Pēc PIETIEK publikācijas par “feikajiem” tiesnešu kursiem Tieslietu padome steigšus ķeras pie tiesnešu, prokuroru apmācības reformas
Imants Liepiņš19.06.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Tieslietu padome piektdien vienbalsīgi atbalstīja nepieciešamību veidot pilnīgi jaunu tiesnešu un prokuroru kvalifikācijas celšanas centru pēc tam, kad izrādījās — esošā “Tiesnešu mācību centra” kursi nekad nav bijuši akreditēti un licencēti.
Tieslietu ministrija piektdien paziņoja, ka tā pārraudzīs reformas ieviešanu sadarbībā ar Tieslietu padomi, savukārt investīcijas ieviesīs Tiesu administrācija sadarbībā ar Ģenerālprokuratūru, Augstāko tiesu un Iekšlietu ministriju.
Ministrija rosina veidot pastāvīgu un vienotu mācību institūciju, kuras uzdevums ir nodrošināt iespējas katram tiesu sistēmā strādājošam pilnvērtīgi attīstīt un uzlabot nepieciešamās prasmes kvalitatīvai darba pienākumu veikšanai.
Reformas ieviešanas sākotnējā posmā līdz 2022. gadam tiek paredzēta normatīvās bāzes izstrāde, uz kuras pamata tiks izveidots vienotais kvalifikācijas pilnveides mācību centrs, kā arī mācību centra institucionālā modeļa un struktūras definēšana un darbinieku kompetenču noteikšana.
Pēc tam tikšot izstrādātas jaunas un attīstītas esošās mācību programmas tiesnešiem, tiesu darbiniekiem, prokuroriem un prokuroru palīgiem, kā arī izmeklētājiem starpdisciplināros jautājumos. Tālāk nākamo divu gadu laikā paredzēta infrastruktūras atjaunošana un uzlabošana vienotā kvalifikācijas pilnveides mācību centra vajadzībām, kā arī tā darbības sākšana.
Šāds paziņojums no Tieslietu padomes nāk mazāk nekā nedēļu pēc tam, kad Pietiek ziņoja: divarpus gadu desmitu garumā Latvijā darbojušies privātfirmas rīkoti “tiesnešu kursi”, kas patiesībā nav ne licencēti, ne akreditēti, ne saistīti ar zinātnisko darbību un kuros advokāti neformālos apstākļos satiekas ar prokuroriem un tiesnešiem, lai vēl pirms došanās tiesu zālēs privātā kārtā iepazītos cits ar citu un nodibinātu neformālas attiecības.
Kopš 1995. gada Latvijā darbojas sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Tiesnešu mācību centrs”, kas 2005.g. pārreģistrēta kā privāts nodibinājums ar reģistrācijas numuru 50003253361 un ar juridisko adresi Mārstaļu ielā 19. Pēc dokumentiem tā esot privātā vidusskola: kā darbības veids norādīta “vidējā tehniskā un profesionālā izglītība”.
No Izglītības un zinātnes ministrijas sniegtās informācijas noskaidrots, ka šī privātstruktūra nekad savas pastāvēšanas 25 gadu laikā nav akreditējusi nevienu pašu mācību programmu nevienā specialitātē un nekādā līmenī vai apjomā.
No Valsts izglītības informācijas sistēmas (VIIS) redzams, ka “Tiesnešu mācību centrs” vienu reizi pirms desmit gadiem mēģinājis saņemt akreditāciju vienai izglītības programmai, taču nav spējis iziet akreditācijas procesu ne šajā, ne citās reizēs (ja tādas vispār ir bijušas).
No Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta saņemtas ziņas, ka “Tiesnešu mācību centrs” nekad nav izņēmis arī pašvaldības licenci, kādu katra pašvaldība izdod tās administratīvajā teritorijā notiekošajiem pieaugušo tālākizglītības kursiem.
No Zinātnisko institūciju reģistra datiem redzams, ka “Tiesnešu mācību centrs” nekad tajā nav bijis iekļauts.
No Uzņēmumu reģistra noskaidrots, ka “Tiesnešu mācību centru” kontrolē “Fonds atvērtai sabiedrībai DOTS” Alberta ielā 13, iepriekšējais nosaukums — “Sorosa fonds-Latvija”. Arī šī juridiskā persona (gan ar tagadējo nosaukumu, gan iepriekšējo) nekad nav mēģinājusi iegūt akreditāciju vai licenci jebkāda veida izglītības pakalpojumu sniegšanai un nav bijusi iekļauta Zinātnisko institūciju reģistrā.
Līdz ar to visi un jebkādi izglītības pakalpojumi, kas tikuši sniegti un saņemti “Tiesnešu mācību centrā”, ir bijuši (un arī šobrīd ir) nelicencēti un neakreditēti. “Tiesnešu mācību centram” nav tiesības izdot nekādus diplomus, jo īpaši tādus, kuros izmantota valsts simbolika.
Publiski nekad nav bijis pieejams neviens nelicencēto, neakreditēto lekciju saraksts, to “pasniedzēji” vai apmeklētāji. Tomēr, aplūkojot valsts amatpersonu deklarācijas, ik pa brīdim var uzdurties informācijai, ka daudzas amatpersonas saņēmušas maksājumus par nelicencēto un neakreditēto kursu nolasīšanu — attiecīgās amatpersonas ir spiestas saņemto naudu (amplitūdā no dažiem desmitiem līdz dažiem tūkstošiem eiro) uzrādīt savās deklarācijās.
No šīm deklarācijām redzams, ka nelicencētajos un neakreditētajos kursos tiesnešus ilgstoši, atkārtoti un regulāri (daudzu gadu garumā) apmācījuši ne tikai advokāti un prokurori, kuru lietas pēc tam tiesnešiem jāizlemj, bet pat atsevišķi politiķi (!), kuru politiskie oponenti pēc tam, pie kam vairākkārt, tikuši saukti pie kriminālatbildības.
Pašlaik visiem Rīgas apgabaltiesas tiesnešiem jau ir nosūtīti, bet tuvākajā laikā sekos arī pārējiem tiesnešiem, detalizēti jautājumi par to, kādus kursus viņi apmeklējuši, kādi lektori (ieskaitot prokurorus, advokātus, politiķus) viņus tur apmācījuši, un kas par to maksājis. Likuma “Par valsts noslēpumu” 5. panta “Ziņas, kuras nevar būt valsts noslēpums” 4. daļa aizliedz šīs ziņas noslepenot, savukārt Informācijas atklātības likuma 10. pants “Pienākums sniegt informāciju” nosaka — informācija izsniedza jebkuram prasītājam un nekavējoties.
Pēc atbilžu saņemšanas ziņas par neakreditētajiem kursiem, to organizatoriem un viltus lekciju “pasniedzējiem” tiks publicētas, tā ka turpinājums sekos.
Seko mums 
Diskusijās par Stambulas konvenciju (jeb Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu) pazūd būtisks jautājums – kāpēc vispār ir domātas konvencijas, kāda ir to nozīme un kāpēc valstis tām pievienojas? Šajā rakstā pievērsīšos potenciālajiem ieguvumiem no konvencijas, kā arī pretestības iemesliem.
“Biju pārliecināts, ka mūsu ceļi nekad nekrustosies. Bet, re, valsts svētki ir tas, kas tomēr vieno, kaut arī mūsu politiskie uzskati ir pilnīgi pretēji,” saldi smaidot, vienā no 18. novembra pasākumiem mani uzrunāja kāds augsts ierēdnis. Vienojošais elements gan bija tikai reālā, “taustāmā” telpa, kurā atradāmies, bet politiskajā, sociālajā telpā mūs šķīra bezdibenis. Un joprojām šķir. Tas paliek arvien dziļāks un platāks. Ne jau tikai starp mani un konkrēto ierēdni, bet starp tautu un ierēdniecisko valsts aparātu.
Uzskatu, ka par mana tēva Andra Ļubkas (attēlā) slepkavību aizdomās turētās personas un to tuvinieki šobrīd apzināti apmelo manu tēvu nacionālā naida kurināšanā, lai tādējādi novērstu uzmanību no patiesajiem slepkavības iemesliem. Kā arī, apzināti publiski nomelnojot manu tēvu, notiek klajš mēģinājums ietekmēt tiesībsargājošās institūcijas un pat tiesu.
Ar nelabu sajūtu sekoju medijos publicētajām ziņām par Zolitūdes traģēdijas tiesvedību. Esmu būvinženieris, absolvējis Venecuēlas Centrālo universitāti, un man ir Kārnegija un Melona Universitātes (ASV) maģistra grāds būvinženierijā (ar iespējami augstāko atzīmi).
ANO 1919. gadā dibinātā Starptautiskā Darba organizācija publicējusi statistiku – 2020. gadā Latvijā aptuveni 29% visu strādājošo bija nodarbināti publiskajā sektorā, bet labākā proporcija esot Austrijā – 4%. Ieliku šo ziņu Twitter, un tas sāka vārīties. Esot sajaukti āboli ar bumbieriem, un vispār, kas tā tāda par organizāciju?
Šis raksts ir pēdējais brīdinājums koloniālajiem pārvaldniekiem Latvijā! Pēdējais brīdinājums viņu pakalpiņiem valdībā un valsts struktūrās. Tautas pacietības mērs ir izsmelts! Mēs runājām, aicinājām apstāties un pārtraukt LATVJU TAUTAS iznīcināšanas politiku. Taču viss veltīgi. Jūs nevēlējāties mūs sadzirdēt, ieklausīties un saprast - PIETIEK! Tad runāsim citā "valodā" ! Jums saprotamajā!
Saistībā ar jaunās valdības kreisi liberālo kursu vērtību jautājumos, par prioritāti demogrāfiskās krīzes, ekonomiskās stagnācijas, kā arī militāra un hibrīdkara apdraudējuma apstākļos steidzami izvirzot “partnerības” likumprojektu pieņemšanu, paužam savu nostāju.
Mēs, Nacionālā savienība “Taisnīgums”, paziņojam, ka esam pievienojušies iniciatīvai par tautas nobalsošanu, lai atlaistu 14. Saeimu.
RailBaltica projektam ir visas iespējas kļūt par akmeni kaklā Latvijas budžetam un valsts parādam, jo jau tagad trūkst ~6 miljardu eiro Latvijas posmam (~puse Latvijas budžeta) un Eiropa visu naudu 100% nedos. Ko darīt?
