Pēc "airBaltic" obligāciju izgāšanās Māris Simanovičs izvairīgi atbild uz investoru jautājumiem par riskiem, ieguldot "Eco Baltia" obligācijās
Kristīne Stalidzāne25.10.2023.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Vides apsaimniekošanas un atkritumu pārstrādes uzņēmumu grupa AS Eco Baltia šonedēļ uzsāk savu otro nenodrošināto obligāciju emisiju vērtībā līdz desmit miljoniem eiro ar fiksēto gada procentu likmi 9%. Par godu šim notikumam un, lai iepazīstinātu investorus ar šo piedāvājumu, tika rīkots īpašs seminārs, kurā uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs lielīja un slavēja, kā uzņēmums tapis, kā attīstījies, cik veiksmīgs, cik atbildīgs, cik skaisti ir finanšu rādītāji utt. Tiesa, prezentācijā Māris Simanovičs ne vārda neminēja, ka investoriem būtu jebkādi riski, veicot ieguldījumu šajās obligācijās.
Tā kā pasākuma dalībniekiem tika dota iespēja uzdot jautājumus, neizpalika arī jautājumi par potenciālajiem riskiem. Taču Māris Simanovičs pat nepacentās ar pamatojumiem un skaidrojumiem kliedēt investoru bažas par riskiem, uz kuriem ar saviem jautājumiem norādīja investori. Pat trakāk – viņš vispār uz jautājumiem atbildēja visai nekonkrēti, izvairīgi un ar tādu attieksmi, it kā investori būtu pajautājuši kaut ko pavisam muļķīgu, nepamatotu un nesaistītu ar grandiozo pasākumu, kad uzņēmums, kuram reāli bankas vairs nav gatavas aizdot un kurš pat bija nonācis tik tālu, ka banka ilgtermiņa aizdevumu pārveidoja par īstermiņa saistībā ar pārāk augstiem riskiem un kompānijas finanšu rādītāju pasliktināšanos, ir atvēzējies no investoriem dabūt desmit miljonus eiro, lai tos izlietotu…. Jā, nu kādiem mērķiem tad? Tas no prezentācijas tā arī netop skaidrs.
Turklāt šī nav pirmā reize, kad Māra Simanoviča vadītais Eco Baltia liedz svarīgu informāciju investoriem. Jau vasaras beigās, kad Eco Baltia bija pienākums publicēt auditētu pusgada pārskatu līdz 31.augustam, gandrīz veselu mēnesi investori bija spiesti dzīvot neziņā, kā tad klājas viņu ieguldījumiem un kā ar tiem tiek operēts, jo pusgada pārskats tika publicēts tikai 29.septembrī.
Jāatgādina, ka AS Eco Baltia pirmo obligāciju emisiju veica šā gada februārī. Tātad nepilnu pusgadu vēlāk uzņēmumam jau atkal vajag papildu naudu no ieguldītājiem.
Investorus vispirmām kārtām interesēja, kas tad ir noticis ar iepriekš no obligācijām iegūto naudu. Investoriem nebija palicis nepamanīts, ka līdz ar obligāciju emisijas ieņēmumu astoņu miljonu eiro apmērā nonākšanu uzņēmumu kontos akcionāriem uzreiz tika izmaksātas dividendes akurāt astoņu miljonu eiro apmērā. Sakritība? Un kādēļ tad esošie akcionāri nebija gatavi uzņēmuma peļņu ieguldīt attīstībā, bet gan pieprasīja saņemt tos dividendēs? Vai tik gadījumā nebija tā, ka tieši piesaistītā nauda tad arī tika izmaksāta dividendēs?
Tieši šādu jautājumu uzdeva investori, skaidri un gaiši jautājot - kāds bija pamatojums šādam naudas izlietojumam? Vai sagaidāms, ka arī no jaunās obligāciju emisijas saņemtie ienākumi tiks izmaksāti akcionāriem?
Māris Simanovičs gan mēģināja noraidīt investoru bažas, paziņojot, ka dividendes tika izmaksātas vēl pirms iepriekšējā obligāciju laidiena. Līdz ar to tur neesot, ko komentēt. Tad sekoja skaidrojums par to, kā pirmajā obligāciju emisijā iegūtie līdzekļi izlietoti kapacitātes stiprināšanai. Ieņēmumi no iepriekšējām emisijām esot izmantoti, lai paplašinātu jauno rūpnīcu Olainē, kāpinot jaudu, jo aprīkojums maksā ap desmit miljoniem eiro. Turklāt vēl 35 miljonus vajadzēšot apkārtnes labiekārtošanai (tas jau nekas, ka šos 35 miljonus eiro ieguldīs SIA Piche kā objekta attīstītājs). “Tātad es nepiekrītu, ka mēs izmantojām naudu no emisijām, lai izmaksātu dividendes. Sakarā ar otru jautājuma pusi - nav plāns izmaksāt dividendes, tā nauda tiks izmantota mūsu izaugsmei un pašreizējam biznesam un projektiem. Mēs nesen esam parakstījuši projektu un ceram to noslēgt līdz gada beigām,” investoriem sacīja Māris Simanovičs.
Pārliecināja taču, vai ne?
Tāpat investorus interesēja interesantās kompānijas transformācijas iepriekšējos gados. “2021. gada sākumā uzņēmums veica ļoti dīvainas korporatīvās pārvērtības. Mātes uzņēmums AS Eco Baltia tika pievienots meitas uzņēmumam SIA Eco Baltia grupa, tad meitas uzņēmums mainīja statusu no SIA uz AS un mainīja nosaukumu no Eco Baltia grupa uz Eco Baltia. Visu pārvērtību rezultātā it kā ir izzudusi viena AS Eco Baltia un uzradusies jauna AS Eco Baltia. Šādas pārvērtības liekas ārkārtīgi mulsinošas jau pašas par sevi, bet, ņemot vērā tiesvedību Kiprā, tajās var saskatīt mēģinājumu slēpt noziedzīgi iegūtu līdzekļu izcelsmi. Vai šie jautājumi nebija jāatspoguļo prospekta risku sadaļā?”
“Es domāju, ka tā ir diezgan normāla kompānijas restrukturizācija, nav nekādu nodomu, kā jūs minējāt, tas ir normāls process kā jebkurā uzņēmumā, lai palielinātu ieņēmumus un eiro transakcijas,” uz izvērsto jautājumu sekoja vairāk nekā kodolīga Māra Simanoviča atbilde.
Viss kļuva skaidrs? Nē? Nu, bet investējiet desmit miljonus! Mēs AS pārtaisīsim par SIA un tad pievienosim AS un tad atkal uz SIA, un beigās jūs, investor, pat nesapratīsiet, kur tad ieguldījāt un kur tad vērsties pēc tik garantētajiem 9% gadā.
Investoriem nebija palicis nepamanīts arī kāds tiesas process, kurā ir ierauta AS Eco Baltia. “Limasolas pilsētas tiesā norit process par to, ka Māris Simanovičs un viņam piederošie uzņēmumi ir ieguvuši Eco Baltia akcijas, par tām nesamaksājot, vienkāršiem vārdiem sakot, Māris Simanovičs ir tās nozadzis iepriekšējiem īpašniekiem. Vai riski, kas uzņēmumam varētu rasties no šīs tiesvedības, nebūtu jāatspoguļo prospekta risku sadaļā?” interesējās investori.
Nu arī uz šo jautājumu Māris Simanovičs faktiski nesniedza atbildi: “Es varu tikai komentēt to, ka akciju sadalījums bija parakstīts starp visiem akcionāriem, visi dokumenti par šo jautājumu par šīm transakcijām tika nodoti Kipras tiesai. Šis nekādā veidā neietekmē Eco Baltia tagad un ne arī nākotnē.” Nu ja, kā gan tas, ka jums, Māri Simanovič, atņems akcijas un atdos tās īstajam īpašniekam, varētu ietekmēt uzņēmumu!?
Ņemot vērā, ka uz iepriekšējiem jautājumiem atbildes tā arī īsti netika sniegtas, būtu labi saņemt atbildes arī uz šiem:
- Eco Baltia jau veica vienu obligāciju emisiju 2023. gadā februārī, tagad tiek veikta nākamā emisija. Vai šīs divas laika ziņā tik tuvās emisijas ir ar kādu īpašu stratēģisku mērķi? Kāpēc izaugsmei nepieciešamos resursus nevarēja piesaistīt jau pirmās emisijas ietvaros? Vai šāda prakse – reizi pusgadā meklēt papildus līdzekļus no obligacionāriem – turpināsies arī nākamajos gados?
- Likums paredz, ka pusgada auditēts pārskats uzņēmumam bija jāpublicē ne vēlāk kā divus mēnešus pēc pirmā pusgada, tas ir, 31. augustā. Finanšu pārskats Eco Baltia mājas lapā tika publicēts tikai 29. septembrī https://view.news.eu.nasdaq.com/view?id=bedf833b2140d6a97a71570230cc17d76&lang=lv&src=listed.
Kā skaidrojat likuma pārkāpšanu, vairāk nekā mēnesi kavējot pusgada pārskata iesniegšanu? Vai šādu praksi – nevīžību attiecībā uz biržas dalībnieka pienākumiem - uzņēmums nolēmis pielietot arī turpmāk?
- Piedāvājuma dokumenta 30. lapā minēts, ka, salīdzinot uzņēmuma rādītājus 2021. un 2022. gadā, tā apgrozījums ir gandrīz dubultojies - 210 miljoni pret 120 miljoniem, bet peļņa ir pat samazinājusies - 9,3 miljoni pret 8,3 miljoniem. Lūdzu skaidrojumu! https://ecobaltia.lv/wp-content/uploads/2023/10/Eco-Baltia-Offering-Document-EUR-10M-Notes-due-2026.pdf
- Ja novērojama šāda attīstības tendence - pērkot jaunus uzņēmumus audzēt apgrozījumu un vienlaicīgi zaudēt pelnītspēju, kā investoriem pamatosiet nepieciešamību veikt vēl jaunus uzņēmumu iegādes darījumus?
- Kā notiek līdz šim iegādāto uzņēmumu integrācija koncernā? Vai ir materiāla rakstura aplēses par, piemēram, UAB Ecoservice un SIA Eco Baltia vide sadarbības sinerģijām? Lūdzu raksturot!
- Uzņēmums ir paziņojis, ka ir investējis 10 miljonus eiro PET Baltijas jaunajā ražošanas cehā Olainē, vēl 35 miljonus šajā projektā ir investējis SIA PICHE. https://view.news.eu.nasdaq.com/view?id=b283a990fcd941cb8e718db7eeae65ba7&lang=lv&src=listed.
Cik lieli būs pārcelšanās izdevumi, PET Baltija pārvietojot no Jelgavas uz Olaini, tai skaitā ražošanas apturēšanas un uzsākšanas izdevumi? Kādi būs sadarbības noteikumi ar SIA PICHE? Vai saistības īrēt rūpnīcu no SIA PICHE tiks atspoguļotas bilancē? Cik tās būs lielas, cik būtiski ietekmēs koncerna bilanci, kurā saistību apjoms pēdējo trīs gadu laikā jau tā ir pieaudzis gandrīz piecas reizes - no 26 miljoniem 2020. gadā līdz 120 miljoniem 2022. gadā? https://ecobaltia.lv/wp-content/uploads/2023/10/Eco-Baltia-Offering-Document-EUR-10M-Notes-due-2026.pdf 31. lpp.
- Uzņēmums Nordic Plast, kas darbojās Olainē, ir vairākkārt brīdināts un sodīts par nepietiekoši attīrītu notekūdeņu iepludināšanu pilsētas kanalizācijas sistēmā? Vai koncerna vadībai tas ir zināms? Kā paredzēts risināt šo situāciju turpmāk?
- Žurnālista Olafa Zvejnieka analīze parādīja, ka atkritumu izvešana Rīgā iedzīvotājiem ir apmēram divas reizes dārgāka nekā Tallinā un Viļņā. Par šo situāciju ir izrādījusi satraukumu Rīgas domes jaunā koalīcija, cik zināms, pašlaik norit izmeklēšana par iespējamu karteļa vienošanos starp Eco Baltia vide, CleanR un Getliņi Eko un koruptīvām darbībām šajā sakarā. Vai uzņēmuma vadībai tas ir zināms? Vai obligāciju emisijas prospektā nebija jāatspoguļo iespējamie riski, kas iestātos, ja izmeklējošo iestāžu aizdomas izrādītos pamatotas?
- No prezentācijas file:///C:/Users/user/Downloads/Eco%20Baltia%20Group%20Financial%20statement_LV_6M_2023.pdf 13. un 14. lappusē atspoguļotajiem skaitļiem izriet, ka uzņēmuma kontos ir aptuveni astoņi miljoni eiro. Ar konsolidēto apgrozījumu – 112 miljoni pusgadā tas nozīmē, ka likviditāte ir mazāka nekā divu nedēļu ieņēmumi. Vai uzņēmuma vadībai šāda likviditātes situācija liekas normāla? Vai nebūtu bijis pareizāk nevis izmaksāt 8 miljonus dividendēs, bet saglabāt vismaz apmierinošu uzņēmuma likviditāti?
Seko mums 
Jautājums par tuvāko drošo vietu militāra apdraudējuma gadījumā joprojām nav atbildēts kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī. Kad varēs atbildēt uz šo vienkāršo iedzīvotāja jautājumu, kas ir paveikts līdz šim un kas vēl ir darāms? Šis būs ieskats Rīgas līdz šim paveiktajā.
“Atceros tos jocīgos laikus, kad amatpersonas atkāpās sīkumu dēļ. (..) Veselības ministrs Guntis Belēvičs atkāpās tāpēc, ka tika pieķerts ārpusrindas apkalpošanā Onkoloģijas centrā,” piektdien rakstīju savā “Dienas citātā”. Guntis Belēvičs sarunā ar “Neatkarīgo” papildināja redzējumu uz senajiem 2016. gada notikumiem, kuru morālais aspekts šodien kļūst arvien aktuālāks.
Tā sauktais finanšu sistēmas kapitālais remonts joprojām raisa diskusijas kā Latvijā, tā citās valstīs, kurās tas notika, un tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, vai reizēm cēlu mērķu vārdā nav maksāta pārāk dārga cena, bremzēta ekonomikas attīstība, upurēti veiksmīgi strādājoši uzņēmumi, vai nav cietuši cilvēki, kas neko neatļautu nedarīja. Un vai nav bijis arī tā, ka ar "kapitālā remonta" lozungu tika mēģināts sasniegt pavisam citus mērķus, kā arī norakstīt klaju amatpersonu nekompetenci?
Grūti izvērtēt, vai ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (Jaunā vienotība – JV) “skaidrojumi” par viņa lidināšanos ar privātiem lidaparātiem ir nekaunības, augstprātības, melīguma vai prastas muļķības radīti. Varbūt tur ir viss kopā. Taču simptomātiski ir tas, ka iezīmējas plaisa starp JV līdera un valsts prezidenta pozīcijām.
Diskusijās par Stambulas konvenciju (jeb Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu) pazūd būtisks jautājums – kāpēc vispār ir domātas konvencijas, kāda ir to nozīme un kāpēc valstis tām pievienojas? Šajā rakstā pievērsīšos potenciālajiem ieguvumiem no konvencijas, kā arī pretestības iemesliem.
“Biju pārliecināts, ka mūsu ceļi nekad nekrustosies. Bet, re, valsts svētki ir tas, kas tomēr vieno, kaut arī mūsu politiskie uzskati ir pilnīgi pretēji,” saldi smaidot, vienā no 18. novembra pasākumiem mani uzrunāja kāds augsts ierēdnis. Vienojošais elements gan bija tikai reālā, “taustāmā” telpa, kurā atradāmies, bet politiskajā, sociālajā telpā mūs šķīra bezdibenis. Un joprojām šķir. Tas paliek arvien dziļāks un platāks. Ne jau tikai starp mani un konkrēto ierēdni, bet starp tautu un ierēdniecisko valsts aparātu.
Uzskatu, ka par mana tēva Andra Ļubkas (attēlā) slepkavību aizdomās turētās personas un to tuvinieki šobrīd apzināti apmelo manu tēvu nacionālā naida kurināšanā, lai tādējādi novērstu uzmanību no patiesajiem slepkavības iemesliem. Kā arī, apzināti publiski nomelnojot manu tēvu, notiek klajš mēģinājums ietekmēt tiesībsargājošās institūcijas un pat tiesu.
