Pietiktu ar dažām saprāta balsīm esošajā koalīcijā, lai šo murgu beigtu
Ainārs Ērglis07.12.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Studijā – Ilze Aizsilniece. Ārsts, kura teiktajam var uzticēties, lai kā tas nepatiktu pianistam un partorgam Pavļutam, rečekistu armijai, politiķu draugam Fūrmanim, kas valdībā piedāvāja visu novelt uz ārstiem, mazajam politiķītim ar lielajām ambīcijām Skridem vai visam pārējam farmācijas industriju un politisko establišmentu atbalstošajam ārstu korpusam.
Ņemot vērā esošos notikumus pasaulē, kad ir piepildījies gandrīz viss, par ko jau sen brīdināja daudzi farmācijas nenopirktie ārsti, zinātnieki, kuri riskēja ar savu karjeru un vienkārši godīgie, saprātīgie cilvēki; kad nu jau visi lielie pasaules mediji ziņo par to, par ko vēl pirms 6 mēnešiem varēja iedzīvoties rečekistu un trustscienceru uzbrukumos ar visiem iespējamiem atļautajiem un neatļautajiem līdzekļiem, - vai nebūtu laiks esošajam režīmam beidzot atvainoties (labi, šo nevajag, viņi nezina, ko šis vārds nozīmē) un kopīgi paziņot par demisiju?
Ārējais parāds nu jau būs 17 miljardi, opozīcijas ierosinājums atcelt PVN ārprātīgajās cenās uzaugušajiem energoresursiem tika draudzīgi noraidīts (tagad gan ne sevišķi gudrā premjera vadītā draudzīgā valdība tomēr par šo sākšot domāt), ekonomika valstī joprojām ir daļēji paralizēta dažādo ierobežojumu dēļ, kas tāpat nekam nepalīdz. Vienlaikus algas politiķiem ir pieliktas, atsakot solīto pielikumu ārstiem un skolotājiem.
Cik tālu vēl var šādi turpināt?
Pietiek ar dažām saprāta balsīm esošajā koalīcijā, lai šo murgu beigtu un no jauna sasēstos pie galda kopā ar opozīcijas partijām, un mēģinātu vienoties par krīzes laika valdību, kas kaut daļēji varētu rēķināties ar sabiedrības uzticību. Pretējā gadījumā līdz nākamā gada oktobrim valsti gaida pamatīgas turbulences, tas nu ir skaidrs.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
