Iesaki rakstu: 
Kopš COVID-19 izplatīšanās sākuma neesmu dzirdējis nevienu ar to saistītu pozitīvu ziņu. Es, protams, saprotu ka masu medijos labāk var „pārdot” mirušos, bet žurnālistiem tomēr vajadzētu saprast, ka viņi, izplatot tikai negatīvas ziņas, veicina masu histēriju un sekojoši arī neadekvātu valdības lēmumu pieņemšanu.
Šobrīd ir sajūta, ka visi, no valsts iestādēm līdz kurjerdienestiem, savstarpēji sacenšas – kurš vēl ko izdomās, lai apgrūtinātu pārējo dzīvi, un šie “izgudrojumi” bieži vien ir visai bezjēdzīgi.
Kas tad īsti ir COVID-19? COVID-19 ir infekcijas slimība, ko izraisa nesen atklātais koronavīruss. Tas galvenokārt izplatās, nonākot saskarē ar inficētas personas elpceļu pilieniem, inficētajai personai klepojot vai šķaudot. Šīs pilītes nolaižas uz objektiem un virsmām ap inficēto cilvēku.
Pēc tam citi cilvēki inficējas ar COVID-19, pieskaroties šiem priekšmetiem vai virsmām un pēc tam pieskaroties acīm, degunam vai mutei vai ieelpojot inficētās personas klepojot vai izelpojot izdalītos elpceļu pilienus. Respektīvi – ja nav tieša kontakta ar inficētu personu un tiek ievērota personīgā higiēna, it īpaši bieža roku mazgāšana un dezinficēšana, iespēja saslimt ar COVID-19 ir pavisam neliela.
Pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem uz 25.03.2020. pasaulē kopā ar COVID-19 bija 416 686 apstiprināti saslimšanas gadījumi un no tiem 18 589 miruši – tas ir 4,46% no visiem saslimušajiem.
Pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem ar gripu (kurai ir sezonāls raksturs) katru gadu pasaulē slimo 3 līdz 5 miljoni cilvēku, un no tiem mirst 290 000 līdz 650 000 – tas ir 9,66% līdz 13% no visiem saslimušajiem.
Secinājumi uzprasās paši par sevi.
Būtiskākās atšķirības, ja turpinām salīdzinājumu ar gripu, ir tās, ka COVID-19 pagaidām nav vakcīnas (lai gan arī gripas vakcīnu efektivitāti daudzi mediķi apšauba) un ka COVID-19 laikam ir “lipīgāks” par gripu un smagākajos gadījumos izraisa plaušu karsoni, kā ārstēšanai ir nepieciešana speciāla aparatūra.
Tieši šīs aparatūras trūkums šobrīd ir vislielākais risks, jo, ja saslimušo skaits, kuriem tas ir nepieciešams, būtiski pieaugs, medicīnas iestādes to pieejamību nespēs nodrošināt tā vienkāršā iemesla dēļ, ka šo iekārtu vienkārši visiem nepietiks.
COVID-19 un gripas izplatīšanās veidi ir faktiski identiski, kas nozīmē, ka arī saslimšanas iespējas ir līdzīgas, kas savukārt nozīmē, ka mēs visi visticamāk izslimosim COVID-19 – vienīgi mēs nezinām, kad un cik smagā formā tas notiks.
Ap 115 000 saslimušo ir izveseļojušies, bet mūs jau informē tikai par saslimušajiem un mirušajiem, tādējādi veicinot masu ažiotāžu.
Ir apsveicami valdības lēmumi masu pasākumu un pulcēšanās ierobežošanā, bet pilnīgi nesaprotami, kāpēc netiek veikti pasākumi stāvokļa izskaidrošanā – ka inficēšanās ar COVID-19 nav nāves spriedums. Ka ierobežojošo pasākumu mērķis ir laika novilcināšana, lai vienlaicīgi nesaslimtu kritiski daudz cilvēku, kuru aprūpi valsts medicīnas iestādes šobrīd nespētu nodrošināt, lai paspētu izstrādāt vakcīnu, lai medicīnas iestādes paspētu sagatavoties …
Un kas notiks pēc mēneša, diviem, pieciem? Vai tiešām valdība uzskata, ka kaut kādā pārredzamā laika periodā COVID-19 tiks iznīcināts visā pasaulē? Pietiks vienam inficētam nošķaudīties publiskā vietā, un viss sāksies no jauna – un atkal būs “traģēdija”, jau daudz stingrāki ierobežojošie pasākumi, varbūt derētu ieviest arī komandanta stundas un citus kara laika stāvokļa pasākumus?
Vai valdībā kāds vispār domā, kas notiks kaut vai pēc mēneša, diviem… ? Ir pieņemts lēmums par dīkstāves kompensēšanu un nodokļu nomaksas atlikšanu – ņemot vērā, ka valsts izdevumi būtiski pieaugs, bet ieņēmumi samazināsies – kur mūsu gaišās galvas domā ņemt naudu šo saistību izpildei? “Šodienai” visticamāk atradīs, bet “rītdienai”? Vai Latvijai kāds vispār spēs aizdot, ņemot vērā, ka ekonomiskā krīze būs gana dziļa visā pasaulē?
Kas Latvijas iedzīvotāju labklājību ietekmēs vairāk – īslaicīgi liels (pārsvarā vieglā formā) saslimušo skaits vai, ja Latvijā iestāsies Amerikas Lielajai depresijai līdzīgs stāvoklis?
Avoti:
https://www.who.int/news-room/q-a-detail/q-a-coronaviruses
https://www.who.int/emergencies/diseases/novel-coronavirus-2019/situation-reports
https://coronavirus.jhu.edu/map.html
https://www.who.int/news-room/fact-sheets/detail/influenza-(seasonal)
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
