Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Nu jau vairākus mēnešus Latvijā ir spēkā ierobežojums televīzijas un radio raidījumu vadītājiem un dalībniekiem - lietot sejas maskas, ja raidījums ilgāks par 15 minūtēm. Ārkārtējās situācijas laikā tas bija noteikts MK rīkojuma nr. 655. punktā nr.5.43.1, tagad - MK noteikumos nr. 360 par epidemioloģiskās drošības pasākumiem.

Šis ierobežojums skar daudzus manus kolēģus un visu sabiedrību. Tā kā vistuvākajā laikā plānoju atsākt regulāru raidījumu vadīšanu, tas tieši skar arī manus profesionālos pienākumus un potenciālo audiovizuālo darbu dalibniekus. Turpmāk izklāstītie fakti un argumenti ir pamats apšaubīt, vai šādam ierobežojumam ir pienācīgs pamatojums, un secinājumam, ka šāds ierobežojums ir nesamērīgs no sabiedrības interešu aspekta, tāpēc nekavējoties atceļams.

l) Daudzu Eiropas valstu piemēri liecina - tāda ierobežojuma kā Latvijā nav

Virknē valstu, kurās ir gana ilgas demokrātijas un vārda brīvības tradīcijas, bet epidemioloģiskā situācija pēdējos mēnešos arī ir bijusi smaga, nereti līdzvērtīga Latvijai, dažviet pat sliktāka, ir publiski pieejami paraugi, kā medijos pārraidītās diskusijas šajos mēnešos turpina notikt klātienē un bez maskām būtiski ilgāk par 15 minūtēm. Piemēram: Francija; Vācija; Itālija; Dānija; Somija; Šveice.

Tikai atsevišķos gadijumos, kuros starp raidījumu dalībniekiem nav pienācīga distance, starp viņiem novietoti stikla aizslietņi. Nav informācijas, vai konkrētajos gadījumos ir papildu nosacījumi atticcibā uz dalībnieku testēšanu par saslimstību, taču, jebkurā gadījumā, rezultāts ir acīmredzams ekrānā.

Neizslēdzot, ka atsevišķās valstis ir atšķirīgi piemēri, tomēr šie daudzie piemēri rada pamatu jautājumiem: uz kādu argumentu pamata Latvijas Republikas valdība ir pieņēmusi ierobežojumus, kas ir stingrāki nekā augšminētajās valstīs? Vai Latvijas lēmumu pieņēmējiem ir argumenti, ka šo ārvalstu epidemioloģisko ierobežojumu noteicēji ir kļūdījušies? Vai arī kļūda ir notikusi Latvijā?

2) Ierobežojums raidījumiem nav samērīgs pret vārda brīvību un demokrātiju

Arī pandēmijas laikā valstī un sabiedrībā ikdienā turpinās trīs saistīti procesi - darbs medijos, dažādās nozarēs privātajā sektorā un valsts pārvaldē vai publiskajā sektorā. Demokrātija ietver nepieciešamību medijos veidot intervijas un diskusijas par aktualitātēm starp dažādu nozaru privātā sektora un publiskā sektora/valsts pārvaldes pārstāvjiem, lietpratējiem un dažādu sabiedrības grupu pārstāvjiem.

Arī paralēli mediju veidotiem raidījumiem nozaru un pilsoniskas sabiedrības pilnvērtīgai funkcionēšanai ir nepieciešamas diskusijas, tostarp publiskas, lai sasniegtu atbilstošu auditoriju un dotu iespēju tās atspoguļot medijiem, translējot tās pilnibā vai izmantojot fragmentus. To visu ietver vārda un informācijas brīvība, un demokrātija.

Pilnvērtīgas intervijas un diskusijas var būt tikai klātienē un bez sejas da|as aizklāšanas. Tikai tādā gadijumā sarunas dalībnieki var nekavējoties reaģēt viens uz otra teikto, apmainoties ar jautājumiem vai replikām, bet auditorija var pilnā apjomā vērot un vērtēt dalībnieku verbālas un neverbālas reakcijas - ķermeņa valodu un vaibstus, grimases, mīmiku, ko neaizsedz sejas maskas.

Tikai šādi raidījumi var pilnvērtīgi sniegt, citējot nesenu mūsu valsts oficiālu dokumentu*, "nozīmīgu ieguldījumu demokrātijas stiprināšanā un Latvijas informācijas telpas kvalitātē, risinot valstiski un sabiedriski nozīmīgus tematus un pārstāvot kvalitatīvu, profesionālu un ētisku žurnālistiku".

Satversmē ir noteikts, ka personu tiesības var ierobežot, lai aizsargātu citu cilvēku tiesības, demokrātisko iekārtu, sabiedrības drošību, labklājību. Augšminētajos valdības dokumentos bija un ir noteikts, ka starp izņēmumiem attiecībā uz sejas masku lietošanu iekštelpās ir gadījumi, kad intervijas nav ilgākas par 15 minūtēm. Vienlaikus cits izņēmums paredz, ka maskas nav lietojamas, ja notiek kultūras vai reliģiskas norises tiešraides translācija vai ieraksts vai audiovizuāla darba veidošana, ja tas nepieciešams pilnvērtīgai darba pienākumu veikšanai.

Valdības regulējums paredz pretrunas un nevienlīdzīgumu. Nav pamatojuma, kāpēc izņēmums attiecināts uz kultūras vai reliģisku norišu translāciju, nevis, piemēram, biznesa, tieslietu vai sporta nozarēm. Nav saprotams, kāpēc uz audiovizuālu darbu, piemēram, kinofilmu veidošanu, ir visaptverošs izņēmums, taču raidījumi medijos ierobežoti papildus. Kaut gan medijos veidoti vai pārraidīti raidijumi arī ir audiovizuāli darbi.

Ierobežojumus attiecībā uz raidījumu dalībniekiem trūkst pamata interpretēt kā citu cilvēku tiesību uz veselību vai sabiedrības drošības uz veselību aizsardzību, vai kā tamlīdzīgi.

Raidījumi nav preču veikals vai sabiedriskais transports, kur vienuviet pēc nejaušības principa nonāk dažādi cilvēki un tur pastāvīgi pārvietojas. Intervijās vai diskusijās dalībnieku loks ir iepriekš noteikts, un dalībnieki piedalās atbilstoši savām tiesībām un pienākumiem, atrodoties fiksētās vietās pienācīga izmēra telpās ar atbilstošu ventilāciju, neaizskarot vienas un tās pašas virsmas, un tamlīdzīgi.

Jāpiebilst, ka daudzi Latvijas politiķi un valsts pārvaldes pārstāvji, paralēli ierobežojumiem par sejas masku lietošanu raidījumos, ir sākuši arī pastāvīgi un masveidīgi izmantot epidemioloģiskos faktorus kā ieganstu praksei nepiedalīties raidījumos klātienē. Pretējus precedentus parāda arī augšminētie ārvalstu piemēri. Turpinot tos:

•     Marta beigās, kad Vācijā arī bija ļoti smaga epidemioloģiskā situācija, Vācijas kanclere piedalījusies stundu ilgā televīzijas intervijā - klātienē bez maskas,

•     Marta otrajā nedējā, kad Igaunijā bija rekordaugsta saslimstība, veselības ministrs piedalījies televīzijas intervijā, ilgāk par 15 minūtēm - klātienē bez maskas.

Arī šie piemēri rada pamatu jautājumiem, vai šo ārvalstu politiķu un amatpersonu rīcība iepretim viņu Latvijas kolēģu atšķirīgajai nostājai, nepiedaloties raidījumos klātienē, ir aplama, vai arī - laba prakse un pienācīga atbildība sabiedrības priekšā. Jo pašsaprotami, ka jebkura intervija vai diskusija, kas notiek nevis klātienē, bet attālināti, nevar būt pilnvērtīga ne sarunas dinamikas un spriedzes aspektā, ne vizuāli un tehniski.

Papildus jāatzīmē, ka pašreizējā vakcinācijas stadijā liela daļa visdažādāko raidījumu vadītāju un dalībnieku jau ir vai vistuvākajā laikā būs pilnībā vakcinēti.

Ņemot vērā visu iepriekš minēto, kā arī personisku ilggadēju pieredzi interviju un diskusiju veidošanā, aicinu:

a)   publiski sabiedrībai sniegt atbildes uz augšminētajiem jautājumiem,

b)   atcelt valdības noteikumos ietvertos ierobežojumus attiecībā uz sejas maskām raidījumos, piemērojot vispārējo izņēmumu kā visiem audiovizuālajiem darbiem,

c)   nekavējoši atjaunot labo praksi - politiķu un amatpersonu dalību raidījumos medijos klātienē.

* pamatojums J. Dombura un 11 citu žurnālistu apbalvošanai ar Triju Zvaigžņu ordeni.

Novērtē šo rakstu:

1
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...

pietiek_postit

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

FotoĻoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā, draud pasaulei ar atomieročiem (!!!), Eiropas Savienība noslīkusi ciniskā reālpolitismā - sludina demokrātiju, bet ļauj agresorvalsts Krievijas izvarotajai Ukrainai noasiņot.
Lasīt visu...

21

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

FotoKārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts piespraustais Sarkanās zvaigznes ordenis.
Lasīt visu...

21

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

FotoPēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma tendence un Jaunā Vienotība kā Vienotības turpinājums daudzos punktos riskē kopēt jaunlaiku vēstures beznosacījuma politisko flagmaņu Latvijas ceļa un Tautas partijas attīstības dinamiku.
Lasīt visu...

15

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

FotoŠodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību - Delna ziņojumus par stāvokli korupcijas novēršanas jomā. Latvijā situācija gadu garumā lēnām uzlabojas, taču diemžēl progress ir tik lēns, ka būtībā situācija stagnē.
Lasīt visu...

21

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

FotoPatiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi – šo ziņu nevis saņemt personīgi, bet izlasīt medijos.
Lasīt visu...

20

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

FotoReaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret šādu praksi.
Lasīt visu...

21

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

Foto„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā, nedz Aizsardzības ministrijas lēmumu sekās un to ietekmē uz reģionu, nedz politisko un ekonomisko procesu loģikā, bijušais Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns izrauj no konteksta vārdus "aizsardzība", "agresija", "Latgale" un "Krievija" un sarindo tos viņam ērtā, pareizā un saprotamā kārtībā - Nacionālās Drošības Apdraudējums. Un ar šo nožēlojamo secinājumu steidz dalīties ar Valsts drošības dienestu (VDD)!
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...