Pavļuta pārraudzītais Nacionālais veselības dienests turpina mēģināt klusēt un izmeloties par „Pfizer” vakcīnām
PIETIEK14.02.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Kaut gan publiski jau sen kļuvis zināms, ka veselības ministres Ilzes Viņķeles vadībā Latvija pagājušā gada nogalē atteicās no gandrīz miljona Pfizer/BioNTech Covid vakcīnu, tagad Daniela Pavļuta pārraudzītais Nacionālais veselības dienests turpina mēģināt klusēt un izmeloties šo vakcīnu sakarā. Šodien bez plašākiem komentāriem publicējam nule saņemtās atbildes no Nacionālā veselības dienesta vadības.
1) uz kādu tieši daudzumu „Pfizer” vakcīnu varēja pieteikties Latvija? Un 4) ar kādu tieši pamatojumu Jūsu iestāde atteicās izpaust konkrēto skaitli masu saziņas līdzeklim – TV3 Latvija?
Nacionālais veselības dienests (NVD) piedalās Eiropas Komisijas (EK) Vadības padomes dalībvalstu ekspertu darba grupā (Steering Board) un ikviens šīs komandas dalībnieks ir parakstījis Konfidencialitātes apliecinājumu, tādējādi apņemoties, ka jebkāda informācija, kas tiek izplatīta komandas sapulcēs, netiks izpausta. Tas nozīmē, ka saskaņā ar parakstīto konfidencialitātes apliecinājumu, NVD pārstāvim, kurš piedalās šajā komandā un, kur ir pieejama informācija par dalībvalstīm pieejamajiem apjomiem, nav izpaužama.
Šī informācija 8. janvārī tika saskaņota arī ar EK pārstāvniecību Latvijā. Pārstāvniecības atbilde par pieejamo vakcīnu apjomiem, nenosaucot konkrētus skaitļus, jo arī EK pārstāvniecība apstiprināja, ka informācija, kas nonāk Latvijas rīcībā piedaloties dalībvalstu ekspertu grupā ir konfidenciāla – tā izpaužama tikai un vienīgi atbildīgajām amatpersonām lēmumu pieņemšanai, nevis plašsaziņas līdzekļiem.
Ņemot vērā pastiprināto mediju interesi, 19. janvārī NVD vērsās EK ar jautājumu par izpaužamās informācijas apjomu, lūdzot skaidrot vai Latvija drīkst izpaust EK aprēķināto pieejamo vakcīnu apjomu Latvijai. EK apliecināja, ka tā kā šī informācija ir aprēķināta proporcionāli iedzīvotāju skaitam un dati tiek ņemti no Eurostat datiem, tad aprēķinātais apjoms nav konfidenciāla informācija un to drīkst izpaust. Kamēr šāds apliecinājums netika saņemts, NVD nebija tiesīgs izpaust pieejamo apjomu daudzumus (kā arī citas amatpersonas, kuru rīcībā nonāca šāda informācija, kas izpausta darba vajadzībām jeb lēmumu pieņemšanai), jo šī informācija bija pieejama tikai dalībvalstu ekspertu grupā, kur katrs dalībnieks ir parakstījis Konfidencialitātes apliecinājumu, tāpat arī tādi nekur citviet netika izpausti, tostarp arī EK tos nav paudusi un par apjomiem runājuši vien minot, ka tie ir aprēķināti proporcionāli iedzīvotāju daudzumam.
EK slēgtā līguma ar ražotāju "Pfizer"/"BioNTech" pamatapjoma ietvarā Latvijai bija iespēja pieteikties uz 841 342 vakcīnas “Comirnaty” devām.
2) no kā tieši bija atkarīgs „Pfizer” vakcīnu daudzums, uz kuru varēja pieteikties Latvija?
Saskaņā ar EK sniegto informāciju pamatprincips vakcīnu devu piešķiršanai dalībvalstīm ir uz iedzīvotāju skaitu balstīts sadales aprēķins. Tas ir proporcionāls aprēķins, kura pamatā ir iedzīvotāju skaits, nodrošinot taisnīgu sadalījumu starp visām dalībvalstīm.
3) kas tieši, kad tieši, ar kādu tieši pamatojumu pieņēma lēmumu par konkrēto „Pfizer” vakcīnu daudzumu, uz kuru pieteicās Latvija?
Lēmums ir pieņemts vienojoties visām iesaistītajām institūcijām, līdz ar to tas nav kādas amatpersonas vienpersonisks lēmums.
5) kura tieši Jūsu iestādes amatpersona (vārds, uzvārds, amats) pieņēma lēmumu par šī skaitļa izpaušanu?
Informācija no NVD tiek nodota tālāk Veselības ministrijai un nozares ekspertiem lēmumu pieņemšanai par nepieciešamo vakcīnu devu skaitu.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
