Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

„Jaunākā Lato Lapsas grāmata, pēc apraksta spriežot, ieturēta sliktākajās 19. gadsimta koloniālisma un eksotizācijas tradīcijās,” – ar šādu grāmatas „Muzungu vismelnākajā Āfrikā” „recenziju”, kas balstīta tikai uz izdevniecības anotāciju, klajā nācis jaunmarksistiski noskaņotais Rīgas Stradiņa universitātes pētnieks, asociētais profesors un docētājs Klāvs Sedlenieks. Tagad augstskolas rektoram Aigaram Pētersonam (attēlā) nāksies oficiāli un detalizēti skaidrot, vai šis gadījums ir tikai viena konkrēta nelīdzsvarota un pavirša tās mācībspēka rīcība vai arī tas raksturo kopējo augstskolas sniegtās izglītības kvalitāti un tās pasniedzēju attieksmi, - Pietiek šodien publicē augstskolai adresētu grāmatas autora Lato Lapsas informācijas pieprasījumu.

„Kā rāda publiski pieejami informācijas avoti, Jūsu iestādē asociētā profesora, vadošā pētnieka, docētāja amatu ieņem un līdz pagājušā gada oktobrim senatora amatu ir ieņēmis kāds Klāvs Sedlenieks.

No Jūsu iestādes interneta mājaslapā publicētās informācijas izriet, ka šis Klāvs Sedlenieks darbojas Jūsu iestādes Komunikācijas fakultātē un ir docētājs sociālās antropoloģijas programmā.

Šīs programmas aprakstā norādīts, ka „programma īpaši attīsta kritisko domāšanu un spēju reflektēt, kā arī spēju skaidri formulēt savas domas gan mutiski, gan rakstiski” un ka „studijas dod pamatīgu izpratni par cilvēku sabiedrībām, kas sniedz iespēju strādāt ļoti dažādās nozarēs”. No apraksta nepārprotami izriet, ka programmas kursu pasniedzēji ir profesionāļi kritiskās domāšanas un reflektēšanas spējas, kā arī spējas skaidri formulēt savas domas gan mutiski, gan rakstiski ziņā.

No programmas studiju kursu uzskaitījuma izriet, ka šis Klāvs Sedlenieks vada tādus kursus kā Antropoloģijas izpētes metodes, Etnogrāfiskā darba prakses principi, Ievads daudzsugu etnogrāfijā, Politikas un ekonomikas antropoloģija, Reģionālās studijas (etnogrāfija): Āfrika, Urbānā antropoloģija u.c.

Jūsu iestāde par sevi savā interneta mājaslapā apgalvo, ka tā „savā darbībā īsteno mūsdienīgu kvalitātes pilnveidošanas pieeju augstas studiju un pētniecības kvalitātes nodrošināšanai, kas vērsta uz nepārtrauktu pilnveidošanos un universitātes attīstību ceļā uz izcilību” un ka tās vīzija esot „Eiropas mēroga moderna zinātnes universitāte, kurā koncentrējas talanti un kurā iegūst izcilu pētniecībā un praksē balstītu izglītību un pieredzi”.

Arī no citiem pašslavināšanas tekstiem Jūsu iestādes mājaslapā nepārprotami izriet, ka Jūsu iestāde un visi tās darbinieki par savām pamatvērtībām uzskatot balstīšanos pētniecībā un faktos, kā arī kvalitāti savā izglītojošajā un publiskajā darbībā.

Esmu konstatējis, ka šā gada 22. oktobrī jau minētais Jūsu iestādes mācībspēks Klāvs Sedlenieks, kurš it kā pārstāv Jūsu iestādes vērtības un vīziju, sociālajā tīklā Twitter ir izdarījis šādu ierakstu:

„Jaunākā Lato Lapsas grāmata, pēc apraksta spriežot, ieturēta sliktākajās 19. gadsimta koloniālisma un eksotizācijas tradīcijās.”

Šim ierakstam ir pievienots „informācijas avots”, uz kura ir balstīts mācībspēka Klāva Sedlenieka secinājums, - vienpadsmit rindiņas garš grāmatas anotācijas fragments no interneta vietnes diena.lv mājaslapas.

No ieraksta un pievienotā „avota” ir nepārprotami skaidrs, ka savu grāmatas vērtējumu Jūsu iestādes asociētais profesors, vadošais pētnieks, docētājs Klāvs Sedlenieks ir izdarījis, nevis pilnībā vai kaut daļēji iepazīstoties ar grāmatas saturu, bet, balstoties tikai uz vienīgi uz grāmatas anotāciju vai pat tās fragmentu.

Plānojot mediju publikāciju par reālo Jūsu iestādē un it īpaši tās Komunikācijas fakultātē sniedzamās izglītības kvalitāti un principiem, kurus savā darbā izmanto Jūsu iestādes mācībspēki, vēlos no Jūsu iestādes saņemt atbildes uz šādiem jautājumiem:

- Kādi ir Jūsu iestādē nodrošināmās izglītības kvalitātes standarti? Kur un kā tie ir fiksēti? Atbildei pievienojiet attiecīgos dokumentus.

- Kā tieši Jūsu iestādes mācībspēki savā darbā ievēro Jūsu iestādes pašslavināšanās tekstos bieži pieminēto akcentu uz pētniecību un kvalitāti kā augstāko vērtību?

- Kas un kādā veidā, ar kādu metodiku, cik bieži pārbauda to, kā tieši Jūsu iestādes mācībspēki savā darbā ievēro Jūsu iestādes pašslavināšanās tekstos bieži pieminēto akcentu uz pētniecību un kvalitāti kā augstāko vērtību?

- Cik bieži un kādās situācijās Jūsu iestādes mācībspēki studentiem vērtējumus par dažādiem procesiem, parādībām, faktiem, radošās darbības objektiem izsaka, pirms tam ar vērtējamo objektu neiepazīstoties vispār vai iepazīstoties pavirši un nolaidīgi?

- Vai šādu vērtējumu paušana aprakstītajās situācijās atbilst Jūsu iestādes pašslavināšanās tekstos pieminētajām vērtībām un vīzijai? Atbildi pamatojiet.

- Vai manis aprakstītais gadījums ir tikai viena konkrēta nekompetenta, neprofesionāla, nelīdzsvarota un pavirša Jūsu iestādes mācībspēka rīcība vai arī vispārpieņemts vērtējumu izdarīšanas standarts Jūsu iestādē?

- Vai arī pasniedzamajos kursos, kurus esmu uzskaitījis, konkrētais mācībspēks studentiem dažādus vērtējumus izsaka, pirms tam pretēji Jūsu iestādes kvalitātes vērtībām neiepazinies ar vērtēšanas objektu? Ja jā, cik bieži tas notiek? Ja nē, kā Jūsu iestādes vadība ir par to pārliecinājusies?

- Ja manis aprakstītais gadījums ir tikai viena konkrēta nekompetenta, neprofesionāla, nelīdzsvarota un pavirša Jūsu iestādes mācībspēka rīcība, kādas tieši darbības Jūsu iestādē tiks veiktas, lai šādus gadījumus nepieļautu un neapdraudētu Jūsu iestādes reputāciju un priekšstatu par tajā iegūstamās izglītības sniedzēju kompetenci un kvalitātes standartu ievērošanu?”

Novērtē šo rakstu:

3
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

FotoĢirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Lasīt visu...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...