Pludināšanā iesaistītās KNAB darbinieces atklāšana var būt smags trieciens tieši Strīķei
PIETIEK13.11.2011.
Komentāri (76)
Iesaki rakstu: 
Kļūst skaidrs, kāpēc Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadība jau kopš Dzintara Jaundžeikara aizturēšanas brīža sākumā centusies slēpt to, ka operatīvās informācijas nopludināšanas lietā iesaistīta arī kāda KNAB darbiniece, bet, kad tas nāca gaismā, darījusi visu iespējamo, lai netiktu atklāts šīs darbinieces vārds. Vairāki neatkarīgi avoti Pietiek apliecinājuši, ka šī darbiniece ir KNAB speciāliste Zanda L., kas tiek uzskatīta par vienu no biroja priekšnieka pienākumu izpildītājai Jutai Strīķei īpaši pietuvinātām personām – bijušo kolēģu raksturojumā pat par draudzeni. Līdz ar to Strīķe pēdējos gados saņēmusi jau otro „dunci mugurā” – pirmais bija naudas zādzība KNAB, par kuru atbildību izdevās novelt uz diviem biroja zemāka ranga darbiniekiem.
Avoti prokuratūrā Pietiek ir atklājuši – uzmanību pievērsis fakts, ka Zanda L. birojā tikusi uzskatīta par Strīķes uzticības personu, kura KNAB nonākusi pēc viņas rekomendācijas. Abas iepriekš strādājušas Drošības policijā un no bijušo kolēģu puses tiek raksturotas kā tuvas draudzenes. „Zanda strādāja Drošības policijā, bija Strīķes labākā draudzene. Pēc tam Strīķe viņu "pa blatu" savāca uz KNAB, lai gan, cik atceros, Zandai toreiz nebija vajadzīgās izglītības," Pietiek atklāja kāds avots drošības struktūrās. Tādēļ Zandas L. pieķeršana informācijas nopludināšanā ne tikai bijusi smags personisks trieciens Strīķei, bet arī var saļodzīt viņas pozīcijas birojā.
Pirms trim gadiem Zanda L. bijusi ierauta skandālā, kas lika apšaubīt viņas atbilstību amatam, tomēr KNAB vadība darbinieci piesegusi, paziņojot, ka neredz pamatu dienesta pārbaudes uzsākšanai. Skandālā bijis iesaistīts arī Zandas L. otrais vīrs, kurš nu tā dēvētajā Jaundžeikara lietā figurē kā persona, caur kuru ekspolitiķis varētu būt saņēmis valsts noslēpumu saturošu operatīvo informāciju.
KNAB vadība 1. novembrī ierosinājusi kriminālprocesu, lai gan ar valsts noslēpumu saistītas lietas izmeklēšana ir piekritīga Drošības policijai. Pietiek ir nācies uzklausīt versiju, ka KNAB šādi rīkojies, lai pārņemtu iniciatīvu un iespējami ilgi paturētu kontroli pār izmeklēšanu, sargājot biroja vadības reputāciju.
Kad ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers 30. oktobra intervijā LTV raidījumam De Facto paziņoja, ka zina par informācijas noplūšanu no KNAB, sekoja strauja biroja reakcija - dažas dienas vēlāk tika aizturēts un vēlāk apcietināts bijušais iekšlietu ministrs Jaundžeikars.
Jau 1. novembrī KNAB uzsāka kriminālprocesu, šīs pašas dienas vēlā vakarā, pulksten 22 Kalnmeiers parakstīja atļauju par kratīšanas izdarīšanu Jaundžeikara dzīvesvietā, un ap pusnakti ekspolitiķis tika aizturēts.
Jaundžeikaru tur aizdomās par KNAB amatpersonas uzkūdīšanu izplatīt valsts noslēpumu saturošu informāciju. Kā oficiālā argumentācija kratīšanas atļaujas saņemšanai bijušas KNAB aizdomas, ka Jaundžeikara dzīvesvietā atrodas valsts noslēpumu saturoši materiāli, kuri jāizņem, lai novērstu to tālāku izpaušanu.
Ja oficiāli pagaidām neapstiprinātā informācija par KNAB priekšnieka pienākumu izpildītājai pietuvinātās Zandas L. saistību ar skandālu apstiprināsies, atkārtosies pirms vairākiem gadiem jau piedzīvotais, ka Strīķi nodod cilvēks, kura lojalitātei viņa uzticējusies visvairāk.
Arī KNAB Slepenības nodrošināšanas nodaļas vadītāja Indra Veipa, kura pašlaik izcieš cietumsodu par vairāku desmitu tūkstošu latu izzagšanu no biroja seifa, savulaik kopā ar Strīķi bija strādājusi Drošības policijā un, tieši pateicoties viņai, nonāca vadošā amatā KNAB.
135 000 latu pazušana no KNAB seifa, kurā glabājās kratīšanās izņemtā nauda, kā arī daļa operatīvajiem pasākumiem piešķirto valsts līdzekļu, tika atklāta 2008. gadā. Cietumsodu par šo zādzību izcieš Veipa un viņas padotais Jānis Imša, kuram bija uzticētas seifa atslēgas un līdzekļu uzskaite. Savukārt KNAB vadības atbildība notikušajā prokuratūras izmeklēšanā netika vērtēta.
Līdzīgi kā gadījumā ar Veipu arī par Zandu L. biroja vadībai jau laikus bija iemesls kļūt piesardzīgiem. Veipa gadu, pirms atklājās zādzība, tika pieķerta braucam pie stūres reibumā, tomēr KNAB vadība notikušo noklusēja, atteicās šo faktu apstiprināt presei un Veipu atstāja amatā. Savukārt par Zandu L. pirms trim gadiem izskanēja informācija, ka viņas vīrs - uzņēmējs bijis iesaistīts nodokļu izkrāpšanas shēmā un mēģinājis izmantot dzīvesbiedres amatu savā labā.
Pašlaik KNAB oficiāli nevēlas apstiprināt pat to, vai šāda darbiniece birojā vispār ir strādājusi, vai viņa KNAB strādā vēl pašlaik, kādu amatu ir ieņēmusi, bet, ja vairs nestrādā, kad un kādu iemeslu dēļ beigusi savas darba gaitas birojā.
KNAB oficiālā atbilde uz Pietiek jautājumiem bija: „Atbilstoši likumā noteiktajai kārtībai KNAB nav tiesīgs atklāt informāciju par visiem iestādes darbiniekiem, jo sakarā ar iestādes darbības specifiku informācijas kopums par visiem KNAB darbiniekiem (viņu vārdiem, uzvārdiem un amatiem) satur arī ierobežotas pieejamības informāciju.
Publiski pieejama ir vispārpieejamā informācija par KNAB darbiniekiem, bet informācija par iestādes darbiniekiem, kuri ir saistīti ar operatīvās darbības pasākumiem un speciālajām izmeklēšanas darbībām, saskaņā ar normatīvajos aktos noteiktajām prasībām ir atzīta par ierobežotas pieejamības informāciju un tā nav publiski pieejama.
Ar publiski pieejamo informāciju par visiem KNAB darbiniekiem var iepazīties sadaļā par budžetu (izmaksāto atalgojumu) – http://www.knab.gov.lv/lv/knab/budget/. Publiskojamajā biroja amatpersonu sarakstā šāda persona nav un arī nav bijusi ietverta.”
Šādu atbildi KNAB sniedza, neraugoties uz to, ka vēl pirms dažiem gadiem Zanda L. ir iesniegusi amatpersonas deklarāciju kā KNAB darbiniece un šī deklarācija ir bijusi publiski pieejama.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
