Iesaki rakstu: 
Nedaudz sāk atklāties finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas vērienīgās nodokļu reformu priekškars, kas paver skaidrāku to ainu, kuru pirmā visnotaļ jaukā prezentācija sevī neietvēra. Kā izrādās, plānots atcelt samazinātās PVN likmes - šobrīd konkrēti tūrisma pakalpojumiem un zālēm. Bet rindā kā priekšlikums ir likvidēt šādu pazemināto PVN likmi kā tādu.
Tāpat plānots celt visa veida akcīzes nodokļus, tai skaitā degvielai, kā arī pārtraukt attaisnoto IIN izdevumu atmaksu 25% apmērā no veselības, izglītības izdevumiem. Ir vēl virkne citu ideju, kā paņemt no iedzīvotājiem naudu un likvidēt dažādus atvieglojumus, lai izdotos gadsimta reforma un pašvaldības dabūtu savu pīrāga gabalu, par kuru maksāsim mēs visi.
Saistībā ar veselības aprūpi aptaujas skaidri rāda, ka pacienti lielākoties nevēršas pie ārsta un nesaņem nepieciešamo ārstēšanu tieši augsto izmaksu dēļ. Gandrīz puse iedzīvotāju nevar atļauties sev visas nepieciešamās zāles.
FM laikam to nemaz nav pamanījusi, bet veselības ministre Anda Čakša par šādu situāciju baidās ko teikt un iebilst FM, jo ir cieši iekrampējusies budžeta deficīta 130 miljonos eiro, kurus vēlas un cer saņemt savas ministrijas "caurumu lāpīšanai" ar "liešanu tukšā mucā", ko skaisti nodēvēja par tā saucamajām "veselības reformām"...
Taču Čakša laikam nesaprot, ka, ceļot PVN zālēm, tas gan sadārdzinās kompensējamo medikamentu sarakstu vismaz par 20 miljoniem eiro, gan palielinās izdevumus ārstniecības iestādēm un, protams, pašiem pacientiem. Pieaugot akcīzei degvielai, pieaugs dažādu saimniecisko pakalpojumu cenas, kurus arī izmanto ārstniecības un VM pakļautībā esošās iestādes. Pieaugot minimālajai algai, arī tur būs virkne darbinieku, kam vajadzēs tās pacelt, - un ne tikai mediķi.
Tā nu visi cerētie 130 miljoni izšķīdīs jaunajā nodokļu reformā bez jebkāda lietderīga pienesuma veselības aprūpei (faktiski tāpat kā līdz šim), taču valdība būs mūžīgos draugos ar uzņēmējiem, kas ir stāvā sajūsmā par gaidāmajiem ziedu (peļņas) laikiem.
Kā ziņo Valsts zāļu aģentūra, pērn zāļu lieltirgotavas realizējušas preces Latvijā un ārvalstīs par kopējo summu - 799,24 miljoniem eiro bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN). Salīdzinot ar iepriekšējo gadu - pieaugums par 10%. Taču netiek sniegta informācija par pārdoto medikamentu apjomu, vai arī tas ir palielinājies, nav arī segmentu analīzes.
Nav noslēpums, ka Latvijā ir dārgākās zāles Baltijā, salīdzinot ar Poliju, cenas ir 1,5-2 reizes augstākas. Latvijā ražotus medikamentus Krievijā var nopirkt 5-7 reizes lētāk, dažus pat 15 reizes lētāk. Periodiski par šo zāļu cenu jautājumu runā sabiedriskie mediji, satraucas deputāti, bet nekāda rīcība neseko, jo Čakša apgalvo, ka viss ir kārtībā un ka neredz šeit problēmas.
Nesen Bērnu slimnīcas valdes priekšsēdētāja amatā darbu sāka Valts Ābols, kas visu savu apzinīgo mūžu ir strādājis farmācijas biznesā un kura bijušais ilggadējais kolēģis Dins Šmits šobrīd vada lielākā Latvijas zāļu vairumtirgotāja Repharma biznesu. Taču arī tas Čakšai liekas normāli, jo pašas padomniece, skandalozā Alīda Vāne ir strādājusi Recipes paspārnē un, kā runā, labās attiecības ir atjaunojušās.
Pašai Čakšai par savu rīcību un darbu nav nekādas politiskās atbildības, jo vēl līdz šim viņa nav iestājusies nevienā politiskajā partijā. Ir pārsteidzoša ZZS attieksme pret šādu ministru, kas skaļi ir pieteicis nozares reformas, bet vēl šobrīd nevar uzrādīt ne konkrētus plānus, ne arī kādu līdz galam padarītu darbu. Viss ir un esot procesā! Galvenais ir laikus pārlikt un pārbīdīt "reformu" plānotos datumus (pat par gadu desmitiem uz priekšu).
Čakša savā darbā pat necenšas ievērot labas pārvaldības principus un bez konkursa ieceļ kapitālsabiedrību valdēs sev vēlamus cilvēkus. Tādus kā Stradiņu vadītāju Kreicbergu un Vaivaru rehabilitācijas centra valdes locekli Eglīti. Ir dīvaini, ka ZZS neizrāda nekādu interesi par šādu saimniekošanu, jo šāds vadības stils un haoss, kas šobrīd valda veselības aprūpes jomas pārvaldībā, nebeigsies ne ar ko labu.
Šobrīd vakanta ir Austrumu slimnīcas valdes priekšsēdētaja vieta, uz kuru ir izsludināts konkurss, bet medicīnisko jautājumu valdes loceklis pat netiek meklēts. Arī skandālu apvītais Valsts asinsdonoru centrs ir bez vadības.
Liekas, ka atbilstošo sev derīgo un tīkamo kandidātu meklēšana notiek paralēli un ārpus kaut kad iepriekš izsludinātam konkursam. Un tikai pēc tam, kad tāds kandidāts atrasts, tiek formāli atkārtoti izsludināts konkurss, lai steidzami, pat necenšoties līdz galam ievērot konkursa nolikumu, ieceltu amatā šo atrasto kandidātu. Šāda rīcība neveicina pieteikties patiešām plašam kompetentam un profesionālam speciālistu lokam.
Padomus personāliju jautājumos sniedz arī bijušais veselības ministrs Bārzdiņš, kurš taisās būt tilts kolēģiem no reģioniem pretēji VM politikai nodrošināt ar speciālu ES finansējumu speciālistus ārpus Rīgas; ar Bārzdiņa gādību pati Čakša bez jebkādas pieredzes vadībā un menedžmentā savulaik kļuva par valstī vienīgās Bērnu slimnīcas vadītāju.
Laikam jau Čakšai kā nepopulārākajai ZZS ministrei vairs nekas nav jāievēro, jo izcīnītais naudas daudzums nesīs cerības būt atzītai un novērtētai elitāro mediķu acīs. Un kas varbūt labāks par šo! Bet no tā, ka veselības sistēma Latvijā turpinās brukt, cietīs gan pacienti, gan sabiedrība kopumā, - bet tā taču nav slavas zenīta apmirdzētās ministres problēma. Tiesa, vai ZZS ir aizdomājušies par nākamajām vēlēšanām, reitingiem ar šādu savas ministres darbību?
Seko mums 
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
