Pēdējās darba stundās Gerhards sagādājis amatu Jakrinam
PIETIEK, B. Rulle.03.11.2010.
Komentāri (39)
Iesaki rakstu: 
Pēdējā vecās valdības darba dienā ar aizejošā satiksmes ministra Kaspara Gerharda (VL-TB/LNNK) svētību Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) valdē iecelts viņa partijas biedrs Emīls Jakrins.
„Nav smuki,” apstiprinot Pietiek rīcībā esošo informāciju, ceturtdienas vakarā to komentēja jaunais satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS). Tomēr lēmums netikšot pārskatīts, jo „kuģis jau aizgājis”. CSDD valdes locekļa alga mēnesī pašlaik ir aptuveni 2000 latu pirms nodokļu nomaksas. Jakrins iecelts piektajā, līdz šim vakantajā valdes amatā.
Gerhards ceturtdienas vakarā uz vairākkārtīgiem Pietiek zvaniem un SMS neatbildēja. Līdz ar to Pietiek neizdevās noskaidrot, kāpēc bijušais ministrs savu pilnvaru pēdējā dienā devis svētību izmaiņām CSDD valdē un kāpēc valdes locekļa amatā iecelts viņa Saeimas vēlēšanās caurkritušais partijas biedrs, par TB/LNNK„ kasieri” dēvētais Jakrins.
Jakrins ceturtdienas vakarā Pietiek uzsvēra, ka darbu CSDD valdē uzskata par pilnas slodzes darbu, tādēļ viņš atteicies amatiem Rīgas siltuma padomē un Ventspils brīvostas pārvaldes valdē. „Atteicos no citiem amatiem, jo šis darbs CSDD ir pilnas darba dienas darbs. Es uzskatu, ka valdes locekļiem jāstrādā pilnā režīmā,” teica Jakrins.
Spriežot pēc Jakrina valsts amatpersonas deklarācijas, pērn viņš Rīgas siltumā mēnesī pelnījis vidēji 650 latus pirms nodokļu nomaksas, bet Ventspils brīvostas pārvaldē - vidēji 2125 latus pirms nodokļu nomaksas.
Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Anrijs Matīss ceturtdienas vakarā Pietiek apstiprināja, ka 2. novembrī ir veiktas izmaiņas CSDD valdes sastāvā. Matīss ir CSDD kā valstij piederošas kapitālsabiedrības akcionāra pārstāvis un tā persona, kas saskaņā ar likumu apstiprina akcionāra lēmumus. Pēc Matīsa atzītā, izmaiņas valdē veiktas, jo CSDD nolemts pievienot valsts a/s Biķernieku kompleksā sporta bāze. Sīkāku informāciju Matīss solīja sniegt piektdien.
No CSDD valdes atcelti divi citi tās locekļi – Andris Vereščagins un Valdis Dvinskis. Viņu vietā iecelti divi CSDD sistēmā strādājuši profesionāļi. CSDD valdes priekšsēdētājs Andris Lukstiņš Pietiek apstiprināja, ka dzirdējis par šīm izmaiņām, bet nekāds dokuments no Satiksmes ministrijas, kuras pārraudzībā ir CSDD, neesot vēl saņemts, līdz ar to izmaiņas valdē vēl nav reģistrētas Uzņēmumu reģistrā. Lukstiņš apstiprināja, ka amatu valdē saglabājis Imants Paeglītis, kurš jau iepriekš strādājis CSDD.
Pietiek arī zināms, ka ar skarbu revīzijas atzinumu par CSSD drīzumā klajā nāks Valsts kontrole (VK). Revīziju par CSDD darbību VK jau pabeigusi, tās atzinums nosūtīts CSDD atbildes sniegšanai. Neoficiāli zināms, ka VK atzinumā būs norādīts uz vairākiem pārkāpumiem un līdzekļu šķērdēšanu, kas konstatēti CSDD darbībā.
No valdes atceltais Dvinskis, kurš CSDD valdē darbojas kopš 2004. gada, ir vairākkārt mainījis partijas piederības – sākotnēji viņš bija TB/LNNK biedrs, bet vēlāk iestājās Tautas partijā. Tomēr nesen Dvinskis ir iestājies ZZS sastāvā esošajā Latvijas Zaļajā partijā, Pietiek apstiprināja partijas līdzpriekšsēdētājs Raimonds Vējonis. No valdes atceltais Vereščagins tajā darbojies kopš 2008. gada februāra, kad satiksmes ministrs bija Ainārs Šlesers. Šogad un 2009. gadā Vereščagins ziedojis nelielas summas LPP/LC.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
