Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Polemika par Ivetas Kažokas atziņām

Jāzeps Baško juniors
01.03.2023.
Komentāri (0)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Šonedēļ portāla Satori tviterkontā parādījās tvītu sērija, kas pieteikta kā Ivetas Kažokas (Providus pētnieces, biežas TV raidījumu viešņas — ekspertes) tēzes par tēmu Ko būtu vērts zināt, pabeidzot sociālās jomas studijas. Ievadā teikts, ka šīs atziņas nepretendē uz absolūto patiesību, ka to nodoms ir relativizēt autores prāt aplamus pieņēmumus, kā arī izraisīt polemiku. Šo rindu autors “sociālās jomas studijas” nav nedz beidzis, nedz arī tā īsti sācis un vārda “polemika” nozīmi latviešu valodā apguva tikai pirms gada vai diviem. Bet par Kažokas tēzēm polemizēt prasīties prasās.

Sabiedriskās politikas eksperte no vienas puses pauž konservatīvismam radniecīgas atziņas par tālejošas un pārmantotas politikas praktisko nepieciešamību jebkādu mērķu sasniegšanai, bet no otras — izliekas, ka viņas pārstāvētajam progresīvajam sabiedrības redzējumam pieminēšanas vērtu alternatīvu nav. Ož pēc intelektuālās negodprātības, ja pieņem, ka eksperte ir pazīstama ar aktuālajiem politiskajiem strīdus āboliem.

Pirmais tvīts:

“Politikā ir nozīme vīzijām — tās ļauj pacelties pāri ikdienai un orientēties uz ilgtermiņa mērķiem. Vienlaikus vēl svarīgāk ir spert kaut mazus, bet reālus un secīgus soļus daudzmaz pareizā virzienā. Bez vīzijām var iztikt, bet bez secīgiem soļiem viss sabrūk.”

Otrais tvīts:

“Kā noteikt pareizo virzienu? Varētu domāt, ka viedokļi šajā jautājumā fundamentāli atšķiras. Taču tā nav — mūsdienu demokrātijās ir diezgan liels konsenss par to, ko nozīmē laba sabiedrība. Četri galvenie tās atribūti: 1) cilvēks jūtas cienīts; 2) cilvēks jūtas drošs gan par sevi, gan sev tuviem cilvēkiem; 3) pēc iespējas daudz pašrealizācijas iespēju; 4) vispārēja pārticība ar egalitāru raksturu (nav krasu atšķirību ar līdzcilvēkiem konkrētajā sabiedrībā un citās valstīs).”

Otrais tvīts ir visskandalozākais, un tieši tajā izpaužas negodprātība. Vai tiešām Providus eksperte uzskata, ka mūsdienu demokrātijās valda liela vienprātība par to, ka “pareizais virziens” ir virzība uz sabiedrību, kurā viens no četriem pamata atribūtiem būtu, ka “cilvēks jūtas cienīts”?

Vai Kažoka var nosaukt kādu sabiedrību, kur šī ideja būtu bijusi galvenā vai tuvu tādai? Izņemot valstis, kur ar “cilvēku” tiek saprasts viens konkrēts īpatnis — tās absolūtais monarhs? Vai Turcija, kuras prezidents Erdogans ik palaikam grib iespundēt cietumā satīriķus, kas pajokojuši par viņu, ir daļa no modernā konsensa par cilvēka jušanos cienītam? Vai “pareizais virziens” ir iet ASV pēdās, lai sieviešu cietumos sievietes varētu izvarot vīrieši, kuri pieprasa cienīt viņu jūtas un vēlas, lai pārējā sabiedrība uzlūko viņus kā sievietes?

Ir ļoti būtiska atšķirība starp ideju par cilvēka cieņu (dignity), par kuru, jā, attīstītajās valstīs ir konsenss, ka tā neatņemami piemīt ikvienam cilvēkam, un cieņu (respect), ko cilvēks ar savu rīcību iemanto vai zaudē sabiedrības acīs. Skaidrs, ka runa nevar būt par otro. Bet visbūtiskākā aplamība šai tēzē ir runāt par jušanos cienītam. Ideja, ka kāds cits spētu noteikt, kā cilvēks jūtas, ir, ja mazliet pašķetina, ironiskā kārtā pašu cilvēka cieņu (dignity) aizskaroša.

Vai jūs nejustos pazemots, ja kāds jums pateiktu, ka jūs jūtat nevis to, ko domājat, ka jūtat un teicaties jūtam, bet to, ko viņš jums nodiktēs. Ja vārds “just” kaut ko saturīgu vispār nozīmē, tad tā ir cilvēkam unikāla pieredze viņa paša “valodā”, kurā viņš ir vienīgā autoritāte. Diez vai ar cilvēka jušanos cienītam šajā kontekstā ir domāta ar sensoriem konstatējama cilvēka ķermeņa reakcija uz ārējo vidi (atkārtojoties — tā būtu cilvēka kā morāla aģenta cieņu aizskaroša izpratne par to, ko cilvēks “jūt”). Ja jušanās cienītam ir jautājums, ko tikai katrs cilvēks pats var izšķirt un neviens cits nevar otra versiju pārbaudīt, kā tas var būt labas sabiedrības politikas mērķis?

Pat mūsdienās cilvēka cieņu šādi mēra tikai ekstrēmās aprindās kultūrkaru karstākajos punktos. Cieņa, ja tas ir kaut kas sataustāms un izmērāms un tātad izmantojams racionālā diskusijā, ir noteiktu minimālo izturēšanās pret cilvēku prasību kopums, par kuru runā, kad tā tiek aizskarta. Tā ir zināma cilvēka brīvību ierobežojošu faktoru absence. Lai vai kādu “cieņas” definīciju izloba, runa ir par nosacīti objektīvu, no malas konstatējamu pazīmju kopumu un nevis par to, ko pats cieņas objekts jūt vai nejūt. Ja cilvēks guļ vai ir kādā citā bezpalīdzības stāvoklī, kad neko apzināti nejūt, vai ja cilvēks ir psihiski nelīdzsvarots vai objektīvi konstatējamā afekta stāvoklī, tad viņa tā brīža jušanās vai nejušanās nemaina pazīmes, pēc kurām novērotājs no malas varēs konstatēt trešās puses, tai skaitā valsts, izturēšanās cieņpilnību vai tādas neesamību.

Kad pusaugu meitene pubertātes laikā pēkšņi paziņo, ka jūtas ne īsti kā meitene, ne īsti kā zēns un pieprasa publiskajā telpā tualetes, kurās viņa nejustos ieslodzīta kādā nepareizā kategorijā, vai tiešām šīs meitenes jūtas ir labs rādītājs par to, kā pārējā sabiedrība faktiski attiecas pret viņu, proti, vai tā aizskar meitenes cieņu?

Cilvēka jušanos cienītam var izmērīt, aptaujājot iedzīvotājus. Lai arī tāds mērījums sākotnēji varētu būt indikatīvs par stāvokli valstī, tas ir gaužām slikts uzstādījums, kuram pakārtot politisku darbību. Atzīmes skolā var izmantot, lai spriestu par to, cik veiksmīgi skolēni apgūst mācību vielu, taču šis rādītājs ir vērtīgs tikai tik ilgi, kamēr atzīmes nekļūst par skolēna apzināto mācību mērķi. Ar cilvēku jušanos cienītam ir tieši tāpat. Novērotājam derīgs rādītājs nedrīkst kļūt par novēroto fenomenu veidojošās rīcības pašmērķi.

Var noskaidrot, vai cilvēki caurmērā jūtas cienīti, bet prasīt, kam jānotiek, lai viņi tādi justos, nozīmē izplatīt jaunu, vairumam ārpus intersekcionālisma svešu ideoloģiju, kas diskreditē jebkādas atbildes uz sākotnējo jautājumu. Atbildes uz jautājumu “Vai jūtaties cienīts?” kļūst par iespēju izvirzīt nepārbaudāmas prasības uz īpašu attieksmi pret sevi. Šādas prasības tad ir jāsalāgo ar visām citām prasībām, bet kurš prasību karā uzvar? Visbezkaunīgākais prasītājs.

Cilvēka dalība politikā ir veids, kā cilvēks cenšas iekārtot pasauli ap sevi viņam vēlamajā virzienā. Ar cilvēka vēlmēm šeit jāsaprot viss tas, kas motivē politiskā procesa dalībnieka rīcību, tai skaitā dalībnieka izpratne par kopienas kopīgo labumu un dalībnieka gatavība faktiski ierobežot sevi viņa izpratnē augstāku vērtību vārdā. Reducēt cilvēka vēlmju buķeti uz vienu — cieņas izjušanas — dimensiju nozīmē ne tikai laupīt vārdam “cieņa” tā nozīmi, bet arī indoktrinēt cilvēku jaunā, nesakarīgā, uz nesamierināmiem konfliktiem orientētā morālā mācībā.

Kažokas negodprātība slēpjas atziņā, ka šī no pašiem progresīvākajiem apcirkņiem aizgūtā ideja par cilvēka jušanos cienītam ir daļa no mūsdienu demokrātiju konsensa. Tā it kā nebūtu nekāds vairāk vai mazāk apgaismots vai tumsonīgs konservatīvisms, tā it kā nebūtu nekāds judeokristīgajā tradīcijā balstīts tradicionālisms, arī ne komunisms vai savas konsekvences apzināties un atklāti par tām runāt spējīgs sociālisms, kuros visos idejas par kopīgo labumu nebūt nebalstās indivīda jūtās, no kopienas atrauta indivīda pašrealizācijas iespējās vai idejā, ka viņu kopiena būtu uzliekama uz vienas salīdzinošas skalas ar visām citām kopienām (un tāpēc kaut kādā brīnumainā kārtā, nezin ar kādām tiesībām leģitimētā veidā vienādojama ar tām). Pēdējā no šīm idejām ir globālisms. Vai tiešām Kažokas kundzes redzeslokā nekad nav patrāpījušies tādi interesanti politiskās arēnas dalībnieki kā antiglobālisti? Vai tiešām nav dzirdēts par konservatīvo un mēreno uzvarām parlamentu vēlēšanās Zviedrijā, Itālijā, Ungārijā un citur?

Diez vai Kažoka savās sociālajās studijās ir palaidusi garām tādu diezgan vienkāršu dabas likumu, ka indivīda pašrealizācijas iespējas nenovēršami rada nevienlīdzību. Proti, no ekspertes aprakstītajiem četriem mērķiem vismaz trešais un ceturtais ir pretrunā viens otram. Ja jaunāko laiku karstais “cieņas” jautājums tiek piemirsts un paskatās plašāk, tad strīdi par to, ciktāl ļaut indivīdiem pašrealizēties un ciktāl ļaut nevienlīdzībai dabiski plesties ir taču ideoloģiju galvenā saduršanās vieta!

Iveta Kažoka vismaz šo atziņu kontekstā darbojas tendenciozu progresīvo ideju aģitatoru manierē. Tiek pasniegts tāds politiskā spektra redzējums, kurā vietas ideoloģiski atšķirīgiem skatījumiem vienkārši nav. “Mūsdienu demokrātijās ir diezgan liels konsenss par to, ko nozīmē laba sabiedrība,” saka Kažoka, un uzskaita četrus punktus, kurus kā galvenos mērķus vai “pareizo virzienu” nebūt neredz iepriekš uzskaitītie citu ideoloģisko pārliecību pārstāvji.

Komentējot pirmos divus tvītus, konstatējām, ka, Kažokasprāt, mūsdienu politiskajā arēnā neeksistē fundamentāli atšķirīgi redzējumi par to, kurp sabiedrībām vajadzētu virzīties. Tā ir ideologiem raksturīga taktika — izlikties, ka par jaunākajām, pašu izvēlētajām un iepriekšējām paaudzēm, iespējams, svešām pamatnostādnēm jums ir jābūt vienprātībā ar izglītotajiem un izteikties tiesīgajiem.

Šī taktika var arī nebūt apzināta. Normāls, vesels, saliedētā sabiedrībā cieši iekļāvies cilvēks patiešām var neredzēt ideoloģiju, kurā pats ir uzaudzis. Līdzīgi kā zivs varbūt neapzinās, ka atrodas ūdenī, kamēr nav bijusi ārpus tā. Tomēr no sabiedriskās politikas ekspertiem mēs sagaidām mazliet plašāku redzējumu, kaut vai minimālu izpratni par to, kāpēc demokrātijas citadelē ASV un ne tur vien ir vismaz divas diametrāli pretējas ideoloģiskas nometnes. Tāpēc arī izlikšanās par tāda dalījuma neesamību ir uzskatāma par negodprātīgu. Gudrāki ļaudis ir teikuši, ka ideoloģijas no veselīgām attieksmēm atšķir tieši tas, ka ideoloģijas galvenais taktiskais paņēmiens ir izlikties, ka nekādas dogmas nav — jo nav jau alternatīvu. Tādā ziņā šis nelietīgais paņēmiens nav svešs arī liberālismam alternatīvu ideoloģiju aizrautīgākajiem vai neapzinātākajiem bīdītājiem.

Tomēr vienlaikus ar izlikšanos par alternatīvu neesamību šajos tvītos nolasās arī kāda īsta un mūžsena gudrība. Proti, ka ar pilnīgi baltu lapu “izbraukt” jeb sasniegt jebkādus politiskus mērķus nav iespējams. Ja labi daudz studē pārvaldību, tad ar laiku neizbēgami nonāk pie konservatīvisma sistēmiskajām pamata patiesībām. Kažoka trešajā tvītā raksta:

“Attiecīgi svarīgākais uzdevums mūsdienu demokrātijām: uzbūvēt tādu politisko un pārvaldes sistēmu, kas secīgi, soli pa solim, ļauj doties daudzmaz pareizā virzienā (uz 4 mērķu sasniegšanu). [..]”

Šajā un citos sērijas tvītos var skaidri manīt, ka Kažokai arī ir skaidrs, ka bez politiku pārmantošanas nekas pamatīgs un apzināts ilgermiņā nav realizējams vai nosargājams. Ja katra paaudze vai katrs Saeimas sasaukums uzskatīs sevi par pirmo apgaroto, kam atšķirībā no priekšgājējiem beidzot ir skaidrs viss un ka savā apskaidrībā tas spēj lēmumu pieņemšanā visu iepriekš zināto ietvert, tad mēs vienmēr paliksim sākumpunktā. Programmatūras izstrādē netriviālas sistēmas nepārtaisa katru reizi, kad darbā pieņem jaunus darbiniekus, kas nav bijuši aculiecinieki pastāvošās sistēmas ģenēzei. To saprast nozīmē saprast konservatīvisma teorētisko pamatojumu.

Ceturtais tvīts pilnā garumā:

“Tādēļ lielā mērā pārvalde (ierēdniecība) ir svarīgāka par politiku — tā notur kursu labākā trajektorijā pat apstākļos, kad politiķi vēlas eksperimentēt vai nevēlas neko. Bet arī ierēdniecībai ir raksturīgi sākt šaubīties par izvēlētā kursa pareizību un pārlieku aizrauties ar jaunām teorijām. Visādas jaunas, modīgas pieejas, “brīnumlīdzekļi” ātrai pārvaldes uzlabošanai, vienlaikus nenostiprinot fundamentus, parasti ir šarlatānisms.”

Jautājums, ko progresīvie sev parasti neuzdod: kā tas nākas, ka tieši jūsu paaudze ir tā, kurai ir tiesības diktēt plānu visām nākamajām paaudzēm, bet jums nav tādas pašas saistības ar iepriekšējām? Vai tiešām jūs domājat, ka kādai paaudzei pēc jums negribēsies izbaudīt politisko brīvību, tas ir, iespēju lemt par alternatīvu paša sabiedrības organizāciju? Piemēram, ja nākotnē pār kādas sabiedrības vairākumu nāks apskaidrība, ka stingri novilktas robežas starp valstīm nav nemaz tik slikta lieta, vai viņiem šodienas progresīvo skatījumā būs tiesības uzcelt mūrus, virtuālus un ne tik virtuālus? Vai tomēr ne, jo tas būs pretrunā kādam šodien apgaismības apogejā pieņemtam plānam?

Mēs neesam visu iepriekšējo paaudžu ķīlnieki, bet tādas nav arī paaudzes, kas nāks pēc mums. Ja uzskatām sevi par saprātīgām būtnēm un ja vispār atļaujamies runāt par civilizācijas progresu, tad nevar vienlaicīgi apgalvot, ka pašreizējais sabiedrības iekārtojums un arī visas tā mums neizprotamās detaļas būtu kaut kāda liela kļūda. Konservatīvisms ir attieksme, ka pastāvošais stāvoklis ir evolūcijas rezultātā “ģenerējies” risinājums. Ar evolūciju jāsaprot gan dzīvās, gan nedzīvās dabas, gan cilvēka prāta pasauli veidojošo elementu pārmaiņas.

Datorzinātnes nozarē, ko sauc par evolucionāro skaitļošanu, uzģenerētu optimizācijas uzdevuma atrisinājumu parasti nevar izsekot. Proti, nav iespējams uzrādīt risinājuma soļus un pateikt, kāpēc (kādas apakšproblēmas risināšanai) katrā solī tika pieņemts viens vai otrs lēmums. Evolucionārajos algoritmos jaunu atrisinājumu kandidātu izvēli nosaka nejaušība, kas nozīmē, ka nekāda kritērija, pēc kura racionālas apdomas rezultātā tas būtu bijis konstruēts, nav. Evolūcijas darba metodes konceptuāli ir pavirša kopēšana (mutācija) un krustošanās (rekombinācija). Šajās divās operācijās nav iekļauti nekādi racionāli ar pašu “uzdevumu” saistīti apsvērumi — tas vienkārši ir tas, ko abstrakti var mēģināt darīt ar vienu vai vairākām lietām, lai pamēģinātu kaut ko jaunu un vienlaikus ne pārāk tālu aizvirzītos no rīcībā esošajā “atrisinājumā” ietvertiem labumiem. Evolūcijā atrisinājumi pierāda savu labumu nevis caur savu rašanos, bet ar izdzīvošanu. Ja tie iztur pārbaudījumus un paliek spēkā vairākās novērojumu paaudzēs, tas nozīmē, ka tie atbild uz vides uzdotajiem jautājumiem. Tas nenozīmē, ka tie būtu labi vai slikti, bet ka tie ir dzīvotspējīgi.

Progresīvi orientēts cilvēks aplūko pasauli kā kaut kādu fiksētu vidi, kura viņam ir lielā mērā skaidra un kuru viņš vienkārši aiz laba prāta grib sakārtot. Domājošs cilvēks visai ātri apjēdz, ka bez sistemātiskas pieejas viņš to pasauli nevar sakārtot. Ka viņa sakārtojums izdosies tikai tad, ja kāds no viņa pārņems stafeti, kad viņam pašam vairs nebūs spēka vai kad beigsies viņa gaitas šaisaulē. Bet progresīvo cilvēku no konservatīvismu izprotoša cilvēka atšķir atpakaļskata spoguļa trūkums, kas liedz viņam redzēt, ka pirms viņa dzīvojušie ir nonākuši līdz līdzīgiem slēdzieniem, un ka pirms viņiem dzīvojušie — tāpat.

Aģitācija par labu ierēdniecības pārspēkam pār politiku izskatās pēc mēģinājumiem būt par pēdējo paaudzi, kurai ir politiska teikšana. Mēs nospraudīsim vai jau esam nosprauduši virzienu, bet tālāk — galvenais, lai izpildītāju mašīna ir labi ieeļļota. Laba ierēdniecība ir nepieciešama, lai realizētu visvienkāršāko šodienas iniciatīvu — par to nav šaubu. Bet vai tai ir jākļūst par varas atzaru, kas piedalās pārējo varu līdzsvarošanā? Vai tiešām ierēdniecības uzdevums nav primāri rūpēties par konstitūcijā noteikto varas atzvaru rīcībspēju? Proti, lielākā daļa ierēdniecības balsta izpildvaru, daļa likumdevējvaru un vēl daļa — tiesu varu. Pie kura varas atzara pieder Kažokas priekšrakstītā ierēdniecība, kurai ir uzdotas tiesības sabotēt kādas esošās likumdevējvaras iespējas realizēt savu politisko programmu, kam tai ir tautas dots mandāts? Te nav runa par ierēdniecības pienākumu vienmēr rīkoties saskaņā ar ne tik viegli grozāmo un dažos pantos nemaz negrozāmo Latvijas Republikas Satversmi. Kažoka pavisam nevainīgi teoretizē par to, ko Amerikā dēvē par deep state.

Saskaņā ar mūsu Satversmi Latvijā ir trīs varas atzari. Rietumu demokrātijās runā par ceturto varu — par brīviem, neatkarīgiem medijiem. Te nevar neiestarpināt kādā nesenā radio raidījumā dzirdēto par ceturto varu, kas apliecina tās neesamību Latvijā. Saskaņā ar TVNET galvenā redaktora Toma Ostrovska teikto ceturtā vara Latvijā nodarbojas ar sociālajiem jautājumiem. Varētu teikt, ka tāda kā studentu padomes sociālo lietu komisija. Ja kāds, piemēram, nejūtas cienīts, tad ceturtā vara taisīs troksni. Tāda kā privileģēta (un Latvijas gadījumā valsts apmaksāta) vēlētāju grupa.

Rietumu demokrātijās ar ceturto varu parasti gan saprot pirmo trīs varu atsvaru jeb pieskatītāju. Jo varas nenovēršama blakusparādība ir, ka tā cilvēkus korumpē. Tieši tāpēc ir vairākas varas, cerībā, ka tās viena otru pieskatīs kaut vai tāpēc, lai cilvēka godkāres motivētas varētu demonstrēt savu augstsirdību. Kažoka runā par deep state veida ierēdniecību, kas apturēs visādus Trampus, breksitus, antivakserus un citus “šarlatānus” nevis tāpēc, ka tie būtu kaut ko pārkāpuši, bet tāpēc, ka viņi dara ne tā, kā ir izvēlētajā plānā.

Tā sabiedrības organizācija, kurā esam sevi atraduši un apzinājušies, ir jau tas Kažokas minēto secīgo soļu rezultāts. Tikai nevis mūsu noteikto, bet visu iepriekšējo cilvēku paaudžu līdz šim veikto soļu, tai skaitā neapzināto, apkopojums. Mums ir teikšana, mēs varam mazliet pamainīt virzienu un mēs varam tādējādi mazliet noteikt virzienu nākamajām paaudzēm. Bet nevajag pārvērtēt savu izredzētību un savu lēmumu nekļūdīgumu. Pirms dot vārdu, piemēram, enerģijas pilniem jauniešiem, vajadzētu mēģināt darīt gribētājos viest izpratni par fizikālajiem procesiem, kas rada tādas racionāli ar šodienas zināšanām neizskaidrojamas institūcijas, no kurām tik ļoti gribas atkratīties. Kad Kažoka runā par secīgu soļu izpildi, viņa nerunā aplami, bet viņa piemirst, ka viņa jau pati ir daļa no iepriekšējo paaudžu veidotā plāna. Kāpēc tas, kurš nerespektē viņam atstāto plānu (piemēram, izpratni, ka cilvēka jūtas nebūt nav tas uzticamākais labas sabiedrības iekārtojuma mērs), būtu pelnījis tiesības noteikt plānu visiem tiem, kas nāks pēc viņa?

Pārpublicēts no kodoka.lv

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

3

Bez Stambulas konvencijas Latvijas sievietēm gals klāt, ar Stambulas konvenciju Latvijas sievietes zels un plauks

FotoDiskusijās par Stambulas konvenciju (jeb Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu) pazūd būtisks jautājums – kāpēc vispār ir domātas konvencijas, kāda ir to nozīme un kāpēc valstis tām pievienojas? Šajā rakstā pievērsīšos potenciālajiem ieguvumiem no konvencijas, kā arī pretestības iemesliem.
Lasīt visu...

12

Valdība ir uz savas planētas, tauta – uz citas

Foto“Biju pārliecināts, ka mūsu ceļi nekad nekrustosies. Bet, re, valsts svētki ir tas, kas tomēr vieno, kaut arī mūsu politiskie uzskati ir pilnīgi pretēji,” saldi smaidot, vienā no 18. novembra pasākumiem mani uzrunāja kāds augsts ierēdnis. Vienojošais elements gan bija tikai reālā, “taustāmā” telpa, kurā atradāmies, bet politiskajā, sociālajā telpā mūs šķīra bezdibenis. Un joprojām šķir. Tas paliek arvien dziļāks un platāks. Ne jau tikai starp mani un konkrēto ierēdni, bet starp tautu un ierēdniecisko valsts aparātu.
Lasīt visu...

21

Latvijas Televīzija palīdz aizdomās turētajiem apzināti kurināt nacionālo naidu, lai netieši mazinātu vainu slepkavībā

FotoUzskatu, ka par mana tēva Andra Ļubkas (attēlā) slepkavību aizdomās turētās personas un to tuvinieki šobrīd apzināti apmelo manu tēvu nacionālā naida kurināšanā, lai tādējādi novērstu uzmanību no patiesajiem slepkavības iemesliem. Kā arī, apzināti publiski nomelnojot manu tēvu, notiek klajš mēģinājums ietekmēt tiesībsargājošās institūcijas un pat tiesu.
Lasīt visu...

12

Par “Maximas” traģēdiju: taisnīgs spriedums manā izpratnē būtu inženiera un būvuzņēmuma sodīšana par ēkas sabrukšanu un "Maximas" sodīšana par cilvēku bojāeju

FotoAr nelabu sajūtu sekoju medijos publicētajām ziņām par Zolitūdes traģēdijas tiesvedību. Esmu būvinženieris, absolvējis Venecuēlas Centrālo universitāti, un man ir Kārnegija un Melona Universitātes (ASV) maģistra grāds būvinženierijā (ar iespējami augstāko atzīmi).
Lasīt visu...

21

Vai Latvijā ir pārāk liels publiskais sektors?

FotoANO 1919. gadā dibinātā Starptautiskā Darba organizācija publicējusi statistiku – 2020. gadā Latvijā aptuveni 29% visu strādājošo bija nodarbināti publiskajā sektorā, bet labākā proporcija esot Austrijā – 4%. Ieliku šo ziņu Twitter, un tas sāka vārīties. Esot sajaukti āboli ar bumbieriem, un vispār, kas tā tāda par organizāciju?
Lasīt visu...

12

Tautas pacietības mērs ir izsmelts!

FotoŠis raksts ir pēdējais brīdinājums koloniālajiem pārvaldniekiem Latvijā! Pēdējais brīdinājums viņu pakalpiņiem valdībā un valsts struktūrās. Tautas pacietības mērs ir izsmelts! Mēs runājām, aicinājām apstāties un pārtraukt LATVJU TAUTAS iznīcināšanas politiku. Taču viss veltīgi. Jūs nevēlējāties mūs sadzirdēt, ieklausīties un saprast - PIETIEK! Tad runāsim citā "valodā" ! Jums saprotamajā!
Lasīt visu...

21

Nosodām “Vienotības”, “Progresīvo” un ZZS kreisi radikālo partnerību

FotoSaistībā ar jaunās valdības kreisi liberālo kursu vērtību jautājumos, par prioritāti demogrāfiskās krīzes, ekonomiskās stagnācijas, kā arī militāra un hibrīdkara apdraudējuma apstākļos steidzami izvirzot “partnerības” likumprojektu pieņemšanu, paužam savu nostāju.
Lasīt visu...

21

Aicinām parakstīties par Saeimas atlaišanu

FotoMēs, Nacionālā savienība “Taisnīgums”, paziņojam, ka esam pievienojušies iniciatīvai par tautas nobalsošanu, lai atlaistu 14. Saeimu.
Lasīt visu...

pietiek_nokluset

Jau tagad „RailBaltica” trūkst sešu miljardu eiro Latvijas posmam

FotoRailBaltica projektam ir visas iespējas kļūt par akmeni kaklā Latvijas budžetam un valsts parādam, jo jau tagad trūkst ~6 miljardu eiro Latvijas posmam (~puse Latvijas budžeta) un Eiropa visu naudu 100% nedos. Ko darīt?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Šis raksts par Izraēlu un Palestīnu ir īpaši kompentents, jo pirmā līdzautora divi ģimenes locekļi ir strādājuši kibucos, bet otrs ir dzēris košera šņabi un ir „progresīvais”

10. novembrī ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens Izraēlas–Hamās konflikta kontekstā nāca klajā ar paziņojumu, citu lietu starpā atzīmējot, ka “daudz par daudz palestīniešu ir tikuši nogalināti”. Statistika diemžēl ir nepielūdzama – Izraēlas īstenotās blīvi apdzīvotās Gazas bombardēšanā jau ir 11 tūkstoši...

Foto

Uzruna Latvijas Republikas proklamēšanas 105. gadadienai veltītajā svētku koncertā Latvijas Nacionālajā teātrī

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Ļoti cienījamā Ministru prezidentes kundze! Cienījamās dāmas un godātie...

Foto

Tauta nav stulba

Tauta nav stulba. Tautai piemīt veselais saprāts. Tauta to apliecina, kad viņa publiski dzird idejas, kuras sakrīt ar viņas izjusto gudrību....

Foto

Maksātnespējas administrators izsaimnieko atlikušo uzņēmuma mantu

Mēs, maksātnespējīgās AS "Dzintars" kreditori, nolēmām griezties pie valdības vadītājas un atbildīgās ministres ar atklāto vēstuli par samilzušām problēmām, ar...

Foto

Vai Saeima ir jāatlaiž?

Pēdējās dienās daudz dzirdams par rosinājumu atlaist 14. Saeimu. Izskan gan aicinājumi tādā veidā sodīt arvien kreisāko “Jaunās Vienotības” valdību, gan pretēji...

Foto

Mēs, Kozins, Levrence, Bogustova, Pūpola, Raubiško, Austers un vēl virkne citu Iļjiča mazbērnu...

Kopš teroristiskās organizācijas "Hamas" uzbrukuma 2023. gada 7. oktobrī, kura laikā tika veikti...

Foto

„Rail Baltica” finansējuma plūsmai ir jābūt loģiskai un saskaņotai ar būvdarbu gaitu, citādi Putniņa un Pauniņa kungiem būs problēmas

Lai Rail Baltica būvniecība noritētu raiti un efektīvi un...

Foto

Kas ir "mēs"?

Lūdzu zemāko izklāstu neuzskatīt par konservatīvās domas konferences rīkotāju autoritatīvu versiju. Ticu, ka 28. novembrī Demos II sesijā no runātājiem dzirdēsim pavisam citas...

Foto

Biotehnologa fabulas

Cilvēks ir radies no šūnām, viss organisms - āda, miesa, kauli, tauki, muskuļi, orgāni - arī ir veidots no šūnām. Šūnās veidojas arī enerģija,...

Foto

Vai šodien jau esi ļāvis sevi apmuļķot? Ja ne, ņem vērā šo rakstu!

Nevienam nepatīk, ka viņu apmuļķo. Pēc Eirobarometra datiem 64% Latvijas iedzīvotāju jūtas pārliecināti,...

Foto

Elektrības cenu līkloči – vai Latvijas iedzīvotāji izmanto savas iespējas?

Ir pagājis gads kopš Nord Pool biržas vairumtirdzniecības cenas Latvijā uzrādīja prātam neticamus rekordus, vidējai mēneša cenai pārsniedzot...

Foto

Man ir cits viedoklis!

Ģenerālās Asamblejas 1948. gada 10. decembra 217. A (III) rezolūcijas preambulā teikts - ņemot vērā to, ka visiem cilvēku sabiedrības locekļiem piemītošās...

Foto

Nevajag ņaudēt!

Visa nauda tiek izsaimniekota caur valsts konkursiem, sadārdzinot visu 5x utt. Vajag pieņemt tikai pareizu likumu par visu konkursu auditu un konkursus auditēt no...

Foto

Vai privātie mežu īpašnieki šobrīd saredz ilgtspējīgas mežsaimniecības jēgu?

Nav noslēpums, ka Latvijā šobrīd pret mežsaimniecības nozari valda sarežģīta un bieži vien pretrunīga sabiedrības attieksme. Vairāku...

Foto

„Rail Baltica” skandalozais iepirkums – kas tālāk?

„Rail Baltica” - uzņēmumu apvienība no Turcijas, kuras sastāvā ir kompānijas "IC Içtaş Inşaat Sanayi Ve Ticaret A.Ş." un...

Foto

Helmanis publiski sašutis par... Puntuļa rīkoto konkursu?

Ir tāda anekdote: “Zvēru mazuļi pagalmā lielās ar saviem vecākiem. Vienam tētis tādā amatā, otram mamma tur strādā. Lācēns...

Foto

Cilvēku viedoklis SIF ekspertiem nerūp!

Ir tāda anekdote: “Eksperti norāda, ka valsts attīstās, iedzīvotāji apgalvo, ka viņi to nejūt, bet iedzīvotāji jau nav nekādi eksperti!” Līdzīgi...

Foto

Piesakos uz pirmo vietu konkursā par vistukšākajām frāzēm

Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki ir viena no mūsu vissvarīgākajām kultūras tradīcijām. Ir nepieņemami, ka mākslinieki un...

Foto

„airBaltic” - varbūt viss ir stipri vienkāršāk

Lai aizmuktu ar „airBaltic” lidmašīnām nav jātaisa slēgtas Ministru kabineta (MK) sēdes. Tā ir valstij piederoša kompānija un pietiks...

Foto

Kādēļ vairs nenotiks neviena mana intervija ar “Latvijas Avīzes” žurnālisti Egli?

Galvenais iemesls ir – es nevēlos piedalīties iestudētās izrādēs, kas aiz žurnālistikas maskas nolaupa mums...

Foto

Enerģijas pašpietiekamības nozīme Latvijas nākotnei

Saeimas deputātiem nodoti izskatīšanai Klimata un enerģētikas ministrijas izstrādātie un iepriekšējās valdības atbalstītie grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā....

Foto

Tautas kustība "Veselais saprāts"

Šorīt, kad pasaule dejo virs bezdibeņa, kad mūsu dzīvei tiek sisti pamati zem kājām, kad pašsaprotamas lietas tiek apšaubītas, kad sabiedrībai un...

Foto

Vēlreiz brīdinām – neaiztieciet mūsu peļņu!

Ir skaidrs, ka priekšlikumi palēninās vai daļēji apstādinās kreditēšanu, kā arī negatīvi ietekmēs Latvijas reputāciju un kredītreitingu, kas sadārdzinātu valsts...

Foto

Valdība parādīja visa veida migrantiem, ka mēs esam mīkstie

Vakar bija ļoti svarīgs tests mūsu valdībai, prezidentam, drošības iestādēm, kuru tie neizturēja....

Foto

Izraēlai ir jāizdara pareizā izvēle

23.oktobrī Pietiek tika publicēts mans raksts ar nosaukumu ”Izraēla pret “Hamās””, kurā izklāstīju savu redzējumu par notikumu attīstības scenāriju un lēmumiem, kas būtu...

Foto

Nediplomātiskais un nekorektais Kariņš nav visa Latvija

Diena sākās ar ziņu par Latvijas ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa izraisīto skandālu. Katalonijā viena no centrālajām mediju ziņām ir...

Foto

Piederība Rietumiem nav tikai ērtības un iespējas

Diemžēl var prognozēt, ka Eiropā pieaugs naida noziegumu skaits. Diemžēl mazāka, manuprāt, ir izpratne, ka tā nav specifiski ebreju...

Foto

Komentārs par to, ka Latvijai jākļūst par bezskaidras naudas valsti

Pārlasīju rakstu vairākas reizes un tā arī nesapratu, kāpēc Latvijai jākļūst par bezskaidras naudas norēķinu valsti...

Foto

Kad divi latvieši savā starpā runā angliski vai krieviski, tie faktiski noliedz savu tēvu un māti

Sveicu jūs Valsts valodas dienā! Latvijas valstiski un nacionāli domājošās...

Foto

Kāpēc VAS "Latvijas dzelzceļš" neveicas ar ES projektu realizāciju

Divi vienkārši iemesli. Pirmais: uzņēmuma padomes nekompetence. Izjaucot koncerna vadības procesus, kas sekmīgi un izmaksu ziņā arī...

Foto

“Saskaņai” ir vieta Latvijas politikā, jo tās misija ir svarīga un mērķi ir aktuāli kā nekad iepriekš

Ir pagājis gads, kopš partija “Saskaņa” zaudēja vietu politiskajā...

Foto

Kas kopīgs Baznīcai ar LGBT, un kas uzsauc mūziku?

Skolās māca, kā naudu pelnīt, augstskolās, kā to ekonomēt un radīt, bet kāpēc skolās nemāca, kā nauda...

Foto

Laimes māti un naudas koku meklējot, jeb „Global Animal Law organisation” likumdošanas datubāze un tās interpretācija

Salīdzināt Latviju ar Nigēriju, tādējādi norādot uz Latvijas neiedomājamo atpalicību,...

Foto

Hosams paņem rokās mietu. Ar s...diem

Stradiņa slimnīcas – jeb saīsinājumā PSKUS – padomes zibenīgā patriekšana no amatiem liecina, ka jaunais veselības ministrs Hosams Abu Meri...

Foto

Atklāta vēstule “Swedbank” vadītājam Laurim Mencim

Sveicināts Jūsu jaunajā amatā kā „Swedbank” valdes priekšsēdētājs! Es rakstu Jums saistībā ar konkrētu situāciju, kurā esmu nonācis kā Jūsu...

Foto

Cik īsti vērta biļete uz Džordanu Pītersonu?

Par mūsdienu mesiju dēvētajam Toronto profesoram Džordanam Pītersonam pošoties uz Rīgu ar priekšlasījumu, interesentiem nenāktu par ļaunu tomēr piedomāt...

Foto

Nākamgad daļa pašvaldību var nespēt pildīt pamatfunkcijas!

Valsts budžeta pieņemšanas procesā gandrīz neievērots palicis jautājums par pašvaldību budžetiem, bet tas ir ļoti svarīgs. Tieši no pašvaldību rocības...

Foto

Kolektīvais saprāts ir vājprātu summa

Ja reiz dzīvnieku pasaules kolektīvie saprāti mums ir pašsaprotami, kas mums liek uzskatīt, ka tāda, līdzīga kā dzīvnieku pasaulēm kolektīvā saprāta,...

Foto

Mēs nogalinām tikai tik daudz dzīvnieku, cik vajag!

Latvijas Veterinārārstu biedrība (LVB) šodien, 10.oktobrī informēja Zemkopības ministrijas Dzīvnieku aizsardzības un labturības konsultatīvo padomi par dezinformāciju un...