Pavļuta uzņēmums faktiski apturējis darbību, nekāda peļņa neesot gaidāma
PIETIEK15.04.2013.
Komentāri (19)
Iesaki rakstu: 
Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts palicis faktiski tikai ar vienu oficiālo ienākumu avotu - ministra algu: kā apliecina viņa preses pārstāve, Pavļuta konsultāciju uzņēmums Zeno Consulting, kas vēl 2011. gadā tagadējam ministram dividendēs bija izmaksājis nepilnus 17 tūkstošus latu, tagad savu darbību faktiski apturējis.
Pietiek jau informējis, ka ministra oficiālie ienākumi pēdējā gada laikā ir pamatīgi sarukuši: pirms gada viņš vēl bija saņēmis dividendēs no viņam kopā ar 1975. gadā dzimušo Kasparu Bērziņu piederošās SIA Zeno Consulting 16 765 latus, taču 2011. gads uzņēmumam, kā rāda Lursoft datu bāze, bija ļoti neveiksmīgs (2012. gada dati vēl nav pieejami).
"2011.gadā tika saņemtas dividendes no SIA Zeno Consulting par uzņēmuma iepriekšējos periodos gūto peļņu. D.Pavļuts atbilstoši likumam no 2011.gada 25.novembra ir pārtraucis pildīt SIA Zeno Consulting valdes locekļa pienākumus, bet uzņēmums kopš 2011.gada oktobra beigām aktīvu saimniecisko darbu neveic," - šādu skaidrojumu Pietiek otrdien sniedza ministra preses pārstāve.
Pietiek bija uzdevis jautājumu arī par to, kas tad bija tie klienti, kuru apkalpošana tagadējā ministra uzņēmumam vēl 2010. gadā bija devusi pietiekami apjomīgo peļņu, taču uz to Pavļuts atbildēt nevēlas, un skaidrību nesniedz arī Zeno Consulting pēdējo gadu pārskati, kuros nav atrodams pat atsevišķs vadības ziņojums.
"Atbilstoši darbības profilam SIA Zeno Consulting iepriekš sniedza vadības konsultācijas un apmācības gan Latvijā, gan ārvalstīs strādājošiem klientiem, bet Jūsu lūgtā informācija par uzņēmuma klientiem un viņiem sniegtajiem pakalpojumiem ir komercinformācija," - šāds ir pašreizējais Pavļuta skaidrojums.
Kā jau informēts, Pavļuta finansiālais stāvoklis pašlaik ir tieši atkarīgs no kredītiestādes labvēlības, kurā viņam ir vairāk nekā 128 tūkstošus latu lielas parādsaistības.
Ekonomikas ministrs nule publiskotajā amatpersonas deklarācijā norādījis, ka esot vienojies ar aizdevēju "par aizdevuma pamatsummas atmaksas atlikšanu līdz 2013.gada oktobrim. Tā ir standarta prakse aizņēmēja ieņēmumu samazināšanās gadījumā. Par aizdevuma atmaksas turpmākiem nosacījumiem pārrunas ar aizdevēju notiks 2013.gada rudenī".
Tieši tikpat veiksmīgi, ja ticēt Pavļuta deklarācijai, viņa sarunas ar banku notikušas gadu iepriekš, - arī tad tā atbalstījusi ministra lūgumu "par aizdevuma pamatsummas atmaksas atlikšanu uz gadu (līdz 2012.gada oktobrim). Tā ir standarta prakse aizņēmēja ieņēmumu samazināšanās gadījumā. Par aizdevuma atmaksas turpmākiem nosacījumiem pārrunas ar aizdevēju notiks 2012.gada rudenī".
Līdz ar to Pavļuta ņemtā kredīta apjoms jau otro gadu nav mainījies - tas ir 128 826 lati; to, cik gada laikā samaksāts kredītprocentos, ekonomikas ministrs nav norādījis.
Pavļuta īpašumā oficiāli ir divi dzīvokļi Rīgā, kā arī zeme, un viņa deklarācijā nav norādīts, ka kādu no šiem īpašumiem viņš būtu iznomājis vai izīrējis un attiecīgi saņemtu par to kādus ienākumus.
Viņš arī nav deklarējis kādus būtiskus jaunus aizņēmumus, savukārt viņa paša uzkrājumi 2012. gada laikā sarukuši no 13 332 latiem līdz 4519 latiem, - tātad gada laikā ministrs iztērējis 8813 latus.
Līdz ar to visi oficiālie finanšu resursi, ar ko Pavļuts būtu varējis rēķināties 2012. gadā, ir šie 8813 lati, kā arī ministra alga - pēc nodokļiem apmēram 13,8 tūkstoši latu gadā, tad vēl Rīgas Ekonomikas augstskolas maksātais 1523 latu honorārs un sievas Lindas Pavļutas alga - 2011. gadā tā bijusi 4833 lati "uz papīra".
Tātad kopumā Pavļutu ģimenes oficiālie gada ienākumi bijuši ap 27 tūkstošiem latu, un no šīs naudas ne tikai uzturēti divi dzīvokļi un apgādāti divi bērni, bet arī maksāti bankas procenti par 128 tūkstošu latu kredītu.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
