Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Līdzšinējā nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) piemērošanas kārtība ir jāreformē, un jāievieš neapliekamais minimums primārajam mājoklim 100 000 eiro apmērā. Par šo vajadzību mēs runājam vairāk nekā gadu, taču tikai tagad atsevišķi valdības partneri un pašvaldību vadītāji (pagaidām gan tikai daži) sāk saprast, ka, neko nedarot, nodokļa maksājums par mājokli no 2022. gada daudziem iedzīvotājiem var pat dubultoties.

Neko nedarot, NĪN maksājumi no 2022. gada daudziem var pat dubultoties

Kāpēc pat dubultoties? Saskaņā ar valdības pagājušajā gadā doto uzdevumu Valsts zemes dienestam (VZD) ir jāpārrēķina nekustamo īpašumu kadastrālās vērtības un jāpielīdzina tās situācijai nekustamā īpašuma tirgū.

Pildot šo uzdevumu, VZD šī gada 14. jūlijā sabiedriskajai apspriešanai tīmekļa vietnē "kadastrs.lv" nodos 2022. gadam prognozētās kadastrālās vērtības par ikvienu nekustamo īpašumu. Valstī ir 321 809 privātmājas un 739 980 dzīvokļi, līdz ar to izmaiņas var skart lielāko daļu iedzīvotāju.

Jaunās vērtības jāapstiprina 2021. gadā, bet NĪN maksājumu aprēķināšanai tās sāks izmantot no 2022. gada 1. janvāra.

Ja rudenī nemainīsies situācija nekustamā īpašuma tirgū (piemēram, strauji kritīsies pārdošanas cenas), kadastrālā vērtība pieaugs lielai daļai īpašumu. Ne visiem un ne visur, taču kopumā sagaidāms pieaugums. VZD prognozē, ka, piemēram, individuālajām dzīvojamām mājām kadastrālo vērtību kopsumma valstī pieaugs par 49%, daudzdzīvokļu mājām par 55%, bet lauksaimniecībā izmantojamajai zemei par veseliem 62%.

Kadastrālo vērtību izmanto kā nodokļa bāzi NĪN aprēķinam. Piemēram, ja zemesgabala kadastrālā vērtība ir 10 000 eiro, tam piemēro NĪN likmi 1,5% no kadastrālās vērtības un NĪN maksājums gadā ir 150 eiro. Līdz ar to ir skaidrs, ka NĪN maksājums, ja valdība neizšķiras nekavējoties uzsākt reformas, var būtiski pieaugt lielai daļai iedzīvotāju.

Faktiski vienīgais segments, kur, neskatoties uz vērtību kopsummu pieaugumu 62% apmērā, netiek prognozēts NĪN maksājuma pieaugums, ir lauksaimniecība un mežsaimniecība. Iemesls tam ir fakts, ka jau 2015. gadā valdība attiecībā uz lauksaimniecībā un mežsaimniecībā izmantojamo zemi ar platību virs 3 ha apstiprināja izņēmumu uz 10 gadiem, nosakot, ka nodokļa bāze gadā nedrīkst pieaugt vairāk par 10% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu.

Kāpēc kadastrālā vērtība pieaugs?

Pirmkārt, līdzšinējā kadastrālās vērtības aprēķināšanas metodika neļāva nošķirt un adekvāti novērtēt jaunos, pamatā pēc 2000. gada būvētos nekustamos īpašumus. Šī īpašumu grupa, lai arī skaitliski neliela, bija privileģētā stāvoklī neatbilstoši zemā novērtējuma dēļ, tādēļ summa, no kuras rēķināja NĪN jaunai ēkai attiecībā pret tās patieso vērtību tirgū, bija mazāka nekā vecākai ēkai. Piemēram, jaunām komercēkām vidējā atbilstība šobrīd ir 0,31 jeb kadastrālo vērtību kopsumma vidēji ir 31% no vidējās cenas tirgū (skat. 2. attēlu). Tikmēr ražošanas ēkām šī vidējā atbilstība ir 0,81.

Lai novērstu šo netaisnīgo pieeju, šī gada sākumā valdībā tika apstiprināta jaunā vērtību aprēķināšanas metodika, kā arī kadastrā tika apkopota informācija par ēku vecumu. Līdz ar to sagaidāms, ka lielākais kadastrālās vērtības pieaugums būs segmentos, kuros šobrīd vidējā atbilstība ir viszemākā. Piemēram, komercēku gadījumā tiek prognozēts kopsummas pieaugums par 54%. Lielā mērā tas saistīts ar faktu, ka kopš 2000. gada Latvijā ir uzbūvēts ļoti daudz jaunu tirdzniecības centru, bet to līdzšinējā kadastrālā vērtība ir bijusi tālu no faktiskās vērtības.

Otrkārt, spēkā esošo kadastrālo vērtību bāze nav pārskatīta (salīdzināta ar īpašumu vērtību tirgū) kopš 2013. gada. Par to, ka situācija tirgū, salīdzinot ar 2013. gadu, ir mainījusies, šaubas ir reti kuram, salīdzinot, cik konkrētā veida īpašums maksāja pirms septiņiem gadiem un cik tagad. Piemēram, tirgus cena 1 ha lauksaimniecības zemes pa šiem gadiem daudzviet ir trīskāršojusies un pat četrkāršojusies. Tas nozīmē, ka kadastrālās vērtības tikai ļoti attālināti atbilst īpašumu patiesajām vērtībām.

Kadastrālo vērtību bāzes pārskatīšana nepieciešama galvenokārt divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, lai novērstu reālo vērtību atspoguļojuma nevienlīdzības starp dažādām īpašumu grupām, kuru dēļ nevienmērīgi sadalās nekustamā īpašuma nodokļu slogs. Otrkārt, lai apzinātu valstī esošo īpašumu patieso vērtību, nodrošinot objektīvas informācijas bāzi nekustamā īpašuma nozares un ar to saistītā nodokļu regulējuma pilnveidošanai.

Nepieciešama reāla NĪN pārbūve, nevis kosmētiskais remonts

NĪN piemērošanas kārtību nepieciešams pārbūvēt, nevis veikt tikai kosmētisko remontu, piemēram, pamainot likmju piemērošanas slieksni vai pašu likmi. Gala rezultāts šādu šķietamu izmaiņu rezultātā nemainīsies.

Tieslietu ministrija jau vairāk nekā gadu aicina partnerus atbalstīt likumprojektus par neapliekamā minimuma ieviešanu pirmajam mājoklim (gan privātmājām, gan dzīvokļiem) 100 000 eiro apmērā. Šis atvieglojums attiektos arī uz īres dzīvokļiem, ja īres tiesības ir reģistrētas zemesgrāmatā un īrnieks ir deklarējies konkrētajā īpašumā.

Pēc sākotnēji nerezultatīvām diskusijām gada garumā esam nonākuši pie rezultāta, kurš, cerams, spēs apmierināt tās institūcijas, kuras līdz šim uz mūsu aicinājumiem nav reaģējušas. Proti, Tieslietu ministrijas sagatavotie likumprojekti paredz noteikt, ka mājokļiem ar vērtību līdz 100 000 eiro NĪN netiek aprēķināts, bet mājokļiem ar augstāku vērtību tiek piemērots neapliekamais minimums 100 000 eiro apmērā. Tas nozīmētu, ka, piemēram, primārajam mājoklim ar vērtību 150 000 eiro NĪN maksājums pašreizējo 572,74 eiro vietā būtu 100 eiro.

Līdzīgu principu aicinām ieviest attiecībā uz zemi zem primārā mājokļa, nosakot, ka šajos gadījumos nodokļa aprēķinam izmanto 1/5 daļu no KV. Piemēram, ja vērtība ir 10 000 eiro, tad šobrīd NĪN ir 150 eiro. Pēc mūsu piedāvājuma ieviešanas tie būtu 30 eiro. Par zemi joprojām maksās visi, taču attiecībā uz primāro mājokli tās būs salīdzinoši ļoti nelielas summas. Par pašu mājokli nemaksās lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju.

Kāpēc 100 000? Jo tiesības uz mājokli ir fundamentālas pamattiesības

Kāpēc 100 000 eiro? Jo vēlamies panākt, lai neapliekamais minimums attiektos uz absolūti lielāko Latvijas iedzīvotāju daļu. 2022. gadā no 321 tūkstoša individuālo dzīvojamo māju KV virs 100 000 eiro varētu būt 20,5 tūkstošiem māju. Līdzīgi arī dzīvokļiem – no 739 tūkstošiem dzīvojamo telpu grupu (dzīvokļu) 100 000 eiro robežu pārsniegs 23,4 tūkstoši īpašumu.

Atkārtošu jau iepriekš sacīto – ikvienam ir tiesības uz mājokli. Uz ne pārāk glaimojošo situāciju Latvijas mājokļu tirgū norāda ne tikai pašmāju eksperti un institūcijas, bet arī ārvalstu organizācijas, piemēram, OECD. Mūsu mājokļu tirgus ir fragmentēts, īpašumi bieži vien novecojuši un sliktā stāvoklī. Turklāt Latvijai raksturīgs t.s. iztrūkstošais vidusposms, proti, 44% mājsaimniecību ir par bagātu, lai saņemtu sociālo atbalstu, un par nabadzīgu, lai atļautos noformēt hipotekāro kredītu.1 NĪN maksājumu pieaugums mazina iespējas ne tikai novirzīt vairāk līdzekļu mājokļa labiekārtošanai, bet arī pārejai uz jaunu, plašāku un vērtīgāku mājokli. Tieši tam vajadzētu būt vienam no valsts politikas mērķiem – iedzīvotāju sadzīves apstākļu uzlabošana, t.sk. iespēja dzīvot kvalitatīvākā mājoklī.

Ja neieviesīs neapliekamo minimumu primārajam mājoklim, NĪN ieņēmumu pieaugumu par aptuveni 70 miljoniem eiro apmaksās iedzīvotāji

Pašvaldību kopējie ieņēmumi no NĪN 2022. gadā, ja netiek ņemts vērā Tieslietu ministrijas piedāvātais risinājums ieviest neapliekamo minimumu primārajam mājoklim, salīdzinot ar 2018. gadu, varētu pieaugt par aptuveni 156 miljoniem eiro jeb gandrīz uz pusi! Ja tiek ņemts vērā mūsu piedāvājums, tad ieņēmumi varētu būt ne mazāk kā 252 miljoni eiro. Starpība aptuveni 100 miljoni eiro.

Uz kā rēķina tad būtu šis milzīgais pieaugums, ja atsevišķi valdības partneri turpina kategoriski noraidīt primārā mājokļa konceptu? 4. Pieaugums būtu uz iedzīvotāju mājokļu rēķina.

Kas tad maksās par NĪN?

Kas kompensētu iespējamo ieņēmumu samazinājumu no NĪN par mājokļiem, ja ievieš neapliekamo minimumu primārajam mājoklim? Neviens, jo netiek piedāvāts ieņēmumu samazinājumu par mājokļiem kompensēt, paceļot likmes citām maksātāju grupām. Ieņēmumu pieauguma pamatā būtu objektīvs kadastrālās vērtības pieaugums citos segmentos, t.sk. par komercēkām. Tā iemeslus aprakstīju jau iepriekš. Nav tā, ka vērtības celsies visur, taču pēc 2000. gada uzbūvētām komercēkām, piemēram, lielveikaliem, jārēķinās ar celšanos.

Vienlaikus no ieņēmumu prognozēm ir skaidri redzams, ka ieņēmumu pieaugums, pat neskatoties uz neapliekamā minimuma ieviešanu, ļauj runāt par nodokļa likmju pārskatīšanu, piemēram, komercēkām vai ražošanas objektiem. Galvenais, lai tas nenotiktu uz iedzīvotāju rēķina, jo galu galā nodokļa samazināšana iedzīvotājiem nozīmē, ka slogs tiek samazināts šo uzņēmumu darbiniekiem. Šī nauda atgriezīsies ekonomikas apritē.

Pašvaldības lielākoties necietīs

Jau šobrīd pašvaldību budžetos ieņēmumi no NĪN par to segmentu, uz kuru attieksies primārā mājokļa atvieglojumi, lielākoties ir salīdzinoši nelieli. Piemēram, Gulbenes novadā 2018. gadā tie ir 1,5% no visiem nodokļu ieņēmumiem, Talsu novadā – 1,8%. Ārpus Pierīgas un lielajām pilsētām NĪN ieņēmumu lielāko daļu veido ieņēmumi no lauksaimniecības un mežsaimniecības zemes un komercēkām.

Vienīgās pašvaldības, kurās ieņēmumi no NĪN varētu samazināties, ir tās, kurās jau šobrīd mājokļu ir proporcionāli krietni vairāk nekā cita veida nekustamo īpašumu (proti, Pierīgas novados, bet ne visos), kā arī dažās lielajās pilsētās.

Atbilde Vilnīša kungam

Šī gada 1. jūlijā TV3 raidījumā "900 sekundes" Liepājas pašreizējais mērs Jānis Vilnītis, atbildot uz jautājumu par Tieslietu ministrijas virzītajiem likumprojektiem par primārā mājokļa aizsardzību, šo iniciatīvu nosauca par populistisku un minēja, ka Liepājas budžeta zaudējumi tādā gadījumā būtu 3–4 miljoni eiro gadā.

Tā nav taisnība. Jau šobrīd Liepājas ieņēmumi no NĪN par mājokļiem un zemi zem mājokļiem ir aptuveni 1,4 miljoni eiro jeb 3,1% no kopējiem nodokļu ieņēmumiem 2018. gadā. Tā ir maksimālā robeža, uz kuru varētu attiekties atvieglojumi primārajam mājoklim. 3–4 miljoni nekādi nesanāk.

Taču ir taisnība, ka Liepāja būtu viena no tām trim lielajām pilsētām, kurām kopējie ieņēmumi no NĪN 2022. gadā samazinātos ne vairāk [kā] par 1,3 miljoniem eiro. Iemesls tam būtu ne tikai neapliekamā minimuma piemērošanas fakts liepājniekiem, bet arī tas, ka Liepājā, neraksturīgi daudzām citām pilsētām, tiek prognozēta kadastrālo vērtību kopsummu stagnācija komercēku sektorā. Ražošanas ēku sektorā ir pat kadastrālo vērtību kopsummu kritums.

Ceru, ka valdības partneri un premjers beidzot mūs sadzirdēs

Neapliekamā minimuma ieviešana ir svarīga vēl vienā aspektā – mēs līdz galam nevaram zināt, kāda būs ekonomiskā situācija 2022. gadā. Lai arī šobrīd Finanšu ministrija un Latvijas Banka prognozē IKP pieaugumu, situācija ārvalstu tirgos var ietekmēt arī mūsu ekonomiku. Līdz ar to jau šobrīd iedzīvotājiem ir jādod pārliecība par savām finansiālajām iespējām.

Esmu uzdevis VZD sekot līdzi notikumiem nekustamā īpašuma tirgū un informēt par NĪ tirgus izmaiņām pēc 2019. gada [iespējams, domāts 2020. gads] 1. jūlija – vai Covid-19 krīzes ietekmē cenas ir nokritušās zem 2019. gada atskaites punkta. Ja, piemēram, rudenī būs cenu kritums, būs nepieciešams pārskatīt kadastrālo vērtību bāzi. Taču ar to nepietiek, nepieciešams valdības partneru, t.sk. Finanšu ministrijas atbalsts iecerētās reformas īstenošanā. Valdības partneriem un premjeram ir jābeidz izlikties, ka NĪN straujais pieaugums, ignorējot matemātikas likumus, nenotiks, un kopīgi jāmeklē risinājumi.

1 https://issuu.com/oecd.publishing/docs/latvia_housing_report_web-1

Novērtē šo rakstu:

0
1

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

22

Lūdzu, palīdziet tapt Ulubeles Kaķu dārzam

FotoŠobrīd jau 30 no 300 kaķiem Ulubelē mitinās āra apstākļos. Vietu pietrūkst. Līdz drēgnajam rudenim jāspēj izbūvēt siltinātas telpas Kaķu dārzā. Ja ir iespēja, lūdzu, atbalsti finansiāli. Ja ir iespēja, domā atbildīgi un lem par patversmes dzīvnieku adopciju.
Lasīt visu...

6

Pamēģiniet mums noticēt, ka vislielākajā luterāņu draudzē viss ir gandrīz kārtībā

FotoRīgas Lutera draudze kategoriski noraida medijos izskanējušās interpretācijas par draudzes ilggadējo mācītāju Kaspara Simanoviča un Induļa Paiča darba attiecību pārtraukšanas iemesliem.
Lasīt visu...

21

Par ko balsot vēlēšanās?

FotoVatikāna II koncils par katoļu aktīvu līdzdalību politiskajā un sabiedriskajā dzīvē uzsver, ka "visiem pilsoņiem ir jāatceras savas tiesības un reizē pienākums piedalīties brīvās vēlēšanās, lai veicinātu kopējo labumu. Baznīca ciena un atzinīgi vērtē tos, kuri savus spēkus veltī kalpošanai cilvēkiem un valsts labā uzņemas šos smagos pienākumus" (Gaudium et spes, 75).
Lasīt visu...

21

Neizvērtēta un nepamatota kadastrālo vērtību aprēķināšanas reforma ir kaitniecība

FotoLatvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācija uzskata, ka globālās krīzes apstākļos (Covid pandēmijas laikā) finansiāli tiek ietekmēts ikviens sabiedrības loceklis – ikkatra mājsaimniecība, nekustamā īpašuma īpašnieki, pārvaldītāji, attīstītāji, īrnieki (kam saskaņā ar likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 11.pantu jāmaksā nekustamā īpašuma nodoklis) saistībā ar plānotajām kadastrālo vērtību paaugstināšanas izmaiņām.
Lasīt visu...

21

Ceram, ka valdība un koalīcija pieņems pareizo lēmumu un atdos mums visu, ko pieprasām

FotoEsam gandarīti par to, ka Amerikas Savienoto Valstu valdība joprojām pievērš uzmanību holokausta traģēdijas upuru piemiņas jautājumam un atmiņas par Otrā pasaules kara laikā notikušā genocīda pret ebrejiem saglabāšanai. Holokaustu pārdzīvojušie ir kļuvuši par lieciniekiem vieniem no vissmagākajiem un briesmīgākajiem no jebkad nodarītajiem noziegumiem pret cilvēci, tostarp slepkavībām, postam un īpašumu izlaupīšanai.
Lasīt visu...

21

Kadastrālās vērtības ir “jāiesaldē”

FotoLatvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācija LANĪDA aicina “iesaldēt” šā brīža kadastrālās vērtības, lai novērstu negatīvās sekas, kas prognozēto kadastrālo vērtību pieņemšanas gadījumā radīsies gan mājsaimniecībām, gan tautsaimniecībai kopumā. Turklāt tās turpmāk jānosaka 85% apmērā no vidējā tirgus līmeņa, kā tas savulaik normatīvos bija paredzēts.
Lasīt visu...

12

Pa iznīcības ceļu…

FotoKāds gudrais reiz uzdevis jautājumu: „Viens mats — vai tas ir daudz, vai maz?” Un pēc tam pats atbildējis: „Ja uz galvas, tad maz, bet ja zupā – tad daudz!” Bet tagad, lūdzu, atbildiet uz manu jautājumu: „Divi simti cilvēku – vai tas ir daudz vai maz?” Varu arī atbildēt: „Maz, ja salīdzina ar diviem miljoniem valsts iedzīvotāju. Daudz, ja tie ir pie varas tikuši „demokrāti” – nedaudzos gados tiks iznīcināta gan valsts, gan tās (gļēvie) iedzīvotāji!” Neticat? Lūk, ieskats nesenā pagātnē…
Lasīt visu...

6

Dabas aizsardzības pārvaldes reforma: ieguvumus nesaskatām, zaudējumi acīmredzami

FotoVides konsultatīvā padome (VKP), kas apvieno divdesmit nozīmīgākās nevalstiskās vides organizācijas Latvijā, iebilst pret VARAM virzīto Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) reformu, kas paredz DAP pamatfunkcijas nodot Valsts vides dienestam, tādējādi būtībā likvidējot DAP kā vienotu valsts dabas aizsardzības kompetences centru.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Striķim pietiek, ēšanai nepietiek: Latvijā diemžēl parasti praktizē lāpīšanu ar ielāpiem, kas mazāki par caurumu

Pārsvarā Latvijas sabiedrība ir vai tiek grūsta procentu gūstā. Ja ienākumi...

Foto

Izstrādātie tiešmaksājumu nosacījumi vairāk līdzinās "naudas apgūšanai"

Publiskajā telpā izskanējušie tiešmaksājumu aprēķini nav korekti, tiešmaksājumu sadaļā visvairāk cietīs mazie un vidējie lauksaimnieki, turklāt Zemkopības ministrijas (ZM)...

Foto

Ko lai dara, ja man gribas sev paturēt pusi no grāmatu vākos ielikto apķēzošo sacerējumu pārdošanas cenas?

Jau labu laiku lauzu galvu par grāmatu vākos ielikto...

Foto

Pakļautās Latvijas priekšniekdiletanti infekciozos laikos

Pirms ir sākta ordeņu dalīšana "Par uzvaru pār Covid-19", ir vērts ar vēsu prātu novērtēt pakļautās Latvijas iestāžu un personāliju darbību...

Foto

Kā mēs tērēsim daudzās naudas

Vairāk nekā 10 miljardi eiro jeb gandrīz viens Latvijas gada budžets – tik daudz Eiropas naudas mums līdz 2027. gadam paredz...

Foto

Es apliecinu savu interesi iesaistīties dialogā ar likumdevēju Saeimas organizētā konferencē vai seminārā - tas mums noteikti dos daudz laba

Daru zināmu, ka 2020. gada 2....

Foto

Esam izlēmuši koncentrēties uz ražošanu Latvijā – un tam ir savi iemesli

Šobrīd ir pienācis laiks, kad AS „Agrolats Holding” grupa, kurā ietilpst arī tādi pazīstami...

Foto

liel un jaun koncertzāl, pa kuras celšn jūs tur kašķe, taisn pirms gad tik atklāt uz Lielo laukum iekš Ventspil

Mēs, kas dzīvo iekš sav ķizgal...

Foto

Nav atbalstāms MK rīkojuma nosacījums par Pasaules tirdzniecības centra ēkas demontāžu

Latvijas Arhitektu savienības (LAS) Padomes locekļi, apspriežot Ministru kabineta rīkojumu Nr. 341 no 18.06.2020. par...

Foto

Eiropas Komisija vērtēs Latvijas ārkārtas stāvokļa atbilstību cilvēktiesībām

Šā gada pavasaris ar Covid 19 un no tā izrietošajām sekām izsita no līdzsvara daudzus. Tiek lauzti šķēpi,...

Foto

Vadzis

Kā saprast teicienu un pat apgalvojumu – «Kad vadzis ir pilns, tas lūzt»? Vai tā, ka ir nepieciešamas pārmaiņas, ka/ja turpmāk neizdosies noturēt paklausībā, ka...

Foto

Tagad mums ir slikti ceļi, bet daudz ierēdņu, kuri balso par to, lai nekas nemainītos

Divas lietas. Arī it kā nesaistītas, bet par to pašu. Attīstības Par kabatas...

Foto

Meklējam viedu taktiku ēnu ekonomikas līmeņa mazināšanai

Pagājušais – 2019. gads iestādei bija nopietns pagrieziena punkts, kad tika izstrādāta jauna Valsts ieņēmumu dienesta (VID) attīstības stratēģija...

Foto

Sauksim lietas īstajos vārdos

Kas katram no jums ir tas mīļākais un dārgākais? Protams, vispirms tā ir paša personīgā āda. Pēc tam bērni, sieva, ģimene. “Progresīvākajiem”...

Foto

Kremļa vēstniecība nāk palīgā: noderīgie idioti cieš zaudējumus „Piebaltijas” infokara frontē

Latvija ir uzsākusi sparīgu cīņu pret  Kremļa izplatīto dezinformāciju. Par drošību un  veselīgu mediju vidi atbildīgās...

Foto

Kam ir izdevīga ārkārtas situācija jeb kā tiek radītas dzīres mēra laikā?

Saeimas pēdējā ārkārtas sēdē 9. jūlijā, tika izskatīti pieprasījumi par konkrētiem faktiem saistībā ar...

Foto

Mēs dzīvojam melu sistēmā

Es Jums pastāstīšu, kā veido melu ziņas. Melu sistēmu. Tikai ar dažiem piemēriem. Kaut to ir daudz....

Foto

Pareizu ceļu ejam, biedri Svece

Atbalsta vēstule pasaules progresa vēsmu nesējiem, nenogurdināmiem cīnītājiem pret verdzības laiku mantojumu, rasismu un citiem -ismiem....

Foto

Par ko Covid piemaksas Ieslodzījuma vietu pārvaldē?

Izlasīju internetā: "Fiskālās disciplīnas padome: valsts atbalsts Covid-19 pēckrīzes pasākumiem lielākoties ticis valsts sektoram un uzņēmumiem.”...

Foto

Vai Ļeņina ielā 59 (blakus Stūra mājai) dzīvoja čekisti?

Es te veicu nelielu izpēti. Iepriekš publicēju aicinājumu atsaukties zinošus cilvēkus, kas varētu paskaidrot, vai Ļeņina ielā...

Foto

Pēdējais laiks mēģināt iegūt politisko kapitālu no prettiesiskā nekustamā īpašuma nodokļa tēmas

Līdzšinējā nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) piemērošanas kārtība ir jāreformē, un jāievieš neapliekamais minimums primārajam...

Foto

Dievapziņa - strīdēties vai mēģināt saprast?

Katram no mums ir sava patiesība jeb pasaules uzskats, ko esam izveidojuši no lasītā, redzētā, dzirdētā, skolā iemācītā un pašu...

Foto

Uz politiskā feļetona tiesībām: pašpasludinātā virsvadoņa dekrēti par Teikas apkaimi

Es, Viedais Manels, turot roku uz Latvju nerātnajām dainām, pasludinu sevi par Teikas virsvadoni un zvēru...

Foto

Tālmācību nepieņemamības pamatojums

Tālmācību (attālinātās “online” izglītības) nepieņemamības pamatojums jeb krievu neoliberālis prognozē klātienes izglītības elitarizāciju un apgalvo, ka līderiem nav jābūt pārāk daudz un tāpēc...

Foto

Nekustamā īpašuma astrālās vērtēšanas līkloči

Šobrīd Latvijā nekustamo īpašumu kadastrāli vērtē atsevišķi – ēkas/būves un zemi, kas ir pretrunā ar pasaulē pārsvarā pieņemto praksi un Latvijas...

Foto

Latvijas Nacionālā bibliotēka aicina Valsts prezidentu kļūt par pirmās latviski izdotās grāmatas piecsimtgades notikumu patronu

Valsts prezidents Egils Levits ar dzīvesbiedri Andru Leviti šodien apmeklēja Latvijas...

Foto

Ja ir TĀDS “tautu tēvs”, tad labāk tautai dzīvot kā bārenei

Pasaulē ir un ir bijuši vairāki “tautas tēvi”. Tiesa, šāda iezīme ir tikai totalitārajiem režīmiem....

Foto

Pārdomas pēc grāmatas "Viltvārdis" izlasīšanas

Vispār jau cilvēcīgi Levitu var saprast, nedaudz pat izjūtu līdzjūtību. Kādas dzimtas piedzīvotās epizodes, iespējams, gadu gaitā radu daudzreiz pārstāstītas un...

Foto

Ko gada laikā paveicis nācijas tēvs un visas tautas prezidents

Valsts prezidenta Egila Levita prezidentūras pirmā gada (2019. gada 8. jūlijs–2020. gada 6. jūlijs) kopsavilkums....

Foto

VID pieeja veicina to, ka uzņēmējs ir gatavs pat atsaukties noziedznieku aicinājumiem sadarboties

Valsts ieņēmumu dienestam (VID) ir būtiska loma valsts budžeta ieņēmumu veidošanā. Tomēr visbūtiskākā...

Foto

Toreiz un tagad jeb Mīti un patiesība par dzīvi Latvijā padomju laikā

Vien reta tēma tiek apspriesta tik emocionāli, bet bieži vien – pat agresīvi, kā...

Foto

Totalitāro žurku cīņa par varu: kurš kuru iznerros

Pašsaprotams, ka sabiedrotos (draugus) aicina ciemos kā ikdienā, tā arī svētku dienās. Īpaši jau svētku dienās. Nav šaubu,...

Foto

Ja tas, ko raksta grāmatā „Viltvārdis”, ir taisnība, tad Nācijas tēvam ir jāatkāpjas

1. Ja viss tas, ko grāmatā Viltvārdis, raksta Lato Lapsa, ir taisnība, tad Nācijas...

Foto

Ko apliecina pieminekļa zīme

Mantojums ir visapkārt, tas, paaudžu paaudzēm uzkrāts, veido mūsu šodienu – kā fons un vērtību radītājs. Tas, ko redzam, paliek mūsos, tāpēc...

Foto

Tagad es piesaku valsts digitalizācijas reformu

Ministru kabinetā (MK) apstiprināts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotais informatīvais ziņojumus "Par valsts pārvaldes informācijas sistēmu arhitektūras...

Foto

Manas pārdomas par Latvijas himnu

Mūsu valsts himnā centrālais jēdziens ir Latvija. Toreiz, kad himna radās, priekšstats par Latviju bija jauns. Latvija kā vienota zeme –...