Pēc PIETIEK publikācijas Rasnačs apturējis jebkādas ar koku izciršanu saistītas darbības Upes ielā
PIETIEK17.01.2017.
Komentāri (9)
Iesaki rakstu: 
Pēc Pietiek publikācijas tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs ir „līdz turpmākajam rīkojumam” apturējis jebkādas ar koku izciršanu saistītās darbības parka attīrīšanas projektā Tieslietu ministrijai piederošajā īpašumā Rīgā, Upes ielā 1A. Vienlaikus ministrs ir pieprasījis atbildīgajām amatpersonām nekavējoties sniegt paskaidrojumus, lai izvērtētu koku izciršanas nepieciešamību, Pietiek informē Tieslietu ministrija.
Pirms trim dienām Pietiek informēja, ka Rasnača vadītā Tieslietu ministrija gatavo masveida koku izciršanu Rīgā, Upes ielā 1A, kur pašlaik atrodas Valsts tiesu ekspertīžu birojs, - jau ir paklusām sākta un vēl klusāk noslēgta publiskā apspriešanai par šo koku ciršanu, kuras ietvaros paredzēts likvidēt vairāk nekā 240 koku.
„Objekts – “Esošas ēkas pārbūve, teritorijas labiekārtošana un kopšana”. Adrese – Rīgā, Upes ielā 1A (17. grupa, 67. grunts). Zemes īpašnieks un koku ciršanas ierosinātājs – Latvijas Republikas Tieslietu ministrija,” – tāda ir faktiski visa publiski pieejamā informācija par Tieslietu ministrijas apjomīgajiem ciršanas plāniem, kuru ietvaros ministrija plāno nocirst 241 koku.
Pašlaik ministrija plāno 75 kļavu, 33 ošlapu kļavu, 40 parasto liepu, 33 gobu, 32 āra bērzu, 8 zirgkastaņu, 4 Holandes liepu, 4 balto robīniju, 2 tūju, 2 ozolu, 2 ošu, 2 blīgznu, 1 papīra bērza, 1 ievas, 1 Sibīrijas ciedrupriedes un 1 parastā ceriņa nociršanu.
Pietiek šodien publicē Tieslietu ministrijas sagatavotās atbildes uz tai uzdotajiem jautājumiem saistībā ar masveida koku izciršanas plāniem.
Kas tur atrodas pašlaik, un ko tieši plānots būvēt?
Šobrīd šajā īpašumā vienā no ēkām atrodas Valsts tiesu ekspertīžu birojs, bet pārējās ēkas netiek ekspluatētas. Objektā ir nepieciešams ieguldīt apjomīgus līdzekļus, kas šobrīd nav paredzēti Tieslietu ministrijas budžetā.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2015.gada 28.jūlija rīkojumu Nr.412 Finanšu ministrija 2016.gadā nodeva nekustamo īpašumu Rīgā, Upes ielā 1A, Tieslietu ministrijas valdījumā. Nekustamais īpašums tika pārņemts ar mērķi attīstīt to tieslietu nozares iestāžu vajadzībām.
Kur var iepazīties ar būvniecības projektu?
Saskaņā ar Būvniecības likumu un Latvijas būvnormatīviem, ir noteikta secīga būvniecības ieceres realizācijas kārtība. No Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas ir saņemts atzinums, ka īpašumā esošās parka teritorijas sakārtošanas nolūkā ir pieaicināms parku un dārzu speciālists parka inventarizācijas veikšanai un teritorija ir labiekārtojama saskaņā ar parka ainavas risinājumu, izmantojot visa kompleksa arhitektūrai un laikmetam raksturīgas dārzu veidošanas tradīcijas.
Lai veiktu īpašuma labiekārtošanu, vispirms ir paredzēts sakopt parka teritoriju, kas šobrīd ir aizaugusi ar krūmājiem un parka kompozīcijā neparedzētiem kokiem. Parka attīrīšanas projekts ir izstrādāts atbilstoši normatīvo aktu prasībām, tostarp, Ministra kabineta 2012.gada 2.maija noteikumiem Nr.309 “Noteikumi par koku ciršanu ārpus meža”, kā arī saņemts dendrologa atzinums par koku veselības stāvokli un sagatavotas labiekārtojuma skices.
Attiecīgi Rīgas pilsētas Būvvaldē 2016.gada decembrī tika iesniegts pieteikums par teritorijā augošo koku ciršanu. Pēc atļaujas saņemšanas varēs turpināt darbu pie teritorijas labiekārtojuma projekta izstrādes, kas cita starpā ietvers arī prasības teritorijā augošo, saglabājamo koku vainagošanai un apstādījumu kopšanai.
Kāds ir šīs būvniecības finansējums?
Nav būvniecības, bet gan projektēšanas finansējums: tas tiek veikts no kapitālsabiedrības līdzekļiem, jo VAS Tiesu namu aģentūra veic teritorijas un nekustamo īpašumu infrastruktūras labiekārtošanas darbus.
Kas pieņēma lēmumu par būvniecības darbiem Upes 1a?
Lēmumu par biroju ēkas pārbūves un teritorijas labiekārtošanas būvniecības ieceri pieņēma Tieslietu ministrija.
Būvniecības darbi Upes ielā 1a nav uzsākti. Saskaņā ar Būvniecības likumu būvdarbi nevar tikt uzsākti bez derīgas būvatļaujas. Lai saņemtu būvatļauju, ir nepieciešams būvprojekts. Tikai pēc šī projekta izskatīšanas un akcepta būvvaldē (Būvatļaujas nosacījumu izpildes) var uzsākt būvdarbus.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
