Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Piesmiet valdības rīcību, plānus un panākumus Covid–19 apkarošanā kļuvusi par tik ierastu lietu, ka robežojas ar sliktu gaumi. Tad, kad Daniels Pavļuts un Ainārs Latkovskis nospīdēja ar ideju būvēt karalauka hospitāli, es nolēmu, ka uz muļķībām nav jāreaģē. Tad, kad Pavļuts turpina šo ideju nest tautās, uzspiest ministrijas darbiniekiem un jau lūkojas pēc Pierīgas pļaviņas, kurā šo hospitāli celt, man radās vēlme pārskatīt Latvijas vēsturisko pieredzi.

Bet, tā kā XXI gadsimtā vairums lasītāju vēstures izklāstus nelasa vai vienkārši aizmieg, tos caurlūkodami, sākumā dažas atziņas par iespējām ārkārtas stāvoklī radīt Covid–19 hospitāli:

- nav mērķtiecīgi būvēt vienu hospitāli >1000 gultām, ja var atrast iespējas ātri radīt četrus ar 250 gultām. Šādus hospitāļus dažu dienu laikā var atvērt ARS, Jūras medicīnas centrs, VC4 un VCA, ja viņiem šāds, finansiāli pamatots priekšlikums tiktu piedāvāts.

Protams, privātuzņēmēji par hospitāļa iekārtošanu savās medicīnai piemērotās gaišās, siltās, sterilās, sertificētās, apgādātās telpās prasītu naudu, bet šī nauda būtu vismaz 5 reizes mazāka par līdzekļiem, kas būtu jātērē jauna karalauka hospitāļa izbūvei un iekārtošanai (mums jau ir piemērs – Pavļuts un Juhņeviča izvairījās nodot vakcināciju ģimenes ārstiem un veselības centriem par atbilstošu samaksu, rezultātā vakcinācija speciāli iekārtotos vakcinācijas centros tirgū un izstāžu kompleksā maksāja 4– 6 reizes dārgāk, pie kam tika iedragāta cilvēku uzticība vakcinācijas procesam);

- karalauka hospitāļa būve ir attaisnota, ja tā ir starpresoru aktivitāte, kad hospitāli ceļ, piepilda, organizē Aizsardzības ministrija un šis pasākums vienlaikus ir treniņprocess katastrofu medicīnas un karadarbības situācijai. Šādā gadījumā noteikti būtu piesaistāmi Rīgas Stradiņa universitātes un Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes mācībspēki ar ātru, bet nopietnu projekta priekšizpēti.

Vai Latvijā ir pieredze karalauka hospitāļu darbībā?

Šķiet, ka nopietnākie karalauka hospitāļi Latvijā darbojušies 1944. gadā Padomju armijas darbības zonā. Vācu karaspēks izmantoja esošās slimnīcu būves vai pielāgoja hospitālim skolas un tautas namus. 

Tomēr Latvijas armijai ir savdabīga pieredze līdzīgā epidemioloģiskā projektā 1919.–1921. gadā, un šis projekts saucās „sanitārais vilciens”. Šo vilcienu bija organizējis pulkvedis, vēlāk ģenerālis, ādas un venērisko slimību ārsts, profesors Pēteris Sniķers (dz. 1875. gadā, 2. Strēlnieku brigādes ārsts, viens no trim Latvijas Universitātes dibinātājiem un vairākkārtējs Medicīnas fakultātes dekāns, bijis viens no Latvijas Centrālās padomes memoranda parakstītājiem, miris 1944. gadā).

Tālajā 1919. gadā Latvijā plosījās ne tikai Spāņu gripa, bet arī tīfs un sifiliss. Šādā situācijā ārsts Sniķers vilcienu vagonus pārvērta dezinfekcijas stacijās (atutošanas kamerās), slimnīcas palātās un mediķu dzīvokļos. Vagoni tika piekabināti satiksmes vilcienam, nogādāti konkrētā pilsētā vai ciemā, kur visus iedzīvotājus atutoja, apģērbu novārīja vai autoklavēja, slimniekiem izsniedza zāles, smagākos slimniekus ievietoja stacionārajā vagonā. 

Kaut arī pieņemts uzskatīt, ka tas bijis viens sanitārais vilciens, patiesībā tā bija veiksmīga pārvietojama epidemioloģiskā stacija. Paralēli tam vilciena personāls nu jau kā „Latvijas Baltā Krusta biedrības prostitūcijas ierobežošanai” biedri centās vilcienā nogādāt, diagnosticēt un ārstēt jaunkundzes un kundzes, kuras izplatīja sifilisu.

1923. gadā tīfs un sifiliss bija ierobežoti, varētu teikt – apkaroti, Pēteri Sniķeru paaugstināja par Latvijas armijas ģenerāli un Kara sanitārās pārvaldes priekšnieku.

Autora pieredze karalauka hospitāļa celtniecībā

Tālajā 1985. gada pavasarī strādāju par ārstu Tjumeņas apgabala ziemeļos pie paša polārā loka. Kā šādos skarbos apstākļos pieņemts, ārsts pazīst visas nozīmīgās personas, t.sk. vietējo kara komisāru. Un šis vecišķais pulkvedis ieradās pie manis ar vārdiem, ka šajos apstākļos viņa pienākums ir paaugstināt mani par vecāko leitnantu (pēc dažiem gadiem – arī par kapteini), bet man jābrauc mācīties kara medicīnas zinības kursos, un viņš mani varot sūtīt uz jebkuru hospitāli Padomju savienībā.

Es izvēlējos (ļoti tālo) Rīgu, nonācu Baltijas kara hospitālī, iekārtojos uz pusslodzi par anesteziologu lai varētu naktis pavadīt mājās. Un šajos kursos es uzzināju, ka Padomju Savienība mani ir ieplānojusi pāraudzināt par kara ārstu un uzreiz uzticēt man neiroķirurģiska hospitāļa celtniecību un vadīšanu Cesvaines pusē, tiklīdz sāktos karš vai vismaz tiktu nomesta atombumba.

Kursu nobeigumā manā rīcībā tika izdalīta automašīna ZIL, seši „partizāni” (tā tika saukti vīri, kas padomju laikos tika iesaukti uz salīdzinoši īsām pārapmācībām, viņi tika nodarbināti militārajā celtniecībā vai labiekārtošanas darbos, darbs bija organizēts iespējami truli un bezatbildīgi, tādēļ darba kvalitāti varam redzēt visos sabrukušajos PSRS militārajos objektos). 

Tolaik tieši Cesvainē bija izvietotas lielākās medicīnas rezerves, t.sk. četri karalauka hospitāļi 600–800 cilvēkiem.

Tas, kas notika piecās dienās Cesvainē, ir nepieklājīgi līdzvērtīgi Šveika piedzīvojumiem 1. Pasaules karā. Viens no latviešiem, uzvārdā Baumanis, es ceru – viņš vēl dzīvs un vesels, no militārajām noliktavām atgriezās nevis ar instrumentiem, bet ar gaļas konserviem (ļoti daudz). Man joprojām ir noslēpums, kā mums uzradās kartupeļi un šņabis. Elektrība vienkārši ar diviem vadiem tika nolaista no garāmejošas līnijas. 

Mēs uzbūvējām 6 no 60 teltīm, tai skaitā vienu ar 50 slimnieku gultam un vienu – operāciju zāli, kurā trepanācijas veikšanai vajadzētu ne tikai zināšanas un prasmes, bet arī iztēli, taču man izdevās savienot nelietotu RO6 ventilācijas iekārtu ar Hirana iztvaikotāju, un par šādu sistēmu tajā laikā es sapņoju Sibīrijas slimnīciņā. Nedēļas beigās ieradās pulkveži un atzina, ka līdz šim nevienam nav izdevies uzbūvēt vairāk par trim teltīm, bet pilnīgi nevienam – operāciju zāli. 

Es nezinu, kas mūsu būves un teltis novāca. Tas, ko paņēma līdz mani „partizāni”, aizņēma pusi ZILa kravas kastes. Rīgā, šķiroties no cīņu biedriem, šis pats Baumanis man pasniedza lupatās ietītu Hirana iztvaikotāju. Šķiet, ka nevienam citam pēc manis šo hospitāli ar strādājošu narkozes aparātu uzcelt neizdevās. 

Noslēgumam

Rīgā ir pietiekami daudz medicīnisku iestāžu, kuras var viegli un efektīvi pārveidot par Covid–19 hospitāļiem. Ja man būtu jāpieņem lēmums Daniela Pavļuta vietā, es pirmo uz ministriju izsauktu Jūras Medicīnas centra valdes priekšsēdētāju Jāni Birku. Daudziem viņa karjera asociējas ar krēslu Rīgas mērijā, bet Jānis ir anesteziologs, reanimatologs, veselības aizsardzības organizators un neticami labi pārvalda kara medicīnas un sabiedrības veselības jautājumus. Šķiet, ka neviens tik ātri netiktu galā ar karalauka uzdevumu kā Jānis Birks. Man šķiet, ka ļoti viegli uzstādījumu saprastu arī ARSa valdes priekšsēdētājs Māris Andersons, kurš tiešām zina, kā pārveidot slimnīcu, un ir izcili iekārtojis bijušo Sarkanā krusta 4. slimnīcu. 

Atkārtošos – nododot daļu pakalpojumu izvietošanai privātās iestādēs VC4, VCA, ARS un JMC, tiktu ietaupīta nauda, laiks un saņemta korekta darba kvalitāte, godprātīga attieksme pret pacientiem un valsti.

Bet, ja nu tiešām Daniels Pavļuts Babītes novada pļavā gatavojas būvēt karalauka hospitāli, tad pirmais darbs būtu angažēt Egīlu Zirni vai kādu tikpat talantīgu rakstnieku, kurš pilnīgi noteikti varētu šo hospitāļa celtniecību aprakstīt Hašeka stilā, un Latvija beidzot tiktu pie Nobela prēmijas literatūrā. 

Novērtē šo rakstu:

1
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

FotoTieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver dažādas formas – tā var būt gan verbāla, gan neverbāla, gan fiziska seksuālā uzvedība, tā var tikt īstenota, izmantojot dažādus saziņas kanālus, tostarp digitālo vidi,” minēts ministrijas izplatītajā skaidrojumā.
Lasīt visu...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Uzmācīgie IRši

Pagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”...

Foto

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

Pazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara...

Foto

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

Ļoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā,...

Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...