Iesaki rakstu: 
Pērn un šogad kopā notikušas trīs Valsts policijas darbinieku pašnāvības, - tā augustā noklusēto policista nošaušanos Latgalē komentē policijā, norādot, ka tā ir šogad otrā policista pašnāvība, bet pērn tāda bijusi tikai viena.
„Par katru gadījumu tiek veikta dienesta pārbaude, informācijas apzināšana, tajā skaitā arī iespējamo cēloņu konstatēšana. Iemesli ir saistīti ar personīgo dzīvi un sociālekonomiskajiem apstākļiem. Tāpat katrā no šiem gadījumiem arī tiek pieaicināti Iekšlietu ministrijas Veselības un sporta centra Psiholoģiskā atbalsta nodaļas psihologi,” skaidro policija. Turklāt Valsts policijas amatpersonām arī ikdienā tiekot nodrošināta iespēja saņemt dažādus psiholoģiskā atbalsta pakalpojumus.
Par to, kādu tieši iemeslu dēļ notikusi pēdējā – šā gada augustā notikusī policista pašnāvība, nekādas ziņas gan sniegtas netiek, vien atzīstot, ka par šo faktu ir sākts kriminālprocess.
Pietiek jau informēja, ka, turpinot Inta Ķuža laikā iedibināto „tradīciju”, Valsts policijas tagadējā vadība ar iekšlietu ministra Sanda Ģirģena klusējošu piekrišanu ir mēģinājusi noslēpt informāciju par jau kārtējo policijas darbinieka pašnāvību, - tā augusta vidū notikusi Latgalē, Daugavpils pusē. Turklāt policists pašnāvību izdarījis nošaujoties – cik zināms, izmantojot dienesta ieroci.
Tas, ka Valsts policijas vadība dara visu, lai sabiedrība iespējami retāk uzzinātu par atkal jaunu policista pašnāvību un it īpaši tās iemesliem, ir zināms jau daudzus gadus. Tagad kļuvis skaidrs, ka nekas nav mainījies arī
Pēdējoreiz plašāku informāciju par policistu
Nekādu plašāku informāciju par 2015. gadā policijas darbinieku izdarīto pašnāvību
Par nule notikušo policista pašnāvību 21.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
