Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Satversmes tiesas atzītais pārkāpums, ka Aivaram Lembergam tikušas nelikumīgi liegtas pamattiesības nobalsot pašvaldību vēlēšanās, rada likumā iepriekš neaprakstītu situāciju, kurā starp scenāriju varbūtībām redzam atkārtotas vēlēšanas vai vismaz atkārtotu balsošanu.

Satversmes tiesa par neatbilstošu Satversmei atzina normu, kas liedz apcietinājumā esošajiem balsot pašvaldības domes vēlēšanās: šāds aizliegums ir atzīts par neatbilstošu konstitucionālo tiesību normām mūsu valstī. Arī plašākā nozīmē šim ierobežojumam nevar atrast nekādu pamatu valststiesību teorijā un pat ne vēsturē, jo pilsoņu tiesības balsot vēlēšanās un tautas nobalsošanās ir vienas no tām pamattiesībām, kas ir starp no Rietumu civilizācijas stūrakmeņiem kopš Atēnu un Spartas demokrātiju pirmsākumiem, kopš romiešu “Res publica”, kopš Žečspospoļitas un zviedru laikiem, ieskaitot Aizkrāces kazaku siči un Krimas tatāru Kurultaju — un tā līdz pat mūsdienām, neaizmirstot 1905. gada revolūcijas kulminācijā notikušās pašvaldību vēlēšanas pie mums, kad vēl padsmit gadus pirms Latvijas Republikas proklamēšanas pirmo reizi jebkur Eiropā sievietes varēja ne tikai balsot kopā ar vīriem, bet arī kandidēt pašas un tikt ievēlētas.

Satversmes tiesai, protams, ir taisnība: nav adekvāti, ja viens likums paredz — Saeimas vēlēšanās drīkst nobalsot visi aiz restēm esošie (ieskaitot acīmredzami netaisnīgi ieslodzītos uz safabricētu kriminālprocesu pamata, kādu Latvijā nav mazums), taču otrs likums pilnīgi pretēji nosaka — pašvaldību vēlēšanās turpretī balsot var tikai tie, kas vēl nav notiesāti, pie kam tikai tad, ja viņi fiziski atrodas cietumā tajā pašvaldībā, par kuras domes kandidātiem viņiem ir tiesības balsot. Līdzšinējā situācija noveda pie absurda: ja kāds aizdomās turamais (neatkarīgi no tā, ir faktiski vainīgs vai ne) atradās pirmstiesas apcietinājumā Valmieras cietumā, viņš nevarēja nobalsot, ja konkrētajam vēlētājam bija paredzēts balsot par kandidātiem jebkur Pierīgā, Tukumā, Ludzā vai Ventspils novadā. Turpretī pie Olaines cietumā sēdošas personas, kas aizturēta blakus līķim ar kūpošu pistoli rokā un ar heroīna ķieģeļiem mugursomā, pie kuras piekārtas Georga lentītes un kas aprakstīta Z burtiem, vēlēšanu iecirkņa komisijas pārstāvjiem ar mazo izbraukuma urnu jāierodas cietumā — tas ir, ja vien attiecīgā figuranta adrese deviņdesmitajā dienā pirms balsošanas datuma ir skaitījusies tajā pašā novadā, kur cietumam.

Tā kā šādi ierobežojumi ir pretrunā gan ar Satversmi, gan starptautiskām cilvēktiesību normām, gan elementāru veselo saprātu, tad nav brīnums, ka Satversmes tiesas spriedums ir viennozīmīgs: nedrīkst cilvēkam liegt balsot. Drīzāk ir dīvaini, ka šī situācija, kas gadu gaitā skārusi neskaitāmus iedzīvotājus, prasīja tieši Aivara Lemberga iesniegumu — pēc būtības šādam iesniegumam vajadzēja tikt apmierinātam pirms daudziem gadiem. Ja vien kāds cits pilsonis šo jautājumu būtu iedomājies izvirzīt, iznākums būtu tāds pats.

Iesnieguma izskatīšanas gaitā tikusi pieaicināta Tieslietu ministrija, kuru šobrīd vada pieteicējam konkurējošais politiķis Jānis Bordāns. Gods kam gods, J. Bordāna ministrija nostājusies taisnības pusē. “Tieslietu ministrija norāda, ka likumdevējs paredzējis apcietinājumā esošām personām tiesības balsot un Pašvaldības domes vēlēšanu likuma 32. pantā noteicis, ka […] balsošana tiek organizēta šo personu atrašanās vietā. […] Tomēr balsošana vēlētāja atrašanās vietā notiek tikai tad, ja vēlētājs atrodas […] teritorijā, kur vēlētāju sarakstā viņš ir reģistrēts. 

Savukārt, ja vēlētājs atrodas cita vēlēšanu apgabala teritorijā, viņam faktiski netiek nodrošinātas vēlēšanu tiesības. […] Kriminālprocesa norises laikā lēmumus attiecībā uz apcietinātajiem pieņem konkrētā procesa virzītājs. No spēkā esošā tiesiskā regulējuma izriet, ka apcietināto var pārvietot uz citu vietu tikai likumā noteiktajos gadījumos,” Tieslietu ministrijas informāciju savā spriedumā atreferē Satversmes tiesa.

Tātad no šīs Tieslietu ministrijas informācijas izriet visai saprotami slēdzieni. Būtu visai vienkārši: ja kāds pilsonis (vienalga, pamatoti vai nepatiesi aizturēts) cietumā sēž svešā novadā vai pilsētā, bet nāk pašvaldību vēlēšanas — tātad cilvēku vajadzētu kaut uz nedēļas nogali pārvietot uz deklarētās adreses vietu, kaut vai īslaicīgās aizturēšanas “obezjaņņiku”, lai var izsaukt vietējā vēlēšanu iecirkņa pārstāvjus ar urnu un nobalsot, un pēc tam aizvest atpakaļ uz iepriekšējo cietumu. Taču šādai rīcībai ir vajadzīgs lēmums no procesa virzītāja, kas dažādās kriminālprocesa stadijās ir vai nu izmeklētājs, vai prokurors, vai kāda no tiesu instancēm: šīm amatpersonām likums uzdod par pienākumu virzīt kriminālprocesus, ievērojot cietušo personu un valsts intereses utt., bet ne sekot līdzi vēlēšanu norisei. Savukārt vēlēšanu komisijām vai CVK nav tiesības uzdot policijai uz pāris dienām pārvietot kādas personas uz citiem novadiem.

Līdz ar to Satversmes tiesa atreferē: “Tieslietu ministrija atzīst, ka tehnisku risinājumu neesamības dēļ personām, kurām kā drošības līdzeklis piemērots apcietinājums, tiek ierobežotas tiesības piedalīties pašvaldību vēlēšanās”. Vēl vairāk: “Problēma nav tikai tehniska vien, jo pilsoņtiesību ierobežošana apcietinātajiem […] uzskatāma par personu tiesību pārkāpumu. Vēlēšanu tiesības atzītas par svarīgākajām politiskajām tiesībām, un valsts pienākums nodrošināt, lai tās būtu praktiski īstenojamas bez ierobežojumiem.” Šādi Satversmes tiesa pilnajā spriedumā atsaucas uz Tieslietu ministrijas atzinumiem.

Dilemmas izskatīšanas gaitā Iekšlietu ministrija ieturējusi neitrālu nostāju, savukārt tiesībsargs sniedzis savu ekspertīzi. “Tiesībsargs uzskata: apstrīdētās normas […] ierobežo Satversmes 101. pantā personām garantētās tiesības. […] Ir pamats pieteikumu izvērtēt pēc būtības, jo konstitucionālā sūdzība ir vispārsvarīga,” savā atzinumā raksta tiesībsargs, piezīmējot, ka jau 2014. gada sākumā norādījis uz šo problēmu.

Tāpat Centrālā vēlēšanu komisija atzina problēmas esamību, atzīmējot — 2016. gadā CVK ierosinājusi izlabot situāciju elementārā veidā, ieviešot balsošanu pa pastu, taču Saeima to noraidījusi.

Situāciju demonstratīvi absurdu padara fakts, ka koronavīrusa pandēmijas apstākļos, lai veicinātu Latvijas pilsoņu iesaisti politikā, kopš 2021. gada jūnija pašvaldību vēlēšanām tiešām ir atļauta balsošana pa pastu, bet… tikai tajā gadījumā, ja pilsonis atrodas ārzemēs. Ja vēlētājs atrodas Ukrainā, Gruzijā, Maltā, Ķīnā vai Dienvidamerikā, vēlētājam ir nodrošināts mehānisms, kā balsot pa pastu. Pat Latvijas pilsonim, kurš iestrēdzis komandējumā Baltkrievijā, ir iespēja nobalsot pa pastu, kaut arī viņš atrodas teritorijā, kurā ir slēgta mūsu vēstniecība un kur vietējie iedzīvotāji par tādu savu pamattiesību izpausmi kā atklātas vēlēšanas var tikai sapņot. Turpretī, ja tas pats Latvijas vēlētājs īslaicīgi atrodas Valmieras cietumā, kaut vai tikai uz 5 diennaktīm par nekaitīgu ālēšanos dzērumā, svinot veiksmīgu tikšanu prom no Baltkrievijas, tad šim vēlētājam balsstiesības tiek liegtas.

Visbeidzot, pat Ieslodzījuma vietu pārvalde uzskata: apcietinātajiem vajadzētu būt nodrošinātai iespējai piedalīties vēlēšanās. Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām 25. pantā uzsvērts — katram pilsonim bez jebkādas diskriminācijas un bez nepamatotiem ierobežojumiem jābūt tiesībām un iespējai balsot.

Tāpat Satversmes tiesa pieaicinājusi četrus dažādus neatkarīgos ekspertus (profesorus, zinātņu doktorus un bijušo CVK priekšnieku), no kuriem visi četri atzinuši — jebkāds ierobežojums nobalsot ir nelikumīgs.

Sniedzot paskaidrojumus no savas puses, Saeima nav spējusi norādīt, kāds būtu apstrīdētajā normā noteiktā pašvaldības domes vēlēšanu tiesību ierobežojuma leģitīmais mērķis — kamdēļ šāda norma savulaik bijusi vispār izdomāta.

Ņemot vērā visu minēto, nav pārsteigums, ka Satversmes tiesa nosprieda atzīt attiecīgo Pašvaldību vēlēšanu likuma normu “par neatbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 101. panta pirmajai daļai un otrās daļas pirmajam teikumam”. Šis Satversmes pants nosaka: “101. Ikvienam Latvijas pilsonim ir tiesības likumā paredzētajā veidā piedalīties valsts un pašvaldību darbībā, kā arī pildīt valsts dienestu. Pašvaldības ievēlē pilntiesīgi Latvijas pilsoņi un Eiropas Savienības pilsoņi, kas pastāvīgi uzturas Latvijā. […] Pašvaldību darba valoda ir latviešu valoda.” Tagad Saeimai būs jādomā, kā uzlabot likumu.

Taču tālāk Satversmes tiesa, pievēršoties konkrētā iesniedzēja prasību izvērtēšanai, nospriež: “Attiecībā uz Aivaru Lembergu — atzīt Pašvaldības domes vēlēšanu likuma 32. panta ceturto un astoto daļu, ciktāl šīs normas liedz viņam balsot pašvaldības domes vēlēšanās, […] par neatbilstošu Satversmes 101. pantam […] un spēkā neesošu no viņa pamattiesību aizskāruma rašanās brīža.”

Var atzīmēt, ka situācijas absurdumu īpaši izgaismo fakts, ka A. Lembergam, pirms gada atrodoties apcietinājumā, no vienas puses likums atļāva kandidēt (un uzvarēt ar absolūto balsu vairākumu) domes vēlēšanās, taču — no otras puses — tas pats likums viņam vienlaikus aizliedza nobalsot pašam par savu sarakstu.

Savā pieteikumā A. Lembergs bija prasījis atzīt viņa tiesību aizskārumu attiecībā uz 2021. gada 5. jūniju (balsošanas galveno dienu), taču Satversmes tiesa gājusi tālāk un nolēmusi vispārīgā veidā paziņot, ka atceļamais ierobežojums attiecībā uz konkrēto pieteicēju nav bijis spēkā jau kopš “aizskāruma rašanās brīža”, un šeit to var konstatēt no 22. februāra. Tātad A. Lembergam spriedums ļauj negaidīt kādu teorētiski iespējamu brīdi nākotnē, kad Saeima izlabos greizo likumu — attiecībā uz viņu kā fizisku personu aizskārums ir jau atzīts un konstatēts.

Kas notiks tālāk? Likumā nav aprakstīta līdzīga situācija, jo tik specifiska gadījuma iestāšanos neviens likumdevējs nevar prognozēt. Atslēga slēpjas Satversmes tiesas spriedumā, kurš nav pārsūdzams un stājies spēkā 4. aprīlī: tiesa uzsver, ka cilvēku tiesības piedalīties visu līmeņu vēlēšanās ir pašas fundamentālākās pamattiesības demokrātijā.

Saskaņā ar Satversmes 92. panta trešo teikumu “nepamatota tiesību aizskāruma gadījumā ikvienam ir tiesības uz atbilstīgu atlīdzinājumu”. Patlaban A. Lembergs izplatījis preses relīzi, kurā uzsver — viņš grib saņemt nemantisku atlīdzinājumu, kas izpaustos kā publiska atvainošanās no Saeimas priekšsēdētājas Ināras Mūrnieces, tieslietu ministra Jāņa Bordāna, Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieka, CVK priekšsēdētājas Kristīnes Bērziņas un Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētājas Daigas Vilsones. Neviena no šīm amatpersonām gan nav atbildīga par greizo likuma normu, jo minētās amatpersonas to nav pieņēmušas, tāpēc atvainošanās te neko nemainītu pēc būtības.

Tā kā ir tikušas aizskartas pašas fundamentālākās pilsoņa demokrātiskās pamattiesības (un šeit ir vienalga, kā konkrēto pilsoni sauc), reālākais veids novērst tiesas atzīto tiesību aizskārumu ir noturēt par jaunu nobalsošanu attiecīgajā pašvaldībā.

Likums paredz kārtību, kas darāms vēlēšanu pārkāpumu gadījumā. Kā jau minēts, likumā nevar paredzēt tik specifisku gadījumu kā Satversmes tiesas spriedums, taču — no otras puses — šāds spriedums nav pārsūdzams, tāpēc nav apstrīdams Satversmes tiesas nolemtais, ka aizskārums ir bijis, pie kam aizskāris pašas fundamentālākās demokrātiskās tiesības.

Skatoties pēc analoģijas, domes vēlēšanu likums paredz citos pārkāpumu konstatēšanas gadījumos vai nu nodrošināt balsu pārskaitīšanu (šinī gadījumā tas nav vajadzīgs, jo pašā balsu skaitīšanas procesā nekādas kļūdas Ventspilī netika konstatētas), vai nu izsludināt jaunas vēlēšanas (nav liela vajadzība sākt visu procesu no jauna), vai arī izsludināt atkārtotu nobalsošanu par tiem pašiem sarakstiem un kandidātiem. Konkrētajam vēlētāja tiesību aizskārumam un tā novēršanai tātad atbilst atkārtota nobalsošana, kam var bez problēmām nozīmēt jaunu nobalsošanas dienu tikai Ventspils pilsētā (ne apkārtējā novadā), ar to pašu vēlētāju reģistru. Protams, tā nebūtu pirmā reize — atkārtota balsošana notikusi, piemēram, Ķekavas novadā 2017. gadā, kur 3. jūnija vēlēšanās tika konstatētas sešas nodotas balsis vairāk, nekā bija iecirknī ieradušies un parakstījušies vēlētāji, un pēc atkārtotās nobalsošanas 22. jūlijā (par tiem pašiem kandidātiem un partijām) deputātu sastāvs līdz ar mēru reāli nomainījās. Paskatoties kaimiņvalstu pieredzi — Ukrainā ne reizi vien pēc problēmām vēlēšanu gaitā atsevišķos vēlēšanu apgabalos nozīmētas vai nu atkārtotas vēlēšanas, vai papildus nobalsošanas datums, vai otrreizēja nobalsošana.

Pirms gada nevienu Ventspils domes kandidātu nebaidīja fakts, ka jāspēkojas ar A. Lemberga popularitātes līmeni. Debates un sacensība sita augstu vilni. Turpretī neviens no politiskajiem sāncenšiem neatbalsta vēlēšanu līdzdalības tiesību ierobežošanu ne A. Lembergam, ne (teorētiski) jebkādam citam pilsonim. “Konservatīvo” saraksta pirmais numurs un pašreizējais domes opozīcijas līderis Bruno Jurševics “Ventas Balss” portālā kodolīgi rezumē: “Demokrātisks un saprotams lēmums. Nav jāskata uzvārds, bet princips. Vēl viens solis tuvāk tiesiskai valstij!”

Līdz ar to nevar saskatīt praktiskas dabas problēmas gadījumā, ja izsludinātu otrreizēju nobalsošanu par tiem pašiem kandidātiem. Nepilna gada laikā nekas daudz nav mainījies. Ķekavā 2017. g. atkārtotā nobalsošana tika sarīkota sešu nedēļu laikā, tātad Ventspilī arī var izdarīt līdzīgi, pie kam tagad balsotājiem netraucētu kovida ierobežojumi. Var izteikt minējumu, ka pret atkārtotu nobalsošanu diez vai kāda no partijām iebilstu, jo visām būtu vienādas iespējas uzlabot savus rezultātus.

Pilns spriedums: https://www.satv.tiesa.gov.lv/wp-content/uploads/2021/06/2021-23-01_Spriedums.pdf

Novērtē šo rakstu:

2
1

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

3

Pēc ilgas nolaidības un ākstībām mēs esam sākuši bakstīties ap bumbu patvertņu jautājumu

FotoJautājums par tuvāko drošo vietu militāra apdraudējuma gadījumā joprojām nav atbildēts kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī. Kad varēs atbildēt uz šo vienkāršo iedzīvotāja jautājumu, kas ir paveikts līdz šim un kas vēl ir darāms? Šis būs ieskats Rīgas līdz šim paveiktajā.
Lasīt visu...

21

Belēvičs savulaik demisionēja par sīkumu, turpretim Kariņš demisiju pat neapsver

Foto“Atceros tos jocīgos laikus, kad amatpersonas atkāpās sīkumu dēļ. (..) Veselības ministrs Guntis Belēvičs atkāpās tāpēc, ka tika pieķerts ārpusrindas apkalpošanā Onkoloģijas centrā,” piektdien rakstīju savā “Dienas citātā”. Guntis Belēvičs sarunā ar “Neatkarīgo” papildināja redzējumu uz senajiem 2016. gada notikumiem, kuru morālais aspekts šodien kļūst arvien aktuālāks.
Lasīt visu...

21

Par „kapitālā remonta” blaknēm: „Airiston Helmi” un „krievu zemūdeņu bāžu Somijā” piemērs

FotoTā sauktais finanšu sistēmas kapitālais remonts joprojām raisa diskusijas kā Latvijā, tā citās valstīs, kurās tas notika, un tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, vai reizēm cēlu mērķu vārdā nav maksāta pārāk dārga cena, bremzēta ekonomikas attīstība, upurēti veiksmīgi strādājoši uzņēmumi, vai nav cietuši cilvēki, kas neko neatļautu nedarīja. Un vai nav bijis arī tā, ka ar "kapitālā remonta" lozungu tika mēģināts sasniegt pavisam citus mērķus, kā arī norakstīt klaju amatpersonu nekompetenci?
Lasīt visu...

6

No Kariņa mācās arī viņa bijusī “labā roka”, tagad - rokas pagarinājums - premjerministre Evika Siliņa

FotoGrūti izvērtēt, vai ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (Jaunā vienotība – JV) “skaidrojumi” par viņa lidināšanos ar privātiem lidaparātiem ir nekaunības, augstprātības, melīguma vai prastas muļķības radīti. Varbūt tur ir viss kopā. Taču simptomātiski ir tas, ka iezīmējas plaisa starp JV līdera un valsts prezidenta pozīcijām.
Lasīt visu...

3

Bez Stambulas konvencijas Latvijas sievietēm gals klāt, ar Stambulas konvenciju Latvijas sievietes zels un plauks

FotoDiskusijās par Stambulas konvenciju (jeb Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu) pazūd būtisks jautājums – kāpēc vispār ir domātas konvencijas, kāda ir to nozīme un kāpēc valstis tām pievienojas? Šajā rakstā pievērsīšos potenciālajiem ieguvumiem no konvencijas, kā arī pretestības iemesliem.
Lasīt visu...

12

Valdība ir uz savas planētas, tauta – uz citas

Foto“Biju pārliecināts, ka mūsu ceļi nekad nekrustosies. Bet, re, valsts svētki ir tas, kas tomēr vieno, kaut arī mūsu politiskie uzskati ir pilnīgi pretēji,” saldi smaidot, vienā no 18. novembra pasākumiem mani uzrunāja kāds augsts ierēdnis. Vienojošais elements gan bija tikai reālā, “taustāmā” telpa, kurā atradāmies, bet politiskajā, sociālajā telpā mūs šķīra bezdibenis. Un joprojām šķir. Tas paliek arvien dziļāks un platāks. Ne jau tikai starp mani un konkrēto ierēdni, bet starp tautu un ierēdniecisko valsts aparātu.
Lasīt visu...

21

Latvijas Televīzija palīdz aizdomās turētajiem apzināti kurināt nacionālo naidu, lai netieši mazinātu vainu slepkavībā

FotoUzskatu, ka par mana tēva Andra Ļubkas (attēlā) slepkavību aizdomās turētās personas un to tuvinieki šobrīd apzināti apmelo manu tēvu nacionālā naida kurināšanā, lai tādējādi novērstu uzmanību no patiesajiem slepkavības iemesliem. Kā arī, apzināti publiski nomelnojot manu tēvu, notiek klajš mēģinājums ietekmēt tiesībsargājošās institūcijas un pat tiesu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par “Maximas” traģēdiju: taisnīgs spriedums manā izpratnē būtu inženiera un būvuzņēmuma sodīšana par ēkas sabrukšanu un "Maximas" sodīšana par cilvēku bojāeju

Ar nelabu sajūtu sekoju medijos...

Foto

Vai Latvijā ir pārāk liels publiskais sektors?

ANO 1919. gadā dibinātā Starptautiskā Darba organizācija publicējusi statistiku – 2020. gadā Latvijā aptuveni 29% visu strādājošo bija nodarbināti...

Foto

Tautas pacietības mērs ir izsmelts!

Šis raksts ir pēdējais brīdinājums koloniālajiem pārvaldniekiem Latvijā! Pēdējais brīdinājums viņu pakalpiņiem valdībā un valsts struktūrās. Tautas pacietības mērs ir izsmelts!...

Foto

Nosodām “Vienotības”, “Progresīvo” un ZZS kreisi radikālo partnerību

Saistībā ar jaunās valdības kreisi liberālo kursu vērtību jautājumos, par prioritāti demogrāfiskās krīzes, ekonomiskās stagnācijas, kā arī militāra...

Foto

Aicinām parakstīties par Saeimas atlaišanu

Mēs, Nacionālā savienība “Taisnīgums”, paziņojam, ka esam pievienojušies iniciatīvai par tautas nobalsošanu, lai atlaistu 14. Saeimu....

Foto

Jau tagad „RailBaltica” trūkst sešu miljardu eiro Latvijas posmam

RailBaltica projektam ir visas iespējas kļūt par akmeni kaklā Latvijas budžetam un valsts parādam, jo jau tagad trūkst...

Foto

Šis raksts par Izraēlu un Palestīnu ir īpaši kompentents, jo pirmā līdzautora divi ģimenes locekļi ir strādājuši kibucos, bet otrs ir dzēris košera šņabi un ir „progresīvais”

10. novembrī ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens Izraēlas–Hamās konflikta kontekstā nāca klajā ar paziņojumu, citu lietu starpā atzīmējot, ka “daudz par daudz palestīniešu ir tikuši nogalināti”. Statistika diemžēl ir nepielūdzama – Izraēlas īstenotās blīvi apdzīvotās Gazas bombardēšanā jau ir 11 tūkstoši...

Foto

Uzruna Latvijas Republikas proklamēšanas 105. gadadienai veltītajā svētku koncertā Latvijas Nacionālajā teātrī

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Ļoti cienījamā Ministru prezidentes kundze! Cienījamās dāmas un godātie...

Foto

Tauta nav stulba

Tauta nav stulba. Tautai piemīt veselais saprāts. Tauta to apliecina, kad viņa publiski dzird idejas, kuras sakrīt ar viņas izjusto gudrību....

Foto

Maksātnespējas administrators izsaimnieko atlikušo uzņēmuma mantu

Mēs, maksātnespējīgās AS "Dzintars" kreditori, nolēmām griezties pie valdības vadītājas un atbildīgās ministres ar atklāto vēstuli par samilzušām problēmām, ar...

Foto

Vai Saeima ir jāatlaiž?

Pēdējās dienās daudz dzirdams par rosinājumu atlaist 14. Saeimu. Izskan gan aicinājumi tādā veidā sodīt arvien kreisāko “Jaunās Vienotības” valdību, gan pretēji...

Foto

Mēs, Kozins, Levrence, Bogustova, Pūpola, Raubiško, Austers un vēl virkne citu Iļjiča mazbērnu...

Kopš teroristiskās organizācijas "Hamas" uzbrukuma 2023. gada 7. oktobrī, kura laikā tika veikti...

Foto

„Rail Baltica” finansējuma plūsmai ir jābūt loģiskai un saskaņotai ar būvdarbu gaitu, citādi Putniņa un Pauniņa kungiem būs problēmas

Lai Rail Baltica būvniecība noritētu raiti un efektīvi un...

Foto

Kas ir "mēs"?

Lūdzu zemāko izklāstu neuzskatīt par konservatīvās domas konferences rīkotāju autoritatīvu versiju. Ticu, ka 28. novembrī Demos II sesijā no runātājiem dzirdēsim pavisam citas...

Foto

Biotehnologa fabulas

Cilvēks ir radies no šūnām, viss organisms - āda, miesa, kauli, tauki, muskuļi, orgāni - arī ir veidots no šūnām. Šūnās veidojas arī enerģija,...

Foto

Vai šodien jau esi ļāvis sevi apmuļķot? Ja ne, ņem vērā šo rakstu!

Nevienam nepatīk, ka viņu apmuļķo. Pēc Eirobarometra datiem 64% Latvijas iedzīvotāju jūtas pārliecināti,...

Foto

Elektrības cenu līkloči – vai Latvijas iedzīvotāji izmanto savas iespējas?

Ir pagājis gads kopš Nord Pool biržas vairumtirdzniecības cenas Latvijā uzrādīja prātam neticamus rekordus, vidējai mēneša cenai pārsniedzot...

Foto

Man ir cits viedoklis!

Ģenerālās Asamblejas 1948. gada 10. decembra 217. A (III) rezolūcijas preambulā teikts - ņemot vērā to, ka visiem cilvēku sabiedrības locekļiem piemītošās...

Foto

Nevajag ņaudēt!

Visa nauda tiek izsaimniekota caur valsts konkursiem, sadārdzinot visu 5x utt. Vajag pieņemt tikai pareizu likumu par visu konkursu auditu un konkursus auditēt no...

Foto

Vai privātie mežu īpašnieki šobrīd saredz ilgtspējīgas mežsaimniecības jēgu?

Nav noslēpums, ka Latvijā šobrīd pret mežsaimniecības nozari valda sarežģīta un bieži vien pretrunīga sabiedrības attieksme. Vairāku...

Foto

„Rail Baltica” skandalozais iepirkums – kas tālāk?

„Rail Baltica” - uzņēmumu apvienība no Turcijas, kuras sastāvā ir kompānijas "IC Içtaş Inşaat Sanayi Ve Ticaret A.Ş." un...

Foto

Helmanis publiski sašutis par... Puntuļa rīkoto konkursu?

Ir tāda anekdote: “Zvēru mazuļi pagalmā lielās ar saviem vecākiem. Vienam tētis tādā amatā, otram mamma tur strādā. Lācēns...

Foto

Cilvēku viedoklis SIF ekspertiem nerūp!

Ir tāda anekdote: “Eksperti norāda, ka valsts attīstās, iedzīvotāji apgalvo, ka viņi to nejūt, bet iedzīvotāji jau nav nekādi eksperti!” Līdzīgi...

Foto

Piesakos uz pirmo vietu konkursā par vistukšākajām frāzēm

Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki ir viena no mūsu vissvarīgākajām kultūras tradīcijām. Ir nepieņemami, ka mākslinieki un...

Foto

„airBaltic” - varbūt viss ir stipri vienkāršāk

Lai aizmuktu ar „airBaltic” lidmašīnām nav jātaisa slēgtas Ministru kabineta (MK) sēdes. Tā ir valstij piederoša kompānija un pietiks...

Foto

Kādēļ vairs nenotiks neviena mana intervija ar “Latvijas Avīzes” žurnālisti Egli?

Galvenais iemesls ir – es nevēlos piedalīties iestudētās izrādēs, kas aiz žurnālistikas maskas nolaupa mums...

Foto

Enerģijas pašpietiekamības nozīme Latvijas nākotnei

Saeimas deputātiem nodoti izskatīšanai Klimata un enerģētikas ministrijas izstrādātie un iepriekšējās valdības atbalstītie grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā....

Foto

Tautas kustība "Veselais saprāts"

Šorīt, kad pasaule dejo virs bezdibeņa, kad mūsu dzīvei tiek sisti pamati zem kājām, kad pašsaprotamas lietas tiek apšaubītas, kad sabiedrībai un...

Foto

Vēlreiz brīdinām – neaiztieciet mūsu peļņu!

Ir skaidrs, ka priekšlikumi palēninās vai daļēji apstādinās kreditēšanu, kā arī negatīvi ietekmēs Latvijas reputāciju un kredītreitingu, kas sadārdzinātu valsts...

Foto

Valdība parādīja visa veida migrantiem, ka mēs esam mīkstie

Vakar bija ļoti svarīgs tests mūsu valdībai, prezidentam, drošības iestādēm, kuru tie neizturēja....

Foto

Izraēlai ir jāizdara pareizā izvēle

23.oktobrī Pietiek tika publicēts mans raksts ar nosaukumu ”Izraēla pret “Hamās””, kurā izklāstīju savu redzējumu par notikumu attīstības scenāriju un lēmumiem, kas būtu...

Foto

Nediplomātiskais un nekorektais Kariņš nav visa Latvija

Diena sākās ar ziņu par Latvijas ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa izraisīto skandālu. Katalonijā viena no centrālajām mediju ziņām ir...

Foto

Piederība Rietumiem nav tikai ērtības un iespējas

Diemžēl var prognozēt, ka Eiropā pieaugs naida noziegumu skaits. Diemžēl mazāka, manuprāt, ir izpratne, ka tā nav specifiski ebreju...

Foto

Komentārs par to, ka Latvijai jākļūst par bezskaidras naudas valsti

Pārlasīju rakstu vairākas reizes un tā arī nesapratu, kāpēc Latvijai jākļūst par bezskaidras naudas norēķinu valsti...

Foto

Kad divi latvieši savā starpā runā angliski vai krieviski, tie faktiski noliedz savu tēvu un māti

Sveicu jūs Valsts valodas dienā! Latvijas valstiski un nacionāli domājošās...

Foto

Kāpēc VAS "Latvijas dzelzceļš" neveicas ar ES projektu realizāciju

Divi vienkārši iemesli. Pirmais: uzņēmuma padomes nekompetence. Izjaucot koncerna vadības procesus, kas sekmīgi un izmaksu ziņā arī...

Foto

“Saskaņai” ir vieta Latvijas politikā, jo tās misija ir svarīga un mērķi ir aktuāli kā nekad iepriekš

Ir pagājis gads, kopš partija “Saskaņa” zaudēja vietu politiskajā...

Foto

Kas kopīgs Baznīcai ar LGBT, un kas uzsauc mūziku?

Skolās māca, kā naudu pelnīt, augstskolās, kā to ekonomēt un radīt, bet kāpēc skolās nemāca, kā nauda...

Foto

Laimes māti un naudas koku meklējot, jeb „Global Animal Law organisation” likumdošanas datubāze un tās interpretācija

Salīdzināt Latviju ar Nigēriju, tādējādi norādot uz Latvijas neiedomājamo atpalicību,...

Foto

Hosams paņem rokās mietu. Ar s...diem

Stradiņa slimnīcas – jeb saīsinājumā PSKUS – padomes zibenīgā patriekšana no amatiem liecina, ka jaunais veselības ministrs Hosams Abu Meri...

Foto

Atklāta vēstule “Swedbank” vadītājam Laurim Mencim

Sveicināts Jūsu jaunajā amatā kā „Swedbank” valdes priekšsēdētājs! Es rakstu Jums saistībā ar konkrētu situāciju, kurā esmu nonācis kā Jūsu...

Foto

Cik īsti vērta biļete uz Džordanu Pītersonu?

Par mūsdienu mesiju dēvētajam Toronto profesoram Džordanam Pītersonam pošoties uz Rīgu ar priekšlasījumu, interesentiem nenāktu par ļaunu tomēr piedomāt...

Foto

Nākamgad daļa pašvaldību var nespēt pildīt pamatfunkcijas!

Valsts budžeta pieņemšanas procesā gandrīz neievērots palicis jautājums par pašvaldību budžetiem, bet tas ir ļoti svarīgs. Tieši no pašvaldību rocības...

Foto

Kolektīvais saprāts ir vājprātu summa

Ja reiz dzīvnieku pasaules kolektīvie saprāti mums ir pašsaprotami, kas mums liek uzskatīt, ka tāda, līdzīga kā dzīvnieku pasaulēm kolektīvā saprāta,...

Foto

Mēs nogalinām tikai tik daudz dzīvnieku, cik vajag!

Latvijas Veterinārārstu biedrība (LVB) šodien, 10.oktobrī informēja Zemkopības ministrijas Dzīvnieku aizsardzības un labturības konsultatīvo padomi par dezinformāciju un...