Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Pirmās 100 dienas

Tālis Linkaits, satiksmes ministrs
30.04.2019.
Komentāri (0)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pirmajās 100 dienās paveiktais Satiksmes ministrijā: sabiedriskā transporta maršrutu tīkla konkursa sagatavošanā esam tikuši līdz koncepcijas prezentācijai Sabiedriskā transporta padomē, ar mērķi maijā informēt Ministru kabinetu un jūnijā izsludināt konkursu. Maršrutu tīkls būs balstīts uz dzelzceļa pārvadājumiem, samazināts dotējamo maršrutu apjoms, ieviesti komercreisi un bezmaksas reisi, izmainīta zaudējumu kompensēšanas formula. Tīkla ārējo izvērtējumu veicis PricewaterhouseCoopers.

Izveidota darba grupa vienotās biļetes un biļešu noliktavas izveidošanai.

Stingrāk kontrolējam valsts naudas izlietojumu invalīdu pārvadājumos, apturēti maksājumi “Rīgas satiksmei”.

Visā valstī būs vienota izskata autobusa pieturvietu informācijas noformējums – apstiprināts Ministru kabinetā 16.aprīlī.

Stingrākas prasības taksometru pakalpojumiem starptautiskas nozīmes objektos (lidosta, osta, autoostas uc) un ēnu ekonomikas mazināšanai nozarē: likuma grozījumi 12.martā atbalstīti Ministru kabinetā, 11.aprīlī – 1.lasījumā Saeimā, līdz 9.maijam tiek gatavoti priekšlikumi otrajam lasījumam.

Vienkāršojām dzīvi šoferiem: autovadītāja apliecība un tehniskā pase nav jāņem līdzi, ja braucat pa Latviju un klāt ir personu apliecinošs dokuments – Saeima apstiprināja 25.aprīlī.

Motocikliem un mopēdiem tiks atļauts braukt pa sabiedriskā transporta joslu – likums pieņemts 25.aprīlī, jāiestrādā CSN līdz 31.jūlijam, esam jau nepieciešamos dokumentus iesnieguši Valsts kancelejā.

Pirmo reizi piešķirti līdzekļi dzīvnieku žogu izbūvei gar ceļiem – apstiprināts Ceļu satiksmes drošības padomē, pirmie žogi šogad tiks izbūvēti Zemgalē. Tāpat līdzekļi piešķirti atstarojošo ceļa stabiņu izlikšanai nedrošākajās vietās visā Latvijā.

Ceļu remontā prioritāte piešķirta valsts galvenajiem un reģionālajiem ceļiem. Atrasta nauda Jūrmalas šosejas remontam, uzsākti darbi A2 no Garkalnes līdz Sēnītei, P30, P103, tiek projektēts P4 posms līdz Ropažu pagriezienam. LVC uzsācis darbus, lai kvalitatīvi varētu pamatot vides ekspertiem un uzlabot braukšanas apstākļus P4 Lielo Kangaru posmā.

Rail Baltica projektā uzlabota savstarpējā komunikācija, regulāri rīkojam koordinācijas sanāksmes, izskatām akūtākos jautājumus, atbalstošie priekšlikumi grozījumiem Dzelzceļa likumā iesniegti Saeimā.

Veikts dzelzceļa elektrifikācijas projekta izvērtējums, atrasts korekts risinājums, kā pirmajā posmā elektrificēt Rīgas-Daugavpils virzienu.

Turpinās kapitālsabiedrību darbības vērtēšana. Daži “atradumi” nosūtīti KNAB, IUB un Konkurences padomei. “Latvijas dzelzceļa” padome pasūtījusi auditu par mārketinga un reklāmas budžeta izlietojumu. Pamainījusies vadība “Eiropas dzelzceļa līnijās” un LVRTC. Izsludināts konkurss uz divām “Latvijas dzelzceļa” padomes locekļu vietām. Valsts kanceleja konkursa kārtībā meklēs SM valsts sekretāru.

Nomainīti valsts pārstāvji lielo ostu valdēs, SM pārstāv augstākās kvalitātes juristi. Sagatavotas izmaiņas ostu valdes locekļu atalgojuma kārtībā.

Tiekos ar daudziem, kuriem nav vienaldzīga nozares attīstība. Ar savu piemēru aicinu iedzīvotājus vairāk izmantot vilcienu (esošajā kvalitātē), ar pašvaldībām pārrunāju iespējas dzelzceļa stacijas pārveidot par multimodāliem pārsēšanās punktiem.

… Un vēl daudzas citas lietas, ko mūsu enerģiskā komanda dara ikdienā, lai paveikto darbu uzskaitījums būtu tikpat garš arī nākamajās 100 dienās.

Pārpublicēts no https://linkaits.wordpress.com

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Suverenitātes portrets pakta jubilejas sakarā

Foto2019.gada 23.augustā paiet 80 gadi kopš Vācijas un Padomju Savienības līguma noslēgšanas. Tas bija triviāls līgums par neuzbrukšanu. Līgumu parasti dēvē par Molotova-Ribentropa paktu. Līdz 1939.gada 23. augustam cilvēce pazina daudzus paktus, kā dēvē starptautiskos līgumus. Arī Latvijas Republika savas pastāvēšanas laikā ir bijusi līdzautore daudziem paktiem. Droši var teikt, ka neviens no tiem nekad nav ieguvis sabiedrības plašāku ievērību. Ne reti par paktiem sabiedrība netiek detalizēti informēta. Paktu producēšana ietilpst diplomātisko attiecību segmentā un ārlietu ministrijas rūpēs.
Lasīt visu...