Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Atsevišķiem valdošās koalīcijas politiķiem pavasarī paziņojot, ka valstij nevajadzētu segt Latvijas Pastam zaudējumus, kuri rodas no abonētās preses piegādes uz attālākiem novadiem, paātrinājusies kvalitatīvo reģionālo preses izdevumu apvienošanās vai pašlikvidēšanās.

Patlaban līdz gada beigām spēkā ir kārtība, saskaņā ar kuru valsts kompensē zaudējumus, kādi rodas VAS Latvijas Pasts no abonētās preses piegādes uz attālākiem valsts nostūriem. Piemēram, šogad segtā kompensācija par pagājušo gadu sasniegusi 1,35 miljonus eiro, kas paņemti no paša Latvijas Pasta 2018. gada peļņas — tātad no valsts budžeta reāli šī summa nemaz nav izņemta. (Jāpiebilst, ka kompensācija netiek maksāta preses izdevējiem, redakcijām vai žurnālistiem: tā nonāk vienīgi valsts uzņēmuma Latvijas Pasts darbības finansēšanai, tātad reāli — pastnieku algām.)

Tomēr pašreizējā kārtība būs spēkā vien līdz šī gada beigām, tālab mediju nozares profesionālās organizācijas, Kultūras ministrijas Mediju politikas nodaļa, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija u.c. speciālisti jau mēnešiem ilgi cenšas pārliecināt Ministru kabinetu pagarināt esošo risinājumu arī turpmāk, taču no vairākiem politiķiem gada sākumā dzirdētie noraidošie komentāri atsevišķiem reģionālajiem medijiem likuši izdarīt negatīvus slēdzienus par savām nākotnes iespējām.

Iznākums — paātrinājusies kvalitatīvo reģionālo mediju iznīkšana un apvienošanās, turpretī visādus bezmaksas reklāmas izdevumus un pašvaldību pašslavināšanās biļetenus pasta tarifi kā neietekmēja, tā neietekmēs.

Katru gadu — pa vienai reģionālajai avīzei nost

Sākoties lielajai ekonomiskajai krīzei, 2009. gadā tika likvidēta Rīgas Balss, tad 2010. gadā ar policijas iejaukšanos, aizturot uz šosejas busu ar nodrukāto tirāžu, apstājās Jūrmalas Ziņas, bet no nākamā gada nav vairs atrodamas pēdas Vidzemes reģionālajam nedēļrakstam Birža.

2012. un 2013. gadā pārstāja iznākt vēl divi Jūrmalas preses izdevumi (no kuriem zem cita nosaukuma atjaunojās tikai viens), tālāk 2014. gadā pašlikvidējās Dinaburg Vesti (senākā avīze Daugavpilī), 2015. gadā uz redakcijas darba reorganizāciju apstājās un vairs neatjaunojās Tukuma Ziņotājs, nākamā gada vidū pārstāja iznākt Preiļu Novadnieks, savukārt 2017. gada beigās drukāto versiju likvidēja Jelgavas krievvalodīgajai Novaya Gazeta (redakcija pārgāja uz pilnībā internetā bāzētu modeli).

Tajā pašā periodā pēc Jūrmalas vietējo blēžu uzbrukuma, kas īstenojās ar absurdas tiesvedības palīdzību, nesekmīgs izrādījās kārtējais mēģinājums nodibināt no pašvaldības pasūtījumiem neatkarīgu laikrakstu Bagātā Jūrmala.

To redzot, Malienas Ziņas un Alūksnes Ziņas izdarīja vienīgo saprātīgo slēdzienu un pagājušā gada beigās apvienojās zem nosaukuma Alūksnes un Malienas Ziņas. Diemžēl apvienošanās vai pašlikvidācija nav vienīgais veids, kā notiek reģionālās preses erozija: šajā desmitgadē trešdaļa no reģionālajiem izdevumiem ir samazinājuši savu iznākšanas biežumu, tajā skaitā Neatkarīgās Tukuma Ziņas, Talsu Vēstis, Ziemeļlatvija, Staburags, Zemgales Ziņas, Kursas Laiks, Bauskas Dzīve, Ezerzeme.

Vēl citi izdevumi kļuvuši plānāki, nevarēdami cīnīties ar pašvaldību bezmaksas biļeteniem, kuri nestrādā pēc žurnālistikas profesionālajiem principiem un kuriem nav likumā noteikts pienākums ievērot satura kvalitāti, līdzsvaru un kaut minimālu objektivitāti.

Pirmajā pusgadā jau mīnus divi

Tomēr tagad, izdzirdot par politiķu plāniem nekompensēt pastniekiem zaudējumus no preses piegādes reģionos, šogad jau līdz Jāņiem mūsu valsts zaudējusi uzreiz divus reģionālos preses izdevumus — Daugavpilī krievvalodīgie nedēļas laikraksti Seičas un Miļļion apvienojuši spēkus zem pēdējā nosaukuma, kamēr Jēkabpilī apstājies Jaunais Vēstnesis, tā izdevējs izslēgts no PVN maksātāju reģistra, nav vairs atverama arī lapa jvestnesis.lv.

Jēkabpils un apkārtējie novadi līdz šim bija viena no retajām atlikušajām teritorijām, kur pastāvēja reāla konkurence vietējo avīžu starpā — no kvalitatīvās preses tur stabili turpina iznākt Brīvā Daugava.

Tagad divi konkurējoši izdevumi vienā reģionā saglabājas tikai Liepājas pusē (Kurzemes Vārds un Kursas Laiks), Daugavpilī (Latgales Laiks divās valodās un Miļļion), Rēzeknē (Rēzeknes Vēstis divās valodās un Panorama Rezekne), sāncensību Latgalē rada arī Vietējā Latgales Avīze (darbojas visā reģionā uzreiz). Konkurence agrāk eksistēja, bet tagad vairs nepastāv Alūksnē, Tukumā, Jūrmalā, Jelgavā, Preiļos u.c.

Ja neskaita Jelgavas gadījumu, nav piepildījušās cerības, ka, izbeidzot drukāt avīzi, vietā turpinātu darboties portāls. Drukātā prese joprojām ir galvenā vieta, kur rodas oriģinālais, kvalitatīvais reģionālās žurnālistikas saturs, kas pēc tam nonāk portālos — bet nav zināms neviens gadījums, kad notiktu otrādi vai vēl kaut kā citādi.

Turklāt, kā pierāda Tukuma un Jūrmalas gadījumi, ja no divām avīzēm pilsētā viena likvidējas, tad otra nevis “atsperas”, bet gan tirāža sāk krist arī otrajai — uzskatāms pierādījums tirgus pamatlikumam, ka cīņa konkurentu starpā ļauj radīt labākus produktus abiem, kas piesaista lielāku interesi no auditorijas puses.

Ja turpināsies šogad uzņemtais reģionālo mediju erozijas temps, tad līdz gada beigām bankrotēt vai cita iemesla dēļ pārtraukt iznākšanu var vēl vismaz viens preses izdevums, ja ne vairāki.

Latvijā vienmēr bijis ierasts, ka ikkatrs ministrs iestājas par savas pārvaldītās nozares labklājību un attīstību (reizēm pat uz citu sfēru rēķina), taču Tālis Linkaits šinī gadījumā piekrītoši klusējis brīdī, kad pastniekiem draud pazust finansējums algām.

Rēzeknes Vēstu galvenā redaktore Māra Nizinska savā redaktores slejā raksta: “Redakcija uzmanīgi seko līdzi valdības struktūru pasākumiem, kas vērsti uz pasta darbinieku skaita samazināšanu. Par mūsu lasītāju satraukumu informējām Tāli Linkaiti. Cik var spriest, ministrs nesaskata citas naudas taupīšanas iespējas kā vien pastnieku skaita samazināšanu un viņu darba slodzes palielināšanu. Rēzeknes Vēstis uzskata, ka tāda naudas taupīšana uz nabadzīgāko iedzīvotāju rēķina ir noziedzīga. Tāpēc vērsāmies pie Ministru prezidenta K. Kariņa.”

Iecirkņi, ko pašlaik apkalpo lauku pastnieki, ir ļoti lieli. Samazinot pastnieku skaitu, tie būs vēl vairāk jāpalielina, kas padarīs lauku pastnieku darba apstākļus vēl smagākus. [...] Kariņa kungs! Pavēliet Satiksmes, Ekonomikas, Aizsardzības un citām ministrijām, lai iepazīstina tautu ar prēmiju sarakstiem. [...]

„Atvainojiet, kas tas par izcilu darbu, ka jaunkundžu brigādes dod ministriem padomus un par to saņem treknas prēmijas. Tātad valdības vērtējumā ministriju padomnieku, konsultantu, referentu darbs ir 20 reizes vērtīgāks par pastnieka darbu?” — retoriski jautā M. Nizinska, kuras vadītā avīze, kas regulāri publicē arī rakstus latgaliski, ir trešā lasītākā starp visiem reģionālajiem laikrakstiem.

Piegādes alternatīvas iznīkušas

Savukārt preses abonēšanas tirgū Latvijas Pasts ir kļuvis par faktiski vienīgo piegādātāju teju visā valsts teritorijā: SIA Postmaster (agrākais abonēšanas centrs Diena) ir pilnībā izbeidzis darbību, bet PKS Rīgā tagad darbojas kā kurjerpasts. Līdz ar to Liepāja un Grobiņa ir vienīgās pilsētas, kur darbojas savs Kurzemes Vārda abonēšanas centrs, savukārt Ventas Balsij ir pašai savi pastnieki Ventspilī (bet ne apkārtējā novadā).

Jāpiezīmē, ka kopējais pastā noformētais preses abonementu skaits pēdējo trīs gadu laikā ir stabili pieaudzis, taču šobrīd 65% no visas abonētās preses ir žurnāli — tiem iestājies mērens uzplaukuma laikmets (pretstatā masīvai avīžu lasīšanai deviņdesmitajos un šī gadsimta sākumā). Ja valsts nolems neatbalstīt pastniekus, tad trīskāršu tarifa pieaugumu nevarēs atļauties ne reģionālo, ne nacionālo laikrakstu, ne žurnālu izdevēji — iznākumā arī Latvijas Pasts pazaudēs savu piegādes biznesu un ieņēmumus no tā, jo gluži vienkārši vairs nebūs, ko piegādāt.

Vidējās laikrakstu iknedēļas tirāžas 2019. gada vasarā  

Pēdējo desmit gadu pārmaiņas mediju un reklāmas tirgū radījušas situāciju, ka jau gadiem mums nav zināmas laikrakstu tirāžas. TNS aizvadītajā gadā ievērojami uzlaboja radio klausīšanās paradumu izpēti, TV tirgus tiek mērīts salīdzinoši precīzi, Gemius spēj nomērīt katru klikšķi internetā, ja vien interneta vietņu īpašnieki paši tajā ir ieinteresēti, toties noskaidrot laikrakstu faktiskās tirāžas (kam it kā vajadzētu būt visvienkāršākajam uzdevumam) ir teju neiespējami.

Iemesli tam ir vairāki: tikai retais laikraksts mūsdienās ievieto precīzu tirāžu blakus redaktoru vārdiem (daži uzrāda maksimālo tirāžu, daži — vidējo, citi — nekādu), Latvijas Preses izdevēju asociācijas skaitļi nav pilnīgi, jo šī asociācija apvieno tikai daļu no laikrakstu izdevējiem (viņu tabulās aiz kadra paliek 2/3 no reģionālās preses un praktiski visa krieviskā prese), savukārt Latvijas Pasts neizpauž katra izdevuma abonentu skaitu atsevišķi (komercnoslēpums), pie kam vairākās lielajās pilsētās vietējām redakcijām ir pašām savi piegādes dienesti. Jāpieskaita arī mazumtirdzniecībā un kioskos pārdotā tirāžas daļa.

Lai visu sarežģītu vēl vairāk, daudzas pašvaldības drukā savus t.s. “informatīvos biļetenus”, kas nedarbojas pēc mediju profesionālās darbības principiem, kur lielākoties dominē vāji slēpta mēru,  deputātu un ierēdņu pašslavināšanās un ko sarakstījuši viņu preses sekretāri.

Tā kā dažādas avīzes iznāk ar dažādu regularitāti (no vienas līdz piecām reizēm nedēļā), tad precīzākas tirgus ainas apzināšanai saprātīgāk būs salīdzināt nevis viena numura, bet kopējo vienas nedēļas summāro tirāžu.

Tālāk redzamā tirāžu tabula ir tirgus salīdzinošie dati 2019. gada vidū. Katras atsevišķas nedēļas ietvaros tā var piepildīties un var nepiepildīties. Tā balstīta uz LPIA datiem, laikrakstu pašu uzrādītajiem tirāžas datiem, izdevēju sniegtajiem papildinājumiem, Latvijas Pasta un mazumtirgotāju paziņojumiem, kas korelēti ar izdevniecību iepriekšējo gadu apgrozījuma un nomaksāto nodokļu datiem no Lursoft, kā arī citu precizējošu informāciju. Daudzu avīžu vidējie tirāžas skaitļi atrodami KNAB, kur šī informācija iesniegta sakarā ar Eiroparlamenta vēlēšanu oficiālo reklāmas kampaņu monitoringu. (Jāņem vērā, ka ne visi avīžu eksemplāri, kas nonāk mazumtirdzniecībā, tiek notirgoti. Turklāt gan abonēšanas maksas, gan mazumtirdzniecības cenas, gan reklāmas izcenojumi avīzēm ļoti atšķiras: nedēļas avīzes ir biezākas un dārgākas nekā tās, kas iznāk 2 līdz 5 reizes nedēļā.)

Līdz ar to, piemēram, abonentu skaits Latvijas Avīzei tradicionāli ir nedaudz lielāks nekā Dienai vai Neatkarīgajai, taču abām pēdējām ir daudz labāki mazumtirdzniecības rādītāji brīvdienās, ņemot vērā, ka trīs dienas nedēļā tās var nopirkt kopā attiecīgi ar Sestdienu un brīvdienu žurnālu Vakara Ziņas.

Aprēķinā netiek ietvertas: (1) tās avīzes, kas iznāk retāk nekā reizi nedēļā (lielākoties dažādi specifiski nozaru izdevumi, kulinārija, mājdzīvnieki, praktiskie padomi, pseidomedicīna un šarlatānisms utt.); tādas, (2) kur reklāma sastāda vairāk nekā pusi satura, un (3) tās, ko nevar abonēt un kas tiek izplatītas bez maksas, kā arī (4) visu paveidu TV programmas, kuru ietvaros praktiski netiek publicēts oriģinālsaturs, (5) atsevišķi Latvijā izdoti brīnumi krieviski, kuros tiek pārpakots un pārdrukāts Krievijā tapis saturs un — visbeidzot — (5) pašvaldību izdevumi, kas nedarbojas saskaņā ar žurnālistikas profesionālajiem standartiem un tikai maskējas par avīzēm. Tāpat nav atsevišķi izdalīti cipari par tiem laikrakstiem, kam ir abonējamas digitālās versijas. Dažām redakcijām iepriekšējos gados piemitusi tieksme “izpušķot” savus rezultātus — taču ir zināms, kuras tās ir, tāpēc šie fakti ņemti vērā aprēķinā.

Prognozes noapaļotas līdz simtam, jo tirgus kopējās ainas ieguvei tālāka matu skaldīšana nav būtiska. Aprēķinā nav ietvertas tās avīzes, par kurām nav atrodami it nekādi dati: ja lasītājiem ir zināmas norādes uz precīzākiem datiem, nekā te minēti, lūdzam pievienot linkus komentāros!

LAIKRAKSTS (cik reizes nedēļā iznāk) — vidējās NEDĒĻAS koptirāžas prognoze — ziņu avots

Latvijas Avīze (5) . . . . . . . . .  62 500     (uzrāda precīzu tirāžu katru dienu)

Diena (5) . . . . . . . . . . . . . . .   61 000      (uzrāda maksimālo metienu piektdienās)

Neatkarīgā Rīta Avīze (5) . .  59 500        (uzrāda maksimālo metienu piektdienās)

Сегодня (4) . . . . . . . . . . . . . . 54 000      (abonenti + mazumtirdzniecība)

МК-Латвия (1) . . . . . . . . . . .  45 000        (abonenti + mazumtirdzniecība)

Kurzemes Vārds (Liepāja, 5) 36 200     (LPIA dati + mazumtirdzniecības prognoze)

Сегодня Hеделя (1) . . . . . . . 25 000      (iesniegums KNAB)

Kas Jauns Avīze (1) . . . . . . . .23 000     (uzrāda maksimālo tirāžu)

Ventas Balss (Ventspils, 5) . . 22 500     (latviešu un krievu versijām kopā)

Dienas Bizness (5 vai 3*) . . . 21 000     (uzrāda vidējo metienu)

Rēzeknes Vēstis (3) . . . . . . . .19 300     (latviešu un krievu versijām kopā)

Liesma (Valmiera, 4) . . . . .  18 200     (LPIA dati + mazumtirdzniecības prognoze)

Druva (Cēsis, 4) . . . . . . . . . . 17 000      (iesniegums KNAB)

Rīgas un Apriņķa Avīze (2) . .13 700     (abonenti + mazumtirdzniecība)

Auseklis (Limbaži, 3) . . . . . . 12 800     (uzrāda vidējo metienu)

Kurzemnieks (Kuldīga, 3) . . .12 300     (uzrāda vidējo metienu)

Brīvā Daugava (Jēkabpils, 3) 12 500     (uzrāda vidējo metienu)

Stars (Madona, 3) . . . . . . . . . 11 700     (iesniegums KNAB)

Ogres Vēstis Visiem (2) . . . . 11 500     (iesniegums KNAB)

Миллион (Daugavpils, 1) . . .11 000                 (uzrāda maksimālo tirāžu)

Saldus Zeme (3) . . . . . . . . . . 10 800      (uzrāda precīzu tirāžu)

Neatkarīgās Tukuma Ziņas (2) 8200                  (iesniegums KNAB)

Latgales Laiks (D-pils, 2) . . . . 8000      (latviešu un krievu versijām kopā)

Bauskas Dzīve (2) . . . . . . . . . . 7400      (iesniegums KNAB)

Vaduguns (Balvi, 2) . . . . . . . . .7000      (redakcijas atskaite par inf. projektu)

Ludzas Zeme (2) . . . . . . . . . . . 6600      (latviešu un krievu versijām kopā)

Talsu Vēstis (2) . . . . . . . . . . . . 6500     (iesniegums KNAB)

Staburags (Aizkraukle, 2) . . . . 6400      (LPIA dati + mazumtirdzniecības prognoze)

Dzirkstele (Gulbene, 2) . . . . . . 6100     (LPIA dati + mazumtirdzniecības prognoze)

Zemgale (Dobele, 3) . . . . . . . . 6000      (LPIA dati + mazumtirdzniecības prognoze)

Ziemeļlatvija (2). . . . . . . . . . . .5500     (LPIA dati + mazumtirdzniecības prognoze)

Alūksnes&Malienas Ziņas (2). 5300     (pēc abu Alūksnes avīžu apvienošanās)

Zemgales Ziņas (1) . . . . . . . . . 5200      (uzrāda vidējo metienu)

Панорама Резекне (1) . . . . . . .5000                 (uzrāda vidējo metienu)

Ezerzeme (Krāslava, 1) . . . . . . 4500     (latviešu un krievu versijām kopā)

Vietējā Latgales Avīze (1) . . . . 4200     (uzrāda vidējo metienu)

Laiks/Brīvā Latvija . . . . . . . . 3200 (ārzemju latv. nedēļraksts; iesk. digitālos abon.)

Kursas Laiks (Liepājas raj., 1).. 2500     (uzrāda vidējo metienu)

Лиепайская Hеделя (1) . . . . . .2000     (iesniegums KNAB)

Rūjienas Vēstnesis (1) . . . . . . . 1000     (abonenti + mazumtirdzniecība)

Jūrmalas Vārds (1**). . . . . . . . . 900       (abonenti + mazumtirdzniecība)

*) Dienas Biznesa 5 un 3 reizes nedēļā nozīmē to, ka vasaras atvaļinājumu laikā tas iznāk nevis piecas, kā pārējos mēnešos, bet trīs reizes nedēļā. Tātad no septembra nedēļas koptirāža atkal izaugs līdz aptuveni 35 tūkstošiem

**) Jūrmalas Vārdam lielākā daļa no metiena tiek izplatīta pilsētā bez maksas, tālab šeit dota prognoze tikai abonētajai un kioskos pārdotajai tirāžas daļai

Nekur nav pieejami it nekādi dati par šādiem nedēļas izdevumiem krieviski: Вести Eженедельник, Суббота, Семь Cуперсекретов. Tikmēr Latvijas tipogrāfijā izplatīšanai mūsu tirgū tiek pārdrukāts gan Krievijas Спорт Экспрэсc, kas raksta par Krievijas (nevis Latvijas) profesionālo sportu, gan tabloīds Экспрэсс Газета 27 tūkstošu (!) iknedēļas tirāžā, kuru pārdrukāšanai Latvijā licencējusi Maskavas Комсомольская Правда un kur šonedēļ aktuālajā numurā Latvija vispār pieminēta tikai vienā sānslejā — un arī tajā gadījumā tās ir viltus ziņas par to, kā Latvija un Lietuva sacenšoties rusofobijā, bet vienlaikus it kā esot viena otru iesūdzējušas starptautiskajās tiesās par to, kura saņemšot lielāku daļu no Krievijas tranzīta (lieki piebilst, ka neatbilst patiesībai ne viens, ne otrs izteikums), turklāt milzīgs atvērums atvēlēts Staļina veikto represiju un kara noziegumu, tajā skaitā 1937. g. Lielā Terora, slavināšanai un attaisnošanai.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...