Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

15. maijs bija diena, kad tauta pati cēlās aizstāvēt savu valsti pret nekārtībām un apvērsumu, uz kuru aicināja „siseņi” ar Bruno Kalniņu priekšgalā, kas tika finansēti no Maskavas caur Kominterni. Kā tas notika, un kāpēc valdība neatzīmē šo dienu tagad?

Mēģināsim uz to paraudzīties no 4. Saeimas IX sesijas 9.sēdes protokola stenogrammas. Tas ir, no pēdējās sēdes pirms ārkārtas stāvokļa izsludināšanas tā laika liecinieku atmiņā.

Politiskais stāvoklis tolaik Latvijā nebija stabils, jo apvērsumu gatavoja gan boļševiki pasaules revolūcijas vārdā, gan pērkoņkrustieši Vācijas Reiha vārdā. Vieni saņēma finansiālu atbalstu no Maskavas Kominternes, otrie raudzījās un iedvesmojās no Vācijas parauga.

Pašreizējie Latvijas valdnieki un vēsturnieki izplata baumas, ka Kārļa Ulmaņa sastādītā valdība, kas Saeimā tika apstiprināta 17. martā, nebija nejaušs notikums, jo Kārlis Ulmanis esot gatavojis apvērsumu. Bet aizmirstam to, ka A.Bļodnieka sastādītā valdība netika galā ar budžetu un krita, ka valsts kase bija iztukšota, lauku mājas ieķīlātas un tās gatavojās ūtrupēt.

15. maijā beidzās pastiprinātas apsardzības stāvoklis, kas bija noteikts iepriekšējās valdības laikā. Saeima, pamatojoties uz Satversmes 62. pantu un Ministru kabineta rakstu, pagarināja uz 6 mēnešiem 15 km platā joslā gar austrumu robežu pastiprinātas apsardzības stāvokli.

Saeimā arī bija saspringts stāvoklis. To apliecina tas fakts, ka 38 deputāti bija Saeimu pametuši un 18 deputātus Saeima izdeva tiesas vajāšanai. 13 deputātiem bija liegtas tiesības balsot, tas ir piedalīties sēdēs ar balss tiesībām.

Runa ir par šiem deputātiem - J. Korņiljevu, A. Jukšinski (divās lietās), K. Eliasu, P. Leikartu (2 lietās), A. Pastoru, Fr. Menderu, A. Rancānu, S. Vitenbergu, V. Pusuli, A. Frišmani., A. Bļodnieku (bijušo Ministru prezidentu), Ed.Grantskalnu, M. Kaļistratovu. 5 deputātiem saglabāja tiesības balsot. Arī šodien ir līdzīgā situācijā, kad skaitās deputāts, bet neko nelemj...

Kā to dienu notikumus vērtēja aculiecinieki un dalībnieki, laika biedri Kārlis Zuika no Madonas apriņķa un Joahims Pencis 1934.gada Rīgas sakaru bataljona karavīrs no Valkas apriņķa?

Abi kungi vienprātīgi uzskata, ka apvērsuma nebija. Sakarā ar nekārtībām Rīgā, kuras sāka izraisīt „siseņi” pēc policijas izdarītās kratīšanas „siseņu” vadoņa Bruno Kalniņa dzīvoklī Mežaparkā. Tur atrada veselu arsenālu ar ieročiem. Sava vadoņa aizstāvēšanai „siseņi” veica aktivitātes, gājienus, skrejlapu kaisīšanu, tas viss varēja izraisīt nemierus un plašas nekārtības Rīgā.

 Lai novērstu nekārtības, Valdība atbilstoši Satversmei, bija spiesta pieņemt rīkojumu par kara stāvokļa izsludināšanu:

„Ievērojot to, ka valstī draud izcelties iekšējie nemieri, kuŗi apdraud valsts iedzīvotāju drošību, ar šo tiek izsludināts kaŗa stāvoklis visā Latvijā uz 6 mēnešiem.

Kaŗa stāvoklis stājas spēkā Rīgā šī gada 15.maijā pulkst. 23-os, pārejās Latvijas daļās 16.maijā pulkst. 1 rītā.

Visiem iedzīvotājiem, kaŗa, administrācijas un pašvaldības iestādēm bez ierunas jāiplda visi pienākumi, kādus viņiem uzliek noteikumi par kaŗa stāvokli no 11. februāŗa 1919.gada ar 1921.gada papildinājumiem un grozijumiem.

Rīgā, 1934.g. 15.maijā.

Ministru prezidents K. Ulmanis.

Kaŗa ministrs ģen. J. Balodis.”

Valdība darīja visu, kā liek Satversme un Noteikumi par ārkārtas stāvokli. Atbilstoši Satversmes 62.pantam valdība izsludināja izņēmuma stāvokli, par to 24 stundu laikā paziņojot Saeimas prezidijam, kuram šāds Ministru kabineta lēmums nekavējoši jāceļ priekšā Saeimai.

Tauta, uzklausot valdības paziņojumu, aktīvi ieradās Rīgā, lai aizstāvētu valdību un Prezidentu. Tas tika darīts, lai novērstu nemierus. Otrajā dienā, kad Saeimai vajadzēja apstiprināt valdības lēmumu, tā to nevarēja izdarīt kvoruma trūkuma dēļ, jo Saeimas zālē bija tikai 32 deputāti.

Vai bija apvērsums? Kārlis Zuika domā, ka nekāda apvērsuma nebija. Viņš raksta: „Stingri tika ievērota Satversme. Likumīgi ievēlētais Valsts Prezidents Alberts Kviesis palika savā amatā, tāpat kā savā amatā palika Ministru prezidents Kārlis Ulmanis un visi valdības locekļi – ministri, kurus pati Saeima apstiprināja divus mēnešus iepriekš, tas ir 16.martā.

Citādi bija ar Saeimu. Tajā daudzi deputāti paši bija atteikušies no šī augstā goda. Tās dienas pēdējā sēdē, kad Saeimas zālē bija palikuši 58 deputāti, Saeima izdeva tiesāšanai 18 deputātus. Tā rezultātā Saeima – atbilstoši Satversmes 23.pantam, kurš nosaka: „Saeimas sēdes var notikt, ja tajās piedalās vismaz puse Saeimas locekļu”, padarīja Saeimu lemt nespējīgu.

Satversmē šāds gadījums nebija paredzēts, tāpēc arī Valsts prezidents Alberts Kviesis atbalstīja Ministru kabineta izsludināto ārkārtas stāvokli uz 6 mēnešiem Satversmes 81. panta kārtībā.”

Joahims Pencis arī izsakās līdzīgi Kārlim Zuikam un papildus izsaka pārliecību, ka Ulmanis ir novērsis apvērsumu. Pārmetums, ka Kārlis Ulmanis licis arestēt deputātus un atlaist Saeimu, ir absurds.

Kā norāda Joahims Pencis, jau 1933.gadā politiskā Latviešu Zemnieku savienība (LZS) iesniedza Satversmes grozījumus, kas paredzēja tautas vēlētu Valsts prezidentu, bet Saeima noraidīja.

Lai pareizāk izvērtētu šodienas situāciju, tad pārpublicēsim J. Penča rakstu „Priekšvēsture”:

„Tika pieņemta Latvijas valsts Satversme, un latviešu tauta paļāvās, ka tautas izvēlētie pārstāvji – deputāti sekmīgi veiks valsts uzbūves darbu. Bet šīs cerības nepiepildījās. Daudzās politiskās partijas, skaitā ap 30!, gandrīz visas, lielākā vai mazākā mērā netīras, sāka strīdēties un rauties ap valsts mantu, atstādamas tautas un zemes intereses pilnīgā novārtā.

Veiklie profesionālie politikāņi ātri aptvēra labvēlīgo stāvokli un izmantoja tautas uzticību saviem personīgajiem veikaliem. Daži veikli demagogi, lai tiktu labi atalgotās vietās, solīja saviem vēlētājiem visu, pat neiespējamo.

Un kādēļ gan nē, jo viņi taču neviena priekšā nebija atbildīgi un nerīkojās jau ar savu mantu, bet valsts! No valsts līdzekļiem maksāja lielas algas komunistu un sociāldemokrātu deputātiem, kuri atklāti grāva Latvijas patstāvību. Sociāldemokrāti jau 1918.gadā pie Latvijas valsts proklamēšanas skaidri bija pateikuši, ka Latvija viņiem vajadzīga tikai pagaidām, tā tikai posms ceļā uz sarkano paradīzi...

Izmantodami strīdus starp dažām politiskām partijām, ... tirgojās ar savām balsīm Saeimā...

Lai nevienam nebūtu jānes atbildība par valstij un sabiedrībai nodarītiem zaudējumiem, visu valsts un pašvaldību iestāžu priekšgalā bija nostādītas neatbildīgas kolēģijas. Kad Latvijas brīvības cīnītāji atgriezās no kara lauka, visas labākās darbavietas jau bija aizņemtas.

Vietās bija iesēdušies dažādu politisko partiju krustdēli – aizmugures varoņi, pat bijušie sarkanarmieši, kas ar ieročiem rokās bija uzbrukuši jaunajai Latvijas valstij, un tādi apšaubāmi latvieši, kas liktenīgā stundā bija pametuši savu dzimteni un aizbraukuši, lai iestātos dažādās mums naidīgās krievu Judenča, Deņikina un citās lielās nedalāmās Krievijas atjaunotāju armijās. Tie bija smagi noziegušies un tikai vēlāk, bada spiesti, atkal atgriezušies Latvijā un tapuši par lieliem „patriotiem”. Tā brīvības cīņu dalībnieki tika nostumti pie malas...

Jo dienas, jo bezkaunīgāk sāka rīkoties mūsu bijušās politiskās partijas un to izbīdītie deputāti, kuri bija sev gan paredzējuši lielas tiesības un privilēģijas un vēl lielākas algas, bet nebija paredzējuši nekādas atbildības pienākumu…

Vispārējais tautas nemiers pieņēmās. Mēs ātriem soļiem tuvojamies pilnīgam sabrukumam – Latvija bija nonākusi līdz bezdibenim!...

Bet tad ausa rīts! Bija jānotiek otrai Latvijas atbrīvošanai, un naktī uz 16. maiju 1934. gadā latviešu tauta nokratīja no sevis politisko partiju jūgu un atbrīvojās no parazītiem, kas bija uzmetušies uz tautas miesas.”

Nu, sakiet man, vai vēsture mūsu valstī neatkārtojas? Tā jautā JOAHIMS PENCIS no Valkas, kurelietis, II grupas invalīds, 12 gadu Kolimā. Pie tādas pārliecības palika Joahims Pencis.

Ko mēs varam atbildēt šodien? Vai nav līdzīga aina šodien?

Tagad ir vēl trakāk! Zeme izpārdota, ieķīlāta. Rūpniecība un lauksaimniecība sagrauta! Ārējais parāds kopā ar investīcijām pārsniedz 77 miljardus eiro! Maksājam milzīgus kredīta procentus.

Deputāti paši nevēlas pildīt savus pienākumus un ievērot doto zvērestu! Ko darīt, lai atjaunotu valsts augšupeju un darbotos princips „VIENS LIKUMS – VIENA TAISNĪBA VISIEM”?

Katru gadu paliek mazāk tā laika liecinieku. Arī Kārļa Zuikas un Joahima Penča nav starp mums.

Lai kaut ko grozītu, der atcerēties pagātni un skatīties nākotnē! Kur ir izeja? Izeja ir divas – atlaist Saeimu vai atlaist Tautu. Atjaunojot tiesiskas Latvijas valsts iekārtu, kuras pamatus izveidoja Jānis Čakste ar saviem sekotājiem līdz 1940.gadam, varam atjaunot arī labklājību visai Latvijas tautai!

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

15

Ņemot vērā aizturētā Saeimas deputāta stulbumu, viņam tika sasolīti zelta kalni, kā Juta un Juris viņu izglābs…

FotoKāda pasaka. Pirms aptuveni pusotra gada notika skaļākā Saeimas deputāta aizturēšana valsts vēsturē. Uz Saeimas kāpnēm, ar milzīgām kratīšanām un pasēdēšanu “Septītajās debesīs”. Šīs operatīvās darbības veica tā saucamā Jutas grupa jeb cilvēki, kuri daudzus gadus ir bijuši Jutas un Jura ietekmē.
Lasīt visu...

12

Ko VDK darīja pēc 1986.gada?

FotoŠobrīd masu medijos tiek izplatīts viedoklis, ka "neko". It kā ķerstījuši ārzemju spiegus un vietējos liela mēroga zagļus. Politiskās vajāšanas esot pārtrauktas. Patiesībā tie ir meli. Politiskās vajāšanas turpinājās, tikai jau "smalkākā" manierē - izmantojot psiholoģisko teroru.
Lasīt visu...

21

Pamiers valdošajā koalīcijā

Foto13.septembrī – piektdienā, kad bija vērojams pilnmēness, Latvijas valdības vadītājs Krišjānis Kariņš informēja iedzīvotājus, ka ir panākta vienošanās par nākamā gada budžetu. Pirms nedēļas pēc Jaunās konservatīvās partijas prasības valdība uz nedēļu atlika lemšanu par papildu finansējuma novirzīšanu ministriju prioritārajiem pasākumiem.
Lasīt visu...

21

Latvijas Universitāte degpunktā. Un turpmāk?

FotoAp Latvijas Universitāti ir sakurti sārti, un liesmas jau skar tās iekšieni, lai gan šī gada pavasarī nelikās, ka var notikt kaut kas tāds.
Lasīt visu...

6

Par atkritumu krīzi

FotoEsmu atkārtojis N reizes un atkārtošu vēlreiz - cilvēki, domājiet kā nodrošināt sevi ar dzīves pamatelementiem. Tie ir mājvieta, ūdens, pārtika, elektrība, degviela... Esmu par to rakstījis savā prezidenta programmā, sk. "Cilvēks kontrolē pašu galveno". Esmu to izskaidrojis attiecīgajos video 1.daļa un 2.daļa. Atkritumu izvešana ir viens no dzīves pamatelementiem, it sevišķi pilsētā.
Lasīt visu...

21

Cilvēciskuma līkloči. 5. Absurda tirānija un iegūšana savā īpašumā

FotoBrīdināšana par absurda tirāniju nav analītiskais beztaktiskums vai konspiroloģiska tēma līdzīgi konspiroloģijā iecienītajai “pasaules valdnieku” tēmai. Brīdināšana par absurda tirāniju nav arī antivēsturiska kaprīze. Jau senie dievi mītos filosofiski sprieda par cilvēku, vai viņš ir labs vai viņš ir slikts, pieļaujot bezjēdzības un bezjēdzīgai rīcībai izdomājot dažādus attaisnojumus.
Lasīt visu...

21

Vai par šāda veida balagāna organizēšanu valsts iestādē, kāda ir Valsts robežsardze, kādam nav jāsaņem bargs sods?

FotoKā izriet no publikācijas par centralizēto parakstu vākšanu robežsardzē tās bijušā priekšnieka atbalstīšanai, mēs, pensionāri, un ne tikai pensionāri, bet visi Latvijas pilsoņi tiekam apzagti. Jo mūsu, nodokļu maksātāju nauda tiek izmantota, lai vieni priekšnieki no Valsts robežsardzes, izmantojot administratīvo resursus, organizētu parakstu vākšanu zem raksturojuma par citu Valsts robežsardzes priekšnieku (nu jau izbijušo) Normundu Garbaru.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Karteļa dēļ tā dalībniekiem - lielajiem būvniekiem - vairs nav tik lielas vajadzības pirkt politiķu “pakalpojumus”

Karteļa pazīmes Latvijas būvniecības tirgū bija redzamas jau sen -...

Foto

Par Timati un viņa putinkrekliņiem „Alfā”: kas ir kas

Ceturtdien tirdzniecības centrā “Alfa” Rīgā, tika atklāts “Black Star Wear” apģērbu veikals.(1) (2) Zīmola īpašnieks un reklāmas...

Foto

Tvaiks

Kad tvaiks, kuru savalda ar labi pieskrūvētu vāku, izkļūst no katla? Tad, kad katla vāka skrūves tiek palaistas vaļīgāk....

Foto

Perversā solidaritāte

Pirms deputātu balsojuma Saeimā “nācijas tēvs/pravietis” teica: “Ir trīs virzieni, par kuriem kopējā labuma vārdā es gribu domāt un pārliecināt savas prezidentūras gados. [..] Šie...

Foto

Mēs Latviju pārvaldām koleģiāli: valsts prezidenta Egila Levita uzruna Saeimas 2019. gada rudens sesijas atklāšanā

Ļoti cienījamās Saeimas deputātes! Augsti godātie Saeimas deputāti! Dāmas un kungi!...

Foto

Atklāta vēstule par notiekošo „Olainmed” un arī „Olainfarm”

2019. gada augusta mēnesī pret mūsu gribu esam ievilkti nesaskaņās starp "Olainfarm" valdi un "Olainmed" bijušo vadību Darju...

Foto

Godīgums kā cilvēkus vienojoša ideja

Klausoties valstsvīru runas par to, kas cilvēkiem būtu jādara, lai dzīve kļūtu labāka, atmiņā visvairāk iespiedušies negatīva rakstura ieteikumi un spriedumi...

Foto

Jaunā konservatīvā partija cīnās par ietekmi valdībā

Visās valdošajās koalīcijās ir bijusi partija, kas darbojas kā iekšējā opozīcija. Daudzās valdībās šo lomu pildījusi Nacionālā apvienība, regulāri...

Foto

Aicinām iedzīvotājus neslēgt līgumus ar AS „Tīrīga”

Rīgas Apkaimju alianse kategoriski iebilst pret atkritumu apsaimniekošanas monopola izveidi Rīgā Iedzīvotāji aicināti neslēgt līgumus ar AS "Tīrīga"...

Foto

Ikonu nomaiņa - vissāpīgākais process

Cilvēki jau no bērnības ir pieraduši, ka ir autoritātes, kurām jātic un kurām jāklausa – vecāki, skolotāji, jau vēlāk vadītāji un priekšnieki....

Foto

Absurds ap Rimšēviču

Par valstiskās suverenitātes trūkumu un latviešu necienīgo stāvokli savā zemē, kā arī par šī necienīgā stāvokļa izraisītajām nelietībām uzskatāmi liecina absurds ap Ilmāru...

Foto

Bankas, banciņas un droši paredzamais PC: prātojums pēc "Norvik/PNB" aizvēršanās

Neizbēgamajam blīkšķim mūsu banku un banciņu saimniecībā ļoti piemēroti ir LPSR Tautas dzejnieka Ojāra Vācieša vārdi,...

Foto

Eiroparlamentārieša aicināšana uz inaugurāciju, neievērojot viņa rīcību, kas neatbilst LR Satversmē noteiktajam, ir šādas antikonstitucionālas rīcības faktiska atbalstīšana

Valsts prezidents ir valsts amatpersona, bet inaugurācija ar...

Foto

Sākušies Burova laiki Rīgas domē

19.augustā par “Gods kalpot Rīgai” pārstāvi Oļegu Burovu kā Rīgas domes mēru nobalsoja 35 no 60 deputātiem. Tas nozīmē, ka vismaz...