Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Veselība un līdz ar to ārstniecība kā joma pēdējos četrus gadus nonāca politpulciņa Attīstībai/PAR rokās, un lielākais padarītais darbs veselības aprūpes jomā ir politpulciņam pietuvinātu personu barotavu – padomju izveide pie lielajām universitāšu klīniskajām slimnīcām. Tur, kur savulaik slimnīcu vadīja galvenais ārsts ar galveno grāmatvedi, tagad ir bagātīgi apmaksāta padome, valde, virkne direktoru, visdažādākie juridiskie, finanšu un sabiedrisko attiecību departamenti, un visā šajā birokrātijā ārstu gandrīz nav. Vakcinācijas birojs ar zelta podiem un milzu algām bija tikai viena nenozīmīga birokratizācijas un naudas šķērdēšanas sastāvdaļa  politpulciņa Attīstības/PAR veikumā. 

Tur, kur padome un valde, tur arī stratēģija, ziņojumi un vadlīnijas, kas nosaka īstenošanu, administrēšanu un regulēšanu. Valsts kapitāla daļu un valsts kapitālsabiedrību pārvaldības koordinācijas institūcijas padomes (Latvijā ir arī tāda institūcija) 2022. gada 17. jūnija sēdē saskaņotas un ar Pārresoru koordinācijas centra vadītāja Pētera Vilka drošu elektronisko parakstu parakstīts dokuments uz 20 lapaspusēm saucas “Valsts kapitālsabiedrību vidēja termiņa darbības stratēģijas izstrādes vadlīnijas” – mūsu kapitālsabiedrību padomēm un valdēm rāda ceļu, gluži kā līdz 1991. gada 24. augustam Brīvības ielas vidū ceļu uz Austrumiem rādīja Ļeņina piemineklis (pēc nepārbaudītām ziņām šobrīd rāda virzienu ieejai krogā ielas krustojumā ASV pilsētā Sietlā).

„Valsts kapitālsabiedrību vidēja termiņa darbības stratēģijas izstrādes vadlīnijas” ir nozīmīgas ar to, ka birokrātijā ir ienesušas terminu “Gaidu vēstule” (lūdzu nejaukt ar gaudu vēstuli!). 

Man šķiet, ka Pārresoru koordinācijas centrs gaidu vēstuli paņēmis no V. Skota (W. Richard Scott 1981. Developments in Organization Theory), kurš raksta, ka “birokrātiskā struktūra sastāv no formalizētu gaidu kopuma, kas nosaka, kam, kas, kā un kad ir jādara. Šajā aspektā birokrātiskā struktūra ir normatīva struktūra, kas ir analītiski atdalīta no lēmumu pieņemšanas rīcības vai procesa” (raksta autora vienkāršots tulkojums). Šādā kontekstā kapitālsabiedrība ir politisks instruments, slimnīca ir Veselības ministrijas politisks instruments, bet gaidu vēstule – instrumenta rakstveida formulu kopums. Kaut sistēma būvēta līdzīgi OECD stratēģiskajiem dokumentiem, nav saskatāms – kā Latvijas veselības aprūpe tiks ar to galā, nepasliktinot veselības aprūpi uz birokratizācijas rēķina.

Precizēšu, ka dokumentā “Valsts kapitālsabiedrību vidēja termiņa darbības stratēģijas izstrādes vadlīnijas” stratēģijas jēdziena skaidrojums ir ietverts Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 1. panta pirmās daļas 19. punktā – “vidēja termiņa darbības stratēģija ir kapitālsabiedrības darbības plānošanas dokuments vismaz triju gadu periodam, uz kura pamata tiek plānota kapitālsabiedrības darbība, dividendēs izmaksājamā peļņas daļa un kapitālsabiedrības budžets”. (Par korporatīvās pārvaldības stratēģisko lomu salīdzinoši saprotamu informāciju sniedz Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta viceprezidents Andris Grafs https://www.tm.gov.lv/lv/media/7517/download.)

Bet es joprojām lasu iepriekšminētās vadlīnijas, un tur tas, ko varētu izteikt ekseļa tabulas skaitļos, parādās prasībā pēc gaidu vēstules: “Pēc publiskas personas līdzdalības izvērtējuma vai vispārējo stratēģisko mērķu noteikšanas vai aktualizēšanas kapitāla daļu turētājs sagatavo gaidu vēstuli. Gaidu vēstule sniedz skaidrojumu vispārējiem stratēģiskajiem mērķiem un ietver gaidas, ko valsts kā īpašnieks vēlas sasniegt ar līdzdalību kapitālsabiedrībā. Tas ir īpašnieka definēts kapitālsabiedrības sagaidāmais attīstības virziens, kas palīdz valdei un padomei (ja tāda ir izveidota) noteikt kapitālsabiedrības finanšu un nefinanšu mērķus, kas tiek ietverti stratēģijā”.

Darba pienākumi mani nereti piespiež valsts dokumentus izlasīt no viena gala līdz otram (šajā gadījumā 20 lapaspuses, kas paredzētas, lai radītu vēl tonnām aizpildītu papīru un traucētu darbu kapitālsabiedrībām, piemēram – slimnīcām ārstēt slimniekus). Atšķirībā no Veselības ministrijas radītajiem papīra šmucējumiem Pārresoru koordinācijas centra dokumentiem ir mazāk gramatikas un interpunkcijas kļūdu, smalkāka struktūra, bet arī iekšējs ļaunums – “pamēģiniet nu tagad šo te ne tikai izlasīt, bet arī saprast”. 

Bet es izlasīju visu dokumentu par gaidu vēstulēm, kas tagad Veselības ministrijai būtu jāraksta Paula Stradiņa klīniskajai universitātes slimnīcai, Austrumu klīniskajai universitātes slimnīcai un citām slimnīcām, jānorāda īpašnieka (ministrija jau sevi uzskata par īpašnieku valsts slimnīcai) definētie finanšu un nefinanšu mērķi, kā arī daudz citu aspektu, kas saistīti ar īpašnieka veidoto veselības aprūpes politiku Latvijā. Finanšu un nefinanšu mērķi veselības aprūpes kapitālsabiedrībām ir atsevišķa raksta temats. Piemēram –, vai neatliekamā un onkoloģiskā palīdzība var būt bizness, kas radīts peļņas gūšanai.

Man radās pārliecība, ka Veselības ministrijā nav neviena ierēdņa, kas spēj neaizmidzis izlasīt 20 lapaspušu garās vadlīnijas no viena gala līdz otram, saprast tās, uzrakstīt gaidu vēstules un vēl veidot veselības politiku valstī. Jo ir noteikts, ka gaidu vēstulē vēlams ietvert informāciju par kapitālsabiedrību mērķiem, kapitālsabiedrības pamatdarbības veidiem, kapitālsabiedrības attīstības vai brieduma līmeni, padomes esamību vai neesamību, kapitālsabiedrības klasifikāciju,  kapitālsabiedrības sagaidāmo attīstību katrā no pamatdarbības jomām, lielajiem investīciju projektiem, darbību vietējos un starptautiskos tirgos, kapitāla daļu turētāja finanšu gaidas – darbību ar peļņu vai budžeta ietvaros, kapitāla atdevi, dividenžu līmeni, jaunu finanšu instrumentu izmantošanu investīciju projektu finansēšanai, kapitāla struktūru, nozares ministrijas nefinanšu gaidas, par ko tiks saņemts valsts finansējums vai notiks šķērssubsidēšana, arī gaidas vai kvalitātes standartus attiecībā uz valsts uzdevumiem, ja nav noslēgts deleģēšanas līgums, no nozaru politikas dokumentiem uz kapitālsabiedrību attiecināmajiem horizontālo politiku mērķiem (vides, ilgtspējas, korporatīvās pārvaldības, sociālās atbildības, pētniecības un attīstības u.tml.).

Pieļauju, ka Veselības ministrijas valsts sekretāre ne tikai spēj izlasīt šo dokumentu, bet arī gaidu vēstules sarakstīt. Bet šādā gadījumā viņai visa darba nedēļa, kā arī brīvdienas un nakts stundas aizritētu, tikai rakstot gaidu vēstules, un viņa šajā darbā iesaistītu visu pārējo ministrijas kolektīvu. Vēzim, asinsspiedienam, hiperholesterinēmijai, tuberkulozei, šizofrēnijai, depresijai vai smēķēšanas apkarošanai viņai laika nepaliktu nemaz (šķiet, ka Covid–19 pavļutizācijas apstākļos nepietiek tāpat). Tad nu izteikšu hipotēzi – Veselības ministrija prasīs kapitālsabiedrībām gaidu vēstules rakstīt pašām, bet ministrijas ierēdņi tās revidēs un pēc revīzijas uzdos par savām gaidu vēstulēm.

Pārdomas par riņķa danci (vai varbūt rosības ilūziju) ap jaunu birokrātisko instrumentu – gaidu vēstulēm, man radīja Veselības ministrijas jaunā aktivitāte – likumprojekts “Grozījumi Ārstniecības likumā” uz 7 lapaspusēm, kas šobrīd tiek saskaņots, kaut kad septembra sākumā kā priekšvēlēšanu aktivtiāte ar orķestri, ziediem un uzrunām tiks iesniegts Ministru kabinetā, bet tieši pirms vēlēšanām septembra beigās ar orķestri, ziediem un vēl daudz emocionālākām uzrunām – iesniegts Saeimā. Pilnīgi skaidrs, ka trijos lasījumos šis likumprojekts 13. Saeimā izskatīts netiks, tādēļ novembrī klusītēm atgriezīsies Veselības ministrijā, kur kļūs par interesantu lasāmvielu nākamajam veselības ministram.

Šā gada februārī Daniels Pavļuts bija ieradies manā raidījumā Dr. Apinis un par Ārstniecības likumu teica: “Mana pieredze liecina, ka, pat ja ir tā, ka lielie nozares likumi ir novecojuši vai raibi, tad procesa ilgums, ko prasa izstrādāt lielos nozares likumus, neiekļaujas pāris mēnešos”. Tas neesot izdarāms labi, par to nav iespējams vienoties, lai nu kurā nozarē, bet veselības aprūpē, “kur ir tik daudz iesaistīto ar tik daudz dažādiem viedokļiem un godājamiem viedokļiem, es domāju, ka šāds mērķis – pārstrādāt lielos nozares likumus būtu jāizvirza jaunam ministram, kuram ir pieejams lielāks laiks un nav jānodarbojas ar pandēmijas seku likvidāciju”. Tātad – vēl  februārī Pavļuts nebija domājis pie Ārstniecības likuma ķerties, bet tagad to redz tikai kā karogu priekšvēlēšanu cīņās. 

Ārstniecības likums šobrīd ir arhaisks, sadrumstalots un pretrunīgs. Šis likums būtu jāsadala vismaz trijās daļās – vienā, kas definē valsts un sabiedrības atbildību pret veselību (sauksim to par Sabiedrības veselības likumu), kurā iekļaut profilaksi, veselības pratību, veselīgu dzīvesveidu, veselības sistēmas gatavību terorisma, katastrofas vai kara apstākļiem, valsts un pašvaldību mērķus un uzdevumus sabiedrības veselībā utt.

Otrs likums būtu Ārstniecības likums, kas par prioritāti noteiktu primāro veselības aprūpi, bet definētu arī finansiālo jomu, dažāda līmeņa organizāciju un personu pienākumus un tiesības attiecībā uz veselības aprūpi un ārstniecību, bet trešais – Psihiskās veselības likums. Likumdošanas sakārtošana ir nevis mērķis, bet līdzeklis Latvijas veselības aprūpes organizācijai, un mums atliek novēlēt nākamajam veselības ministram spēku, drosmi, izturību un zināšanas savu laiku un resursus veltīt Latvijas likumdošanas sakārtošanai, nevis gaidu (gaudu) vēstulēm un citām birokrātiskā haosa nodarbēm. 

Mīļie kolēģi un mīļie pacienti! Lūdzu, vēlēšanās atbalstiet veselības jomas profesionāļus, nevis politiķus tukšmuldētājus un jaunu birokrātisku piļu būvētājus! 

* ārsts, 14. Saeimas vēlēšanās gatavojas piedalīties tikai kā vēlētājs

Novērtē šo rakstu:

1
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

FotoUzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā gadījumā stāsts ir par iespējamu kaitējumu potenciālajiem tautas priekšstāvjiem un par to piemērojamu bargu sodu, bet otrā – jau notikušiem kaitējumiem, tā teikt, vienkāršajiem cilvēkiem un nesodāmību par to.
Lasīt visu...

21

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

FotoLatvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova, Mihaila Ļermontova un Aleksandra Puškina, kā arī citu Krievijas impērijas rusifikācijas iespaidā radušos ielu pārdēvēšanu. Profesora nostāja ir noraidoša: “Vai tāpēc visu šo vēstures daļu dzēsīsim ārā? Es te būtu uzmanīgs un katru šādu lēmumu rūpīgi pārdomātu. Mums ir komplicēta, brīžiem ļoti pretrunīga vēsture, kas saistīta ar mūsu kaimiņu.”
Lasīt visu...

pietiek_postit

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

FotoJau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās ap to laiku, kad noslēpt Ropažu novada finanšu problēmas vairs nebija iespējams. Šobrīd, lai pašvaldība varētu savilkt galus kopā, tiek ļaunprātīgi iznīcinātas kapitālsabiedrības, nemaksājot par veiktajiem darbiem.
Lasīt visu...

21

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

FotoDrīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad, ja tuvākajā laikā sāksies miera sarunas, - pirmās pazīmes steidzamu sarunu taustāmiem iemesliem ir pamanāmas.
Lasīt visu...

12

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

FotoPortālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo portālu. Daži, sauksim tos par “īstiem patriotiem”, kas balso par Vienotību un patiesi tic, ka vara visu dara pareizi un cilvēku labā, sarunā teica - kāpēc ienīsti amerikāņus un ebrejus? Nē, man riebjas ASV un Izraēla, divas terorismu izplatošas organizācijas. Cilvēkus, kuri dzīvo teroristu pārvaldītajās teritorijās, es neienīstu, man viņu žēl. Stokholmas sindroms ir nopietna mentāla problēma.
Lasīt visu...

21

Šprotes nepieņems cūku labturības prasības

FotoJa kādam ir klusas aizdomas, ka mēs te sēdēsim un gaidīsim vēl vienu okupāciju – jums ir jālasa tālāk. Ja kāds domā, ka virsrakstā pieminētais dzīvnieks ir nacionālā naida kurināšana – lasiet, lasiet… Starp citu, likums par cūku labturības prasībām ik pa laikam tiek pilnveidots. Meklējiet rakstos. Kas attiecas uz šprotēm – tās ar cūkām kopā neiet ne pēc dzīvesveida, ne pēc garšas. Un jūs labi saprotat, ko šo rindu autors ar to ir domājis.
Lasīt visu...

6

Ja reiz prezidents dod „mājienu ar mietu”, tad mēs, protams, atvainosimies

FotoLsm.lv 24.februārī Ukrainas kara gadadienā savā komiksu sadaļā publicēja autores Gundegas Evelones "Cūku komiksu" ar nosaukumu "Ukrainai ir jāuzvar". Šie komiksi ir zīmējumi par aktuālo Latvijā un pasaulē. Komiksam ir sava "cūku" izcelsmes leģenda, kas atrodama pie katra jaunākā komiksa. Faktiski cūka komiksā var būt ikviens no mums. 
Lasīt visu...

21

Izglītības reforma kā valsts pārvaldes vājuma spoguļattēls

FotoProblēmas VAS “Pasažieru vilciens” darbībā un neauglīgās diskusijas par skolu reformu kārtējo reizi apliecina valsts izpildu varas ieslīgšanu pamatīgā attīstības krīzē, taču šis fakts netiek īsti pat atzīts. Līdz ar to iztrūkst kritiskas analīzes.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Vai birokrāts - mūsu kungs?

Domājams, katram no iedzīvotājiem kādreiz ir iezibsnījusi doma, kāpēc ir jāmaksā nodokļi? Nodokļu maksāšanas jēga būtībā ir savākt resursus tajās...

Foto

Nepieciešamais ļaunums – 2. daļa: derīgie idioti un jātnieki bez galvas

Ļenins aktīvākos fanus partijas iekšējās sarunās nekautrējoties mēdza saukt par noderīgajiem idiotiem - poļeznije idioti...

Foto

Karš kibertelpā

Krievijas Ārējās izlūkošanas dienests (SVR) ir izmantojis ievainojamību, kas tika atklāta 2023. gada sākumā populārā Čehijas programmatūras giganta “JetBrains” produktā....

Foto

Gauss – kas viņš ir? Vairāk Ostaps Benders vai Maikls O’Līrijs?

Patiesības mirklis par airBaltic spējām segt obligāciju saistības arvien tuvāk. Attiecīgi arī Gausa retorika arvien nepārliecinošāka un...

Foto

Ak, eglīte...

Pēdējās darbdienās pirms Ziemassvētkiem netālu no manām mājām parādījās trīs hektāru kailcirte egļu mežā vietā, kur to galīgi nebiju gaidījis. Līdz likumā noteiktajam galvenās...

Foto

Tramps esot atkal ko sliktu pateicis. Iespējams. Tomēr - kas notiek Latvijā?!

Katrā valstī ir "stratēģiski svarīgas" jomas. Diemžēl, vērtējot savus kolēģus, ārstus un viņu absolūti...

Foto

Saeimas deputāti pamazām sāk kaut ko nojaust

Redzot grūti un ļoti dārgi risināmo problēmu apjomu Satiksmes ministrijā, deputāti beidzot nonāca pie atskārsmes, ka ir stipri nokavējuši...

Foto

Nu nevarēja jau cerēt, ka Latvija nesaķers šo „progresīvo” infekciju, bet gan jau pāries arī tā

Bet, klau, esot tādi "progresīvie". Cik lasu soctīklos, tādas sniegpārslas,...

Foto

„Vienotība” ir kā gangrēna uz kādas no ekstremitātēm, kas ir jāamputē, atdalot to no ķermeņa - tautas

Politiskā komunikācija ļoti ietekmē sabiedrības viedokļus un uztveri. Kas...

Foto

Par jaunā „Rail Baltica” dzelzceļa tilta būvniecību: naudas nav, taču būvējam!

Vismaz uzbūvēsim trīs labā krasta balstus ar laidumiem, un tad jau redzēs, varbūt pat saimniecībā...

Foto

"Latvijas pasta" nesmukumi, jeb Linkaita saimniekošanas rezultāti Satiksmes ministrijā nebeidz pārsteigt

Nule pēc virknes skandālu atkāpās "Latvijas pasta" padome. Tā tam arī vajadzēja būt, taču kurš...

Foto

Krievu latvieši, nevis Latvijas krievi: latvietībai jākļūst par lipīgu, pievilcīgu zīmolu

Raksta beigās piedāvāšu neizmantot "Latvijas krievu" vai "Latvijas ukraiņu" terminus, kad runājam par Latvijas pilsoņiem....

Foto

Viss ir lieliski, tikai neprasiet mums neko par tiem 200 miljoniem eiro, ko mums vasarā atkal vajadzēs no nodokļu maksātāju kabatas!

Apkopojot 2023.gada nozīmīgākos statistikas datus...

Foto

Dzintars izēd Kiršteinu - un kas tālāk?

Vēl tikai slinkais nav uzrakstījis par Aleksandra Kiršteina izlingošanu no pašpasludinātās nacionālās apvienības (NA). Iespraudīšu arī savus ķešā aizķērušos...

Foto

Kāpēc LTV nespēj un nevēlas raidījumus organizēt efektīvi un operatīvi?

Latvijas televīzija aktīvi jau vairākas dienas reklamē 6.februāra raidījumu ar konkrēta "viesa" piedalīšanos. Viņš nav izcils zinātnieks,...

Foto

"Pasažieru vilciena" valde atrod "pārmijniekus"

Izcils „ViVi” valdes paziņojums! Tikai vienā teikumā ir izdevies pierādīt visu savu nekompetenci. AS "Pasažieru vilciens" jaunajai padomei laikam vairs nebūtu...

Foto

Briškena politiskās bezatbildības un profesionālās nespējas dēļ ir apdraudēta turpmākā Latvijas reģionu ekonomiskā attīstība

Nacionālā apvienība (NA) rosina izteikt neuzticību satiksmes ministram Kasparam Briškenam (Progresīvie), to...

Foto

Re, cik smuki es varu izteikties arī par skolu slēgšanu (bet tās vienalga tiks slēgtas)

Skola ir kas vairāk par ēku pagasta vai pilsētas vidū. Diskusijām...

Foto

Ja iedzīvotājiem jāgatavo sava 72 stundu soma, tad sabiedrība grib redzēt, kā savu “somu” kārto valsts

72 stundu soma un klausies radio! Mani šis nemierina. Ne...

Foto

Gulags pie apvāršņa

Krievijas Valsts domes valdošās frakcijas “Vienotā Krievija” deputāts ar ģenerāļa uzplečiem Andrejs Guruļovs neslēpj, ka jāatjauno gulaga tipa nometnes, lai tie, kas iekšzemē...

Foto

Skola, kurai paveicās

Varbūt zinošie apzinās, ka tuvojas kas neizbēgams, un tāpēc, laikus atkāpjoties, tiek "dedzināti tilti", vien žēl, ka šīs ugunis mums tiek pasniegtas kā nepieciešamība mūsu tumsonības...

Foto

Pilnmēness mistērijas

To, ka Mēnesim ir ietekme uz planētas Zemes dzīvi un arī cilvēku psihi, mūsu senči tika pamanījuši jau sen. Latvijā dzīvojošiem ir it sevišķi...

Foto

Svarīgi nekļūt atkarīgiem no svešas žēlastības!

Ir kāds vēsturisks janvāra datums, kuru parasti aizēno gan barikāžu laiks, gan, mazliet mazāk, arī 13.janvāra nemieri. Gan nesenie, gan...

Foto

Par atbildību pašreizējā haosa un nebūšanu sakarā pasažieru vilcienu satiksmē

Tā kā 15 gadus nostrādāju VAS "Latvijas dzelzceļš" atbildīgā amatā, tad man ir gana daudz pieredzes...

Foto

Krišjānis Kariņš kļūst par apkaunojumu Latvijas politikai un arī savai partijai

Saeimas deputātu grupas vizīte Ķīnā un Krievijas graudu tranzīts caur Latviju pēdējās nedēļās ir politiskās...

Foto

Atkal

Atkal zobens pacēlies pār dažām skolām, šoreiz Kurzemes pusē. Aizķēra, jo vienā no tām savlaik esmu strādājusi. Laikam vēršot ciet. Nē, vēl jau nekas neesot...

Foto

Īss komentārs par uzņēmēja Guntara Vītola izteikto viedokli “airBaltic” un tā nulles vērtības sakarā

Viss ir pareizi, un žetons Guntaram par drosmi, tikai jebkuram cilvēkam, kuram...

Foto

Kas mums pieder?

Valsts esot mēs, mēs esot bagāti - mums pieder meži, vien koku cenas mums ir augstākas kā Norvēģijā un Zviedrijā, mums pieder spēkstacijas,...

Foto

Vienu sabiedrisko mediju mums būs daudz vienkāršāk kontrolēt un komandēt nekā divus!

Ceturtdien Saeimā galīgajā lasījumā gandrīz vienprātīgi atbalstīja Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas apvienošanu no...

Foto

Tā kā KNAB Straume ir piebarots, Kariņš bez bažām var par nodokļu maksātāju naudu doties priekšvēlēšanu braucienā uz Valmieru

2024. gada 17. janvārī ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš dosies reģionālajā...