Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Pēc 1. jūlija olnīcu vēža pacientēm zāļu vairs nebūs?

Mārtiņš Šmits, žurnālists, Rīga, Diseldorfa
05.07.2020.
Komentāri (0)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Atzīstot zināmus panākumus onkoloģijas pacientu ārstēšanas uzlabošanā, nupat gadījusies krietna darvas deva. Olnīcu vēža pacientēm jaunās iedarbīgās zāles vairs nebūs pieejamas – tas ir risks, kas šajās dienās draud sasniegt simt procentu atzīmi. Ārsti onkologi ir visai šokēti, arī onkoloģijas pacientu kopienā tādēļ ir satraukums.

Onkoloģija pēdējo gadu laikā bijusi viena no prioritātēm veselības aprūpes sektorā. Saeimas deputāti pat nesen atjaunoja deputātu grupu tieši onkoloģijas pacientu ārstēšanas atbalstam. Tad kā var notikt tā, ka viena pacientu grupa līdz šim saņēmusi terapiju, bet jaunām pacientēm tā vairs nebūs pieejama? Turklāt runa ir par sievietēm – kuras diemžēl ir diskriminētas mūsu sabiedrībā arī citos aspektos, lai atceramies tikai algu nevienlīdzību.

Vēl pretrunīgāk tas izskatās tāpēc, ka par veselības sektoru atbildīgās partijas “Par” rindās ir vairākas politiķes, kuras sociālo tīklu komunikācijā aktīvi izsakās par dzimumu līdztiesību un vienlīdzību.  Šajā gadījumā vajadzētu ne tikai izteikties, bet rīkoties.

Tieši 1. jūlijs izveidojies par tādu kā robežšķirtni. Runa ir par zālēm olnīcu vēža ārstēšanai. Šobrīd tās izmanto aptuveni 40 pacientes. Medikaments ir fasēts kapsulās, un atkarībā no ārsta norādījumiem tās jādzer vairākas reizes dienā pa vairākām lielām kapsulām. Process nav visai patīkams, bet diemžēl tas ir iedarbīgs medikaments, kas šīm sievietēm palīdz. Šīs zāles olnīcu vēža pacientēm apmaksā valsts.

Jau ilgāku laiku Eiropā ir pieejama jauna šo zāļu versija, tabletēs. Vecā – kapsulās – loģiski zaudē savu nozīmību. Medikaments ir veselības ieguvuma ziņā efektīvāks, tā  dienas deva ir krietni mazāka, lietošana pacientēm ērtāka. Tomēr šīs jaunās paaudzes vēža zāles ir dārgākas. Un šeit sākās problēmas – var rasties iespaids, ka veselības dienests, kas nodarbojas ar medikamentu iegādi vēža pacientiem, jaunās paaudzes zāles  pirkt nemaz nevēlas – ja jau savlaicīgi nav nodrošināta pieejamība zālēm arī turpmāk. Esošajām pacientēm līdz kursa beigām zāļu pietiek, bet jauniem pacientiem medikamentu vairs nebūs.

Šobrīd Saeimā darbojas Vēža pacientu atbalsta grupa, kurā ietilpst 25 deputāti Evitas Zālītes-Grosas vadībā. Uzrunājot deputātus, tapa skaidrs, ka par šo problēmu viņi īsti nav informēti. Evita Zālīte-Grosa skaidro, ka pacientes bez zālēm nepalikšot un ka joprojām notiekot sarunas par zāļu cenu un citiem noteikumiem: "Šobrīd notiek sarunas ar ražotāju un [ Veselības - aut. ] ministrija teica, ka bez zālēm neviens nepaliks. Tas ir tas, ko zinu.”

Jaunās konservatīvās partijas (JKP) deputāte E.Zālīte Grosa – kas tagad ir uzņēmusies zināmu atbildību par onkoloģijas pacientiem - var nezināt visas detaļas, bet ceru, ka mana interese liks viņai sekot šīs problēmas risinājumam un ka nākamajā savā sēdē Onkoloģijas pacientu atbalsta grupa izskatīs arī šo riska situāciju.

Te gan jāpiebilst, ka cena netiek paaugstināta esošajam medikamentam, runa ir par jaunu medikamenta formu, kas ir gandrīz divas reizes efektīvāka par esošo. Turklāt, kā dzirdēju veselības dienestā,  tad, kad tika piegādātas vecās zāles, tās tikušas pārdotas valstij ar lielu atlaidi. Jaunās paaudzes medikaments ir dārgāks, un Nacionālā veselības dienesta eksperti uzskata, ka to pirkums nav "finansiāli efektīvs".

Situācija izklausās dziļi pretrunīga – ja jau atbildīgie ierēdņi uzskata, ka nav “finansiāli izdevīgi”, tad kāpēc šie jaunie medikamenti nav noraidīti? Sarunā ar veselības dienestu jutu, ka ierēdņi saprot, ka medikamenti vajadzīgi, un vēlas, lai tie būtu pieejami pacientiem. Tāpēc noraidīti tie nav – arī minētā JKP deputāte uzzināja, ka “notiek sarunas”. Bet, ja “notiek sarunas”, tad kāpēc nav rezultāta – jo fakts par kapsulu nomaiņu ar tabletēm nav pārsteigums no zilām debesīm un zināms gadu divus vismaz. Nebija laika sagatavoties? It īpaši, ja citās ES dalībvalstīs šī nomaiņas procedūra bijusi, visādi vajadzīgie fakti, un aprēķini tādēļ ir pieejami.

Ja citās ES valstīs šī nomaiņa notikusi un zāles der, tad kāpēc tieši mums Latvijā jābūt pašiem gudrākajiem un mums šīs zāles neder? Visur der, mums ne. Cik laba tādā gadījumā ir lēmumu pieņemšanas ķēde un procedūra, ja pacientu grupai jānonāk zem šāda riska. Šodien olnīcu vēža pacientes, kura grupa rīt, parīt?

Te mēs nonākam pie svarīgākā aspekta, kas izskaidro šo pat dramatisko situāciju - Ministru kabineta apstiprinātajā Onkoloģijas plānā bija solīts trīs gadu laikā investēt aptuveni 43 miljonus eiro tieši onkoloģijas pacientu ārstēšanā, jaunās iedarbīgās zālēs, bet rezultātā valdība šo savu lēmumu pildījusi par trešdaļu  -  trīs gadu laikā piešķirti vien aptuveni 13 miljonu. Vai var gaidīt no ierēdņiem “brīnumus”, ja valsts naudu neiedod tik, cik ir solīts un cik nepieciešams? Viņi cenšas palīdzēt, spiež piegādātājus samazināt cenu,  bet zināma izmisuma elpa viņu komentāros bija.

Šeit apzināti mazliet varbūt saasinu, bet jāatzīst, ka situācija tomēr nav triviāla un tāda nenotiek katru dienu.

Pieļauju, ka ticami ir tas, ka politiķi nemaz nav informēti par šo riska problēmu. Tā spriežu no tām atbildēm, ko saņēmu, tai skaitā arī no deputāta Ilmāra Dūrīša kunga, kurš ir parlamentārais sekretārs Veselības ministrijā.

Šādu praksi mēs – žurnālisti, pacienti, sabiedrība, vēlētāji – nedrīkstētu pieļaut. Lēmumu par ārstu algām pieņem, bet nepilda. Lēmumu par papildu naudu zālēm onkoloģijas pacientiem pieņem, bet nepilda.

Un tas ir laikā, kad pat Eiropas parlaments ir pašā augstākajā līmenī pacēlis tēmu par onkoloģijas pacientu atbilstošu ārstēšanu. Arī šeit ir viena tāda kā pikanta detaļa – šajā Eiropas parlamenta onkoloģijas atbalsta grupā darbojas arī Latvijas eirodeputāts, profesors Ivars Ījabs, kurš arī ir no tās pašas jau minētās partijas “Attīstībai/Par”. Arī Ījaba kungs tagad var aktīvi iejaukties, kamēr gala lēmumi vēl nav pieņemti.

Šajā stāstā – pašā noslēgumā – jāpiemin zināma pozitīva un iedrošinoša nots – kā medus karote darvas mucā. Tā ir par pacientu aktīvu rīcību, iestājoties par savām tiesībām saņemt adekvātu mūsdienīgu ārstēšanu. Es prasīju viedokli ne tikai amatpersonām, bet arī Irinai Janumai no biedrības “Vita”, kas ir pazīstama kā onkoloģijas pacientu tiesību cīnītāja. Vēlos tieši šādu apzīmējumu arī  lietot – cīnītāja. To jutu no Irinas atbildēm man.

Viņa gan pati vērsās Veselības ministrijā un Nacionālajā veselības dienestā un sniedza man atbildi, ka lēmuma vēl neesot un pacienti nepalikšot bez medikamentiem, gan izteica uzmundrinošus vārdus un novēlējumu mums visiem – jo mēs visi kādā brīdī esam pacienti – nepadoties, turpināt cīnīties par labāku ārstēšanu tā, kā tas civilizētā Eiropas valstī būtu pieņemams. Kopā ar onkoloģijas pacientiem gaidīsim tiešām gala lēmumu.a

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Kņada

FotoKatrs no mums kaut reizi ir mēģinājis sākt jaunu un skaistu dzīvi. Dažam pietika ar vienu mēģinājumu, cits to darīja vairākkārt, bet vēl kāds to dara, tas ir, mēģina nepārtraukti.
Lasīt visu...

8

Aicinām Baltkrievijas Valsts prezidentu nekavējoties darīt visu ko tādu, ko viņš noteikti nedarīs

FotoMēs, Lietuvas, Polijas, Latvijas un Igaunijas prezidenti kā Baltkrievijas kaimiņi un kā NATO un ES dalībvalstis vēlamies, lai Baltkrievija būtu stabila, demokrātiska, neatkarīga un pārtikusi valsts. Tādēļ mēs aicinām Baltkrievijas Valsts prezidentu:
Lasīt visu...

21

Provinces pensionāra vēstule pakaļpalicējiem Rīgā

FotoMierīga varas maiņa, bez skandāla un klopes, saskaņā ar brīvu vēlēšanu rezultātiem jau izsenis tiek dēvēta par demokrātijas svētkiem. Šāds prieka brīdis gaida rīdziniekus jau pēc dažām nedēļām. Par Rīgas iepriekšējās politstruktūras sabrukumu vairs nešaubās neviens, un tagad vēlētāju rokās būs sastutēt jaunu. Ne nu gluži pašiem, bet caur vēlētiem priekšstāvjiem.
Lasīt visu...

21

Kam ir izdevīgi popularizēt tautu izšķīšanu "kausējamā katlā"

FotoTautas brīvība ir atkarīga no nacionālās identitātes spēka. Identitāte ir vērtību sistēma. No vērtībām izriet griba un rīcība - nepakļauties apspiestībai, cīnīties, upurēties.
Lasīt visu...

15

Aizbraukt uz vietu ar skaistu skatu un izslāpušām acīm divatā skatīties uz klienta alkohola pudeli...

FotoPēc Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) statistikas 2019. gadā vadītāji alkohola reibumā izraisīja 173 ceļu satiksmes negadījumus (CSNg) ar cietušajiem, 14 CSNg ar bojā gājušajiem un 232 CSNg ar ievainotajiem. Pēc Eiropas Komisijas statistikas 2018. gadā Latvija pēc ceļu satiksmes negadījumos bojā gājušo skaita bija trešā valsts ES pēc Rumānijas un Bulgārijas.
Lasīt visu...

3

Lai novērstu uzmanību no izgāšanāsa ar kadastrālajām vērtībām, esam uzmeistarojuši slepenu projektu par jaunu tiesiskuma darba grupu

FotoPiektdien, 7. augustā, Tieslietu ministrija ir iesniegusi izskatīšanai Ministru kabineta sēdē ziņojuma projektu, kas paredz izveidot darba grupu ar valsts tiesisko drošību saistīto problēmjautājumu risināšanai.
Lasīt visu...

18

Neuzskatām par iespējamu piedalīties priekšvēlēšanu aģitācijas pasākumos, kas tiek organizēti svešā valodā

FotoEsam aicināti piedalīties priekšvēlēšanu aģitācijas raidījumos, ko organizē Latvijas sabiedriskie mediji, kas cita starpā iekļauj arī raidījumus, kas notiek svešvalodā, konkrēti - krieviski.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Izliksimies, ka esam norūpējušies: valsts prezidenta Egila Levita paziņojums par vēlēšanām Baltkrievijā

Latvija kā Baltkrievijas kaimiņvalsts pilnībā atbalsta baltkrievu tautas dziļo vēlmi dzīvot savā neatkarīgā, brīvā,...

Foto

Par dzīves mērķiem un jēgu

Kas mēs esam? Kāds ir mūsu dzīves mērķis? Kāda ir jēga cilvēces pastāvēšanai? Atbilstoši savām zināšanām un prāta spējām mēs meklējam...

Foto

Pamēģiniet mums noticēt, ka vislielākajā luterāņu draudzē viss ir gandrīz kārtībā

Rīgas Lutera draudze kategoriski noraida medijos izskanējušās interpretācijas par draudzes ilggadējo mācītāju Kaspara Simanoviča...

Foto

Par ko balsot vēlēšanās?

Vatikāna II koncils par katoļu aktīvu līdzdalību politiskajā un sabiedriskajā dzīvē uzsver, ka "visiem pilsoņiem ir jāatceras savas tiesības un reizē pienākums...

Foto

Neizvērtēta un nepamatota kadastrālo vērtību aprēķināšanas reforma ir kaitniecība

Latvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācija uzskata, ka globālās krīzes apstākļos (Covid pandēmijas laikā) finansiāli tiek ietekmēts ikviens...

Foto

Ceram, ka valdība un koalīcija pieņems pareizo lēmumu un atdos mums visu, ko pieprasām

Esam gandarīti par to, ka Amerikas Savienoto Valstu valdība joprojām pievērš uzmanību...

Foto

Kadastrālās vērtības ir “jāiesaldē”

Latvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācija LANĪDA aicina “iesaldēt” šā brīža kadastrālās vērtības, lai novērstu negatīvās sekas, kas prognozēto kadastrālo vērtību pieņemšanas gadījumā...

Foto

Pa iznīcības ceļu…

Kāds gudrais reiz uzdevis jautājumu: „Viens mats — vai tas ir daudz, vai maz?” Un pēc tam pats atbildējis: „Ja uz galvas, tad...

Foto

Dabas aizsardzības pārvaldes reforma: ieguvumus nesaskatām, zaudējumi acīmredzami

Vides konsultatīvā padome (VKP), kas apvieno divdesmit nozīmīgākās nevalstiskās vides organizācijas Latvijā, iebilst pret VARAM virzīto Dabas aizsardzības...

Foto

Striķim pietiek, ēšanai nepietiek: Latvijā diemžēl parasti praktizē lāpīšanu ar ielāpiem, kas mazāki par caurumu

Pārsvarā Latvijas sabiedrība ir vai tiek grūsta procentu gūstā. Ja ienākumi...

Foto

Izstrādātie tiešmaksājumu nosacījumi vairāk līdzinās "naudas apgūšanai"

Publiskajā telpā izskanējušie tiešmaksājumu aprēķini nav korekti, tiešmaksājumu sadaļā visvairāk cietīs mazie un vidējie lauksaimnieki, turklāt Zemkopības ministrijas (ZM)...

Foto

Ko lai dara, ja man gribas sev paturēt pusi no grāmatu vākos ielikto apķēzošo sacerējumu pārdošanas cenas?

Jau labu laiku lauzu galvu par grāmatu vākos ielikto...

Foto

Pakļautās Latvijas priekšniekdiletanti infekciozos laikos

Pirms ir sākta ordeņu dalīšana "Par uzvaru pār Covid-19", ir vērts ar vēsu prātu novērtēt pakļautās Latvijas iestāžu un personāliju darbību...

Foto

Kā mēs tērēsim daudzās naudas

Vairāk nekā 10 miljardi eiro jeb gandrīz viens Latvijas gada budžets – tik daudz Eiropas naudas mums līdz 2027. gadam paredz...

Foto

Es apliecinu savu interesi iesaistīties dialogā ar likumdevēju Saeimas organizētā konferencē vai seminārā - tas mums noteikti dos daudz laba

Daru zināmu, ka 2020. gada 2....

Foto

Esam izlēmuši koncentrēties uz ražošanu Latvijā – un tam ir savi iemesli

Šobrīd ir pienācis laiks, kad AS „Agrolats Holding” grupa, kurā ietilpst arī tādi pazīstami...

Foto

liel un jaun koncertzāl, pa kuras celšn jūs tur kašķe, taisn pirms gad tik atklāt uz Lielo laukum iekš Ventspil

Mēs, kas dzīvo iekš sav ķizgal...

Foto

Nav atbalstāms MK rīkojuma nosacījums par Pasaules tirdzniecības centra ēkas demontāžu

Latvijas Arhitektu savienības (LAS) Padomes locekļi, apspriežot Ministru kabineta rīkojumu Nr. 341 no 18.06.2020. par...

Foto

Eiropas Komisija vērtēs Latvijas ārkārtas stāvokļa atbilstību cilvēktiesībām

Šā gada pavasaris ar Covid 19 un no tā izrietošajām sekām izsita no līdzsvara daudzus. Tiek lauzti šķēpi,...

Foto

Vadzis

Kā saprast teicienu un pat apgalvojumu – «Kad vadzis ir pilns, tas lūzt»? Vai tā, ka ir nepieciešamas pārmaiņas, ka/ja turpmāk neizdosies noturēt paklausībā, ka...

Foto

Tagad mums ir slikti ceļi, bet daudz ierēdņu, kuri balso par to, lai nekas nemainītos

Divas lietas. Arī it kā nesaistītas, bet par to pašu. Attīstības Par kabatas...

Foto

Meklējam viedu taktiku ēnu ekonomikas līmeņa mazināšanai

Pagājušais – 2019. gads iestādei bija nopietns pagrieziena punkts, kad tika izstrādāta jauna Valsts ieņēmumu dienesta (VID) attīstības stratēģija...

Foto

Sauksim lietas īstajos vārdos

Kas katram no jums ir tas mīļākais un dārgākais? Protams, vispirms tā ir paša personīgā āda. Pēc tam bērni, sieva, ģimene. “Progresīvākajiem”...

Foto

Kremļa vēstniecība nāk palīgā: noderīgie idioti cieš zaudējumus „Piebaltijas” infokara frontē

Latvija ir uzsākusi sparīgu cīņu pret  Kremļa izplatīto dezinformāciju. Par drošību un  veselīgu mediju vidi atbildīgās...

Foto

Kam ir izdevīga ārkārtas situācija jeb kā tiek radītas dzīres mēra laikā?

Saeimas pēdējā ārkārtas sēdē 9. jūlijā, tika izskatīti pieprasījumi par konkrētiem faktiem saistībā ar...

Foto

Mēs dzīvojam melu sistēmā

Es Jums pastāstīšu, kā veido melu ziņas. Melu sistēmu. Tikai ar dažiem piemēriem. Kaut to ir daudz....

Foto

Pareizu ceļu ejam, biedri Svece

Atbalsta vēstule pasaules progresa vēsmu nesējiem, nenogurdināmiem cīnītājiem pret verdzības laiku mantojumu, rasismu un citiem -ismiem....

Foto

Par ko Covid piemaksas Ieslodzījuma vietu pārvaldē?

Izlasīju internetā: "Fiskālās disciplīnas padome: valsts atbalsts Covid-19 pēckrīzes pasākumiem lielākoties ticis valsts sektoram un uzņēmumiem.”...

Foto

Vai Ļeņina ielā 59 (blakus Stūra mājai) dzīvoja čekisti?

Es te veicu nelielu izpēti. Iepriekš publicēju aicinājumu atsaukties zinošus cilvēkus, kas varētu paskaidrot, vai Ļeņina ielā...

Foto

Pēdējais laiks mēģināt iegūt politisko kapitālu no prettiesiskā nekustamā īpašuma nodokļa tēmas

Līdzšinējā nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) piemērošanas kārtība ir jāreformē, un jāievieš neapliekamais minimums primārajam...

Foto

Dievapziņa - strīdēties vai mēģināt saprast?

Katram no mums ir sava patiesība jeb pasaules uzskats, ko esam izveidojuši no lasītā, redzētā, dzirdētā, skolā iemācītā un pašu...

Foto

Uz politiskā feļetona tiesībām: pašpasludinātā virsvadoņa dekrēti par Teikas apkaimi

Es, Viedais Manels, turot roku uz Latvju nerātnajām dainām, pasludinu sevi par Teikas virsvadoni un zvēru...

Foto

Tālmācību nepieņemamības pamatojums

Tālmācību (attālinātās “online” izglītības) nepieņemamības pamatojums jeb krievu neoliberālis prognozē klātienes izglītības elitarizāciju un apgalvo, ka līderiem nav jābūt pārāk daudz un tāpēc...

Foto

Nekustamā īpašuma astrālās vērtēšanas līkloči

Šobrīd Latvijā nekustamo īpašumu kadastrāli vērtē atsevišķi – ēkas/būves un zemi, kas ir pretrunā ar pasaulē pārsvarā pieņemto praksi un Latvijas...

Foto

Latvijas Nacionālā bibliotēka aicina Valsts prezidentu kļūt par pirmās latviski izdotās grāmatas piecsimtgades notikumu patronu

Valsts prezidents Egils Levits ar dzīvesbiedri Andru Leviti šodien apmeklēja Latvijas...

Foto

Ja ir TĀDS “tautu tēvs”, tad labāk tautai dzīvot kā bārenei

Pasaulē ir un ir bijuši vairāki “tautas tēvi”. Tiesa, šāda iezīme ir tikai totalitārajiem režīmiem....

Foto

Pārdomas pēc grāmatas "Viltvārdis" izlasīšanas

Vispār jau cilvēcīgi Levitu var saprast, nedaudz pat izjūtu līdzjūtību. Kādas dzimtas piedzīvotās epizodes, iespējams, gadu gaitā radu daudzreiz pārstāstītas un...

Foto

Ko gada laikā paveicis nācijas tēvs un visas tautas prezidents

Valsts prezidenta Egila Levita prezidentūras pirmā gada (2019. gada 8. jūlijs–2020. gada 6. jūlijs) kopsavilkums....

Foto

VID pieeja veicina to, ka uzņēmējs ir gatavs pat atsaukties noziedznieku aicinājumiem sadarboties

Valsts ieņēmumu dienestam (VID) ir būtiska loma valsts budžeta ieņēmumu veidošanā. Tomēr visbūtiskākā...

Foto

Toreiz un tagad jeb Mīti un patiesība par dzīvi Latvijā padomju laikā

Vien reta tēma tiek apspriesta tik emocionāli, bet bieži vien – pat agresīvi, kā...

Foto

Totalitāro žurku cīņa par varu: kurš kuru iznerros

Pašsaprotams, ka sabiedrotos (draugus) aicina ciemos kā ikdienā, tā arī svētku dienās. Īpaši jau svētku dienās. Nav šaubu,...

Foto

Ja tas, ko raksta grāmatā „Viltvārdis”, ir taisnība, tad Nācijas tēvam ir jāatkāpjas

1. Ja viss tas, ko grāmatā Viltvārdis, raksta Lato Lapsa, ir taisnība, tad Nācijas...

Foto

Ko apliecina pieminekļa zīme

Mantojums ir visapkārt, tas, paaudžu paaudzēm uzkrāts, veido mūsu šodienu – kā fons un vērtību radītājs. Tas, ko redzam, paliek mūsos, tāpēc...

Foto

Tagad es piesaku valsts digitalizācijas reformu

Ministru kabinetā (MK) apstiprināts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotais informatīvais ziņojumus "Par valsts pārvaldes informācijas sistēmu arhitektūras...

Foto

Manas pārdomas par Latvijas himnu

Mūsu valsts himnā centrālais jēdziens ir Latvija. Toreiz, kad himna radās, priekšstats par Latviju bija jauns. Latvija kā vienota zeme –...