Iesaki rakstu: 
„Grūti pateikt, kas 15. septembra pusnakts avioreisā no Maskavas uz Rīgu atstāja dramatiskāku iespaidu, - smagi piedzēries Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerālis Kaspars Podiņš, kuru kolēģi pa pusei nešus nogādāja lidmašīnā un kurš sabruka krēslā, vai divi iestādes pulkveži – Māris Matisāns un Kristīne Prusaka-Brinkmane, kuri turpināja uzdzīvi arī lidojuma laikā, tostarp saskandinot un iedzerot ar pazīstamiem nodokļu mahinatoriem” – vai tiešām Pietiek lasītāja aprakstītais situācijas raksturojums atbilst realitātei. Pietiek šodien publicē īsu interviju ar Kasparu Cauni – vienu no uzņēmējiem, kas lidoja šajā reisā un arī saskandināja ar augstajām amatpersonām.
- Vai varat pastāstīt savus iespaidus – kas īsti notika?
- Mēs sēdējām biznesa klasē, un daži sēdēja aizmugurē. Podiņš, kad viņš gāja garām, viņš bija viss aplējies ar sarkanvīnu. Un es vēl domāju, tā kā redzēts cilvēks. Nu pilnīgs bomzis. Es prasu, vai ir, man saka – ir, ir, ir. Mums bieži sanāk viņu satikt, redzēt.
- Un tālāk?
- Tad mēs uz turieni gājām, gājām pie savējiem pazīstamiem. Divas reizes uzfilmējām. Podiņš bija tādā ķēmā, ka viņš vispār nesaprata, kas tur notika. Viņš tur gulēja. Viņš mēģināja galvu celt augšā, nekas tur nesanāca. Ar pārējiem mēs tur vienkārši sadzērām. Un tas arī viss.
- Kopā sadzērāt?
- Mēs tur dzērām šampanieti no savām biznesa klases glāzēm, un šie tur dzēra no mazajām pudelītēm, ko lidmašīnā var nopirkt. Un pēc tam, izkāpjot ārā no reisa, viņus sagaidīja Finanšu policijas busiņš. Es domāju, varbūt man atbrauca pakaļ. Es prasu, jūs man atbraucāt pakaļ? Nē, viņš tādā pālī piedzēries. Un viss.
- Un tad…
- Bija ķēmā.
- Pārējie nebija tik silti?
- Pārējie turpināja dzert. Pārējie kaut ko kustējās. Varēja redzēt, ka viņi tur smērējās ārā. Viņi man rosina kriminālprocesus, bet tādā vienā brīdī sadzer ar mani. Kaut kā dīvaina tā politika. Man jau kauns bija. Es jau neesmu Rodijs Rododendrs, kas iet cilvēkus tiranizēt. Ja mēs tur būtu vairāk gājuši runāt, es nezinu, kā tas viss būtu beidzies. Principā viņu [Podiņu] iestūma tai lidmašīnā.
- Kas viņu iestūma?
- Sieviete gāja pa priekšu un tad tas Matisāns tur viņu stūma. Kaut kā viņi tur ripoja. Cilvēki aizbrauc darba komandējumā un tad tā piedzeras, ka neturas kājās.
- Vai zināt – kur tad viņiem tā bija gadījies?
- Viņiem bija noformēts kā komandējums uz starpvalstu sanāksmi par narkotiku apkarošanu. Bet īstais iemesls tur ir tas, ka katru gadu viņi taisa ģenerāļiem pasākumus, pagājušajā gadā bija Kazahstānā. Katru gadu citā valstī. Un dzeršanu viņi taisa. Noformē kā komandējumu. Bet tur viņi visi dzer.
Internetā var atrast bildes par pasākumu. Tur ir no Krievijas sabraukušie. Podiņš sēž pie Krievijas un Armēnijas delegācijas galda. Ja jau viņš pārstāv Latviju, tad jau tur Latvijas karodziņam vajadzēja būt. Tur var armēniski visu ko atrast Google. Vajag apskatīties.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
