Paziņots spriedums krimināllietā, kurā apsūdzēti divi bērnu apzadzēji - Latvijas Kanoe federācijas viceprezidents Aigars Aglenieks un viņa dēls airēšanas treneris Raivo Aglenieks
Pietiek lasītājs04.10.2023.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Rīgas pilsētas tiesa paziņojusi saīsināto spriedumu krimināllietā, kurā apsūdzēti Latvijas Kanoe federācijas (LKF) viceprezidents Aigars Aglenieks un viņa dēls airēšanas treneris Raivo Aglenieks. Abi apsūdzētie sodīti ar sabiedrisko darbu – 420 stundas katram.
Tiesnese Gunta Sokolova lēma, ka A. Aglenieks atzīstams par vainīgu tajā, ka, būdams Bērnu un jauniešu sporta skolas "Rīdzene" direktora pienākumu izpildītājs, daudzkārt veicis dienesta viltojumus, bet viņa dēls R. Aglenieks, kurš šajā pašā sporta skolā joprojām strādā par treneri, piesavinājies audzēkņiem paredzētos finanšu līdzekļus, kā arī sporta uztura preces un apģērbu. Aigars Aglenieks vainu neatzīst, bet Raivo Aglenieks atzīst tikai daļēji. Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā.
Tas, par ko šajā krimināllietā strīda nav, ir fakts, ka Rīgas pilsētas pašvaldības Bērnu un jauniešu sporta skolas "Rīdzene" smaiļošanas un kanoe treneris R. Aglenieks piesavinājies saviem audzēkņiem paredzēto dienas un komandējuma naudu. Saskaņā ar apsūdzību 2018. un 2019. gadā treneris Raivo Aglenieks savā bankas kontā no Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta četros maksājumos saņēmis kopumā 3127 eiro, kas bija paredzēti viņa audzēkņiem kā dienas nauda par laiku, kad viņi piedalījās mācību treniņos.
Treneris naudu paturēja sev, turklāt atpakaļ departamentam neaizskaitīja pat to summu, kas bija paredzēta tiem airētājiem, kuri šajos treniņos nemaz nepiedalījās.
Tāpat R. Aglenieks piesavinājies naudu, kas viņa kontā ienāca no biedrības "Latvijas Kanoe federācija" kā komandējuma nauda talantīgajiem sportistiem, kuri mūsu valsti pārstāvēja starptautiskās sacensībās. No 2017. līdz 2019. gadam treneris saņēmis septiņus maksājumus, kuru kopsumma – 10 871 eiro. Arī šī nauda līdz Raivo Aglenieka audzēkņu maciņiem nemaz nenonāca, viņš federācijai atpakaļ neaizskaitīja komandējuma naudu arī tajos gadījumos, kad tās gala adresāts sacensībām nekvalificējās, tādēļ uz tām nemaz nedevās.
Jāpiebilst, ka R. Aglenieka audzēkņi tiešām ir labākie no Latvijas jaunās paaudzes airētājiem. Zināmākie no viņiem – Kristaps Laube, Edvards Ceipe, Kristofers Lamberts un Madara Aldiņa.
Attiecībā uz komandējuma naudām treneris R. Aglenieks atzīst vainu un iespaidīgās summas atmaksājis, tostarp arī šajā lietā par cietušajiem atzītajiem audzēkņiem. Bet citādi ir ar sporta apģērbu un uztura precēm. R. Aglenieks apsūdzēts par to, ka vairākkārt sporta preču veikalā "MySport" saņēmis sporta apģērbu (jakas, bikses u. c.), bet šīs mantas nav nogādājis sporta skolā "Rīdzene". Tās esot piesavinātas.
Vēl interesantāk noticis ar sporta skolas iegādāto sporta uzturu, kas, kā izskanēja tiesā, bija pieejams tikai trenera R. Aglenieka audzēkņiem.
Kā uzskata apsūdzības uzturētāji, noziedzīgajās darbībās trenerim palīdzējis un tās atbalstījis tēvs A. Aglenieks, kurš, būdams skolas direktora pienākumu izpildītājs, preču pavadzīmēs norādījis citu saņēmēju, kā arī uz dokumentiem licis savu rezolūciju ar norādi "Apmaksāt".
Līdz ar tādām darbībām dokumenti kļuva par viltotiem. Bet domes Izglītības, kultūras un sporta departaments uz tā pamata veica samaksu par preci. Tādas viltotas pavadzīmes bija vairākas, tajās visās kā saņēmēji norādīti citi treneri. Kopumā izmeklēšanas laikā tika konstatēti desmit tādi dienesta viltojumi.
Vēl vienā gadījumā A. Agleniekam apsūdzība inkriminē, ka viņš dienesta viltojumu veicis mantkārīgā nolūkā, lai uzlabotu sava dēla Raivo materiālo stāvokli. Tas noticis tā, ka 2019. gada aprīļa beigās A. Aglenieks no sava dēla saņēmis pavadzīmi par preču (iesildīšanās jaku un sporta jaku) iegādi. Dokuments bijis bez preču saņēmēja paraksta.
Direktora pienākumu izpildītājs, apzinādamies, ka viņa dēls šīs preces nemaz nav nogādājis sporta skolā un nav nodevis tās sportistu vajadzībām, kā preču saņēmēju pavadzīmē norādīja treneri Aivaru Mackeviču un lika Mackevičam šo pavadzīmi parakstīt. Pēc tam direktora pienākumu izpildītājs savai vietniecei uzdeva sagatavot dokumentu par to, ka preces izsniegtas treneriem Mackevičam un Buliņam, ko apstiprināja ar savu parakstu.
Arī šos dokumentus ar rezolūciju "Apmaksāt" A. Aglenieks nosūtīja attiecīgajam departamentam. Departaments veica apmaksu par 276,59 eiro. Kad kriminālprocess tika nodots prokuratūrai, bija aprēķināts, ka finanšu līdzekļu veidā R. Aglenieks piesavinājies kopumā 14 698 eiro, bet sporta uzturs un apģērbs piesavināts 2867,71 eiro vērtībā.
Abi apsūdzētie Aglenieki liecībās apgalvoja, ka pilnīgi viss bērnu un jaunatnes sporta skolas "Rīdzene" vajadzībām iegādātais sporta apģērbs un uztura bagātinātāji ir nonākuši pie skolas audzēkņiem un izlietoti sporta skolas vajadzībām. Bijušajam iestādes vadītāja pienākumu izpildītājam A. Agleniekam ir savs skaidrojums par to, kāpēc viņam bija jāveic dienesta viltojumi:
"Mani nevienā brīdī nevadīja personiska vai mantiska ieinteresētība vai jebkādu pretlikumīgu darbību veikšana. Ņemot vērā to, ka mans dēls bija šīs pašas sporta skolas darbinieks, kā svarīgu novērtēju iespējamas interešu konflikta situācijas rašanos. Ievēroju to, ka smaiļošana un kanoe sporta veids Rīgas pilsētā ir apgūstams tikai vienā izglītības iestādē – sporta skolā "Rīdzene". Un Rīgā nav alternatīvas strādāt par treneri citā sporta skolā.
Vērsos pie sava darba devēja Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta ar lūgumu lēmumu pieņemšanu par manu dēlu deleģēt citam sporta skolas darbiniekam. Tas tika akceptēts, un funkcijas tika nodotas direktora vietniecei. Bet finanšu sistēmas aprites jomā tehniski tas netika nodrošināts, kas nozīmēja, ka finanšu dokumentus grāmatvedības uzskaites sistēmā parakstīt var tikai direktora pienākumu izpildītājs un nevis direktora aizvietotājs."
A. Aglenieks arī norādīja, ka viss sporta uzturs un apģērbs pilnā apjomā ticis nodots audzēkņiem, bet atsevišķos gadījumos arī viņu treneriem, kuriem tas pienācies. Savu rīcību viņš skaidroja drīzāk ar neapdomību, kam par pamatu bija tieši vēlme nepieļaut šķietamu interešu konfliktsituāciju veidošanos, ņemot vērā, ka sporta uzturu un apģērbu saņēmušo audzēkņu treneris bija viņa dēls. Un tieši viņa dēla audzēkņiem tajā laikā bijuši visaugstākie sportiskie sasniegumi. Viņi tika iekļauti Latvijas izlasē un startēja Eiropas un pasaules līmeņa sacensībās, izcīnīdami medaļas.
Prokurore Jevgēnija Biļevska, kura šajā kriminālprocesā ir valsts apsūdzības uzturētāja, lūdza tiesu Raivo Aglenieku sodīt ar 20 460 eiro naudas sodu un 330 stundām sabiedriskā darba, bet Aigaru Aglenieku sodīt ar 24 800 eiro naudas sodu un 280 stundām sabiedriskā darba.
Tiesas piespriestais sods ietver tikai sabiedrisko darbu – 420 stundas katram no apsūdzētajiem. Vēl tiesa noteica Rīgas pilsētas pašvaldībai mantiskā kaitējuma kompensāciju – 593,04 eiro. No Raivo Aglenieka par labu Rīgas pilsētas pašvaldībai piedzīti 316,45 eiro, bet no abiem Agleniekiem solidāri – 276,59 eiro. Kā jau minēts – spriedums ir pārsūdzams.
Seko mums 
Tikko pieņemtais budžets Kultūras ministrijas atbildībām prioritārajos pasākumos piešķir 17.51 miljonu eiro. Šie atbalsta pasākumi galvenokārt dzēš nozares ugunsgrēkus, kas bijuši redzami gadiem ilgi.
Medijos ir izskanējuši nopietni, pirmšķietami ticami, publiski apgalvojumi par LU Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes (LU FMOF) pasniedzēja Dmitrija Bočarova nepieņemamām darbībām un seksuālu uzmākšanos attiecībās ar sievietēm, tai skaitā ar nepilngadīgu personu un LU studenti.
Rietumeiropa un arvien vairāk arī Centrāleiropa lielākoties joprojām ir Amerikas protektorāts, un šīs valstis atgādina senos vasaļus, tāpēc pats tuvākais amerikāņu uzdevums ir nodrošināt, lai neviena valsts vai valstu kombinācija neiegūtu spēju izraidīt ASV no Eirāzijas vai pat būtiski samazināt tās izšķirošo šķīrējtiesas lomu.
Jautājums par tuvāko drošo vietu militāra apdraudējuma gadījumā joprojām nav atbildēts kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī. Kad varēs atbildēt uz šo vienkāršo iedzīvotāja jautājumu, kas ir paveikts līdz šim un kas vēl ir darāms? Šis būs ieskats Rīgas līdz šim paveiktajā.
“Atceros tos jocīgos laikus, kad amatpersonas atkāpās sīkumu dēļ. (..) Veselības ministrs Guntis Belēvičs atkāpās tāpēc, ka tika pieķerts ārpusrindas apkalpošanā Onkoloģijas centrā,” piektdien rakstīju savā “Dienas citātā”. Guntis Belēvičs sarunā ar “Neatkarīgo” papildināja redzējumu uz senajiem 2016. gada notikumiem, kuru morālais aspekts šodien kļūst arvien aktuālāks.
Tā sauktais finanšu sistēmas kapitālais remonts joprojām raisa diskusijas kā Latvijā, tā citās valstīs, kurās tas notika, un tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, vai reizēm cēlu mērķu vārdā nav maksāta pārāk dārga cena, bremzēta ekonomikas attīstība, upurēti veiksmīgi strādājoši uzņēmumi, vai nav cietuši cilvēki, kas neko neatļautu nedarīja. Un vai nav bijis arī tā, ka ar "kapitālā remonta" lozungu tika mēģināts sasniegt pavisam citus mērķus, kā arī norakstīt klaju amatpersonu nekompetenci?
Grūti izvērtēt, vai ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (Jaunā vienotība – JV) “skaidrojumi” par viņa lidināšanos ar privātiem lidaparātiem ir nekaunības, augstprātības, melīguma vai prastas muļķības radīti. Varbūt tur ir viss kopā. Taču simptomātiski ir tas, ka iezīmējas plaisa starp JV līdera un valsts prezidenta pozīcijām.
Diskusijās par Stambulas konvenciju (jeb Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu) pazūd būtisks jautājums – kāpēc vispār ir domātas konvencijas, kāda ir to nozīme un kāpēc valstis tām pievienojas? Šajā rakstā pievērsīšos potenciālajiem ieguvumiem no konvencijas, kā arī pretestības iemesliem.
“Biju pārliecināts, ka mūsu ceļi nekad nekrustosies. Bet, re, valsts svētki ir tas, kas tomēr vieno, kaut arī mūsu politiskie uzskati ir pilnīgi pretēji,” saldi smaidot, vienā no 18. novembra pasākumiem mani uzrunāja kāds augsts ierēdnis. Vienojošais elements gan bija tikai reālā, “taustāmā” telpa, kurā atradāmies, bet politiskajā, sociālajā telpā mūs šķīra bezdibenis. Un joprojām šķir. Tas paliek arvien dziļāks un platāks. Ne jau tikai starp mani un konkrēto ierēdni, bet starp tautu un ierēdniecisko valsts aparātu.
Uzskatu, ka par mana tēva Andra Ļubkas (attēlā) slepkavību aizdomās turētās personas un to tuvinieki šobrīd apzināti apmelo manu tēvu nacionālā naida kurināšanā, lai tādējādi novērstu uzmanību no patiesajiem slepkavības iemesliem. Kā arī, apzināti publiski nomelnojot manu tēvu, notiek klajš mēģinājums ietekmēt tiesībsargājošās institūcijas un pat tiesu.
