Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pēc trim nedēļām – 7. maijā Francijā apelācijas instancē atsāksies procesuālā uzklausīšana krimināllietā, kurā pirmajā instancē par vainīgo noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanā vainu pastiprinošos apstākļos tika atzīta arī Latvijā reģistrētā Rietumu banka (attēlā – tās lielākais pašmāju akcionārs Leonīds Esterkins). Lietas izskatīšana turpināsies septembrī, un atkārtots notiesājošs spriedums, visticamākais, nozīmēs bankas galu.

Kā atzīts Rietumu bankas 2018. gada pārskatā, tā ir apsūdzētais tiesas lietā par iespējamu iesaisti izvairīšanā no nodokļu nomaksas un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanā vainu pastiprinošos apstākļos.

2011. gada jūlijā Francijā pēc Francijas nodokļu iestādes pieprasījuma attiecībā uz citu (nesaistītu) pusi - France Off Shore tika sākta kriminālizmeklēšana par iespējamu šīs puses iesaisti izvairīšanās no nodokļu nomaksas.

Izmeklēšanas ietvaros 2012. gada 12. decembrī aizdomās par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu vainu pastiprinošos apstākļos izmeklēšana tika veikta pret Rietumu banku un bijušo tās pārstāvniecības vadītāju.

2017. gada 6. jūlijā Parīzes tiesas 32. nodaļa izdeva pirmās instances spriedumu, kurā bija noteikts, ka Rietumu banka ir vainīga noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanā vainu pastiprinošos apstākļos, sniedzot palīdzību noziedzīgi iegūtu līdzekļu izvietošanā, slēpšanā vai konvertēšanā.

Tiesa krimināllietas ietvaros uzlika Rietumu bankai pienākumu maksāt sodu 80 un solidāri ar pārējiem apsūdzētajiem samaksāt sodu vēl 10 miljonu eiro apmērā Francijas valstij un tiesas izdevumus. Papildus tam Rietumu bankai tika dots rīkojums pārtraukt jebkuru bankas darbību Francijā uz pieciem gadiem.

2017. gada 12. jūlijā Rietumu banka iesniedza apelācijas sūdzību pret pirmās instances spriedumu, kam sekoja prokurora apelācija saglabāt augstāko robežu soda naudām, kas noteiktas pirmās instances tiesas spriedumā.

„Lai arī nav iespējams ar pārliecību noteikt šīs lietas iznākumu, Banka uzskata, ka tās aizstāvība ir pamatota un tāpēc tā plāno apņēmīgi aizstāvēt tās pozīciju. Citu apstākļu starpā, pamatojoties uz bankas un tās juridisko konsultantu izpratni par Francijas civillikuma prasībām, summas, kuras Bankai ir uzlikts par pienākumu samaksāt, ir pārspīlētas un nepamatotas,” tagad oficiāli apgalvo pati Rietumu banka.

Saistībā ar šo krimināllietu 2017. gada 31. decembrī Rietumu banka ir izveidojusi uzkrājumus 20 miljonu eiro apmērā un 2018. gada 31. decembrī - papildus vēl 14 miljonu eiro apmērā, un tā pēc bankas”vadības domām ir labākā aplēstā izdevumu summa, kas būs nepieciešama saistību segšanai, ieskaitot soda naudu, kompensācijas, procesa izmaksas un sagaidāmās juristu izmaksas”.

Interesanti, ka Rietumu bankas 2018. gada pārskatā gan atrodams garš apraksts, no kura var noprast – arī notiesājoša sprieduma gadījumā tās saimnieki vēl cer uz „sarunāšanu” ar Latvijas kontrolējošām iestādēm:

„Valde uzskata, ka, lai tiktu izpildīts gala lēmums, kas pieņemts iepriekš minētās Francijā notiekošās tiesvedības ietvaros, atbilstošai Latvijas tiesai būs nepieciešams šādu lēmumu atzīt saskaņā ar Latvijas Republikas Kriminālprocesa likuma prasībām.

Pieņemot, ka pirmās instances tiesas nolēmums tiek apstiprināts gan Francijas, gan Latvijas tiesās, kas pēc valdes domām nav droši sagaidāms, būs nepieciešams izdarīt būtiskus spriedumus, it īpaši attiecībā uz aplēsēm par sodu naudu apmēru, ko Bankai uzliktu Latvijas tiesa, jo tiesiska precedenta šādiem gadījumiem nav un atsevišķas LR Kriminālprocesa likuma un Krimināllikuma normas ir iespējams interpretēt dažādi, it īpaši saistībā ar to, kā un cik lielā apmērā saskaņā ar šiem likumiem drīkst noteikt maksimālo soda naudu apmēru šādos procesos.

Lai izdarītu vislabākās aplēses par nepieciešamo uzkrājumu apjomu, valde ir pieņēmusi, ka Latvijas tiesa nolems noteikt soda naudas apmēru, ievērojot Krimināllikumā paredzētās sankcijas saskaņā ar vispārējām šī likuma normām, t.i., pieņemot, ka tiks piemērots ierobežojums 3.8 miljoni EUR apmērā, kā noteikts likuma 784. pantā. Tomēr, ņemot vērā iespējamību dažādi interpretēt likuma normas, nevar izslēgt arī citus iznākumus.”

Tiesa, pastāv arī pretēja iespējamība, ko neizslēdz arī bankas vadība: „Ņemot vērā šāda rakstura tiesvedības procesiem piemītošo nenoteiktību, ko pastiprina iepriekš aprakstītie faktori, faktiskie izdevumi, kas varētu būt nepieciešami minētās prasības nokārtošanai, varētu būtiski pārsniegt izveidoto uzkrājumu vērtību.”

Arī auditori BDO par tiesvedības iznākumu ir bijuši ļoti izvairīgi, neizsakot skaidras piezīmes, bet tikai atkārtojot Rietumu bankas vadības viedokli: „Bankas un Koncerna vadība apzinās, ka ņemot vērā neskaidrību, kāda parasti ir saistīta ar šāda veida procesu iznākumu, faktiskais kopējais izmaksu apjoms var būt mazāks vai ievērojami lielāks par izveidoto uzkrājumu summu.”

Vienlaikus gan ir skaidrs, ka atkārtota notiesājoša sprieduma gadījumā bankai, kuras vaina naudas atmazgāšanas organizēšanā un īstenošanā ir pierādīta šādā līmenī, visticamākais, neizdotos saglabāt savu bankas licenci, - no šīs tēmas gan izvairās kā bankas saimnieki, tā arī auditori.

Novērtē šo rakstu:

1
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Augstskolas autonomijas anatomija: brīvā Latvijā brīva Universitāte

FotoLatvijas kā nacionālas valsts ar parlamentāru valsts iekārtu pamatus veido Vilhelma fon Humbolta idejas par zinātnes un izglītības vienotību un izglītības kā personas un tātad arī valsts veidotāju.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

Foto2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji, un vēstule pamatā ir vēlēšanās dot savu artavu LU pseidorektora Muižnieka mahināciju aizstāvēšanā. Taču reizē vēstule raksturo akadēmiskās sabiedrības drausmīgo stāvokli.
Lasīt visu...