Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Saskaņas centra (turpmāk – SC) elektorāts pašapmierināti priecājās par spožo uzvaru pašvaldību vēlēšanās. Acīmredzot īpaši priecīgi ir SC vēlētāji Rīgā. Galvaspilsētā tika gūta pārliecinoša uzvara, un t.s. ušakovieši tagad varēs valdīt bez sadarbības ar citiem politiskajiem klaniem.

SC rīdzinieku elektorātam patiešām ir, par ko jūsmot. Agrāk tik lieliskā pozīcijā viņu politiskās uzticības personas nenokļuva. Viena lieta ir mērijā visu maigi saskaņot ar svešiem partneriem. Pavisam cita lieta ir mērijā dūšīgi diriģēt pašiem, visu pārdalot un sadalot tikai starp savējiem.

Kā ir novērots, pārlieku lielas cerības un prieki mēdz aptumšot prātu un atmiņu. Vēsture liecina, ka ar dēmosu (iedzīvotājiem, kuriem ir pilsoņu tiesības) tā var notikt samērā bieži. Jo tuvāk mūsdienām, jo biežāk. Jo tuvāk mūsdienām, jo rafinētākas ir masu komunikācijas manipulatīvi tehnoloģiskās iespējas aptumšot dēmosa prātu un atmiņu. Jo tuvāk mūsdienām, jo niecīgāka ir dēmosa imunitāte pret politiskajām manipulācijām. Jo tuvāk mūsdienām, jo dēmoss vienaldzīgāk izturas pret dažāda rakstura politiskajām nekaunībām. Jo tuvāk mūsdienām, jo mazāk dēmoss piedalās vēlēšanās vispār.

Dēmoss var visu neatcerēties. Dēmosam nemaz nav viss jāatceras. Tam dēmosam kalpo īpaši sociālie institūti – zinātnieki, žurnālisti, publicisti, skolotāji, pasniedzēji u.c. Šo institūtu uzdevums ir palīdzēt dēmosam saglabāt skaidru galvu un atcerēties to, kas ir jāatceras tādā svarīgā procesā kā vēlēšanas. Dēmosam ir jāpalīdz izvēlēties gudrākos un godīgākos valdniekus. Tas ir minēto sociālo institūtu profesionālais pienākums. Taču ir daudzkārt piedzīvots, ka minētie sociālie institūti var slikti strādāt un pat apzināti maldināt dēmosu.

Tā faktiski ir noticis ar SC elektorātu. Uzvara pašvaldību vēlēšanās diemžēl nebūt nav skaists un cēls politiskais panākums. Ar uzvaru nedrīkst lepoties. Gluži pretēji- nākas kaunēties un bēdās noliegt galvas. Uzvara ir ļoti nepatīkami saistīta ar vienu no vislielākajām nelietībām pēcpadomju Latvijas politiskajās norisēs. Uzvara vēlēšanās ir nodrošinājusi varu vieniem no visbezprincipiālākajiem politiskajiem līderiem pēcpadomju gados. Uzvaras rezultātā vara ir tādu cilvēku rokās, kuriem nekas nav svēts savtīgo mērķu sasniegšanā. Tādās reizēs mēdz teikt: viņi ir gatavi pat savu māti pārdot, lai no tā sev gūtu kādu labumu.

Protams, jebkurš sabiedriski aktīvs cilvēks tūlīt dedzīgi oponēs tik tikko izlasītajam. Viņš vaidēs, ka pie mums izņēmumu nav. Pie mums politiķus tēlo dažāda kalibra pašlabuma meklētāji. Rainis viņus sauca par „veikalniekiem”. Drosmīgākie un objektīvākie atcerēsies, ka izņēmums ir Alfrēds Rubiks. Viņa politiskās darbības pamatā ir konkrēti ideāli un politiski stratēģiskie mērķi. Alfrēdam Rubikam ir savi stingri principi un stabila idejiskā pozīcija. Bet pats galvenais - viņš dzīvo citiem, un viņš neprot domāt par sevi. Viņa lielākā cilvēciskā vērtība ir godīgums. Viņš nezog un neblēdās. Tāpēc daudzi pret viņu izjūt patoloģisku naidu.

Tā ir taisnība. To nav iespējams noliegt. Nav iespējams iebilst arī pret „dažādo kalibru” klātbūtni mūsu politiskajā olimpā. Pašlabuma meklētāji patiešām ir dažādi. Vieni vēlas sātīgāk vakarā pabarot savu vīru dzejnieciņu. Dažiem Rīgas, Valmieras un Daugavpils īstajos teātros nedod lomu vai maksā santīmus. Citiem ir jāatdod bankai kredīts, vajadzīgs valsts galvojums investīciju projektam, gribas kaut ko „privatizēt” u.tml.

Mūsu politisko aktieru trupā ir dažādi skatuviskā ampluā kadri. Katram ir savas intereses. Taču katram noteikti ir arī sava morālā robeža, uzsākot tēlot politiķi. Proti, katrs zina, līdz kādai robežai viņš ir gatavs morālajiem kompromisiem, lai ar politikas palīdzību risinātu savas ģimenes vai biznesa problēmas. Un, lūk, drīkstam nekļūdīgi uzskatīt, ka ušakoviešu „spice” ir gatava uz visu. Viņiem neeksistē nekāda morālā robeža. Viņiem nekas nav svēts, un tāpēc viņi ir sekmējuši jaunu grandiozu nelietību pēcpadomju Latvijā.

„Otrās republikas” politisko nelietību hierarhijā ušakovieši tagad ir tuvākie konkurenti „nulles varianta” divkosīgajiem solītajiem pilsonības jautājumā pirms LPSR Augstākās Padomes vēlēšanām 1990.gada 18.martā. Lai vēlēšanās gūtu uzvaru un tiktu pie varas padomju republikā, „tautfrontieši” solīja visiem piešķirt pilsonību; proti, realizēt t.s. nulles variantu. Taču viņi vēlāk savu solījumu ciniski neizpildīja. Turklāt starp nelietības autoriem bija izteikti zemiski tipi. Viņi bravūrīgi plātījās par savu panākumu nepilsoņu šausmīgajā apkrāpšanā. Šajā ziņā populāra ir tāda intelektuālā un morālā tipa politiskā aktiera kā Andrejs Panteļējevs publiskā lielīšanās. Viņam šajā ziņā ir starptautiska slava. Viņa „atzīšanos” kā plebejiskas nelietības piemēru citē ne tikai pie mums, bet arī ārzemēs.

Ārkārtīgi negodīgais gadījums ar „nulles variantu” ir labi zināms. Tam ir ļoti negatīvas sekas. Tās var raksturot lakoniski – politiskā un morālā neuzticēšanās latviešiem. Turklāt šī neuzticēšanās noteikti saglabāsies līdz pasaules galam. No tautas (šajā gadījumā mūsu cittautiešu) atmiņas var izzust labi notikumi. Taču ārkārtīgi slikti notikumi tautas atmiņā parasti saglabājās mūžu mūžos. Par šo likumsakarību liecina etnoloģisko, kulturoloģisko, vēsturisko studiju materiāli. Ar tautas atmiņu ir tāpat kā ar cilvēka atmiņu. Mēs visilgāk atceramies sliktos notikumus un ātri aizmirstam labo pieredzi.

Tiesa, Augstākajā Padomē darbojās arī viens godīgs vīrs – Dainis Īvāns. Viņš vienīgais nosodīja minēto nelietību. Savās atmiņās viņš raksta: „Tad, kad LR jaunā AP pieņēma pilsonības likumu, kurš radikāli atšķīrās gan no tā, kas bija ielikts deklarācijā, gan Tautas frontes programmā, es biju vienīgais no TF deputātiem, kurš balsoja pret. Es toreiz uzskatīju, ka tā ir nodevība. Neraugoties uz to, ka politikā liekulība ir parasta lieta, es nevarēju savādāk. Kaut kāds godaprāts atturēja. Tad, kad vajadzēja aicināt uz barikādēm, es aicināju latviešu un krievu valodā, tātad – uzņēmos atbildību visu cilvēku priekšā. Es nevarēju piedalīties šajā nodevībā, kurā piedalījās visi, sākot ar AP priekšsēdētāju, beidzot ar radikālākajiem deputātiem, kuri laikā, kad pieņēmām Neatkarības deklarāciju, klusēja. Protams, var uzskatīt, ka šajā punktā solīto mēs neesam pildījuši. Tā bija negodīga politika. Bet – tā ir politiskā realitāte, un jārēķinās, ka politikā visu izšķir izdevīgums.”

Protams, par Daiņa Īvāna viedokli var diskutēt, kā arī var būt pilnīgi savādāks viedoklis. Arī ušakovieši brīvprātīgi neatzīstas savā nodevībā un tajā saskata milzīgas perspektīvas. Arī ušakovieši var teikt, ka „politikā liekulība ir parasta lieta” un „politikā visu izšķir izdevīgums”. Viņi nebūt negrasās solidarizēties, piemēram, ar Albera Kamī atziņu: „Man gribētos mīlēt savu valsti, tajā pašā laikā saglabājot taisnīgumu. Es dzimtenei nenovēlu tādu varenību, kas sasniegta ar melu palīdzību."

Augstākās Padomes deputātiem pietrūka „godaprāta” balsojumā par ļoti svarīgu jautājumu. Patiesībā svētu jautājumu ļoti daudziem Latvijas iedzīvotājiem. Pilsonības jautājums izvērtās par traģēdiju daudziem tūkstošiem cilvēku. Pilsonības jautājums izvērtās par Latvijas sociālo traģēdiju, sociumu sašķeļot divās politiski nelīdztiesīgās un savstarpēji naidīgās daļās. Turklāt, tā teikt, klusi iekšēji cementētās naidīgās daļās, kas psiholoģiski ir ļoti bīstami no valsts lojalitātes un nacionālās konsolidācijas viedokļa.

Augstākās Padomes deputātu nodevība izpaudās svētā jautājumā. Un, lūk, arī ušakoviešu nodevība izpaužas svētā jautājumā. Tāpēc mūsmājas politisko nodevību hierarhijā tā ieņem visaugstāko vietu. Ušakoviešu nodevība ir godam pelnījusi šo vietu: lai nokļūtu pie valsts treknākās siles (respektīvi, koalīcijā un valdībā), SC sāka atzīt Latvijas okupāciju 1940.gadā!

Pie mums nevienam nav jāpaskaidro par okupācijas jautājuma kardināli mistisko iedabu. Okupācija ir svēts mentālais fenomens gan latviešiem, gan krieviem. Pret okupācijas jautājumu pie mums visi izturas ar neslēptu hipertrofētu uzmanību. Turklāt līdz šim visi ir bijuši nesalaužami. Neviens nav kaut kāda „izdevīguma” vārdā atkāpies no savas pozīcijas. Ne tie, kuri atzīst okupāciju. Ne tie, kuri noliedz okupāciju. Gan vienas, gan otras puses attieksme pret okupāciju līdz šim ir bijusi dzelžaini konsekventa. Vīrišķīgi tika pārvarēti visi kārdinājumi izmainīt politisko pozīciju.

Šajā gadījumā nav svarīgi, vai bija vai nebija okupācija. Svarīgākais ir attiecīgās pozīcijas kategoriskā imperatīva statuss – pavēle un neatlaidīgā prasība obligāti respektēt doto pozīciju. Svarīgi ir tas, ka SC nekad neatzina okupāciju un sāka to darīt tikai tāpēc, ka vēlējās nokļūt pie treknākas siles. „Izdevīguma” vārdā SC nodevīgi uzpļāva ne tikai saviem idejiskajiem principiem, bet arī savam elektorātam. Tie vēlētāji, kuri ar skaidru galvu balsoja par SC, zināja par viņu mīlētā politiskā formējuma pozīciju okupācijas trakajā jautājumā. SC, iespējams, būtu nodevis arī savus tuvākos politiskos draugus – Latvijas Sociālistisko partiju.

Ušakoviešu nodevības hronika ir šāda. 11.Saeimas vēlēšanās 2011.gada 17.septembrī SC ieguva visvairāk (31) deputātu vietas. Taču ušakoviešiem latvieši neuzticēja valdības veidošanu. Valdību uzticēja veidot citiem, un sākās politiskā tirgošanās. Kā liecina internetā pieejamā informācija, valdības veidotāji SC izvirzīja prasību atsacīties no okupācijas noliegšanas. Ja SC atzīs okupāciju, tad var tikt iekļauts koalīcijā un valdībā.

Tātad valdības veidotāji nolēma izmantot valstiski vissvētāko – okupācijas jautājumu. Tāda pieeja principā ir attaisnojama. Attaisnojams nav tas, kas notika pēc tam. 10.oktobrī politiskais tirgus tika slēgts, un Latvijas tauta tika aplaimota ar jaunas koalīcijas un valdības izveidošanu. SC netika iekļauts ne koalīcijā, ne valdībā. Kāpēc tā notika, paliek uz latviešu valdošās kliķes sirdsapziņas.

Bet šajā gadījumā tas nav galvenais. Galvenais ir tas, ka 2011.gada 16.septembrī SC līderis Nils Ušakovs publiski atzina Latvijas okupāciju. Rīgas konferences pieņemšanā ārzemju diplomātu klātbūtnē viņš savā runā teica: „..pirms divdesmit gadiem Latvija atjaunoja neatkarību pēc padomju okupācijas."

Bet tas vēl nav viss. Nodevības hronikai nevar pielikt punktu. Vēl ir vairāki ļoti svarīgi momenti, kas uzskatāmi izgaismo nodevības anatomiju.

Pirmkārt, ušakoviešu attieksme pret saviem politiskajiem draugiem – Latvijas Sociālistisko partiju (turpmāk – LSP). Kā zināms, partija un tās līderis Alfrēds Rubiks neatzīst okupāciju. 2011.gada 5.oktobrī internetā kādā publikācijā varēja lasīt: „Runas par iespējamo LSP izstumšanu no Saskaņas centra parādījās pēc tam, kad SC līderis Nils Ušakovs izteicās, ka, nesakrītot apvienību veidojošo partiju - Jāņa Urbanoviča vadītās Saskaņas un Alfrēda Rubika vadītās LSP - redzējumam par koalīcijas veidošanas principiem, Saskaņas pārstāvji to gatavi veikt bez LSP līdzdalības.

"Tādu dokumentu mēs vienkārši neparakstītu," sacīja Rubiks, atbildot uz jautājumu, vai parakstītu koalīcijas līgumu, kas nostiprinātu, ka SC atzīst Latvijas okupācijas faktu. "Okupācija ir pilnīgi lieks arguments. Kā var uzstādīt kādam kaut kādu ultimātu vai prasīt kaut ko atzīt vai neatzīt, kad valsts iet bojā. Tagad jādomā par ekonomiku, nevis par to, kas bija 50 un vairāk gadu atpakaļ," sacīja LSP vadītājs, kurš nekad nav atzinis Latvijas okupāciju”.

Tātad Rubika kungs negatavojās atsacīties no saviem uzskatiem. Viņa pozīciju var ilustrēt ar P.Čaadajeva vārdiem: „Skaista lieta – dzimtenes mīlestība. Bet ir kaut kas vēl skaistāks – patiesības mīlestība." Taču SC vadoņi bija gatavi to nodot, lai iekļūtu koalīcijā un valdībā. SC vadoņiem ir sveša un nepieņemama patiesības mīlestība.

Otrkārt, amorāla ir SC priekšnieku taisnošanās pēc sava nodevīgā paziņojuma 2011.gada 16.septembrī. Tiesa, viņu „argumentācijā” ne visai viegli ir nošķirt morāliskumu no klaja idiotisma.

Saprotams, pēc nesaprātīgi skaistās runas Rīgas konferencē Ušakova kungam tūlīt nācās skaidroties gan ārzemju diplomātiem, gan žurnālistiem. Saprotams, visi tūlīt pievērsa uzmanību radikālajai pozīcijas maiņai. Un, saprotams, visi šajā nelietīgajā reveransā saskatīja savtīgu vēlēšanos tikt pie treknās siles un to atklāti norādīja SC vadoņiem.

Faktiski Ušakova taisnošanās atbilde ir ne mazāk negaidīta kā okupācijas atzīšana. Viņš sāka nepārtraukti visiem interesentiem skaidrot, ka bija okupācija, bet nav okupantu un Latvijā vairs nedzīvo okupanti. Viņaprāt, šī tēze esot jāieraksta koalīcijas līgumā.

Tēze patiešām ir aizdomīgi jocīga. Tā nav intelektuāli adekvāta. 2011.gada 28.septembrī kādā intervijā to saudzīgi atzina arī mūsu slavenais okupācijas teorētiķis profesors Inesis Feldmanis. Viņaprāt, pateikt, ka bija okupācija, bet nav okupantu, ir „sagrozītas domāšanas paraugs”.

Treškārt, 2011.gada 2.oktobrī Internetā tika ievietota informācija par ASV vēstnieces Džūditas Gārberes līdzdalību SC nodevībā. Tas noteikti var ļoti patikt SC elektorātam.

Internetā bija šāda informācija: „Vēl pirms Saeimas vēlēšanām, augusta beigās, Gārbere viesojusies Latgalē pie SC Saeimas frakcijas priekšsēdētāja Jāņa Urbanoviča mājās. Kāds informācijas avots Ārlietu ministrijā Nekā personīga sacījis, ka, iespējams, šajā Urbanoviča sarunā ar Gārberi ir dzimusi ierosme, lai SC līderis Nils Ušakovs nāktu pretim tai sabiedrības daļai, kas no SC jau sen gaida Latvijas padomju okupācijas fakta atzīšanu. Ušakova angliski izteiktie vārdi "50 padomju okupācijas gadi" izskanēja pāris nedēļas pēc Gārberes tikšanās ar Urbanoviču ārpolitikas un drošības problēmām veltītajā Rīgas konferencē, kur tobrīd tieši Gārbere sēdēja Ušakovam līdzās. Ne Urbanovičs, ne arī Gārbere par savas tikšanās sarunu saturu komentārus nesniedza."

Ceturtkārt, nodevības sērija turpinās. 2013.gada 9.maijā elektroniskie mediji atkal vēstīja par okupācijas atzīšanu. To šoreiz esot demonstrējuši SC deputāti Saeimā. Internetā varēja lasīt: „Atbalstot vienu no Pilsonības likuma grozījumiem iesniegtajiem priekšlikumiem, Saskaņas centra (SC) deputāti faktiski atzīst to, ka 1940.gadā PSRS okupēja Latviju, lai arī līdz šim šī politiskā spēka deputāti publiski okupācijas faktu noliedza, pauda Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa (Vienotība)." Turpmākajās dienās, kā parasti, sekoja aloģiska taisnošanās. Piemēram, SC frakcijas vadība skaidroja, ka kopumā tomēr neatbalstot likumprojektu.

Cenšoties šajā merkantilistiskajā kņadā saskatīt kaut kādu idejisko konsekvenci, gribas atcerēties Jakova Plinera vārdus 2013.gada 21.aprīlī kādā intervijā. Plinera kungam nevar pārmest nezināšanu. Viņš par SC organizatoriskās ģenēzes „virtuvi” zina noteikti daudz vairāk nekā tās patreizējie jauneklīgie līderi. Lūk, ko Plinera kungs teica: „Saskaņas centrs (SC) ir ļoti labs komercprojekts, ko atbalsta Latvijas un, iespējams, arī citu valstu oligarhi." Savukārt par jauneklīgo oratoru viņš teica: „Nils patīk visām dāmām no 16 līdz 92 gadiem." Domājams, komentāri lieki. Var vienīgi painteresēties par dāmu vecuma izvēli. Kāpēc tiek nosaukti minētie gadi, bet nevis, teiksim, no 12 līdz 99 gadiem u.tml. Arī par „komercprojektu” viss ir saprotams. Komercprojektā ietilpst okupācijas atzīšana.

Angļu parlamentārietis un publicists Edmunds Bērks atzina: „Viss, kas nepieciešams ļaunuma triumfam, ir labu cilvēku bezdarbība." Bezdarbība patiešām ir katastrofāla. Dēmosa naivā uzticēšanās SC vadoņiem, Daiņa Īvāna samiernieciskie vārdi par politiku, Nila Ušakova nevainīgā taisnošanās liecina par totālu piekāpšanos politikas un morāles atrautībai. Ne tikai atsevišķu runas vīru, bet sabiedrības lielākās daļas apziņā prevalē viedoklis, ka politika ir liekulīga sfēra un tas ir normāli.

Politikas un morāles sakarības ir atsevišķa tā dēvētās politiskās filosofijas tēma. Mūsu politisko nelietību kontekstā nepieciešams paskaidrot tikai dažas vispārējas nostādnes.

Politiķu tēlošana mūsdienu pasaulē ir masveida priekšnesums. Tāpēc arī konstatējama attiecīgā kvalitāte – masu produkcijas kvalitāte. Saprātīgi cilvēki no masveida izdarībām neko labu negaida. Viņi saprot, ka uz masveida politiskās skatuves nekas prātīgs nekad nebūs saskatāms. Tāpēc viņi nepiedalās vēlēšanās. Tas, pirmkārt.

Otrkārt, Jaunajos laikos sabiedrība ir sadalījusies divās daļās. Vienā daļā ietilpst tie, kuri no politikas sagaida morālu rīcību. Otrajā daļā ietilpst tie, kuri pieļauj politikas morālo izvirtību kā pašu par sevi saprotamu lietu. Ņemot vērā „balto” cilvēku morālās degradācijas dinamiku un postcilvēku straujo ģenēzi, otrā daļa Rietumu civilizācijā noteikti ir nomācošā vairākumā. Pieļauju, ka tas atspoguļosies arī šī teksta komentāros. Manuprāt, mūsu politisko nelietību hierarhijai ir milzīga piekritēju armija.

Treškārt, jo augstāka ranga politiķis, jo no viņa sagaida lielāku morālo skaidrību. Par laimi, šī likumsakarība mūsdienu sabiedrībā pagaidām funkcionē ļoti stabili. Sabiedriskajā apziņā dominē ticība, ka, piemēram, Valsts prezidents nekad neielaidīsies netīrās mahinācijās. Tiesa, šī likumsakarība negarantē, ka kādā zemē prezidenta krēslā nevarētu iesēdināt prastu blēdi. 

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

12

Uzmācīgie IRši

FotoPagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”
Lasīt visu...

21

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...

pietiek_postit

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

FotoĻoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā, draud pasaulei ar atomieročiem (!!!), Eiropas Savienība noslīkusi ciniskā reālpolitismā - sludina demokrātiju, bet ļauj agresorvalsts Krievijas izvarotajai Ukrainai noasiņot.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...