Pēc Māras Zālītes paziņojuma par bezgodi un viltvārdi Lato Lapsa detalizēti izskaidro – kad gaidāms “Viltvārdis”, kad “Valstsgribis” un kas abās grāmatās būs iekšā
PIETIEK11.02.2023.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pēc tam, kad „galma lišķe” – bijusī dzejniece un komuniste Māra Zālīte nākusi klajā ar paziņojumu par to, ka vēloties aizliegt sava dzejoļa rindu izmantošanu kā epigrāfu gaidāmajā Lato Lapsas grāmatā, viņam nācies publicēt detalizētu skaidrojumu par to, kad īsti ir gaidāms grāmatas „Viltvārdis” otrais, papildinātais izdevums, kad – pavisam jaunā grāmata „Valstsgribis” un kāds būs abu šo grāmatu saturs.
Māra Zālīte aizvadītajā nedēļā nāca klajā ar šādu paziņojumu (saglabāta oriģinālrakstība):
„Tikko nosūtīju vēstuli Uz Pietiek co - Lato Lapsam personīgi
Lapsas kungs!
Jūs savā topošajā grāmatā, kā tas redzams pieteikumos un reklāmās, esat nodomājis ievietot manu dzejoli "Balāde par parādīto godu". Nedariet to. Es kategoriski iebilstu pret dzejoļa izmantošanu Jūsu grāmatā "Viltvārdis", kura rakstīta ar neslēptu mērķi nomelnot mūsu Latvijas Valsts prezidentu - Jūsu iedomu ienaidnieku.
Šis dzejolis publicēts žurnālā "Karogs" 1980. g. 7. numurā un bija vērsts pret īstu ienaidnieku - padomju okupāciju. Žurnāla numurs tika konfiscēts, izņemts no pārdošanas un bibliotēkām, un likvidēts. Tas notika tieši šī un vēl dažu dzejoļu dēļ.
"Ir bezgodis ieradies mūsu godos..." - šīs dzejoļa pirmās rindas Jūs tagad ļaunprātīgi izmantojat ārpus laika un ideju konteksta pret brīvas Latvijas prezidentu. Tas ir absurdi. Man ir tiesības Jums to liegt, balstoties uz Autortiesību likuma 14. panta 1. daļas 6. punktu.”
Patiesībā gan astoņas rindiņas no Māras Zālītes – zināmas kā visu laiku pieglaimīgākā Egilam Levitam veltītā teksta autores – dzejoļa „Balāde par parādīto godu” ir plānots izmantot grāmatā „Valstsgribis”, un rindiņas ir šādas:
„Ir bezgodis ieradies mūsu godos.
Viņš lielāko karoti ņem un bļodu
Un ēd un ēd, līdz apēsts ir viss,
Bet paliek arvienu vēl izbadis.
Viņš lielāko kausu paņem un dzer,
Ar kāju uz pasauli durvis ver,
Bet nepietiek viņam ar kausu un bļodu,
Viņš prasa, lai tu viņam parādi godu.”
Lai kliedētu neskaidrības par abām grāmatām un to saturu, Lato Lapsa ir publicējis speciālu nepilnas desmit minūtes garu ierakstu „YouTube”, - to var noskatīties šeit:
Seko mums 
Kā jau parasti, ja Ogres novadā top kaut kas jauns, vajadzīgs un skaists, no tumšiem stūriem uzrodas personāži, kas izplata dažādus melus un puspatiesības par šīm iecerēm. Slēpjoties aiz skaistām frāzēm par attīstību un novada interesēm, tiek bīdītas politiskās intereses un personīgi motīvi.
No 2000. gada marta līdz 2022. gada maijam Slovēnijā ierosināja ~62 000 lietu par antikovida noteikumu pārkāpumiem, piemērojot naudas sodus vairāk nekā 5,7 miljonu eiro apmērā. Vēlāk Slovēnijas Konstitucionālā tiesa atzina pretkovida pasākumus par antikonstitucionāliem. Iepriekšējiem vadīkļiem šādas negantības maksāja varu.
Godātais Mārtiņa Kazāka kungs, vispirms vēlos uzsvērt, ka šī vēstule nav domāta kā kritika vai uzbrukums Jums personīgi, bet drīzāk kā aicinājums aktīvāk iesaistīties un risināt situāciju, kas skar gan Latvijas Bankas reputāciju, gan tās aizsargātās klientu intereses. 
Paldies Krievijas caram Pēterim I par Lielo Ziemeļu karu, kura laikā viņa karavīri izjāja Vidzemi un atstāja pēcnācējus, kuri izveidoja latviešu tautu.
Valdības nomaiņas ēnā bez pienācīgas uzmanības palikusi ziņa par liegumu no Krievijas iebraukt tur reģistrētām automašīnām. Labi, tas, ka vairs nevar iebraukt, varbūt varēja būt kā vienas dienas aktualitāte, taču tam komplektā ir vesela virkne neatbildētu jautājumu, ko nedrīkstam nolikt tālā plauktā apputēšanai.
Pirms nedēļas biedrība "Austošā Saule" pulcēja piketa dalībniekus pretī "Maskavas namam" Rīgā. Ar plakātiem, kas atgādināja par ukraiņu ciešanām un nepieciešamību atbrīvoties no Krievijas ietekmes, pretī Krievijas valsts simboliem. Piketa dalībniekiem nebija šaubu par to, ka vairāk nekā pusotru gadu pēc pilna apmēra kara sākuma Ukrainā un gadu pēc okupekļa nojaukšanas Pārdaugavā "Maskavas nama" atrašanās Rīgā ir spilgts simbols arvien neatrisinātajai cīņai par Latvijas ģeopolitisko kursu un mūsu pašu interesēm savā valstī.
Sortition. Tā senajās Atēnās sauca sistēmu, kurā tautas priekšstāvji, amatpersonas, augstākie ierēdņi, tiesneši tika izvēlēti lozējot. Tas, kuram izkrita kārts ieņemt kādu augstu amatu, tad deva zvērestu kalpot godīgi, tikai un vienīgi tautas interesēs, neņemt kukuļus utt. Šī senā demokrātijas metode nav pilnībā izzudusi līdz pat mūsu dienām, piemēram, tādās valstīs kā ASV, kur šādi tiek izvēlēti tiesu zvērinātie, kuri krimināllietās faktiski izlemj – vainīgs vai ne.
Pagājušajā piektdienā, 15. septembrī, Latvijas Republikas Saeimā sākās ārkārtas sēde. Tajā bija tikai viens izskatāms jautājums, proti: “Par uzticības izteikšanu Ministru kabinetam.” Runa, protams, ir par aizejošās labklājības ministres Evikas Siliņas izveidoto valdību.
