Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ņemot vērā Pietiek publiskoto informāciju par, iespējams, fiktīvajām pārbaudēm, ko Ekonomikas ministrijas darbinieki veikuši divos uzņēmumos, kuri pretendēja uz paaugstināto tarifu, kas uz visu elektrības patērētāju rēķina tiek maksāts par no atjaunojamajiem resursiem iegūstamo elektroenerģiju, ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts nolēmis vērsties tiesībsargāšanas iestādēs.

„Ņemot vērā Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra dienesta ziņojumos sniegto informāciju, kuros netika konstatētas pretrunas vai savstarpējas neatbilstības, kas norādītu uz kādiem iespējamiem pārkāpumiem klātienes pārbaužu norisē uzņēmumos SIA Importex Group un SIA BIO Zelta Druva, ekonomikas ministrs vai tā biroja darbinieki līdz šim nav oficiāli vērsušies Drošības policijā saistībā ar Ekonomikas ministrijas darbinieku rīcību, izsniedzot un pagarinot tiesības šiem abiem uzņēmumiem.

Tomēr, ņemot vērā, portālā Pietiek šā gada 2.jūlijā publicētajā rakstā „Ekonomikas ministrija, iespējams, rīkojusi fiktīvas pārbaudes, to „vērtība” – miljoni latu” minēto informāciju, ko ar ekonomikas ministra rīcībā esošajiem materiāliem un līdzekļiem nav iespējams pārbaudīt, ministrs vērsīsies tiesībsargājošajās iestādēs ar lūgumu veikt nepieciešamās darbības, lai noskaidrotu, vai Ekonomikas ministrijas darbinieku rīcībā šajos gadījumos ir bijušas kādas pretlikumības,” – tā Pietiek informēja ministra preses sekretāre Daiga Grūbe.

Šajā publikācijā Pietiek informēja, ka saskaņā ar Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra Jura Pūces parakstītu dokumentu ministrija vienā un tajā pašā dienā - pagājušā gada 10. oktobrī - saņēmusi oficiāli Ievai Priedei un Dmitrijam Kabakovam piederošās Importex Group iesniegumu, ar kuru tā lūgusi pagarināt tai noteikto termiņu elektroenerģijas ražošanas un pārdošanas uzsākšanai līdz šā gada 1.jūnijam, un faktiski identisku iesniegumu no SIA BIO Zelta Druva, kas saskaņā ar Lursoft datiem pieder Jevgenijam un Jānim Kisielam (kopā 39%), kā arī Ivaram Bražim (10%) un Agrofirmai Zelta Druva.

Ekonomikas ministrijas lēmums abiem uzņēmumiem ir bijis ārkārtīgi būtisks – ja termiņš netiktu pagarināts, uzņēmumi zaudētu tiem dotās tiesības pārdot no atjaunojamiem energoresursiem saražoto elektroenerģiju to konkursa kārtībā iegūtās obligātā iepirkuma kvotas ietvaros, un tas tiem nozīmētu miljonos lēšamus zaudējumus. Ministru kabineta noteikumi uzliek uzņēmumiem par pienākumu divu gadu laikā no lēmuma, ar kuru iegūtas tiesības pārdot saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros, uzsākt elektroenerģijas ražošanu un pārdošanu publiskajam tirgotājam elektrostacijās, kurās elektroenerģijas ražošanai tiek izmantota biogāze. Pretējā gadījumā uzņēmumam var tikt anulētas obligātā iepirkuma tiesības.

Abi uzņēmumi jau pirms tam vienreiz bija vērsušies ministrijā ar lūgumu pagarināt elektroenerģijas ražošanas sākumu un šādu atļauju arī saņēmuši – termiņš bija pagarināts līdz pagājušā gada 20. oktobrim. Savukārt pagājušā gada nogalē uzņēmumu iesniegtie dokumenti par stāvokli to it kā būvētajās elektrostacijās - biogāzes elektrostacijā Māras Salienas pagastā, Daugavpils novadā un biogāzes elektrostacijā Strautiņi Bērzes pagastā, Dobeles novadā – nav bijuši īsti pārliecinoši.

Tā, piemēram, par Importex Group ministrija bija oficiāli secinājusi, ka „iesniegumam pievienotajās fotofiksācijās ir redzama teritorija, kurā atrodas būvgruži un strādā tehnika”. Tikpat negatava jūlijā – laikā, kad saskaņā ar sākotnējo termiņu jau bija jāražo elektroenerģija – bijusi arī BIO Zelta Druva elektrostacija: „Iesniegumam pievienotajās fotofiksācijās ir redzama teritorija, kurā atrodas būvgruži un strādā tehnika (noņem grunts virskārtu).”

Kad visi prasītie dokumenti iesniegti, īpaši izveidota ministrijas komisija saskaņā ar Pūces apgalvojumu pagājušā gada 14. decembrī „ir veikusi SIA Importex Group biogāzes elektrostacijas apskati uz vietas, pārbaudot elektrostacijas gatavību un atbilstību SIA Importex Group iesniegumā norādītajiem faktiem un sagatavojusi elektrostacijas projekta gatavības aprakstu”. Savukārt 15. decembrī komisija tāpat veikusi „SIA BIO Zelta Druva biogāzes elektrostacijas apskati uz vietas, pārbaudot elektrostacijas gatavību un atbilstību SIA BIO Zelta Druva iesniegumā norādītajiem faktiem un sagatavojot elektrostacijas projekta gatavības aprakstu”, konstatējusi, ka arī otrs iesniedzējs „ir uzsācis elektrostacijas būvniecības darbus”.

Pamatojoties uz šo pārbaužu rezultātiem, Pūce pieņēmis abiem uzņēmumiem tik būtisko lēmumu vēl uz trim mēnešiem pagarināt termiņu, līdz kuram elektrostacijām jābūt pabeigtām. Taču pastāv aizdomas, ka vismaz viens, bet varbūt abi objekti uz vietas nemaz nav apmeklēti un patiesībā Ekonomikas ministrijas ierēdņi iztikuši tikai ar vārdiskiem apliecinājumiem, bet varbūt arī ar citu motivācijas instrumentu pielietojumu.

Pietiek zināms no avotiem Ekonomikas ministrijā, šādas aizdomas radušās arī pašā ministrijā, kur izteiktas aizdomas, ka atbildīgās ministrijas amatpersonas, tostarp Velta Feodorova un Ilze Ruško, objektus nemaz nav apskatījušas. Tā vietā ar mērķi piesegt pārkāpumu kvotu termiņa pagarināšanā parakstītas fiktīvas pavadzīmes, inspekciju protokoli, amatpersonu komandējumi, rīkojumi par atsaukšanu no atvaļinājuma utml.

Šīs aizdomas apliecina arī Pietiek rīcībā nonākušās telefonsarunu reģistra izdrukas. Tās rāda, ka pagājušā gada 15. decembrī – laikā, kad Feodorova un Ruško it kā atradušās it kā jau būvētās elektrostacijas apskates inspekcijas braucienā – no viņu kabinetos esošajiem stacionārajiem telefoniem notikušas sarunas ar virkni mobilā tālruņa numuru, kā arī numuriem Rīgā un Jelgavā. Kas, izņemot abas amatpersonas, varētu būt izmantojis viņu dienesta telefonus, - to ministrija nespēj paskaidrot.

Kā liecina Pietiek rīcībā nonākusi neoficiāla informācija, to, ka veikto pārbaužu fiktīvais raksturs var nākt gaismā un draudēt pat ar kriminālprocesuāla rakstura nepatikšanā, iesaistītās personas aptvērušas jau laikus, un rezultātā abi uzņēmumi šopavasar atteikušies no ienesīgajām elektroenerģijas obligātā iepirkuma tiesībām un nu solās jaunajās elektrostacijās elektrību sākt ražot līdz 2014. gada aprīļa sākumam, turklāt tad tā tiks pārdota ar uzņēmumiem krietni neizdevīgākiem noteikumiem.

Neoficiālie Pietiek avoti ministrijā šo pavērsienu skaidro šādi: „Lai novērstu situāciju, ka parādās nozieguma sastāvs, komersanti pēkšņi izdomāja, ka atteiksies no iespējas saņemt garantēto maksu (par katru saražoto vienību labs cipars, saskaņā ar tiem MK noteikumiem, atbilstoši kuriem viņi dabūja kvotu), pie tam šo noteikumu ietvaros nav tik svarīgi, ko tu dari ar saražoto siltumu. Viņi pārgāja uz MK 221. noteikumiem, kuru ietvaros ir sarežģīta formula, obligāti jābūt efektīvi novadītam siltumam un kam var pieteikties bez konkursa, betcena piesaistīta gāzes cenai. Praktiski viņi atteicās no savas kvotas, kas viņiem dotu labu un stabilu kāpostu...”

Tiesa, pats Kisiels sarunā ar Pietiek par šādu versiju pat neieminējās – tāpat kā par it kā notikušajām pārbaudēm un sākotnējo apņemšanos elektroenerģiju sākt ražot jau pērn.

- Vai esat sākuši ražot elektrību?

- Vēl nē.

- Bet es saprotu, ka termiņš bija 1.jūnijs...

- Kāpēc? Nē, nē. Mēs esam... no kurienes termiņš. Mums ir Ekonomikas ministrijas atļauja uz 221. noteikumiem, lai mēs arī siltumu varētu...

- Bet kāds tad ir termiņš?

- 2014.gads

- Šogad nemaz nekas nav jāsāk ražot?

- Ražot, protams, ka ne. Dievs dod, lai mēs uzceļam.

- Jums nemaz nav uzcelts....?

- Nu, protams. Mums ir tik daudz sarežģījumu, normatīvajā bāzē, te jau investīcijas, es baidos, 7 miljonu aizies garām. Būtu labi, ja Pietiek kādreiz tiktos ar ražotājiem un tiem, kas projektus vada. Tad redzētu, kā ir.

- Es saprotu no tiem dokumentiem, kas ir mūsu rīcībā, ka pagājušā gada rudenī EM noteica, ka šogad ir jāsāk ražot.

- Jā, bet tur bija atbilstoši normatīvajai bāzei viss. Un tad mēs jutām, ka saskaņā ar tiem 198.noteikumiem mēs varam nepaspēt, baidījāmies riskēt, jo mums tie investori, kas bija.... Jo problēma bija tāda, ka viss bija normāli, bet sākās valstī krīze, tad visi mūsu projekti tika pilnīgi apgāzti. Visi laidās prom. Tagad jau visi aizmirsuši, ka Latvijai neviens neticēja, ka Latviju visi pameta un palika tikai tie, kas projektus virzīja. Dabīgi, ka viņi pazuda un sāka meklēt jaunus. Tagad, lai sameklētu jaunus investorus – pilnīgi rokas griež ārā, tos latviešus uzskata, kā es saku, ekvatoriālās zemes līmenī. Grib aptīrīt, nodod asins analīzi, čuru analīzi un ieķīlā savu sievu.

- Vai es pareizi saprotu, ka jums pašreiz pat nav naudas, lai būvētu?

- Pašlaik notiek sarunas ļoti nopietnas, un mēs jau ieguldījām savu naudu - 300 tūkstošus, būvatļauja ir, viss mums ir. Pašlaik mēs tirgojamies. Negribam lai mūs galīgi aptīra. Un tad tur vienā vietā ir tas un otrā šitas. Vienā vietā asti izvelc, deguns iestrēdzis. Otrā vietā degunu izvelc, atkal aste iestrēgusi. Lai uzbūvētu, to var pusgadā, bet visu pārējo nevar trīs gados sakārtot...

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Ceram, ka valdība un koalīcija pieņems pareizo lēmumu un atdos mums visu, ko pieprasām

FotoEsam gandarīti par to, ka Amerikas Savienoto Valstu valdība joprojām pievērš uzmanību holokausta traģēdijas upuru piemiņas jautājumam un atmiņas par Otrā pasaules kara laikā notikušā genocīda pret ebrejiem saglabāšanai. Holokaustu pārdzīvojušie ir kļuvuši par lieciniekiem vieniem no vissmagākajiem un briesmīgākajiem no jebkad nodarītajiem noziegumiem pret cilvēci, tostarp slepkavībām, postam un īpašumu izlaupīšanai.
Lasīt visu...

21

Kadastrālās vērtības ir “jāiesaldē”

FotoLatvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācija LANĪDA aicina “iesaldēt” šā brīža kadastrālās vērtības, lai novērstu negatīvās sekas, kas prognozēto kadastrālo vērtību pieņemšanas gadījumā radīsies gan mājsaimniecībām, gan tautsaimniecībai kopumā. Turklāt tās turpmāk jānosaka 85% apmērā no vidējā tirgus līmeņa, kā tas savulaik normatīvos bija paredzēts.
Lasīt visu...

12

Pa iznīcības ceļu…

FotoKāds gudrais reiz uzdevis jautājumu: „Viens mats — vai tas ir daudz, vai maz?” Un pēc tam pats atbildējis: „Ja uz galvas, tad maz, bet ja zupā – tad daudz!” Bet tagad, lūdzu, atbildiet uz manu jautājumu: „Divi simti cilvēku – vai tas ir daudz vai maz?” Varu arī atbildēt: „Maz, ja salīdzina ar diviem miljoniem valsts iedzīvotāju. Daudz, ja tie ir pie varas tikuši „demokrāti” – nedaudzos gados tiks iznīcināta gan valsts, gan tās (gļēvie) iedzīvotāji!” Neticat? Lūk, ieskats nesenā pagātnē…
Lasīt visu...

6

Dabas aizsardzības pārvaldes reforma: ieguvumus nesaskatām, zaudējumi acīmredzami

FotoVides konsultatīvā padome (VKP), kas apvieno divdesmit nozīmīgākās nevalstiskās vides organizācijas Latvijā, iebilst pret VARAM virzīto Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) reformu, kas paredz DAP pamatfunkcijas nodot Valsts vides dienestam, tādējādi būtībā likvidējot DAP kā vienotu valsts dabas aizsardzības kompetences centru.
Lasīt visu...

12

Striķim pietiek, ēšanai nepietiek: Latvijā diemžēl parasti praktizē lāpīšanu ar ielāpiem, kas mazāki par caurumu

FotoPārsvarā Latvijas sabiedrība ir vai tiek grūsta procentu gūstā. Ja ienākumi ir 3000 EUR bruto mēnesī, tad ar trīs mēnešu ienākumiem var samaksāt, piemēram, nekustamā īpašuma nodokli un badā nemirt, bet, ja ienākumi ir 300 EUR bruto, tad pat viena mēneša ienākumu zaudējums var būt par iemeslu ģimenes dzīvošanai pusbadā, mājokļa zaudējumam un virknei citu nelaimju.
Lasīt visu...

12

Izstrādātie tiešmaksājumu nosacījumi vairāk līdzinās "naudas apgūšanai"

FotoPubliskajā telpā izskanējušie tiešmaksājumu aprēķini nav korekti, tiešmaksājumu sadaļā visvairāk cietīs mazie un vidējie lauksaimnieki, turklāt Zemkopības ministrijas (ZM) piedāvātie pasākumi jēgpilni nerisinās vides un klimata jautājumus.
Lasīt visu...

18

Ko lai dara, ja man gribas sev paturēt pusi no grāmatu vākos ielikto apķēzošo sacerējumu pārdošanas cenas?

FotoJau labu laiku lauzu galvu par grāmatu vākos ielikto apķēzošo sacerējumu vietu grāmatu tirdzniecības vietu plauktos. Pēc nomelnojošām, izņirdzošām grāmatām ir patiešām liels pieprasījums, īpaši, ja tās ir izliktas kā acīs krītošs piedāvājums, ja tās piedāvā kā īstu mantu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Pakļautās Latvijas priekšniekdiletanti infekciozos laikos

Pirms ir sākta ordeņu dalīšana "Par uzvaru pār Covid-19", ir vērts ar vēsu prātu novērtēt pakļautās Latvijas iestāžu un personāliju darbību...

Foto

Kā mēs tērēsim daudzās naudas

Vairāk nekā 10 miljardi eiro jeb gandrīz viens Latvijas gada budžets – tik daudz Eiropas naudas mums līdz 2027. gadam paredz...

Foto

Es apliecinu savu interesi iesaistīties dialogā ar likumdevēju Saeimas organizētā konferencē vai seminārā - tas mums noteikti dos daudz laba

Daru zināmu, ka 2020. gada 2....

Foto

Esam izlēmuši koncentrēties uz ražošanu Latvijā – un tam ir savi iemesli

Šobrīd ir pienācis laiks, kad AS „Agrolats Holding” grupa, kurā ietilpst arī tādi pazīstami...

Foto

liel un jaun koncertzāl, pa kuras celšn jūs tur kašķe, taisn pirms gad tik atklāt uz Lielo laukum iekš Ventspil

Mēs, kas dzīvo iekš sav ķizgal...

Foto

Nav atbalstāms MK rīkojuma nosacījums par Pasaules tirdzniecības centra ēkas demontāžu

Latvijas Arhitektu savienības (LAS) Padomes locekļi, apspriežot Ministru kabineta rīkojumu Nr. 341 no 18.06.2020. par...

Foto

Eiropas Komisija vērtēs Latvijas ārkārtas stāvokļa atbilstību cilvēktiesībām

Šā gada pavasaris ar Covid 19 un no tā izrietošajām sekām izsita no līdzsvara daudzus. Tiek lauzti šķēpi,...

Foto

Vadzis

Kā saprast teicienu un pat apgalvojumu – «Kad vadzis ir pilns, tas lūzt»? Vai tā, ka ir nepieciešamas pārmaiņas, ka/ja turpmāk neizdosies noturēt paklausībā, ka...

Foto

Tagad mums ir slikti ceļi, bet daudz ierēdņu, kuri balso par to, lai nekas nemainītos

Divas lietas. Arī it kā nesaistītas, bet par to pašu. Attīstības Par kabatas...

Foto

Meklējam viedu taktiku ēnu ekonomikas līmeņa mazināšanai

Pagājušais – 2019. gads iestādei bija nopietns pagrieziena punkts, kad tika izstrādāta jauna Valsts ieņēmumu dienesta (VID) attīstības stratēģija...

Foto

Sauksim lietas īstajos vārdos

Kas katram no jums ir tas mīļākais un dārgākais? Protams, vispirms tā ir paša personīgā āda. Pēc tam bērni, sieva, ģimene. “Progresīvākajiem”...

Foto

Kremļa vēstniecība nāk palīgā: noderīgie idioti cieš zaudējumus „Piebaltijas” infokara frontē

Latvija ir uzsākusi sparīgu cīņu pret  Kremļa izplatīto dezinformāciju. Par drošību un  veselīgu mediju vidi atbildīgās...

Foto

Kam ir izdevīga ārkārtas situācija jeb kā tiek radītas dzīres mēra laikā?

Saeimas pēdējā ārkārtas sēdē 9. jūlijā, tika izskatīti pieprasījumi par konkrētiem faktiem saistībā ar...

Foto

Mēs dzīvojam melu sistēmā

Es Jums pastāstīšu, kā veido melu ziņas. Melu sistēmu. Tikai ar dažiem piemēriem. Kaut to ir daudz....

Foto

Pareizu ceļu ejam, biedri Svece

Atbalsta vēstule pasaules progresa vēsmu nesējiem, nenogurdināmiem cīnītājiem pret verdzības laiku mantojumu, rasismu un citiem -ismiem....

Foto

Par ko Covid piemaksas Ieslodzījuma vietu pārvaldē?

Izlasīju internetā: "Fiskālās disciplīnas padome: valsts atbalsts Covid-19 pēckrīzes pasākumiem lielākoties ticis valsts sektoram un uzņēmumiem.”...

Foto

Vai Ļeņina ielā 59 (blakus Stūra mājai) dzīvoja čekisti?

Es te veicu nelielu izpēti. Iepriekš publicēju aicinājumu atsaukties zinošus cilvēkus, kas varētu paskaidrot, vai Ļeņina ielā...

Foto

Pēdējais laiks mēģināt iegūt politisko kapitālu no prettiesiskā nekustamā īpašuma nodokļa tēmas

Līdzšinējā nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) piemērošanas kārtība ir jāreformē, un jāievieš neapliekamais minimums primārajam...

Foto

Dievapziņa - strīdēties vai mēģināt saprast?

Katram no mums ir sava patiesība jeb pasaules uzskats, ko esam izveidojuši no lasītā, redzētā, dzirdētā, skolā iemācītā un pašu...

Foto

Uz politiskā feļetona tiesībām: pašpasludinātā virsvadoņa dekrēti par Teikas apkaimi

Es, Viedais Manels, turot roku uz Latvju nerātnajām dainām, pasludinu sevi par Teikas virsvadoni un zvēru...

Foto

Tālmācību nepieņemamības pamatojums

Tālmācību (attālinātās “online” izglītības) nepieņemamības pamatojums jeb krievu neoliberālis prognozē klātienes izglītības elitarizāciju un apgalvo, ka līderiem nav jābūt pārāk daudz un tāpēc...

Foto

Nekustamā īpašuma astrālās vērtēšanas līkloči

Šobrīd Latvijā nekustamo īpašumu kadastrāli vērtē atsevišķi – ēkas/būves un zemi, kas ir pretrunā ar pasaulē pārsvarā pieņemto praksi un Latvijas...

Foto

Latvijas Nacionālā bibliotēka aicina Valsts prezidentu kļūt par pirmās latviski izdotās grāmatas piecsimtgades notikumu patronu

Valsts prezidents Egils Levits ar dzīvesbiedri Andru Leviti šodien apmeklēja Latvijas...

Foto

Ja ir TĀDS “tautu tēvs”, tad labāk tautai dzīvot kā bārenei

Pasaulē ir un ir bijuši vairāki “tautas tēvi”. Tiesa, šāda iezīme ir tikai totalitārajiem režīmiem....

Foto

Pārdomas pēc grāmatas "Viltvārdis" izlasīšanas

Vispār jau cilvēcīgi Levitu var saprast, nedaudz pat izjūtu līdzjūtību. Kādas dzimtas piedzīvotās epizodes, iespējams, gadu gaitā radu daudzreiz pārstāstītas un...

Foto

Ko gada laikā paveicis nācijas tēvs un visas tautas prezidents

Valsts prezidenta Egila Levita prezidentūras pirmā gada (2019. gada 8. jūlijs–2020. gada 6. jūlijs) kopsavilkums....

Foto

VID pieeja veicina to, ka uzņēmējs ir gatavs pat atsaukties noziedznieku aicinājumiem sadarboties

Valsts ieņēmumu dienestam (VID) ir būtiska loma valsts budžeta ieņēmumu veidošanā. Tomēr visbūtiskākā...

Foto

Toreiz un tagad jeb Mīti un patiesība par dzīvi Latvijā padomju laikā

Vien reta tēma tiek apspriesta tik emocionāli, bet bieži vien – pat agresīvi, kā...

Foto

Totalitāro žurku cīņa par varu: kurš kuru iznerros

Pašsaprotams, ka sabiedrotos (draugus) aicina ciemos kā ikdienā, tā arī svētku dienās. Īpaši jau svētku dienās. Nav šaubu,...

Foto

Ja tas, ko raksta grāmatā „Viltvārdis”, ir taisnība, tad Nācijas tēvam ir jāatkāpjas

1. Ja viss tas, ko grāmatā Viltvārdis, raksta Lato Lapsa, ir taisnība, tad Nācijas...

Foto

Ko apliecina pieminekļa zīme

Mantojums ir visapkārt, tas, paaudžu paaudzēm uzkrāts, veido mūsu šodienu – kā fons un vērtību radītājs. Tas, ko redzam, paliek mūsos, tāpēc...

Foto

Tagad es piesaku valsts digitalizācijas reformu

Ministru kabinetā (MK) apstiprināts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotais informatīvais ziņojumus "Par valsts pārvaldes informācijas sistēmu arhitektūras...

Foto

Manas pārdomas par Latvijas himnu

Mūsu valsts himnā centrālais jēdziens ir Latvija. Toreiz, kad himna radās, priekšstats par Latviju bija jauns. Latvija kā vienota zeme –...