Pieprasām valdībai nekavējoties rīkoties un ieviest stingrus pasākumus Covid-19 izplatības ierobežošanai
Divu mediķu organizāciju pārstāvji*03.10.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Mēs ar bažām konstatējam, ka valsts veselības aprūpes sistēma šobrīd strādā ar milzīgu pārslodzi un ir reāla kolapsa priekšā. Tā sekas izjutīs ne tikai ar Covid-19 slimojošie, bet potenciāli jebkurš Latvijas iedzīvotājs.
Jāpārtrauc dzīvot ilūzijās par Covid-19 gultu un, īpaši, cilvēkresursu rezervēm Latvijas slimnīcās. Ja tuvākajās dienās netiks pieņemti steidzami un radikāli lēmumi, veselības aprūpes sistēmas kapacitātes pārsniegšana ir tikai pāris nedēļu jautājums. Ņemot vērā epidemioloģiskos datus, jāsecina, ka novēlota rīcība jau šobrīd ir pieļāvusi nekontrolētu koronavīrusa izplatību sabiedrībā.
Gan politiķiem, gan sabiedrībai beidzot ir jāieklausās veselības aprūpes profesionāļos, kas brīdina, ka tik augsta saslimstība Latvijas situācijā nav pieļaujama un to ar jebkādiem līdzekļiem ir jācenšas samazināt. To visātrāk var izdarīt, samazinot nevajadzīgu un nesvarīgu kontaktu skaitu.
Šobrīd pasaulē ir zināma konkrētu pasākumu efektivitāte kontaktu ierobežošanā starp cilvēkiem, ar attiecīgu slimības transmisijas un izplatības mazināšanos. Pieeja dažādās valstīs atšķiras, ņemot vērā lokālās īpatnības. Valdībai ir jāpieņem skaidri lēmumi, kuru izpilde ir izkontrolējama, pretējā gadījumā ierobežojumiem nebūs rezultāta.
Vienlaicīgi maksimāli jāveicina vakcinācija ar īpašu fokusu uz riska grupām. Plašākai vakcinācijai nebūs tūlītējs efekts, tā dos rezultātu ilgākā termiņā. Lēmumi par obligāto vakcināciju ir pareizi, diemžēl ļoti novēloti.
Mēs atkārtoti aicinām iedzīvotājus vakcinēties. Vakcinācija ne tikai ir visefektīvākais Covid-19 profilakses pasākums konkrētam indivīdam, daudzkārtīgi mazinot smagas un fatālas slimības norises, kā arī ilgtermiņa komplikāciju risku, bet ļauj drošāk pasargāt no slimības arī apkārtējos. Būsim solidāri! Veselības aprūpes sistēmas pārslodze un sabrukums rada draudus cilvēku veselībai un dzīvībai arī jebkuras citas slimības gadījumā. Ne tikai Jums personīgi, bet arī Jums tuvajiem un mīļajiem cilvēkiem.
Pieprasām** valdībai godprātīgi veikt savus pienākumus un rūpēties par tās iedzīvotāju veselību un dzīvībām. Valdības neizlēmība mazina uzticību ne tikai valsts varai, bet arī veselības aprūpes sistēmai. Atbildības par savu neizdarību novelšana un iespējamo vainīgo meklēšana veselības nozarē ir negodīga un neētiska.
Steidzami pieņemot lēmumus, ir nepieciešams pēc iespējas ātrāk informēt sabiedrību, izmantojot visus iespējamos komunikācijus kanālus gan latviešu, gan krievu valodā.
* Paziņojums izplatīts Latvijas Ārstu biedrības un Latvijas Jauno ārstu asociācijas vārdā; kā zināms, Latvijas Ārstu biedrības vadībā valda nesaskaņas Covid jautājumos.
**Aicināt jau ir par vēlu.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
