Iesaki rakstu: 
Pirmajās 100 dienās paveiktais Satiksmes ministrijā: sabiedriskā transporta maršrutu tīkla konkursa sagatavošanā esam tikuši līdz koncepcijas prezentācijai Sabiedriskā transporta padomē, ar mērķi maijā informēt Ministru kabinetu un jūnijā izsludināt konkursu. Maršrutu tīkls būs balstīts uz dzelzceļa pārvadājumiem, samazināts dotējamo maršrutu apjoms, ieviesti komercreisi un bezmaksas reisi, izmainīta zaudējumu kompensēšanas formula. Tīkla ārējo izvērtējumu veicis PricewaterhouseCoopers.
Izveidota darba grupa vienotās biļetes un biļešu noliktavas izveidošanai.
Stingrāk kontrolējam valsts naudas izlietojumu invalīdu pārvadājumos, apturēti maksājumi “Rīgas satiksmei”.
Visā valstī būs vienota izskata autobusa pieturvietu informācijas noformējums – apstiprināts Ministru kabinetā 16.aprīlī.
Stingrākas prasības taksometru pakalpojumiem starptautiskas nozīmes objektos (lidosta, osta, autoostas uc) un ēnu ekonomikas mazināšanai nozarē: likuma grozījumi 12.martā atbalstīti Ministru kabinetā, 11.aprīlī – 1.lasījumā Saeimā, līdz 9.maijam tiek gatavoti priekšlikumi otrajam lasījumam.
Vienkāršojām dzīvi šoferiem: autovadītāja apliecība un tehniskā pase nav jāņem līdzi, ja braucat pa Latviju un klāt ir personu apliecinošs dokuments – Saeima apstiprināja 25.aprīlī.
Motocikliem un mopēdiem tiks atļauts braukt pa sabiedriskā transporta joslu – likums pieņemts 25.aprīlī, jāiestrādā CSN līdz 31.jūlijam, esam jau nepieciešamos dokumentus iesnieguši Valsts kancelejā.
Pirmo reizi piešķirti līdzekļi dzīvnieku žogu izbūvei gar ceļiem – apstiprināts Ceļu satiksmes drošības padomē, pirmie žogi šogad tiks izbūvēti Zemgalē. Tāpat līdzekļi piešķirti atstarojošo ceļa stabiņu izlikšanai nedrošākajās vietās visā Latvijā.
Ceļu remontā prioritāte piešķirta valsts galvenajiem un reģionālajiem ceļiem. Atrasta nauda Jūrmalas šosejas remontam, uzsākti darbi A2 no Garkalnes līdz Sēnītei, P30, P103, tiek projektēts P4 posms līdz Ropažu pagriezienam. LVC uzsācis darbus, lai kvalitatīvi varētu pamatot vides ekspertiem un uzlabot braukšanas apstākļus P4 Lielo Kangaru posmā.
Rail Baltica projektā uzlabota savstarpējā komunikācija, regulāri rīkojam koordinācijas sanāksmes, izskatām akūtākos jautājumus, atbalstošie priekšlikumi grozījumiem Dzelzceļa likumā iesniegti Saeimā.
Veikts dzelzceļa elektrifikācijas projekta izvērtējums, atrasts korekts risinājums, kā pirmajā posmā elektrificēt Rīgas-Daugavpils virzienu.
Turpinās kapitālsabiedrību darbības vērtēšana. Daži “atradumi” nosūtīti KNAB, IUB un Konkurences padomei. “Latvijas dzelzceļa” padome pasūtījusi auditu par mārketinga un reklāmas budžeta izlietojumu. Pamainījusies vadība “Eiropas dzelzceļa līnijās” un LVRTC. Izsludināts konkurss uz divām “Latvijas dzelzceļa” padomes locekļu vietām. Valsts kanceleja konkursa kārtībā meklēs SM valsts sekretāru.
Nomainīti valsts pārstāvji lielo ostu valdēs, SM pārstāv augstākās kvalitātes juristi. Sagatavotas izmaiņas ostu valdes locekļu atalgojuma kārtībā.
Tiekos ar daudziem, kuriem nav vienaldzīga nozares attīstība. Ar savu piemēru aicinu iedzīvotājus vairāk izmantot vilcienu (esošajā kvalitātē), ar pašvaldībām pārrunāju iespējas dzelzceļa stacijas pārveidot par multimodāliem pārsēšanās punktiem.
… Un vēl daudzas citas lietas, ko mūsu enerģiskā komanda dara ikdienā, lai paveikto darbu uzskaitījums būtu tikpat garš arī nākamajās 100 dienās.
Pārpublicēts no https://linkaits.wordpress.com
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
