Iesaki rakstu: 
Mākslas darbu un arhitektūras pieminekļu iznīcināšanu parasti dēvē par vandālismu. Vārda izcelsme saistīta ar vandaļu cilti, kas 455. gadā izlaupīja Romu un grāva skulptūras, kas gadījās pa rokai. Vēl naids pret dažādiem veidoliem ir raksturīgs reliģiskajiem fanātiķiem. Budas statuju uzspridzināšana Afganistānā kalpo par mūslaiku spilgtāko piemēru. Ar cīņu pret pieminekļiem izcēlās arī boļševiki, jaucot nost visu, kas atgādināja par iepriekšējo varu.
Brīvības piemineklim Latvijā paveicās. Kad vietējie kangari savā iztapībā jau 1945. gadā grasījās Latvijas brīvības cīņās kritušo piemiņai celto monumentu demontēt, tad, kā stāsta, iejaucās krievu tēlniece Vera Muhina un piemineklis pārdzīvoja padomju režīmu.
Tagad komjaunieša nozīmīte sākusi pukstēt pie tieslietu ministra Jāņa Bordāna sirds, aicinot postīt visu, kas, jauno pasaules kārtību ceļot, atgādina vecos laikus. Civilizācijas atiestatītājus apkalpojošās JKP līderis aktualizējis jautājumu par Pārdaugavas pieminekļa demontāžu. Lietā laists bubulis, ka “monstrs” apdraudot nacionālo drošību. Ja “karavīri atbrīvotāji” gluži tūlīt no pjedestāla nenokāpšot, lai iekarotu Dievzemi, tad zvaigznes gan garāmgājējiem uz galvas varot uzkrist.
Man pašam monuments “Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem” nekādas simpātijas neraisa. Pārāk daudz sāpes latvjiem “atbrīvotāji” atnesa. Taču es atšķirībā no populistiskajiem varnešiem varu paredzēt, kādas sekas izraisīs šī Latvijas krievu iemīļotā monumenta nojaukšana.
Ja šobrīd Milda vietējos krievos nerada nekādas negācijas, tad pēc viņu “dievekļa” sagraušanas karstākie prāti savu atriebi gribēs izgāzt uz latviešu svētumiem. Ja organizētus spridzinātājus Latvijas drošībnieki, visticamākais, spēs atklāt un neitralizēt, tas indivīdus, kas darbosies uz savu roku, var arī neapturēt.
Turklāt Krievija pie pirmās iespējās, visticamākais, nolīdzinās Latvijas simbolus līdz ar zemi, ko citviet, tēlojot “pieklājīgos cilvēkus”, cenšas nedarīt. Jāpiezīmē, ka pretreakcija var tikt īstenota arī bez militāra iebrukuma. Adaptējot atbilstoši pašreizējai situācijai kādu anekdoti “ar bārdu”, pašmāju “cienījamo cilvēku” saruna varētu skanēt šādi:
- Ejam gāzt krievu pieminekli!
- Hm, a ja nu šie nogāž mūsējo?
- Bet par ko tad mūsējo?!
Es tomēr ceru, ka valstiskie vandāļi priekšvēlēšanu gaisotnes apmātībā neizdarīs neatgriezenisku kļūdu, lai kā neniezētu rokas. No savas puses iesaku Uzvaras parkā sakopot visus atlikušos PSRS perioda pieminekļus un izveidot sava veida Padomijas memoriālu. Domāju, ka vēsturisko objektu apskates vieta izrādīsies gana interesanta tūristiem, tāpat arī šejienes pagātnes mīļotāji varēs piestaigāt. Tas patiešām būs civilizēti.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
