Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Smagās finanšu problēmās nonākušajai pazīstamajai uzņēmējai Ievai Plaudei-Rēlingerei, kas pieteikusi personisko maksātnespēju, miljonu zaudējumi Vācijā un kriminālprocess tepat Latvijā par 300 tūkstošu eiro pārskaitījumu uz kādu viņas kompāniju nav vienīgās nopietnās nepatikšanas: viņas izbijušais biznesa partneris vērsies policijā saistībā ar viltotu Parex bankas garantijas vēstuli par 250 tūkstošiem eiro.

Bijušā biznesa partnera iesniegums

Pietiek rīcībā nonācis novembra sākumā Valsts policijas priekšniekam adresēts 1966. gadā dzimušā Ginta Zarāna iesniegums, kurā norādīts, ka uz šādu soli uzņēmēju mudinājusi „informācija, ka es - ilggadīgs Bang&Olufsen distribūcijas uzņēmuma Latvijā bijušais vadītājs, tieku vainots dažādās nelikumībās, tajā skaitā arī viltotu bankas garantiju izgatavošanā un izmantošanā”. Šādu „īstenībai neatbilstošu informāciju” par viņu uzņēmuma Bang&Olufsen Expansion vadības pārstāvjiem sniegusi Plaude-Rēlingere, kuras uzņēmums Holding Kolonna 2008. gada augustā iegādājies 100% kapitāla daļas Bang&Olufsen produkcijas izplatītājkompānijā SIA Bang&Olufsen Rīga (tagad – SIA Borga).

Kapitāla daļu pārdošana bijusi saistīta ar Plaudes-Rēlingeres apņemšanos stabilizēt firmas finansiālo situāciju un tobrīdējo saistību pārņemšanu pret Bang&Olufsen Expansion un Danske banku. Tomēr panākt vienošanos ar Danske banku par saistību pārkreditēšanu Plaude-Rēlingere neesot spējusi, taču 2008.gada oktobrī Kopenhāgenā parakstījusi papildu vienošanos, kas cita starpā paredzējusi, ka SIA Bang&Olufsen Rīga jāsniedz Bang&Olufsen Expansion bankas garantijas par distribūcijas līgumā noteikto iekārtu un preču piegādes apmaksu.

Tomēr šā gada janvārī, kad bijis sastādīts SIA Bang&Olufsen Rīga gada pārskats par 2009. gadu, Zarāns konstatējis, ka tajā nav norādītas saistības, kādām tām vajadzējis būt sakarā ar bankas sniegtajām garantijām distribūcijas līguma izpildes nodrošināšanai. Šī iemesla dēļ viņš atteicies parakstīt šos dokumentus, un tos parakstījusi iepriekšējā valdes locekle Ēva Jaunošāne, kuru amatā iecēlusi Ieva Plaude-Rēlingere 2009. gada janvārī.

Viltotā Parex garantija

Savukārt februārī Zarānam pārsūtīta Bang&Olufsen pārstāvja e-pasta vēstule, no kuras uzzināju, ka ir notecējis bankas garantijas termiņš, kuru par SIA Bang&Olufsen Rīga saistībām 250 tūkstošu eiro apmērā 2009. gada 12. janvārī sniegusi AS Parex banka.

Apskatot garantijas kopiju, kuru bankas vārdā it kā parakstījis Jānis Bormanis, Zarānam radušās šaubas par tās īstumu (tā neesot bijusi noformēta atbilstoši bankas garantijas standartam).

„Manas aizdomas pastiprināja Ievas Plaudes-Rēlingeres nevēlēšanās sniegt jebkādu informāciju par šīs garantijas rašanās apstākļiem un turpmāka atteikšanās risināt finansiālo saistību jautājumus ar Bang&Olufsen Expansion a/s,” iesniegumā policijai norāda Zarāns. Turklāt, kā rādot neoficiālas ziņas, Plaude-Rēlingere sarunās ar Bang&Olufsen Expansion pārstāvjiem par vainīgo notikušajā cenšoties padarīt tieši Zarānu.

Policijā Zarāns vērsies, lai – kā rakstīts iesniegumā – tiktu noskaidrots, „kas ir tieši atbildīgs par šāda viltota dokumenta rašanos un kādas juridiskas sekas šāda dokumenta eksistence ir radījusi”. Viņa vadībā SIA Bang&Olufsen Rīga nekad neesot bijis šīs bankas klients, un arī viņš pats ne savā, ne uzņēmuma vārdā neesot prasījis vai saņēmis šajā bankā jebkādus garantijas apliecinājumus.

Pietiek Zarāns stāsta, ka viņa un Plaudes-Rēlingers sadarbība sākusies ar to, ka uzņēmēja bijusi gatava iekļaut Bang&Olufsen Latvijas biznesu sava holdinga iekšienē un „veikt kādus maksājumus, lai sāktu darbību”. Taču uzņēmēja solījumus nav pildījusi, visas apņemšanās vilktas garumā, līdz Zarāns soli pa solim zaudējis kompānijā ietekmi, un pašlaik tā jau ar nosaukumu Borga pieder Menas salā reģistrētajai ārzonas firmai Kolonna Limited, bet Borgas vadītājs saskaņā ar Lursoft datiem ir 1981. gadā dzimušais Ansis Lasmanis.

Uzņēmēja izvairās no skaidrojumiem

Ar to, ka Plaudei-Rēlingerei nav vēlēšanās ievērot dotos solījumus, saskārās arī Pietiek. Sākotnēji Plaude-Rēlingere lūdza divu nedēļu laiku, lai sagatavotu visus dokumentus, kas izskaidrotu situāciju, taču noteiktajā termiņā nekādas atbildes uz jautājumiem netika sniegtas.

Pēc tam uzņēmēja Pietiek paziņoja, ka „pēc ilgām konsultācijām ar dāņu fabriku Bang&Olufsen, ņemot vērā, ka pazudusi tehnika 176 tūkstošu eiro vērtībā, kas saskaņā ar līgumu pieder dāņu kompānijai, ir sekojošs lēmums – notiek izmeklēšana, tādēļ ar lietu saistītu materiālu nodošana jūsu rīcībā šobrīd ir neiespējama”. Šāds esot Bang&Olufsen lēmums, kam Plaudei-Rēlingerei esot jāpakļaujas.

Iepriekš gan Plaude-Rēlingere Pietiek bija apgalvojusi, ka, „ņemot vērā, ka ir sastādīti akti, ziņojumi un kopā iesaistīti daudz cilvēku, tai skaitā Bang&Olufsen galvenais birojs, varam sniegt izsmeļošu atbildi”.

Līdz ar to Plaude-Rēlingere pēc būtības neatbildēja ne uz vienu no viņai uzdotajiem jautājumiem. Toties viņa apgalvoja, ka Zarāns izmantojot Pietiek pārstāvi savā „šantāžā”, ka Zarāns vispār nekad neesot bijis viņas biznesa partneris, ka „lēmums viņu pieņemt darbā bija emocionāls, jo kungs bija bankrotējis un dāņi lūdza mani dot viņam vēl vienu iespēju”, un ka patiesībā Zarāns bijis SIA Bang&Olufsen „direktors, kas šī gada jūlijā radīja iztrūkumu vairāk kā 100 tūkstošu eiro apmērā (no noliktavas pazuda visa prece)”.

Policijā vēršas nevis par tehniku, bet par draudiem

Tomēr, kā izriet no Plaudes-Rēlingeres paziņojumiem, policijā viņa savukārt vērsusies nevis sakarā ar it kā konstatēto preču pazušanu vai viltoto bankas garantiju, bet gan pēc saņemtiem draudiem.

Viss sācies ar Kolonna Ltd. vadības asistentes Santas Zandersones saņemtu telefonzvanu, kura saturs saskaņā ar asistentes atstāstu bijis šāds:

„Santiņ, kad es varu iebraukt pakaļ 6 tūkstošiem, kurus tā kaza ir parādā? Pagaidām tā kaza braukā pa ielu lepnā mašīnā. Jā, jā, redzēju tikko uz ielas, brauca lepni pie stūres. Riktīgā kaza, vai ne Santiņ? Es jau zinu, ka tu arī tā par viņu domā, vai ne? Nu jā, tu jau tā nevari teikt, bet es zinu, ka tu tā domā, Santiņ. Lai viņa piezvana šodien uz numuru X, tas ir saistīts ar Mārtiņu lesalnieku. Un par dāņu parādu arī mums būs jāparunā. Ja nepiezvanīs, vakarā viņu apciemos mājās!”

Kad zvanītājam atzvanījusi pati Plaude-Rēlingere, saruna saskaņā ar viņas iesniegumu savukārt bijusi šāda:

„Vīrieša balss sāka man draudēt, ka turpmāk es darīšot kā viņš liks un klausīšot viņa pavēlēm uz vārda. Mums vajagot tikties un, ja es atteikšos, viņi ieradīšoties pie manis mājās, man esot bērni un „tad jau tu redzēsi”. Uz manu jautājumu, kā vārdā un uzdevumā viņš rīkojas, vīrietis paskaidroja, ka viņam esot pilnvara no Mārtiņa Iesalnieka, un vēl arī mums jārunā par Bang&Olufsen un Danske bank lietu.

Viņš deva man rīkojumu atcelt ārzemju komandējumus un vēlreiz agresīvā tonī teica, ka jāklausa uz vārda, jo pretējā gadījumā draudēšot briesmas manai un mana bērna dzīvībai. Ja es ieskaitīšot 100 tūkstošus euro viņa norādītajā kontā (kontu atsūtīja pēc sarunas beigām ar SMS), tad likšot mani mierā 2 nedēļas. Viņu saucot Edgars un man jāatzvana svētdien. Ņemot vērā, ka man ir 5 gadus vecs dēls, svētdien nosūtīju sms un saņēmu pavēli ierasties otrdien plkst. 14:00 firmā Invex Fondi, iekavās SEB bankā, birojā Vaļņu ielā 11. Cilvēks savu uzvārdu neatklāja.

Varu paskaidrot, ka M. Iesalnieks ir saņēmis izpildrakstu, kas izdots pamatojoties uz Rīgas Starptautiskās šķīrējtiesas spriedumu par 645 tūkstošiem LVL piedziņu no manis. Šķīrējtiesas lēmumu un procesu uzskatu par nelikumīgu, par ko attiecīgi Rīgas apgabaltiesā 20.07.2010. ir iesniegta prasība (lietas nr. C-4589/6, 2010).”

Pietiek jau informējis, šā gada 30. septembrī ar Rīgas rajona tiesas lēmumu pret Plaudes-Rēlingeres personisko mantu vērsta gandrīz 654 tūkstošu latu piedziņa par labu SIA Liepājas ostas celtnieks LM valdes loceklim Mārtiņam Iesalniekam, savukārt Zarāns teic, ka uzņēmējai problēmas sagādājot pat pāris tūkstošu latu parāda atmaksa.

Par šampanieti runā, par garantijas vēstuli klusē

Savukārt ar pašu Zarānu Plaude-Rēlingere tikusies vēl 23. novembrī restorānā Vincents, un šo sarunu uzņēmēja e-pasta vēstulē apraksta šādi:

„G.Zarans dzera sampanieti un piedavaja mainit vina liecibas L.Lapsam pret mani, ja 1. uzvelsu vainu jebkuram citam Kolonnas darbiniekam, ne G.Zaranam. 2. atjaunosu BO veikala darbu Hotel de Rome, kura vins stradas. 3. piegadasu preci adv.Radzina klientam Almantam Polikevičam par 56 871,37 LVL, no kura naudu Zarans bija panemis savas sievas dibinatas firmas laika vairak ka pirms diviem gadiem. 2010. gada 20.septembri advokata Radzina biroja, maldinot advokatu, G. Zarans un A.Oditis parakstija ligumu ar 2009. gada datumu mineto avansu cedejot uz BO kompāniju, kas pieder Kolonna Ltd. Saruna daleji notika oficiantu un M.Ritina klatbutne.”

Tomēr saistībā ar viltoto Parex bankas garantijas vēstuli Plaude-Rēlingere no jebkādiem komentāriem atsakās. Tikmēr kredītiestāde apliecina, ka šādu garantijas vēstuli tā uzņēmējai tiešām nav izsniegusi.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

FotoĢirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Lasīt visu...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...