī sasniegt augstākus biznesa mērķus ilgtermiņā.

i https://hbr.org/2019/03/why-inclusive-leaders-are-good-for-organizations-and-how-to-become-one

* Sabiedrības integrācijas fonda sekretariāta direktore

Novērtē šo rakstu:

0
1

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...

pietiek_nokluset

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

FotoPirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
Lasīt visu...

21

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

Foto“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Lasīt visu...

12

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

FotoPirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
Lasīt visu...

18

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

FotoPēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina par apdraudējumu fundamentālām demokrātijas vērtībām – vārda brīvībai un mediju neatkarībai. Mēs vēlamies tam pievērst sabiedrības uzmanību un aicināt to nepieļaut.
Lasīt visu...

21

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

FotoJāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar Putinu par iespēju pielietot kodolieročus mainīja manu viedokli par Makrona kungu. Šis Francijas prezidenta paziņojums ir būtisks pagrieziens (ja tas būs noturīgs) Eiropas un kopumā Rietumu līdzšinējā politikā, kas pārsvarā ir bijusi mērķēta uz izvairīšanos no tiešas konfrontācijas ar Krieviju.
Lasīt visu...

12

Labā un ļaunā saknes

FotoĀdolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi dvēselē viņi ir tādi paši kā es.” Pa lielam tāda ir arī atbilde uz jautājumiem, kur ir meklējamas gan labā, gan ļaunā saknes - tās faktiski ir cilvēkos pašos, jo viņu izvēles rada politiskas sekas un nākotni.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...

Foto

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

Latvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu....

Foto

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās...

Foto

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

Nesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir...

Foto

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

Kļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko...

Foto

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

Valdība 19. marta sēdē izskatīja...

Foto

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

Šī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa...

Foto

Uzmācīgie IRši

Pagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”...

Foto

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

Pazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara...

Foto

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

Ļoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā,...

Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...